LOPI.

I. Dažādi ticējumi.
II. Jaunie lopi.
III. Lopu kopšana.
IV. Lopu pirkšana.
V. Lopu pārdošana.
VI. Lopu pārvietošana.
VII. Lopu slimības.
VIII. Lopu kaušana.
IX. Lopu apskaušana, apburšana; ļauni gari.
X. Lopi laika zīlēšanā.
XI. Lopi sapnī.

I. Dažādi ticējumi.

17811. Mantāt mantā nevien bērnus, bet arī lopus.
/K. Pētersons, Raņķi./

17812. Kustoņus nevajaga apmainīt, jo tad tie nepadodas.
/A. Sietiņš, Taurene./

17813. Kad lopi skrien stallī atpakaļ, tad būs nelaime.
/Z. Sēle, Sloka./

17814. Ja pirmo lopu ēdamo uznes uz kūtsaugšu sieviete,
tad visi piedzimstošie lopiņi būs sievišķie, bet ja
vīrietis uznes, tad visi dzimstošie lopiņi tanī
gadā būs vīrišķie. /K. Corbiks, Valgale./

17815. Lai lopi vasaru nebizotu, tad piektdienas vakaru
noper visus ar pirts slotu.
/O. Grenševica, Vietalva./

17816. Lai lopus mušas neēstu, tad to slotu, ar kuru
staļļa griestus un sienas slauka, vajag uz
krustceļiem aiznest un tur to nomest, arī mēslus
drusciņ līdz paņemt.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

17817. Ja ugunsgrēkā lopus no kūts nevar izvest, tad
jāizmet ārā pa durvīm mēsli un jāsauc: "Bēgat lopi,
kari nāk!" /K. Lielozols, Nīca./

II. Jaunie lopi.

17818. Jaunus lopus nedrīkstot svešiem ļaudīm rādīt, jo
tie varot ar skaudīgām acīm apskaust.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

17819. Trīs dienas pēc kāda lopa rašanās to nedrīkst
nevienam rādīt, jo tad tas sāk vārguļot un var arī
nobeigties. /K. Strūkle, Skrunda./

17820. Kad vecā mēnesī piedzimst kāds dzīvnieks, tad tas
neaug. /J. Stirna, Skrunda./

17821. Ja ziemā redz kādu odu vai mušu laižamies, tad tas
nozīmē, ka kūtī drīzumā jauni lopiņi atskries.
/J. A. Jansons./

17822. Kad lopa bērns piedzem, tad to nesauc pie vārda,
bet jēru sauc par vilka bērnu, tad vilks to
neaizkar. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

17823. Jauni lopi, kas radījušies jaunā mēnesī, kad tam
vēl ir maz gaismas, retis uzaug lieli. Tādēļ tie
nav glabājami. /S. Gūberts./

17824. Jaunus lopus nedrīkst saukt par vardēm, tad tie
neaug, bet ir mazi kā vardes.
/A. Zvejniece, Lubāna./

III. Lopu kopšana.

17825. Lopiem nedrīkst pāri kāpt, tad tie neaug lielāki.
/K. Lielozols, Nīca./

17826. Lai kustoņi augtu veselīgi un govīm būtu daudz
piena, tad vajagot Lieldienas rītā izslaucīt visas
savas istabas un mēslus nolikt zem saimnieka
sliekšņa. Kad visi mājinieki slieksnim ir pāri
gājuši, tad paņem gružus un ienes savā kūtī, lai
tur mājotu visa laime. /G. Pols, Bauskas apr./

17827. Kad jaunai moderei ar lopiem nelaimējas, tad domā,
ka no vecās moderes lāstiem un buršanas ir slikti;
tad no viņas lietām sameklē vecas lupatas un
skrandas, sadedzina un pelnus iedod lopiem.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

17828. Svaru dienā vajaga šķirt lopus, tad ir grūti svarā.
/J. Atteka, Nīca./

17829. Kad lopus rudeni pārziemošanai iemitina kūtī, tad
pret katra lopa vietu jāuzvelk lietuvēna krusts,
jānoskaita tēva reize un tad tikai jāpiesien, tad
lopi labi pārziemo. /J. Rubenis, Ērgļi./

17830. Ja grib, lai vasarā nenotiktu nekāda nelaime ar
lopiem, tad pavasarī priekš ganos dzīšanas jāaizdedz
svece un jāiet kūtī un katrs lops jāpārkrusta.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

17831. Ja lopus mīl, tad kāzu dienā jauks laiks.
/H. Siliņa, Penkule./

17832. Kas dzīvniekus nemīl, tam bēru dienā līst lietus.
/A. Neimers, Rīgas apr./

17833. Meitām labi jābaro māju lopi, lai kāzu dienā lietus
nelīst. [Sal. suns, kaķis.] /A. Kabuce, Bulduri./

17834. Kad kāds lops pazudis, tad viņa sile uz mutes
jāapgāž, lai viņš zin ceļu uz māju atrast. [Sal.
cūka.] /K. Jansons, Pilda./

