LUPATA.
18007. Kas trauku lupatu atstāj slapju, dabon dzērāja
vīru.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Treimanis, Bērze./
18008. Ka no trauku mazgājamā lupata ūdeni
griež uz grīdu,
vīrs būs dzērājs. /Morgenšteine, Penkule./
18009. Nedrīkst sist ar lupatu, tad ļaudis
valkās valodās
kā lupatu. /I. Indāns, Gārsene./
18010. Ja ar trauku lupatu sit, tad bērni dzimst
ar līkiem
deguniem. /H. Siliņa, Dobele./