MAIZE.
I. Vispārīgi prātojumi
par cepšanu.
II. Mīkla.
III. Krāsnī laišana.
IV. Krāsnī cepot.
V. Vilkšana no krāsns ārā.
VI. Silta maize.
VII. Maizes griešana.
VIII. Maizes cienīšana.
IX. Maizes ēšana.
X. Maize sapnī.
I. Vispārīgi prātojumi
par cepšanu.
18164. Ja ar miltu vezumu no dzirnavām braucot, ātri par
tiltu brauc, tad maizes kukuļiem garauza vaļā.
/K. Jansons, Plāņi./
18165. Pirmo reizi jauno maizi cepot, saimniece ņēmusi
trīs saujas no vecajiem miltiem. Ja neņēmusi, tad
maizīte apskaistoties un cepot sakrītot.
/O. Struncene, Lubāna./
18166. Jaunu maizi cepot, jāsaviļā mazs
kukulītis un
jāiemet atpakaļ apcirknī, lai nekad netrūktu maizes.
/A. Aizsils, Meirāni./
18167. Ja maizi cep, tad tai dienā nedrīkst
aitas cirpt.
/A. Gulbe, Nogale./
18168. Kad pirmo reizi cep jaunu rudzu maizi, tad to
kukuli, kas pirmais ielaists krāsnī, uzglabā klētī
veselu gadu, kamēr atkal liek jaunu kukuli tai
vietā. /A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
18169. Gavēņa piektdienās nedrīkst
maizi cept, jo tad
maize sapelē. /E. Zommere, Rauna./
18170. Maizes nevajaga cept trešdienās un piektdienās,
lai nepel. /P. Š., Rauna./
18171. Ja gavēņa trešdienā un
piektdienā maizi cep, tad
maize visu gadu pel. [Sal. Lielā piekta.]
/K. Jansons, Plāņi./
18172. Piektdien neesot maize jācep, jo tad neizdodoties.
/A. Aizsils, Lubāna./
18173. Lai rupja maize izdotos laba, tad tā jācep
tikai
divās nedēļas dienās: piektdienās un otrdienās,
bet pārējās dienās ceptā maize neizdodoties
laba.
/E. Aizpurve, Lubāna./
18174. Kad maizi cep, tad izslauka tīru istabu,
lai citu
gadu būtu tīri rudzi. /K. Pavasare, Drabeši./
18175. Kad maizi cep, izslauka tīru istabu, lai
citu gadu
būtu tīri rudzi. /R. Bērziņš, Džūkste./
18176. Ja maizi cep, jāizslauka tīra istaba,
lai nākamā
gadā būtu tīri rudzi. /M. Koškina, Elēja./
18177. Maizi cepot, nedrīkst nekādus istabas
mēslus ārā
nest, bet tie jāatstāj pie krāsns, jo citādi iznes
svētību ārā. /A. Bīlinšteina rokraksts,
Grendze./
18178. Svētdienā nedrīkst jaut maizi.
/M. Igaune, Galgauska./
18179. Ja kādās mājās nevar izcept
labu maizi, tad vajaga
dabūt citu māju raugu vai maizi, un kad cep, tad
ielikt to iekšā un izcept līdz; tad būs laba maize,
bet no tām mājām, kam bija tā maize vai raugs,
būs
pavisam slikta maize. /J. Atteka, Nīca./
18180. Maizi vajaga mīcīt un krāsnī
šaut veselīgai, tuklai
sievietei, jo tad maize būs mīksta un gausa.
/V. Bērziņa, Priekule./
18181. Maize jāmīca resnām meitām,
tad maize ir mīksta un
briedīga.
/B. Indriksone no 80 g. v. M. Gūtmanes, Sece./
18182. Cik kukuļu cep, tik malkas gabalu krāsns
kurā
jāmet. /K. Jansons, Plāņi./
18183. Kad cepli iekurina maizes cepšanai un nesaslauka
cepļa priekšu, tad cepējas bērniem deguni puņķosies.
/J. Apsalons, Sēļpils./
18184. Maizes mītne vai kāsis jāmazgā
tīri, lai bērni
nestaigā ar puņķainiem deguniem.