17835. Ja kāds lops pazūd, tad jāapgāž tā sile, kur viņš
ēdis, tad tas atkal atgriezīsies uz māju.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17836. Barojami lopi jāved kūtī brangam cilvēkam, tad tie
labi barojas. /E. Laime, Tirza./

17837. Kad lopu rauj aiz ausīm, tad tirpst roka.
/J. Treimanis, Bērze./

17838. Kustoņiem nevajaga ar kāju spert, tad kājas sāp.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17839. Jo kaidam lūpam syt ar slūtu, tad jū nas vylks.
/T. Beča, Preiļi./

17840. Saimnieki, lopus kopdami un audzēdami, nepiemirst
vis Miķēļa auneli, ziemassvētku sivēnu un Jurģeņa
gaili. /Latv. Avīzes, 1850, 14./

17841. Senos laikos, ja kāds kustonis dzemdēja, tad bērniem
teica, ka jēriņš, teliņš jeb kumeliņš attecējis no
upītes. /G. Pols, Bauskas apr./

17842. Tanī dienā, kad kāds lops dzimst, ja atnāk vīrišķis,
tad citā gadā no tās dzims tēvainis, ja sievišķis,
tad būs mātīte. /No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un
stāsti par Dieva valstības lietām." IV, 1852.
Aizliegts izd./

17843. Lai lopi padotos, tad audzināšanai vajaga tos šķirt,
kuri dzimst jaunā mēnesī. /V. Bērziņa, Priekule./

17844. Jaunā mēnesī skrējuši lopi jātur - tādi labi
padodas. /A. Zālīte, Bērzpils./

17845. Jātur jaunā mēnesī dzimuši lopi: tie izturīgāki,
veselīgāki. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

17846. Kad lops par agru bļauj pēc āža, tad jāpaņem ar 3
pirkstiem 3 šķipsnas sāls, uzber uz šķīvja un ar
nelokamu nazi uzvelk 3 reiz pa deviņi (9) krusti.
Tad sāli iemet dzērienā un ar sauju, pāri pār roku,
3 reiz jāpārlej lopam no pakaļas uz priekšu. Tad
lops būs mierīgs. /L. Valkire, Tāšpadure./

17847. Lopi jālecina jaunā mēnesī. /M. Navenickis, Zasa./

17848. Kurš cilvēks dzimis naktī, tam lopi nepadodas.
/Šķila, Nīca./

17849. Nakti dzimušiem cilvēkiem labāk padodas melnas
aitas un govis. Dienā dzimušiem - otrādi. [Sal.
bērns.] /V. Ozoliņa, Laubere./

17850. Ja lopi svīst, tad vakarā (bez saules) jāsavelk uz
nagiem un ragiem lietuvēna krusti, tad vairs lopi
nesvīst. /A. Aizsils, Lubāna./

17851. Naktī dzimušam nepadodas tumši lopi. Dienu dzimušam
- gaiši. /K. Zilbers, Meņģele./

17852. Ja glabājamu, audzējamu kustoni kūtī ieliek tā, ka
viņam nāk galva uz tukšumiem (ziemeļiem), tad viņš
neaug. /H. Skujiņš, Smiltene./

17853. Kas dienā dzimst, tam jātur gaiši lopi, kas nakti
- tumši, tad labi iet no rokas.
/M. Zeltiņa, Vējava./

IV. Lopu pirkšana.

17854. Divu lopu no viena nepirk, jo tad viens vienmēr
nonīkst. /E. Jēpe, Palsmane./

17855. Nopirkts lops pirmo reizi jādzirda no katliņa, kuru,
kad izdzer, apgāž, tad lops nebēg projām.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17856. Ja nopērk jaunu lopu, tad tam kā pirmo ēdienu
vajaga dot sāli ar mīzeliem, tad lopu neapstās
nelabais. /K. Poga, Penkule./

17857. Lai jau pirktam lopam nenotiktu nekāda nelaime, tad
to ātrāki nelaiž kūtī, kamēr tam nav pārvilkts ar
siļķi (tikai otrādi, t. i. ar asti uz priekšu) pa
muguru un dota viņam tā apēst.
/K. Šuberts, Bramberģe./

17858. Govi pirkot, līdzīgu naudu nedod: arvien dod kādu
naudas gabalu virsū, lai telēns uz telēna un jērs
uz jēra aug pircējam. /K. Jansons, Ziemeri./

17859. Ja pērk kādu dzīvnieku, tad aizejot nav brīv teikt
ardievu, jo citādi var notikt šim pērkamajam kādas
kaites. /O. Darbiņš, Birži./

