MAISS.
I. Maiss un grauzēji.
II. Maiss rokas slaucīšanā.
III. Maiss ar sēklu.
IV. Gultas maiss.
V. Maiss sapnī.
I. Maiss un grauzēji.
18122. Lai peles un žurkas nekapātu labības maisus,
tad
maisus vajaga šūt tūlīt, kā noauž, bez
velēšanas.
/G. Pols, Bauska./
18123. Piebērtiem labības maisiem aizsietie
gali jāliek
uz ziemeļiem, lai peles nesaēd maisus.
/J. Gulbis, Aizkraukle./
18124. Ja grib, lai peles nesakapātu maisus, tad
vajaga
nolikt tā, ka lai maisa gals būtu taisni pret
rītiem. Maiss var būt pildīts pat ar zirņiem,
tad
tomēr peles to neaiztiks, kaut gan simtiem riņķī
dancos. /K. Mūlenbacha man./
18125. Lai peles neēstu maisus, tad jāgriež
ar galu uz
ziemeļiem un mezgls jāsien tā, ka gali nebūtu
mezglam cauri jāvelk. /V. Spandegs, Pociems./
18126. Pirmais izkultās labības maiss jāsviež
uz zemes un
nav jāizkustina, citādi labību apēd peles.
/K. Kaufmanis, Linde./
18127. Graudu maisus sienot, jāstāv ziemeļu
pusē, tad
peles neēd. /L. Krastiņa, Baldone./
18128. Ja peles maisus cērt, tad otrā gadā
būs dārga
maize. /E. Laime, Tirza./
18129. Lai žurkas labību no miltu maisa neizēstu,
tad
maisu vajagot siet ar divām cilpām, bet galus cauri
vērt nedrīkstot. Maisa galu vajagot nolikt uz
ziemeļu pusi. /K. Skujiņš, Smiltene./
18130. Labības maisus aizsienot, jau pie pirmā
mezgla
saites galus nevajaga izvilkt cauri, bet tie
jāatstāj cilpā, tad žurkas tos neposta.
/V. Amoliņa, Olaine./
18131. Maisam, kad to klētī nesot, nedrīkstot
ar ceļgalu
piesist, tad žurkas to saēdot.
/K. Skujiņš, Smiltene./
18132. Žurkas nekapā maisus, ja sienot maisa
auklas galus
neizvelk vienu caur otru. /K. Jansons, Plāņi./
18133. Lai žurkas labības maisus nesagrauztu,
tad maisu
aizsienot, mazgls jāmet uz ziemeļu pusi.
/E. Kampare, Piebalga./
18134. Lai žurkas neēstu labības maisus,
tad tie jāatstāj
tā, kā nolikti, vienalga, vai greizi, vai šķībi.
/A. Leimane, Mārsnēni./
18135. Lai žurkas neēstu maisus, tad tie
jāaizsien ar
trijiem mezgliem, bet tā, ka valdziņa gals nekad
neiznāk cauri vilkts, bet paliek cilpā.
/A. Leimane, Mārsnēni./
18136. Labības maisus pavasarī nevajaga mazgāt,
tad tos
saēd žurkas. /A. Kondrāte, Cēsis./
II. Maiss rokas slaucīšanā.
18137. Maisā nevajag rokas slaucīt, tad paliek par zagli.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18138. Rokas nedrīkst slaucīt pie maisa,
tad būs bērni
zagļi. /I. Indāns, Gārsene./
18139. Ja kulē slaukās, tad mute plaukumaina.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
18140. Maisā nevar rokas slaucīt, tad pirksti
atskabargo.
/R. Grauduma, Lizums./
III. Maiss ar sēklu.
18141. Izvērstā maisā sēklu nevajaga bērt,
tad tā nedīgst.
/I. Indāns, Gārsene./
IV. Gultas maiss.
18142. Vecā mēnesī gultas maisā jābāž
cisas, lai blusas
neaug. /J. Rubenis, Ērgļi./
18143. Gultas maisu nevar izkratīt lopu guļas
vietās, tad
tas noguļ savus bērnus. /I. Indāns, Gārsene./
V. Maiss sapnī.
18144. Ja sapnī redz kur maisu ar labību iznesam, tad tai
mājā kāds mirs. /K. Jansons, Plāņi./
18145. Ja sapnī redz maisu, tad kāds mirs.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
18146. Ja sapnī redz maisus, tad kāds mirst.
/J. Austrums, Krape./