/A. Zalmieze, 73 g. v., Grenči./
18185. Ja maizes krāsnī viena pagale ilgi
deg, būs ciemiņš
pie ēšanas. /V. Hāzena, Nītaure./
18186. Kad maizi cepot viena pagale krāsnī
paliek, tad
gaidāms viens ciemiņš, ja divas - divi.
/E. Muzikante, Kauguri./
18187. Ja maizes krāsnī viena pagale paliek
neizdegusi,
tad cepto maizi ciemiņi palīdzēs apēst.
/V. Vintere, Matīši./
18188. Ja maizes krāsns ogles pēc apdzēšanas
sāk kvēlot,
tad tā zīme, ka maizes cepēja niknas dabas.
/H. Siliņa, Dobele./
II. Mīkla.
18189. Lai maize labi rūgtu, mīcot labi jāskaišas.
/M. Vēbere, Straupe./
18190. Kad maizi mīca, vajagot būt dusmīgam;
tad labi
rūgstot. /J. Niedre, Džūkste./
18191. Lai maize labi rūgtu, tā jācep
sirdīgiem cilvēkiem.
/E. Līdeka, Lubāna./
18192. Maize rūgst labāki nikniem cilvēkiem.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
18193. Maizi mīcot vajag dusmoties, tad maize labi
rūgst.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./
18194. Mīcot maizi vajaga būt dusmīgam,
tad laba maize.
/K. Kristape, Olaine./
18195. Maizi iejaucot, vajaga bārties vai citu
tādu
troksni taisīt, tad maize labi rūgst arī bez rauga.
/E. Zommere, Rauna./
18196. Kad maizi iejauc, vajaga dusmoties un bārties,
tad
maize labi rūgst. /L. Andersone, Jelgava./
18197. Ja maizes mīcītāja dusmīga,
tad maize būs skāba.
/J. A. Jansons, Rīga./
18198. Ja maizes mīcītāja dusmīga,
tad maize būs skāba.
/A. Lillenurms, Veclaicene./
18199. Lai maizes iejavs labi rūgtu, jāliek
raugā dusmīgs
vai straujš cilvēks. /L. Kleinberga, Svēte./
18200. Maizi mīcot vajaga likt cilvēkus
raugā, lai maize
labi rūgtu. To izdara šā: Kāds cilvēks sauc,
un ja
tas, kuru sauc, atsaucas, tas tad ir ielikts raugā.
/K. Corbiks, Valgunde./
18201. Maizi cepot piesauc tā cilvēka vārdu,
kas dusmīgas
un ātras dabas. Kad sauktais atsaucas, tad maizes
mīcītājs atbild: "Rūgsti raugā!"
Tad maize ātri
uzrūgst. /M. Auziņa, Rīga./
18202. Lai maize labi rūgtu, jaucot maizi, jāsauc
kāds no
klātesošiem un uz pasauktā jautājumu, ko vajag,
jāsaka: "Rūgsti raugā!" Jo dusmīgāks
būs uzrunātais,
jo maize labāk rūgs. /K. Corbiks, Tetele./
18203. Kad maizei raugu lej klāt, tad jāsmejas,
lai labi
rūgst. /E. Laime, Tirza./
18204. Maizi iejaucot, vajaga smiet, tad maize labi rūgst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
18205. Maizi mīcot, jaucot jāsmejas, tad
labi rūgst.
/L. Pilsētniece, Bebri./
18206. Kad maizi mīca, tad jāsmej, lai labi
izrūgst.
/K. Jansons, Plāņi./
18207. Kad maizi mīca, tad vajaga dūšīgi
bezdēt, jo tad
maize labi rūgst. /V. Krieviņš, Daugmale./
18208. Ja jaunas meitas mīca maizi, tad tām,
lai maize
labāk rūgtu, jāskaita: "Rūgsti, maizīt,
rūgsti, tā
kā mana sirds uz puišiem rūgst."
/J. Gulbis, Aizkraukle./
18209. Maizi jaucot jāsmejas, jāplēš
otram mati un jāsaka:
"Rūgsti nu, mana maizīte, kā mans prāts uz
puišiem
nesas." /E. Lācis, Tirza./
18210. Maizi mīcot jāsaka: "Lai rūgst
tā kā puišu prāts
uz meitām, tā kā meitu prāts uz puišiem",
tad
maize labi rūgst. /A. Aizsils, Lubāna./
18211. Kad maizi mīca, tad, lai maize labi rūgtu,
jāsaka:
"Rūgsti nu kā mans prāts uz puišiem!"