17860. Ja lopu pērk un aizved, tad nevajaga saimniekam un
saimniecei sacīt: "Ar Dievu," tad izved no mājas
svētību. /Latv. Avīzes no Augšzemes, 1872, 413./

17861. Ja mājās nopērc kaut kādu lopu, tad no tā staļļa,
kurā šis lops ir mitinājies, jāpaņem kaut kas
līdzi, lai šis lops labi ietu pa rokai.
/V. Miķelāns, Dunava./

17862. Ja kaut kādu dzīvnieku pērk, tad no tām mājām
jāpaņem līdzi mēsli, siens un gabals maizes.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

17863. Ja lopu pērk, tad nedrīkst ar kailu roku valgu
ņemt, tad tas esot labs. /M. Šaurums, Umurga./

17864. Ja pērk lopu audzināšanai, tad nekad nevajaga ilgi
līgt, citādi labi neaug. /K. Corbiks, Līvbērze./

17865. Lai pircējam nebūtu no kustoņa nekāda labuma, tad
vajadzēja to ar pirts slotu namazgāt un ar sausu
slotu noslaucīt. /G. Pols, Vecgulbene./

17866. Kam lops jāpērk, tas lai griežas deviņas reizes
smiltī uz papēža apkārt. Tai dobulē atradīšot
matiņu. Kāds tas matiņš izskatās, tādā spalvā esot
jāpērk, tad tas būšot brangs un vesels.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

17867. Ja kādu kustoni pērk no kaimiņiem, tad jāpaņem
akmenis no kaimiņu lauka līdzi un nonākušam savā
laukā, akmenis jāsviež atmuguriski atpakaļ un
jāsaka: "kas ļaunu vēl, lai iekožas zemē.
/J. Bikša no A. Vilskērsta, Daugmale./

17868. Ja kaut ko nopērk, tad, lai pircējs neaiznestu
labklājību, tad kūts priekšā savāc kādus mēslu
gabalus un met kūtī atpakaļ.
/A. Aizsils, Vietalva./

17869. Ja kādu kustoni pērk no kaimiņiem, tad jāpaņem
akmenis no kaimiņu lauka līdz, un nonākušam savā
lauka daļā akmenis atroceniski jāsviež atpakaļ,
sakot: "Kas ļaunu vēl, lai iekožas akmenī!"
/J. Putns, Trapene./

V. Lopu pārdošana.

17870. Kad lopu ved pārdot, tad apliek trīs reiz ar naudu,
lai vairāk pircēju. /R. Bērziņš, Džūkste./

17871. Lopam pie sāniem ar asti piesit, kad to no kūts uz
tirgu ved. /K. Jansons, Plāņi./

17872. Ja braucot ar pārdodamu lopu vai zirgu uz tirgu,
tad vajagot saraust lupatiņā no skudru pūļa
skudres un tās ielikt vāģos. Tad ap pārdodamo
kustoni staigājot daudz pircēju kā skudres ap
skudru pūli. /H. Skujiņš, Smiltene./

17873. Ja lopu pārdod, tad vajaga paturēt kādu zīmi no
viņa; ja nepatura, tad pārdod savu laimi.
/K. Corbiks, Līvbērze./

17874. Kad lopu ved pārdot, tad no tā jānoplūc trīs
reizes pa spalvu kušķītim un jāsaka: "Simtu tai
vietā!" /R. Bērziņš, Džūkste./

17875. Kad lopus pārdod, tad vajaga no lopa noplūkt kādas
spalvas un paturēt pašam, lai lopi labi padotos.
/J. Lancmanis, Lejasciems./

17876. Kad pārdod kādu kustoni, tad lai pircējs neaizvestu
lopu laimi projām, tad vajadzēja noplūkt no pieres
kustonim spalvu un mest kūtī atpakaļ.
/G. Pols, Vecgulbene./

17877. Ja uz tirgu vedams kustonis no mājas izbraucot
skatās žēli atpakaļ un raud, tad izdosies pārdot.
/E. Jēpe, Palsmane./

17878. Kad ved pārdot kādu lopu, tad valgā iesprauž adatu,
lai pircēji ejot kā bites. /A. Aizsils, Vietalva./

17879. Ja pārdod kādu lopu vai zirgu tad, ja pircējam vēl
labu, nevar dot pavadu vai valgu ar pliku roku.
/A. Aizsils, Kalsnava./

17880. Ja kādu lopu grib pārdot, tad jāliek tam 3 reiz
pārlekt par ecēšām, lai būtu daudz pircēju.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

17881. Ja pārdod kādu lopu, tad līdz ar to var atdot
otram arī savu lopu laimi. Lai tas nenotiktu, tad
pārdotam lopam jāizrauj dažas spalviņas jeb uz
krustiem jāizcērp krusts. Dabūtās spalvas jāieliek
sev padusē. Tad nebūs pie lopiem nekādas nelaimes,
pat ja lopu būs burvis pircis, lai nojemtu
pārdevējam laimi.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

