LŪPAS.
18039. Ja virsas lūpa niez, tad būs strīdus;
ja apakšas
lūpa niez, tad būs bučošanās. /A. Salmāns,
Balvi./
18040. Ja virslūpa niez, tad kas neizdosies, bet
ja
apakšējā, tad dabūs skūpstīties.
/V. Duka, Vidzemes Maliena./
18041. Kad augšas lūpa niez, mutes dabūs;
kad apakšas
lūpa, tad ciemmaizi dabūs. /K. Jansons, Plāņi./
18042. Ja lūpas niez, tad dabūs skūpstīties.
/E. Druvnese, Irlava./
18043. Ja lūpas niez - dabūsi skūpstīties.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
18044. Ja lūpas niez, drīz būs jāskūpstās.
/M. Poriete, Lubāna./
18045. Ja lūpas niez, tad būs jāskūpstās.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
18046. Jo lyupas niez, tad
dasaīs ar kū bučuotīs.
/M. Apels, Stoļerova./
18047. Ja lūpas niez, tad dabūs bučoties.
/M. Zālīte, Jumurda. Atbalss k. 1897. E. Puriņš,
K. Kleķeris, Skujene. J. A. Jansons, Vecbrenguļi.
M. Biša, Vijciems./
18048. Ja lūpas niez, tad būs jābučojas.
/E. Lācis, Tirza. V. Johansone, Liepa./
18049. Kam lūpas niez, tam būs jābučojas.
/P. Š., Rauna un Rīga. K. Jansons, Plāņi./
18050. Ja virslūpa niez, tad saka, ka tas ir uz
bučošanos.
/L. Aizpurve, Lubāna./
18051. Kad niezot virslūpa, tad būšot
jāraudot.
/K. Mežulis, Bilska./
18052. Ja virslūpa niez - ar ūsainu vīrieti
jābučojas.
/Z. Biša, Rīga./
18053. Ja lūpas niez, tad brūtgāns
jeb brūte ilgojas pēc
bučošanās. Tādā gadījumā nedrīkst
lūpas kasīt, jo
tad ilgošanās pāriet uz citu cilvēku.
/A. Vaskis, Tukums./
18054. Juo nīz lyupas,
byus juosaskūpsta.
/T. Beča, Preiļi./
18055. Ka cylvākam
vacam vai jaunam nīznī lyupus, itei ir
cīši labi bučuotīs ar sovu mīļū.
/V. Podis, Rēzekne./
18056. Ja lūpas niez - būs jābaras. /E. Laime, Tirza./
18057. Ja virslūpa niez, tad ar sievieti jābaras.
/A. Aizsils, Lubāna./
18058. Ja apakšlūpa niez, tad dabūs ciema
maizi.
/E. Miglava, Rīga./
18059. Ja lūpa niez, tad dabūs ciema kukuli.
/A. Bulēne, Turaida./
18060. Ja lūpas niez, tad dabūs ciemmaizi,
jeb arī
bučoties. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18061. Kad lūpas niez, tad dabūs ciema maizi.
/A. Vilciņš, Līgatne./
18062. Kad lūpā esot čulka iemetusies,
tad to vajagot ar
brunču apakšmalu apspaidīt. Čulka tad iziešot
un
arī citreiz vairs nemetīšoties.
/K. Mežulis, Bilska./
18063. Ja lūpa uzpampusi, tad to jāapspaida
ar brunču
apakšu. /A. Bērziņa, Aloja./
18064. Lai lūpas ziemā neizsistos, vajag
izvilkt lindrakus
starp kājām un nospaidīt lūpas.
/E. Rotmane, Jaunauce./
18065. Lūpas sprēgā, ja suņa
pirdienam smej.
/K. Jansons, Plāņi./
18066. Lūpas sprēgā (plīst),
ja zirga pirdienam smej.
[Sal. ūdens.] /K. Jansons, Plāņi./
18067. Ja lūpas plīst - esi pirdienam smējies.
/E. Laime, Tirza./
18068. Kam zilas lūpas, tam drīz jāmirst.
/M. Švarcbacha, Svirlauka./
18069. Ja uz lūpām ronas kādas pūtes,
tad tiek aprunāts.
[Sal. mēle.] /A. Vaskis, Tukums./