/A. Aizsils, Kārķi./
18212. Kad maizi iemīca, tad pār mīklu
met krustu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./
18213. Kad samīca maizi, tad pārmet trīs
krustus, lai
ātrāki rūgst. /K. Lielozols, Nīca./
18214. Lai maize labi rūgtu, tad pēc apmīcīšanas
mīcītājai
jāsaka: "Rūgsti, maizīt, tā kā mans
prāts rūgst uz
puišiem!" /M. Navenickis, Zasa./
18215. Ja meitām nerūgst maize, tad tām
ir jāsaka:
"Rūgsti, maizīt, rūgsti, kā mans prāts
uz puišiem
rūgst." /G. Pols, Staburags./
18216. Kad maize ir samīcīta, tad meitai
ir trīs reiz uz
maizes jāuzsit un jāsaka: "Rūgsti nu tā, kā
mans
vēders uz puišiem rūgst!" /K. Jansons, Plāņi./
18217. Kad maize samīcīta, tad jāsaka:
"Lai rūgst kā Rīga,
kā Cēsis, kā jaunas meitas vēders uz puišiem!"
/K. Jansons, Plāņi./
18218. Ja meita pirmo reiz maizi mīca, tad jāskatās
uz
mūri: ja tas svīst, tad maize samīcīta.
/M. Štāla, Kaltene./
18219. Maizi vajag tik ilgi mīcīt, kamēr
paliek slapjas
sienas. /K. Lielozols, Nīca./
18220. Maize jāmīca tik ilgi, kamēr
nelīp pie rokām.
/A. Aizsils, Prauliena./
18221. Kad maizes mīklai pieliek raugu, tad vajag
smieties
jeb tam līdzīgu troksni taisīt, lai maize labi
rūgtu. /E. Zommere, Rauna./
18222. Kad maizei pieliek raugu, tad čakstina
ar muti.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
18223. Iejaucot maizi jāšmakstina ar lūpām,
tad maize
rūgs. /A. Aizsils, Kalsnava./
18224. Kad maizei iejavu jauc, tad ar lūpām
jāsmukšķina;
tad maize labi rūgstot.
/J. Treimans, Bērze. J. Niedre, Džūkste./
18225. Maizi jaucot jāšmūkšķina
ar lūpām, tad tā labi
rūgs. /Zin. kom. RKr. 6./
18226. Maizi mīcot, ar muti jātaisa zināmas
skaņas, tad
labi rūgst. /M. Auziņa, Rīga./
18227. Kad mīkla abrā samīcīta,
tā jānogludina lūpām
smūkšķinot un jāsaka: "Rūgsti, mana maizīte,
kā
jaunas meitas vēdars!" /L. Kleinberga, Svēte./
18228. Kad maize samīcīta, tad mīcītājai
jāiesvelpjas.
/K. Jansons, Plāņi./
18229. Samīcītai mīklai vajag uzsist
trīs vietās krustus,
tad tik daudz maizes neēd.
/E. Strauss, Anniņmuiža./
18230. Ja meitas, maizi samīcījušas,
nenomazgā drīz rokas,
tad tām būs kašķīgi bērni.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./
18231. Ja maizes mīcītājai, pēc
roku nomazgāšanas, tomēr
pie nagiem vēl mīkla, tad saka, ka tā esot slinka.
/A. Aizsils, Meirāni./
18232. Sievietei maizi mīcot, pupi jākustina.
/K. Jansons, Plāņi./
18233. Kad maizi mīca, tad nevajag dzert, jo tad
maize
padodas ūdeņaina. /L. Biedriņa, Jelgava./
18234. Kurai meitai maize labi rūgst, tā
ir kāra uz
puišiem. /H. Skujiņš, Smiltene./
18235. Kurai meitai pēc
apmeicīšonas maize aug dreiži,
tei dreiži īs pi veira, bet kurai nā, tei naīs
ilgi. /T. Beča, Preiļi./
18236. Ja maizi mīcot mīkla stipri pie rokām
ķeras, tad
būs nikna vīra māte. /Z. Lāce, Veclaicene./
18237. Abru ar mīklu pie krāsns nesot, nesējs
nedrīkst
tai piegriezt mugurpusi, tad maizei sasprāgst
garoza. /L. Kleinberga, Svēte./
18238. Ja pie rupjas maizes mīklas pieliek dzīvsudrabu,
tad kukuļi sāk pa krāsni kustēties.