17882. Kad pārdotu ved no kūts, tad jāizplūc no pieres
trīs šķipši spalvu, lai vaisle paliek.
/K. Corbiks, Ezere./

VI. Lopu pārvietošana.

17883. Ja pārved kādu lopu no tirgus mājās, tam jānomazgā
acis, lai nebēg projām. /V. Miķelāns, Slate./

17884. Ja atnestais vai atvestais dzīvnieks, kā suns,
kaķis, aita u. c., iet atpakaļ uz savu agrāko
vietu, tad piecas reizes jāapnes vai jāapved ap
galdu, pēc tam stāvēs. /A. Skrūze, Saikava./

17885. Ja pārnes kādu dzīvnieku no citurienes, tad
jāapņem sev trīs reizes maize apkārt un jāiedod
apēst, tad prom vairs neies. /Lagzdiņa, Sabile./

17886. Kad lopu ved vāģos jeb ragavās, tad tam galva
jāliek uz pakaļas galu, citādi tas sprāgst.
/J. Rubenis, Ērgļi./

17887. Cūkas, govis, aitas, vispār visus lopus, ja gadās
vest ar zirgu, jāsargās ar galvu likt uz zirga pusi,
tad vestais lops ātri nobeidzas.
/V. Miķelāns, Asare./

17888. Ja ved lopu audzināšanai, tad nevajaga to ar galvu
uz priekšu vest, jo tad lops slimos.
/K. Kristape, Olaine./

17889. Ja lopi negrib iet līdz uz jauno dzīves vietu, tad
jāņem maizes gabals, ar to jāapņem sev trīs reiz
apkārt ap vidu un jādod lopiem apēst, tad viņi
tūliņ sāk iet. /E. Zommere, Rauna./

17890. Kad lops neiet pa ceļu, tad jāpaņem mēsli no lopa
nagu starpas un jāpasmērē pie nāsīm, tad iet.
/J. Rubenis, Ērgļi./

17891. Lai lops nāk valgā līdz, jāiesprauž lielā adata
valgā ar aci pret lopu. /M. Šauruma, Umurga./

17892. Kad ved no kādas mājas lopus laukā, tad vajaga
izraut no staļļa trīs stiebriņus un iesviest tai
stallī, kur tos lopus noved, lai tie nemūk atpakaļ.
/M. Ķaupelis, Nīca./

17893. Ja kāds cilvēks otram dodot (dāvinot) kādu kustoni,
tad to kustoni nevajagot žēlot. Ja devējs kustoni
žēlojot, tad tas neizdodoties un tāds nožēlots
vien esot. /H. Skujiņš, Smiltene./


17894. Kad no kāda staļļa izved lopus un noved tai vietā,
kur novāķas (pāriet uz dzīvi), tad uz tā staļļa
sliekšņa uzklāj prakus un ved pa tiem lopus pāri,
lai lopi nemūk atpakaļ. /M. Ķaupelis, Nīca./

17895. Kad lopus pārved uz citurieni, tad tiem vajaga
apsiet no pīlāga zariem novītu vītni, lai skauģi
nevarētu noburt. /V. Līce, Līgatne./

17896. Ja mājā atved jaunu kustoni, tad ar kuru trauku to
dzirda, tas trauks jāapgāž uz mutes, lai jaunais
kustonis nebēg prom.
/L. Ezīte, Alūksnes apkārtne./

17897. Ja kādu dzīvnieku aizved uz citām mājām, tad mājas
saimniecei jādod atvedējam lāpāmā adata, tad
dzīvnieks nebēgot atpakaļ. /V. Grīva, Lubāna./

17898. Lopam, kas aizvests jaunā vietā, kad dod pirmo
reizi ēst, tad saimniecei vajagot apņemt barību
trīs reizes sev apkārt, tad tas kustonis nebēgot
atpakaļ uz veco vietu. /V. Grīva, Lubāna./

17899. Kad kādu jaunu lopu pārved mājā, tad tam jāizgriež
spalvu kušķis no astes un jāiedzen kaut kur mājas
sienā, lai lops nebēgtu projām. [Sal. suns,
vistas.] /Bez paraksta./

17900. Dzīvniekam, kas aizvests jaunā mājā, jāieslaka
trīs reizes ūdens acīs, lai neiet atpakaļ uz veco
māju. /A. Bērziņa, Aloja./

17901. Ja lopu ved pie valga uz citu vietu, tad valgā
jāiedur adata ar asumu uz priekšu. Tad neviens
nevarēs lopu maitāt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./

