MAISS.


I. Maiss un grauzēji.
II. Maiss rokas slaucīšanā.
III. Maiss ar sēklu.
IV. Gultas maiss.
V. Maiss sapnī.



    18123. Piebērtiem labības maisiem aizsietie gali jāliek
    uz ziemeļiem, lai peles nesaēd maisus.
    /J. Gulbis, Aizkraukle./

    18124. Ja grib, lai peles nesakapātu maisus, tad vajaga
    nolikt tā, ka lai maisa gals būtu taisni pret
    rītiem. Maiss var būt pildīts pat ar zirņiem, tad
    tomēr peles to neaiztiks, kaut gan simtiem riņķī
    dancos. /K. Mūlenbacha man./

    18125. Lai peles neēstu maisus, tad jāgriež ar galu uz
    ziemeļiem un mezgls jāsien tā, ka gali nebūtu
    mezglam cauri jāvelk. /V. Spandegs, Pociems./

    18126. Pirmais izkultās labības maiss jāsviež uz zemes un
    nav jāizkustina, citādi labību apēd peles.
    /K. Kaufmanis, Linde./

    18127. Graudu maisus sienot, jāstāv ziemeļu pusē, tad
    peles neēd. /L. Krastiņa, Baldone./

    18128. Ja peles maisus cērt, tad otrā gadā būs dārga
    maize. /E. Laime, Tirza./

    18129. Lai žurkas labību no miltu maisa neizēstu, tad
    maisu vajagot siet ar divām cilpām, bet galus cauri
    vērt nedrīkstot. Maisa galu vajagot nolikt uz
    ziemeļu pusi. /K. Skujiņš, Smiltene./

    18130. Labības maisus aizsienot, jau pie pirmā mezgla
    saites galus nevajaga izvilkt cauri, bet tie
    jāatstāj cilpā, tad žurkas tos neposta.
    /V. Amoliņa, Olaine./

    18131. Maisam, kad to klētī nesot, nedrīkstot ar ceļgalu
    piesist, tad žurkas to saēdot.
    /K. Skujiņš, Smiltene./

    18132. Žurkas nekapā maisus, ja sienot maisa auklas galus
    neizvelk vienu caur otru. /K. Jansons, Plāņi./

    18133. Lai žurkas labības maisus nesagrauztu, tad maisu
    aizsienot, mazgls jāmet uz ziemeļu pusi.
    /E. Kampare, Piebalga./

    18134. Lai žurkas neēstu labības maisus, tad tie jāatstāj
    tā, kā nolikti, vienalga, vai greizi, vai šķībi.
    /A. Leimane, Mārsnēni./

    18135. Lai žurkas neēstu maisus, tad tie jāaizsien ar
    trijiem mezgliem, bet tā, ka valdziņa gals nekad
    neiznāk cauri vilkts, bet paliek cilpā.
    /A. Leimane, Mārsnēni./

    18136. Labības maisus pavasarī nevajaga mazgāt, tad tos
    saēd žurkas. /A. Kondrāte, Cēsis./

    II. Maiss rokas slaucīšanā.

    18137. Maisā nevajag rokas slaucīt, tad paliek par zagli.
    /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

    18138. Rokas nedrīkst slaucīt pie maisa, tad būs bērni
    zagļi. /I. Indāns, Gārsene./

    18139. Ja kulē slaukās, tad mute plaukumaina.
    /J. Zvaigzne, Rēzekne./

    18140. Maisā nevar rokas slaucīt, tad pirksti atskabargo.
    /R. Grauduma, Lizums./

    III. Maiss ar sēklu.

    18141. Izvērstā maisā sēklu nevajaga bērt, tad tā nedīgst.
    /I. Indāns, Gārsene./

    IV. Gultas maiss.

    18142. Vecā mēnesī gultas maisā jābāž cisas, lai blusas
    neaug. /J. Rubenis, Ērgļi./

    18143. Gultas maisu nevar izkratīt lopu guļas vietās, tad
    tas noguļ savus bērnus. /I. Indāns, Gārsene./

    V. Maiss sapnī.

    18144. Ja sapnī redz kur maisu ar labību iznesam, tad tai
    mājā kāds mirs. /K. Jansons, Plāņi./

    18145. Ja sapnī redz maisu, tad kāds mirs.
    /J. Jurjāns, Jaungulbene./

    18146. Ja sapnī redz maisus, tad kāds mirst.
    /J. Austrums, Krape./