LOGS.

I. Dažādi ticējumi.
II. Dubultlogu likšana.
III. Logs laika zīlēšanā.
IV. Logs sapnī.

I. Dažādi ticējumi.

17761. Uz loga neko nedrīkst turēt, ne naudu, ne kādu
ēdienu, tad visa svētība aiziet pa logu.
/L. Žagata, Dzelde./

17762. Nevajaga otram pa logu maizi dot, tad svētību
aizdod līdzi. /V. Priedīte, Mālpils./

17763. Nevajaga otram pa logu maizi sniegt, tad mājas
svētību aizdod prom. /M. Hermakile, Valka./

17764. Maizi nedrīkst likt uz loga, tad maizei nav
svētības. /E. Kampare, Skrunda./

17765. Uz loga nevajagot maizi likt, tad cūkas rudzus
rokot. /J. Niedre, Džūkste./

17766. Kad logs norasots, tad nedrīkst loga rasā vilkt
nekādas līnijas, ne arī rakstīt, jo tad aizdegas
māja. Kāds gana zēns uzrakstījis reiz uz loga, bet
pats nezinājis, ko tas uzrakstījis. Logi pa dienu
nožuvuši, bet otrā rītā tie bijuši atkal aprasojuši,
un uz tiem bijuši uzrakstīti tie paši raksti, lai
gan zēns nebijis to rakstījis. Tā katru rītu
parādījušies šādi raksti uz loga. Reiz ienācis
mājās kāds ceļotājs un teicis: "Vai mājenieki arī
zinat, kas uz loga rūts ir uzrakstīts?" Neviens
nezinājis. Bet ceļinieks teicis, kad tur esot
uzrakstīts, ka tā māja degšot. Un pēc pāris dienām
māja arī nodegusi. /M. Auziņa, Rīga./

17767. Vakarā nedrīkst slaucīt norasojušas logus, jo
vakaros gar logiem staigā Laime, no kuras elpas
ceļas arī uz logiem rasa, ko noslaukot var
aizbaidīt Laimi. /K. Matisons, Talsi./

17768. Pa logu nedrīkst ūdeni liet, tad ielej Laimei acīs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

17769. Kas sviež pa logu saslaukas vai drusciņas, tas
sviež Dievam acīs. /A. Zariņa, Ikšķile./

17770. Logs ir Dieva acs, kas pa logu spļauj, tas spļauj
Dievam acīs. Galds ir Dieva vaigs, tādēļ ne uz
galda, ne uz loga nedrīkst sēdēt.
/E. Laime, Tirza./

17771. Pa logu nedrīkst spļaut, tad spļaujot Laimai acīs.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

17772. Caur logu nevajaga spļaut, jo tā var apspļaut kādu
svēto. /V. Pilipjonoks, Asūne./

17773. Mazu bērnu nedrīkst celt istabā caur logu, tad tas
neaug liels. Ja ir iecelts, tad tūlīt caur to pašu
logu atkal jāizceļ. /E. Kampare, Skrunda./

17774. Maziem bērniem nevajaga atļaut caur logu skatīties,
no iekšas jeb ārpuses, jo caur logu skatoties tie
velnam dirsā skatās. /J. Jansons, Plāņi./

17775. Bērnam nevajaga ļaut ar pirkstu rakstīt uz
norasojušas loga rūtes, tādēļ ka bērns tā var
sarakstīt ugunsgrēku. Bērna pirksts nereti to
izdara, kas dižajam nav iespējams. Bērns arī
arvien iepriekš pateic, kas notiks.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

17776. Ja vakarā skatās pa logu, tas nozīmē kādu sliktumu.
/V. Arbidāns, Latgale./

17777. Kad raksta uz norasojuša loga, tad raksta vecākiem
parādus. /Z. Pūtele, Sabiles apkārtne./

17778. Kad logi ir nosvīduši, tad viņus nevajaga labā
drēbē slaucīt, jo logu sviedri no drēbes neiziet.
/H. Skujiņš, Smiltene./

17779. Ja logi norasojuši, tad saule raud.
/A. L.-Puškaitis./

17780. Lai kāzu dienā nebūtu jāraud, logus vajaga turēt
tīrus. /Z. Klūga, Penkule./

17781. Meitas nedrīkst atstāt logus nosvīdušus, lai kāzu
dienā nebūtu jāraud. /J. A. Jansons, Piņķi./

17782. Ja logi svīst, tad meitām brūtgāni raud.
/E. Laime, Tirza./

17783. Meitām nedrīkst būt logi norasojuši, tad brūtes
laikā jāraud. /I. Melngalve, Melluži./

17784. Ja logi norasojuši, tad saule raud par cilvēku
grēkiem. /B. Daņilovs, Kacēni./

17785. Ja dzird trīs reiz sitam pie loga, tad dabū nāves
vēsti. /A. Tīsone, Talsu apkārtne./

17786. Kad pulkstens divpadsmitos naktī grabina kāds pie
loga, tad tanī istabā kāds mirs.
/J. Stirna, Skrunda./

17787. Ja naktī kāds 3 reizes piedauza pie loga un tas
atkārtojas 3 naktis no vietas, tad tajā istabā
(retāki mājā) kāds drīz mirs.
/H. Siliņa, Penkule./

II. Dubultlogu likšana.

17788. Dubultlogi jāliek vecā mēnesī.
/J. A. Jansons, Bīriņi./

17789. Dubultlogi jāieliek jaunā mēnesī, lai logi ziemu
nesvīst. /K. Jansons, Plāņi./

17790. Ja ziemā jaunā mēnesī atver logu, tad tas sabriest,
ka vairs nevar aizvērt; bet ja atver vecā mēnesī,
tad to var viegli aizvērt. /E. Zommere, Rauna./

III. Logs laika zīlēšanā.

17791. Ja loga rūts ir nosvīdusi, tad gaidāms lietus; ja
ir sausa, tad sauss laiks. /A. Salmāns, Balvi./

17792. Kad loga rūtes svīst, tad vasarā lietus gaidāms,
ziemā atlaida. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

17793. Kad logs norasojis visgarām, tad gaidāms lietus.
/I. Šulcs, Nogāle./

17794. Ja pa logu tek sviedri pilēm uz leju, ta sagaidāms
lietains laiks. /L. Aizpurve, Lubāna./

17795. Kad ziemā logi svīst, būs mīksts laiks.
/M. Štāle, Kaltene./

17796. Ja ziemā uz logu rūtīm uzsalst vārpas, tad vasarā
būs liela labības raža. /A. Kondrāte, Lenči./

17797. Ja rudenī otrus logus aizliek saulainā dienā, tad
logi nesvīst. /A. Kondrāte, Lenči./

17798. Ja logu rūtis norasojušas, tad laiks grozīsies.
/L. Seržante, Aloja./

17799. Ziemu loga rūtis svīst uz salu, bet vasaru uz
lietu. /E. Blūms no Jāņa Upes, Kocēnieši./

IV. Logs sapnī.

17800. Ja sapnī redz logu vaļā atvērtu, tad kāds tai mājā
mirs. /P. Š., Rauna./
17801. Ja sapnī izkāp pa logu, tad ceļos.
/M. Stupele, Rīga./