17902. Zirgu no degoša staļļa var viegli izvest, ja tam
uzmauc sakas it kā uz jūgšanu.
/P. Š., jun., Vidzeme./

VII. Lopu slimības.

17903. Ja govis vai cūkas neēd, tad ēdiens jāizmaisa trīs
reiz ar uguns pagali, tad lopi sāk ēst.
/A. Aizpurve, Lubāna./

17904. Ja lopam ir kāda slimība, un kad noiet pie slimību
glābējiem, nākot atpakaļ, nevajagot teikt ardievas,
citādi lopam sataisītās zāles nelīdzot.
/A. Briedis, Nīca./

17905. Kad lopam ir asins caureja, tad jānogriež no
sērmūkšļa trīs zariņi un jāiesprauž asinainajos
mēslos. Tad lops būs vesels. [Sal. govs.]
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./

17906. Ja lopam samaitāti krusti, tas jāved pār krustis
saliktiem kociņiem, lai kļūtu atkal vesels.
/T. Rīgerte, 1928, Brunava./

17907. Dažiem lopiem ir lielas nabas. Tās var nodziedēt
ja samīca cilvēka mēslus ar svaigu pienu un dod
dzert iekšā. /J. Atteka, Nīca./

17908. Ja lopiem uzmetas kārpas, tad tās jāmazgā pusnaktī
ar mēnešgaismu. [Sal. kārpas.]
/A. Broža no Riekstiņu Ievas, Naukšēni./

17909. Ja kāds lops pārlaužot kāju, tad jādod iekšā
smalki saberzts varš, jo tad kāja ātri saaugot.
/P. Broks, Varakļāni./

17910. Ja kāds lops nevar pamīzt, tad jāsavāra cerīnu
ziedu tēja un jāiedod, tad lops paliek tūliņ
vesels. /E. Vēvere, Ļaudona./

17911. Ja lopi slimi, tad no visiem sliekšņiem jāpaņem
smilts, jāuzkaisa uz maizes un jāiedod slimajam
lopam. /E. Laime, Tirza./

17912. Savārītas ošu mizas, ozolu lapas, kadiķu ogas un
kalvju saknes dod lopiem pret tūsku.
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./

17913. Piepūstam lopam jāiedod zirneklis.
/K. Jansons, Plāņi./

17914. Lopam piešāvums ar pirts ceru akminu jāapspaida.
/K. Jansons, Plāņi./

17915. Pret visādām lopu slimībām der rudzu puķes
(centaurea cyanus). /Etn. IV, 1894. Auļukalns./

17916. Lopu mēra laikos lūkoja iegādāt lopus īpaši melnā
krāsā, jo tādas krāsas lopiem mēris ejot garām.
/D. L. f. 1888, 29. P. J. Raudavietis, Bērzaune./

17917. Ja lopus apstāj lietuvēns, tad kūts durvīs
jāiesprauž pīlādžu runga. /L. Strute, Šķibe./

17918. Kad lietuvēns lopu moca, tad tam lopam vajag
iegriezt labajā ausī: tad lietuvēns vairs nenāks.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17919. Lai visi lopi būtu veseli (kad tie vēl nav ganos
dzīti un atkal kad tos kūtī liek), tad jānober
kūts kaktā skudras un jāsaka: "Kam jānīkst, lai
nīkst skudra." /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

17920. Lai lopi uzturētos veseli, tad jānoķer trīs zemes
vēži, jāizcep maizē, tā jādod lopiem apēst.
/L. Kleinberga, Svēte./

17921. Kad lopi laizās, tad viņiem ir kāds nelabums
piesities un tad jāiet pie kādas pūšļas
(pūšļotājas), lai laiž vaļā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

17922. Lopus nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, tad viņi
saslimstot. [Sal. rīkste.]
/H. Krastiņa, Rīga, Ropaži un Jelgava./

17923. Kad mežos lapas ļoti agri nobirst, tad uznāk lopu
sērga, un lopu sērgai dažreiz seko arī cilvēku
slimības. /S. Gūberts, 1688./
17924. Lopu slimības ir vislabāk apvārdot piektos vakaros,
Miķeļa vakarā un Meteņa vakarā.
/A. Bīlenšteina rokraksts no Jaunauces./

VIII. Lopu kaušana.

17925. Ar lopu kaušanu gads sadalījās divās daļās: no
Ziemassvētkiem līdz Jāņa dienai bija taupāmais
pusgads (kāva vienīgi teļus), no Jāņiem līdz Ziemas
svētkiem kaujamais pusgads, kuru iesvētīja Zāļu
dienā ar auna kaušanu. /Zemes Spēks, 1928, 176./

17926. Barotus lopus kauj drīz pēc jaunas gaismas, bet
visādus jaunus lopus priekš pilna mēneša. Bet
visvairāk tomēr kauj lopus priekš pilna mēneša.
/S. Gūberts, 1688./

