LŪPAS.

18039. Ja virsas lūpa niez, tad būs strīdus; ja apakšas
lūpa niez, tad būs bučošanās. /A. Salmāns, Balvi./

18040. Ja virslūpa niez, tad kas neizdosies, bet ja
apakšējā, tad dabūs skūpstīties.
/V. Duka, Vidzemes Maliena./

18041. Kad augšas lūpa niez, mutes dabūs; kad apakšas
lūpa, tad ciemmaizi dabūs. /K. Jansons, Plāņi./

18042. Ja lūpas niez, tad dabūs skūpstīties.
/E. Druvnese, Irlava./

18043. Ja lūpas niez - dabūsi skūpstīties.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

18044. Ja lūpas niez, drīz būs jāskūpstās.
/M. Poriete, Lubāna./

18045. Ja lūpas niez, tad būs jāskūpstās.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

18046. Jo lyupas niez, tad dasaīs ar kū bučuotīs.
/M. Apels, Stoļerova./

18047. Ja lūpas niez, tad dabūs bučoties.
/M. Zālīte, Jumurda. Atbalss k. 1897. E. Puriņš,
K. Kleķeris, Skujene. J. A. Jansons, Vecbrenguļi.
M. Biša, Vijciems./

18048. Ja lūpas niez, tad būs jābučojas.
/E. Lācis, Tirza. V. Johansone, Liepa./

18049. Kam lūpas niez, tam būs jābučojas.
/P. Š., Rauna un Rīga. K. Jansons, Plāņi./

18050. Ja virslūpa niez, tad saka, ka tas ir uz bučošanos.
/L. Aizpurve, Lubāna./

18051. Kad niezot virslūpa, tad būšot jāraudot.
/K. Mežulis, Bilska./

18052. Ja virslūpa niez - ar ūsainu vīrieti jābučojas.
/Z. Biša, Rīga./

18053. Ja lūpas niez, tad brūtgāns jeb brūte ilgojas pēc
bučošanās. Tādā gadījumā nedrīkst lūpas kasīt, jo
tad ilgošanās pāriet uz citu cilvēku.
/A. Vaskis, Tukums./

18054. Juo nīz lyupas, byus juosaskūpsta.
/T. Beča, Preiļi./

18055. Ka cylvākam vacam vai jaunam nīznī lyupus, itei ir
cīši labi bučuotīs ar sovu mīļū.
/V. Podis, Rēzekne./

18056. Ja lūpas niez - būs jābaras. /E. Laime, Tirza./

18057. Ja virslūpa niez, tad ar sievieti jābaras.
/A. Aizsils, Lubāna./

18058. Ja apakšlūpa niez, tad dabūs ciema maizi.
/E. Miglava, Rīga./

18059. Ja lūpa niez, tad dabūs ciema kukuli.
/A. Bulēne, Turaida./

18060. Ja lūpas niez, tad dabūs ciemmaizi, jeb arī
bučoties. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

18061. Kad lūpas niez, tad dabūs ciema maizi.
/A. Vilciņš, Līgatne./

18062. Kad lūpā esot čulka iemetusies, tad to vajagot ar
brunču apakšmalu apspaidīt. Čulka tad iziešot un
arī citreiz vairs nemetīšoties.
/K. Mežulis, Bilska./

18063. Ja lūpa uzpampusi, tad to jāapspaida ar brunču
apakšu. /A. Bērziņa, Aloja./

18064. Lai lūpas ziemā neizsistos, vajag izvilkt lindrakus
starp kājām un nospaidīt lūpas.
/E. Rotmane, Jaunauce./

18065. Lūpas sprēgā, ja suņa pirdienam smej.
/K. Jansons, Plāņi./

18066. Lūpas sprēgā (plīst), ja zirga pirdienam smej.
[Sal. ūdens.] /K. Jansons, Plāņi./

18067. Ja lūpas plīst - esi pirdienam smējies.
/E. Laime, Tirza./

18068. Kam zilas lūpas, tam drīz jāmirst.
/M. Švarcbacha, Svirlauka./

18069. Ja uz lūpām ronas kādas pūtes, tad tiek aprunāts.
[Sal. mēle.] /A. Vaskis, Tukums./