MAITA.

18147. Ja sprāgušu noliek ar galvu pret ziemeļiem, tad
tam neiet klāt ne kukaiņi, ne zvēri.
/P. Š., Puze./

18148. Kad kāds mazs sivēns nosprāgst, tad aprokot vajaga
nolikt tā galvu uz ziemeļiem, lai suņi nekaš laukā.
/M. Ķaupelis, Nīca./

18149. Ja maitai noliek galvu uz ziemeļa pusi, tad to
neviens dzīvnieks neaizkar.
/K. Jansons, Plāņi. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

18150. Kad negrib, lai suņi un kaķi neēd maitas vai
nokautus lopus, tad lopam jāliek galva pret
ziemeļiem. /M. Raņķis, Nīca./

18151. Kad ziemu nosprāgst kāds lops, tad galvu nevajagot
likt uz ziemeļiem; tad vārnas neēdīšot.
/J. Daizis, Nīca./

18152. Kad maitu noliek ar galvu uz ziemeļiem, tad neviens
dzīvnieks to neēd. /A. Draviņa, Stende./

18153. Ja aita nosprāgst, un negrib, lai suņi to apēstu
un kaulus izvazātu, tad vajaga nolikt tā, ka
mugurkaulis gulētu no rītiem uz vakariem, ar galvu
uz rīta pusi. Tad ne suņi, ne vārnas pat neaiztiek.
/K. Mūlenbacha man./

18154. Ja negrib, lai citi kustoņi to izvazā, vajag
maitas galvu likt pret ziemeļiem.
/M. Kalniņa, Vandzene./

18155. Neviens plēsīgs putns nedz kustonis neaiztiekot
maitu, nosprāgušam kustonim, ja tam esot galva uz
ziemeļa pusi. /H. Skujiņš, Smiltene./

18156. Ja nosprāgušam kustonim galvu atstāj uz ziemeļiem,
tad viņa neviens neēd. /J. Auziņš, Sērene./

18157. Ja grib, lai zvēri un putni ēd mežā nomestu maitu,
tad viņas galva jānoliek pret dienvidiem, bet ja
to noliek pret ziemeļiem, tad maitu zvēri neaizkar.
/K. Krastiņš, Koknese./

18158. Nosprāgušais dzīvnieks ir jānomet ar galvu pret
dienvidiem, jo tad citi dzīvnieki to drīz apēd.
/J. Vilnītis, Jumurda./

18159. Caur maitas aci jāizaudzē zāle un tad ar to jāberzē
acis, tad kļūst neredzams. /A. Liepiņa, Lubāna./

18160. Ja māte, cerībās būdama, ierauga maitu, nobīstas
un pieliek roku pie mutes, tad viņas bērnam smirdēs
maitas smaka no mutes. [Sal. dzimuma zīmes.]
/A. Vaskis, Tukums./

18161. Par nosprāgušiem mājas kustoņiem raudāt nevajag,
lai nelaime nepriecājas. /K. Jansons, Trikāta./

18162. Kur mājas kustoņi krīt (sprāgst), tur sprāgoņi
mājas pavārtē jānorok. /K. Jansons, Plāņi./

18163. Otra nosprāgušu kustoni nedrīkst mājā nest: nesaka
ka tas un tas nosprādzis; bet nospļaudās: "Lai sūdi
guļ (stāv), kur bijši." /K. Jansons, Trikāta./