17927. Lopi jākauj jaunā mēnesī, tad gaļa nesaraujas.
/E. Bukava, Rīgas apkārtne./

17928. Ja augošā mēnesī kauj lopus, tad laba gaļa.
/E. Druvnese, Irlavas apk./

17929. Ja lopus kauj jaunā mēnesī, tad ir briestoša gaļa.
/A. Štoks, Kandava./

17930. Cūkas kāva tik jaunā mēnesī, lai gaļa nerautos un
nepaliktu vieglāka; liellopus un aitas turpretim
tik vecā mēnesī, lai ādas būtu biezākas un
stiprākas. Arī gaļa tad esot labāka.
/D. L. f. 1888, 29. P. J. Raudavietis, Bērzaune./

17931. Cūkas (arī citi kustoņi) jākauj jaunā mēnesī, tad
gaļa vāroties plaukst un drīzi mīksta tiek. Vecā
mēnesī kauta lopa gaļa ir cieta un paliek drīzi
veca. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

17932. Ja vecā mēnesī nokauj kādu lopu, tad vārot gaļa
saraujas. /J. Fleišers, Skrunda./

17933. Lopus nevar kaut vecā mēnesī, tad gaļa raujas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17934. Lopus nedrīkst kaut vecā mēnesī, tad gaļa saraujas.
/V. Bērziņa, Priekule./

17935. Cūkas un aitas nedrīkst kaut vecā mēnesī.
/O. Darbiņš, Birži./

17936. Gaļas lopi jākauj pilnā mēnesī, jo tad gaļa esot
sātīga. /K. Lindbergs, Jelgava./

17937. Lai gaļa nebūtu dzeltāna, tad kustoņi jākauj pilnā
mēnesī un arī gaļa jāžāvē. /G. Pols, Vecgulbene./

17938. Lopus nevajaga kaut ne vecā, ne jaunā mēnesī, bet
vienīgi pilnā, lai gaļa būtu saturīga un vārot
nesarautos. /J. Simbruks, Bauska./

17939. Ja pilnā mēnesī nokauj kādu lopu, tad vārot gaļa
izbriest. /J. Fleišers, Skrunda./

17940. Lopi jākauj jaunā mēnesī, lai gaļa vārot nesazustu.
/A. Treijs, Talsi./

17941. Kad kādu lopu kauj vai ved pārdot, trīs reizes
jāizrauj spalvas no lopa galvas cekula, un tās
jāmet kūtī un jāsaka: "Simtu tūkstošu tai vietā!"
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

17942. Lopu nokaujot, vajaga teikt: "Atsper skauģim,
simtu būs tavā vietā", tad vairosies lopi.
/K. Poga, Penkule./

17943. Kad lops kaujot mirst, tad jāsaka: "Atsper skauģi
simtu tai vietā!" /K. Corbiks, Mūrmuiža./

17944. Kad teļu jeb aitu kauj, tad kad galva nogriezta,
ar to vēl pie nogriezuma trīs reiz jāpiesit un
jāsaka: "Atmet simtiem pakaļā!" Tad vēl citi lopi
uz priekšu ierodas. /J. Rubenis, Ērgļi./

17945. Ja viņi ko kauj, lai tā arī būtu tikai vista, tad
gabaliņu gaļas noliek par ziedu (Opfer) zināmā
vietā aiz kūts.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten II, 1777, 143./

17946. Liellopu kaujot galva jāgriež uz ziemeļiem, tad
būs mīksta gaļa. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

17947. Lopu kaujot, viņa galva jātur pret ziemeļiem, tad
saime maz gaļu ēd. /R. Kalniņš, Lubāna./

17948. Kad, dzīvnieku kaujot, tā galvu pagriež uz
ziemeļiem, tad gaļa uzglabājas svaiga.
/G. Stankeviča, Dzelzavas apkārtne./

17949. Lopus kaujot nevajaga galvas turēt pret ziemeļiem,
tad nevar mīkstas gaļas izvārīt.
/A. Sietiņš, Taurene./

17950. Tanī dienā, kad kādu lopu kauj, jāēd rīkles gals
vai nu no tā paša lopa vai cita - lai kakls nesāp.
[Sal. cūka, kakla sāpes.] /A. L.-Puškaitis./

17951. Kad kauj vecu lopu, tad tas jāsviež no ziemeļu
puses uz dienvidus pusi, lai būtu mīksta gaļa.
/J. Rubenis, Ērgļi./

17952. Lopu kaujot galva jāpagriež pret dienvidiem jeb
rītiem, tad gaļa vārās mīksta.
/K. Krastiņš, Gatarta./

17953. Kad nokautai cūkai jeb arī citiem kustoņiem nogriež
galvu, tad tā vēl trīs reiz jāpiedur vecā vietā,
lai nokautā lopa vietā rastos atkal trīs jauni
kustoņi. /O. Freimane, Jaunrumba./

17954. Tikko nokauj cūku jeb kādu citu lopu, galvu vajag
uzcelt uz krāsni, jo tad lopi augot aizvien lieli.
/K. Corbiks, Jelgava./