/L. Ozole, Sērpils./
18239. Abrā iejautai maizes mīklai jāber
bieza kārta
miltu virsū, lai bērniem augtu labi biezi mati.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
18240. Kad maize apmīcīta, tad tai jāuzkaisa
virsū bieza
kārta miltu, lai bērniem biezi mati aug.
/K. Jansons, Plāņi./
18241. Ja apmīcītai maizei neuzber miltus
- būs bērni
plikām galvām. /V. Miķelāns, Dunava./
18242. Maizi apmīcot iespiež krustu, lai
velns nerauj.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18243. Maizes mīklai jāuzvelk krusts, lai
nekāpj pāri
abrai. /R. Kalniņš, Lubāna./
18244. Kad maize nerūgst, tad iejāva nomizotu
upenāja
zariņu. /K. Jansons, Trikāta./
18245. Lai maize labi rūgtu, tad, kad maizi iejauc,
muldas dibenā jāieliek upeņu ogulāju lapiņas.
/A. Brāka, Meirāni./
18246. Kad maizi vakarā iejauc, tad jaucēja
uzlika vīrieša
cepuri, lai rūgdama neietu pāri. Maizi nesedza ar
vīrieša svārkiem.
/D. L. f. 1888. 28. P. J. Raudavietis, Bērzaune./
18247. Kad maize samīcīta, tad tai jāuzliek
virsū vīrieša
cepure. /K. Jansons, Plāņi./
18248. Ja kādam godam maizi cep, un šī
maize spēcīgi
rūgst, tad godā labi veiksies, ja vāji - būs
neveiksmes. /V. Miķelāns, Dunava./
18249. Ja maizi cepot atliek mīkla, tā jādod
sunim, tad
tas būs dusmīgs, ja dod vistai, tad tā dēs daudz
olu. /M. Auziņa, Latgale./
18250. Maizi mīcot nedrīkst turēt
logu vai durvis vaļā,
jo tad viss raugs iziet ārā. /L. Rone, Ikšķile./
III. Krāsnī laišana.
18251. Ka maize ir uzrūgusi, ta vaiga tūliņ laist
krāsnī;
ja laiž atkrist, ta ir mella un rūgta maize.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
18252. Pabaru uz maizes lizes jākaisa bieza kārta,
lai
bērniem biezi mati aug. /K. Jansons, Plāņi./
18253. Kad maizes krāsns ir par maz kurināta,
un tomēr ir
maize jālaiž iekšā, tad visiem cilvēkiem,
kas vien
ir tuvumā, ir jāiet pie krāsns un jāsmejas, lai
maize cepot celtos un nesakristu.
/E. Zommere, Rauna./
18254. Kad sieviete pirmo reiz laiž maizi krāsnī,
tad
vajaga saskaitīt kukuļus: cik kukuļu, tik viņai
būs vēlāk bērnu. /A. Salmāns, Balvi./
18255. Kad maizi cepot, tad kā šaunot kukuļus
krāsnī,
vajagot kukuli līdzeni nolīdzināt un vidū iedurt
ar pirkstu, lai maize nesprāgstot pušu.
/J. Daizis, Nīca./
18256. Maizi cepot ar pirkstu jāiespiež kukulim
vairākās
vietās, tad kukuļi neplaisā. /A. Aizsils, Lubāna./
18257. Krāsnī šaujot kukuļi gludi
jānogludina, lai smuki
bērni dzimst. /M. Štāla, Kaltene./
18258. Ja, maizi ceplī laižot, kukuļus
labi nenogludina -
būs nesmuki bērni. /V. Miķelāns, Dunava./
18259. Krāsnī laižot jānogludina
maize, tad būs skaisti
bērni. /M. Brīdaka, Jaunroze./
18260. Ja meita gludi noglauda maizes klaipus, tad tā
dabūs brūtgānu ar gludu galvu; ja negludi, tad
brūtgāns būs kā celms: negluds, matu nesukās
etc.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18261. Kad meita, maizi cepot, nenoglauda klaipu glumu,
tad tā nedabūs glumu brūtgānu.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./
18262. Ja meita maizi abrā gludu nenoglauž,
tad viņai
līks vīrs gadās. /K. Jansons, Plāņi./
18263. Kad meita, maizi cepot, neglauda klaipu gludu,
tad
dabūs negludu vīru. /M. Sikle, Nīca./
18264. Ja meita, maizi cepot, kukuļus neglauda,
tad dabū
negludu vīru. /K. Lielozols, Nīca./
18265. Kad meita, maizi cepot, klaipu glumu neglauda,
tad
tā dabūs negludu brūtgānu, un otrādi.