17955. Nokautas aitas vai govs galva trīs reiz jāpiesit
pie nokautā lopa, lai lopi labi vaišļojas.
/K. Jansons, Plāņi./

17956. Ja nokautam lopam kaklu nogriež greizi, tad
gadīsies lieks ēdējs. /J. Lazdāns, Kalupe./

17957. Ja kaujamā lopa žēl, tad tas grūti mirst.
/E. Laime, Tirza./

17958. Ja lopu žēlo, tad viņu nevar drīz nokaut, viņš
ilgi mokās. [Sal. mirējs.] /P. Š., Rauna./

17959. Kad, lopu kaujot, kāds to nožēlo, tad lops grūti
mirst. /A. L.-Puškaitis./

17960. Kaujamus lopus nevar žēlot, tad labi nemirst.
/R. Bērziņš, Džūkste./

17961. Lopu kaujot, nevajag viņu žēlot, tad tas tik ātri
nemirst. /M. Valdmane, Zaļāmuiža./

17962. Kaujamu lopu nedrīkst žēlot, tad tam grūti jāmokās.
/E. Bukava, Rīgas apk./

17963. Kaujamo kustoni nedrīkst žēlot, tad tam grūta nāve.
/V. Saulīte, Mālpils. M. Brīdaka, Jaunroze./

17964. Lopus kaujot, vienmēr vajag sirds galiņu pārgriezt
vai nu + vai * veidā. Pretējā gadījumā sirds vēl
ilgi dzīvo, un tai ļoti jāmocās.
NB. Sirds galiņu nepārgriezt ir grēks. Šo procedūru
izdara ar cūku, aitu un liellopu sirdīm. Šis
paradums ir spēkā, un tam tic vēl šodien.
/Uguņciems, Upesgrīva./

17965. Ja nokauj lopu, tad sirdij nogriež galu un iegriež
krustu, tad sirdi nokauj, citādi viņa vēl dzīvo un
mocās. /K. Steinbergs, Skrunda./

17966. Ja kāds kustonis ir nonīcis, tad saka, ka tas esot
Dieva kauts. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

IX. Lopu apskaušana, apburšana; ļauni gari.

17967. Nesen pirktu kustoni nedrīkst rādīt viņa agrākam
īpašniekam, lai tas to neapskaustu.
/K. Corbiks, Vilce./

17968. Ja grib izārstēt apskaustu govi vai citu kādu lopu,
tad vajag siļķi ar astes galu papriekšu govij
iebāzt mutē. /L. Andersone, Jelgavas apr./

17969. Ja kādreiz kāds skaudīgām acīm lopu apskata, tad
vajag paņemt no nobūrēja kādu knopi jeb kādu citu
nieciņu, kā tas nemana, un parakt to zem kūts
sliekšņa, kur govij jāiet pāri.
/L. Biedriņa, Jelgava./

17970. Ja cilvēks, kuram ir skaudīgas acis, uzskata
kustoni, un tas paliek slims, tad vajag dabūt
kautko (drēbes gab., matu šķipsnu), to sadedzināt
un pelnus iedot, tad kustonis paliek vesels.
/A. Bulle, Burtnieki./

17971. Lai atburtu apburto lopu, tad burvja matus vai
savalkātu veļu vajaga sadedzināt un iedot apburtam.
/V. Vintere, Matīši./

17972. Ja kaimiņa lopus grib noskaust, lai tie labi
neaugtu, tad glaudot jāvelk jauniem lopiem riņķis
ap pieri, tad tie atrodas kā riņķī ieslēgti.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

17973. Kam bail, lai neapskauž lopus, tam zem kūts
sliekšņa jāierok glāze ar dzīvsudrabu.
/K. Lielozols, Nīca./

17974. Ja kāds ar skaudīgām acīm noskatās uz lopu, tad no
skauģa apģērba jādabū kāda lupata, un tā
jāsadedzina, pelnus jāiedod lopam, tad tam nekas
ļauns nenotiks. /J. A. Jansons, Piņķi./

17975. Nedrīkst rādīt kustoņus nenovēlīgam, skaudīgam un
citādi ļaunam cilvēkam, tad kustoņi saslimstot.
/G. Pols, Bauskas apr./

17976. Ja lopi ir apburti vai nobrīnoti, tad kūtis
izkvēpina ar dīveldreķi. /Latv. Avīzes, 1824, 32./

17977. Jaunpiedzimušu lopiņu nedrīkst saukt par skaistu,
tad tas panīks. /M. Brīdaka, Jaunroze./

17978. Uz sava lopa nedrīkst teikt, ka tas ir smuks, un
ja cits cilvēks tā saka, tad klusām pie sevis
jāsaka: "Tev tāda nav," citādi tas lops nepadodas.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