/J. Steglavs, Jelgava./
18266. Ja kukuļa sānus cieši noglauž,
tad žīds maizes
neprasa. /K. Jansons, Plāņi./
18267. Maize priekš cepšanas jāapslapina,
lai mirstot
pašam nežūtu mute. /J. A. Jansons, Piņķi./
18268. Krāsnī liekot klaipam jāiespiež
katros sānos 3
reiz ar pirkstiem, tad garoza nepārsprāgst.
/L. Kleinberga, Svēte./
18269. Maizi cepot vienam klaipam iespiež ar trim
pirkstiem bedrīti un laiž to pirmo krāsnī. Tam
klaipam ir jāpaliek mājā, un to maizi nevar dot
gājējiem projām.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
18270. Ja maizi glaudot, pirms krāsnī laišanas,
iegrūžas
pirksts, tad dzirdēs kādu mirušu.
/A. Bērziņa, Aloja./
18271. Maizi cepot vajaga iešļākt krāsnī
miltus. Ja milti
gaiši sadeg, tad būs laba maize; bet ja tik tā
saoglē, tad būs slikta maize. /J. Atteka, Nīca./
18272. Kad baltmaizi cepot, tad vajagot iešļākt
krāsnī
sāli; ja iešļākšot sāli, tad nebūšot
baltmaizei
liela garoza. /J. Daizis, Nīca./
18273. Citas maizes cepējas stipri sarga, ka lai
neviens
nekāpj par lizi pāri, kad viņas maizi liek krāsnī,
lai maize cepot neplīst.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
18274. Kad maizi krāsnī šauj, tad nevajaga
par lizi kāpt,
lai maizei cepot garoza neplaisā.
/K. Jansons, Plāņi./
18275. Maizi krāsnī laižot, neviens
nedrīkst kāpt pār
lizi, lai maize nesaplaisā. /K. Biša, Vijciems./
18276. Ja pārkāpj pār lizes kātu,
tad maize sprēgā.
/M. Zaķe, Drusti./
18277. Ja pār maizes lizi kāpj, tad kukuļi
plaisā.
/M. Bukava, Valmiera./
18278. Maizi krāsnī ielaižot nedrīkst
par lizi kāpt, tad
maize plīst. /V. Spandegs, Pociems./
18279. Kad maizi krāsnī šaujot kāds
pārkāpj pār lizi, tad
maize sasprēgā. /V. Holcmane, Vandzene./
18280. Ja maizi cepot kāpj pār lāpstu,
tad cepšanā maize
plaiso. /M. Navenickis, Zasa./
18281. Nedrīkst kāpt par maizes lizi, jo
tad tā cepot
pārplīst. /K. Bika, Gaujiena./
18282. Par maizes krāsnī laižamās
lizes kātu nedrīkst
pāri kāpt, lai maize nesaplaisātu.
/J.Širmanis, Vilzēni./
18283. Kad cep maizi, tad nedrīkst kāpt pāri
lizei, jo
tad maize plaisājot. /G. Pols, Baldone./
18284. Ja cep maizi, tad nevajaga kāpt pāri
lizes kātam,
jo tad kukuļi sasprēgā. /K. Kristape, Olaine./
18285. Kad par maizes luopstu
kuop, mīzņ gultā, vai
pleisuoj maize. /C. Apšenieks, Bērzpils./
18286. Maizes kukuli cepšanai uz lāpstas taisot,
nav
jākāpj par lāpstas kātu, citādi maize cepot
plīsājas. /M. Navenickis, Zasa./
18287. Ja maizes cepamā laikā virina durvis,
kāpj pāri
par lāpstu, tad maize saplaisās un vispār būs
slikta. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
18288. Kad maizi laiž krāsnī, tad nedrīkst
jāteniski uz
lāpstas kāta stāvēt, lai kukuļi neplaisā.
/E. Laime, Tirza./
18289. Ja maizi cepot kāds pārkāps
pār lizi, maize būs
atlekusi. /V. Bērziņa, Priekule./
18290. Ja maizi cepot kāpj pār pa lizi, tad
maize esot
atlēkusi.
/J. Kasparovics un I. Upenieks, Skrunda./
18291. Lizei nedrīkst pāri kāpt, tad
piemetīsies kāds
ļaunums. /M. Brīdaka, Jaunroze./
18292. Ja maizi cepot pārkāpj pār lizi,
tad paliek
palaidnīgs. /L. Strute, Šķibe./
18293. Nedrīkst kāpt pāri par maizes
lizi, jo tad sāp
mugura. /J. Cinovskis, Snēpele./
18294. Ja maizi cepot kāpj pār lāpstas
kātu, tad maizes
cepējam sāp mugura. /E. Zirnītis, Lubāna./
18295. Ja maizi cep, tad nedrīkst kāpt lāpstai
pāri, lai
cepējam mugura nesāp. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
18296. Maizi krāsnī laižot nevajaga
par lizes kātu kāpt,
jo tad kāpējam mugura sāp. /A. Salmāns, Balvi./
18297. Nedrīkst caur lizu līst, tad maizes
cepējai sāp
mugura. /M. Vilciņa, Pope./
18298. Kad liek maizi uz lizas, nedrīkst līst
pa kāta
apakšu, jo tad augot kupris. /A. Pliens, Meirāni./
18299. Jo maizi capūt
puorkuopsi par maizes luopstu,
byusi ar kupri. /V. Pilipjonoks, Asūne./
18300. Ja pārkāpj par maizes laižamās
lāpstas kātu, tad
mugura paliek līka. /A. Zibens, Rugāji./
18301. Caur lizes apakšu nevajag līst, lai
maizes cepējai
mugura nesāp. /V. Hāzena, Nītaure./
18302. Ja pārkāpj par maizes lāpstu,
tas būs ar kupri.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
18303. Ja pār lizi kāpj pāri, tad kājstarpī
aug augoņi;
ja lien cauri pa apakšu, tad mugurā rodas kuprs.
/V. Kancāns, Asare./
18304. Kod maizi cap, un
ar luopstu līk kukuli ceplī un
kas grib puorīt, bet navar un lein zam luopstys,
itei pīzīmēj, ka tys par godu laika paliks ar
kupru. /V. Podis, Rēzekne./
18305. Pēdējo maizes kukuli krāsnī
liekot, lize nav ar
plato galu uz zemi pieslienama, tad cepēju godos
neieraudzīs: tā stāvēs kā lāpsta pie
cepļa.
/A. Ārmans, Ludzas Zaļmuiža./
18306. Ka maizi laiž krāsnī, tad jāuzmanās,
ka kukuļi
neiznāk trīs, vai septiņi, vai deviņi, vai
trīspadsmit, jo tāds skaitlis nav laimīgs, un tad
mājā vienmēr viens mirs.
/K. Veinberga, Aumeisteri./
18307. Ja maizes kukulis, krāsnī laižot,
apveļas, tad tā
maize krustabām. /J. Putniņš, Bērzpils./
18308. Ja maizi laižot krāsnī apkrīt
kāds kukulis uz
mutes, tad būs jācep bēru maize.
/V. Greble, Valka./
18309. Lai maizes netrūktu un vēl viņa
būtu jācep, tad uz
katra kukuļa krāsnī laižot jāuzvelk ar pirkstu
trīs strīpas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18310. Krāsnī liekot klaipam jāuzvelk
astoņzarains krusts
* un jāapslaka ar ūdeni, tad maizei netrūkst
svētības. /L. Kleinberga, Svēte./
18311. Pirmajam kukulim, ko šauj krāsnī,
jāuzvelk krusts,
tad visa maize tiks svētīta.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18312. Maizi cepot uz kukuļa vajag uzvilkt krustu,
jo
citādi maize nav sātīga. /R. Eglentāle, Reņģe./
18313. Maizi krāsnī laižot pirmam klaipam
jāuzvelk krusts,
tad maize nesakrīt. /L. Zvaigzne, Gaujiena./
18314. Kad maizi šauj krāsnī, tad vajag
uzvilkt uz klaipa
krustu, lai maize neatlec.