17979. Lopus nevajagot saukt par smukiem, jo tad neaugot,
bet esot jāsauc par diženiem, tad augot spēcīgi.
/G. Pols, Bauskas apr./

17980. Kad par lopu brīnās: "Vai, kur smuks lopiņš", tad,
lai lopu nenoskaustu, vajag teikt: "Brīnies pats
sev, nebrīnies lopam!" /K. Corbiks, Jelgava./

17981. Ja lops piedzimis un to ierauga, tad nedrīkst
izrādīt nekādu izbrīnīšanos, citādi lops nomirst.
/A. Rozentāle, 73 g. veca, Jaunauce./

17982. Uz jaunpiedzimušu lopu nedrīkst teikt: "skaists",
bet vajaga teikt labs, jo citādi lopiņš nīkuļo.
/K. Corbiks, Pienava./

17983. Nedrīkst par mājlopu labajām īpašībām brīnīties
vai tās slavēt, tad lopiem piesitas kāda nelaime.
/L. Kleinberga, Svēte./

17984. Kad lopi ir noburti un piena nedod, tad piektdienas
rītā priekš saules lēkšanas vajaga govīm ar sāls
ūdeni trīs reiz muguru nomazgāt. To ūdeni vajaga
atkal uzņemt, pieslaukt drusku piena klāt un dot
govīm iedzert. /E. Zommere, Rauna./

17985. Kad mājas lopi neizdodas un allaž nosprāgst, tad
jāizmeklē lopu kūtis, vai kāds ļauns cilvēks nav
iebāzis lopu ēdamā vai kādā pakšķī gabalu no
liellopu iekšām, kā: liesas, aknu u. t. pr. gabalu.
Tāds gaļas gabals aiz tā paša staļļa jāpienaglo
pie dēlīša. Ja pienaglotais gabals no ļauna
cilvēka, tad tas sāk trīcēt un trīc tik ilgi, kamēr
viņa licējs atnāk. Ja tam nu nepiedod, tad tas
turpat nomirst. /K. Ķuze, Annasmuiža./

17986. Uz jauniem lopiem nedrīkst teikt, ka tie skaisti,
jo tad tiem var uznākt kāda slimība, vai var pat
nosprāgt. /A. Mūrniece, Cēsu apr./

17987. Ja redz jaunus lopus, tad nedrīkst teikt: "Vai,
kur smuks." /H. Siliņa, Dobele./

17988. Lopu nedrīkst apbrīnot, ja apbrīno izsaucoties,
tad lops izkalst. /A. Aizsils, Kalsnava./

17989. Ja lopi apburti, tad burvim jānozog kāds drēbju
gabals, jāsadedzina un pelni jāatdod lopiem.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

17990. Lai lopus neapburtu, tad jātur kūtī kaza.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
17991. Ja lopus moka ļauni gari, tad gavēnī kūtī jāieved
lācis. Tad tur vairs ļaunie gari nepiemitīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 205./

X. Lopi laika zīlēšanā.

17992. Ja lopi rudenī ēd zāli no vienas vietas, tad ziema
būs gara; ja lopi neēda - ziema būs īsa.
/A. Aizsils, Meirāni./

17993. Ja lopi ap pusdienu ierauj gaisu, tad būs lietus.
/S. Gūberts, 1688./

17994. Rudeņos pēc nokauta dzīvnieka (visbiežāki cūkas)
iekšām pareģo nākamo ziemu un vasaru. To spriež
pēc vēdermēles (aizkuņģa dziedzera) biezākā un
plānākā gala. /L. Latkovskis, Latgale./

17995. Ja lopi stipri bizenē, tad būs drīzi lietus.
/J. Rubenis, Ērgļi./

17996. Ja lopi ganos sāk bizot, tad drīzumā gaidāms
pērkoņa negaiss. /J. Kladnieks, Lubāna./

XI. Lopi sapnī.

17997. Kad sapnī redz, ka saulei norietot lopus dzen ganos,
tad pareģoja, ka kāds dzimtas loceklis mirs.
/P. Lodziņš, Sēļpils./

17998. Kad sapnī redz labus lopus, tad būs laba vasara;
kad kāds lops nonīkst, tad uznāk vasarā vai krusa
vai cits kas laukiem kaitīgs.
/M. Ārons, Bērzaune./

17999. Ja sapnī dzen lopus, tad nepatikšanas ar sievietēm.
/M. Zaube, Rīga./

18000. Ja sapnī nokauj kādu dzīvnieku, tad mājiniekos
drīzumā kāds mirs. /A. Liepiņa, Lubāna./

18001. Ja sapņos redz lopus ganībā, būs kāda slimība.
/E. Rudīte, Jaunpiebalga./

18002. Ja sapnī redz kādu sarkanu lopu, tad būs
ugunsgrēks. /A. Salmāns, Balvi./