/L. Andersone, Jelgava./
18315. Kad maizi šauj krāsnī, tad jāpārmet
krusts, lai tā
būtu labi skāba. /A. L.-Puškaitis./
18316. Maizes kukulim, pirms šauj krāsnī,
pārvelk krustu,
tad maize izdosies laba, būs sātīga.
/J. Apsalons, Sēļpils./
18317. Maizi šaujot krāsnī jāpārvelk
pār kukuli krusts,
tad maize sātīga. /K. Corbiks, Tetele./
18318. Maizi cepot uzvelk kukulim krustu, lai būtu
maize
svētīgāka. /A. Bundža, Ķieģeļi./
18319. Kad maizes kukuli sataisa uz lizes, tad pār
to
taisa krustu. /M. Bīlenšteine, Dobele./
18320. Kad maize jau ir krāsnī, tad pār
maizi un krāsni
met krustu. /M. Bīlenšteine, Dobele./
18321. Priekš maizes likšanas krāsnī,
krāsnij jāaizmet
krusts priekšā, lai velns neielien krāsnī.
/A. Aizsils, Lubāna./
18322. Kad iešauj maizi krāsnī, tad vajag
aizmest krustu,
lai velns neiet klāt. /J. Cinovskis, Snēpele./
18323. Maizi šaujot krāsnī vajaga aizmest
krustu priekšā,
lai velns netiek klāt. /M. Freiberga, Talsi./
18324. Kad maizi laiž krāsnī, tad pār
krāsni met krustu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./
18325. Kad maizi iešauj krāsnī, tad jāaizmet
krusts, lai
ļaunais gars neiecep maizē. /M. Zariņš, Smārde./
18326. Pirmam un pēdīgam maizes kukuļam
krāsnī šaunot
jāuzmet krusts, lai velns tur savu daļu nepaņem.
/K. Jansons, Plāņi./
18327. Kad maizi liekot cept, tad jāuzvelkot krusts
uz
maizes, lai lietuvēns neaiztiekot.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
18328. Kad maizi cep, tad priekš klaipa krāsnī
laišanas
tam jāpārvelk krusta zīme, lai ēdējiem
ļaunums
nepiesistos. /H. Skujiņš, Smiltene./
18329. Ja tai laikā, kad maizi laiž krāsnī,
ienāk kāds
cilvēks, tad tam tur tikmēr jāpaliek, kamēr
visa
maize nav salaista krāsnī.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
18330. Kad maizi sataisa kukuļos, tad pār
tiem pārvelk
krustu, lai būtu svētība. Kamēr maize cep, tikmēr
nav brīv staigāt caur kukņu, un durvīm vajag būt
visām cieti, lai velns nemaisītos pa kājām un maize
izceptu laba. /M. Auziņa, Rīga./
18331. Kad maizi cep, tad jāaiztaisa visas durvis,
citādi
cepējai sāp mugura. /K. Lielozols, Nīca./
18332. Maizi krāsnī šaujot, tā
jālaiž no durvju puses uz
iekšu, lai svētība nāk mājā.
/T. Rigerte, Brunava./
18333. Kad maizi šauj krāsnī, tad vajaga
aizmest krāsnij
krustu priekšā, lai velns nevarētu tikt krāsnī
un
nozagt kādu maizes kukuli. /J. A. Jansons./
18334. Ja redzi, ka maizi šauj krāsnī,
jāsaka:
"Dievspalīdz!", tad būs sātīga maize.
/J. A. Jansons./
18335. Kad maize iešauta krāsnī, abrā
jāmet krusts, lai
kāds no tās nepaņemtu svētību. /A. L.-Puškaitis./
18336. Ja pirmo reiz maizi cepot pirmo kukuli iešauj
pa
kreisi, tad sieva tai mājā būs valdniece par vīru.
Ja pirmo kukuli iešauj pa labi, tad vīrs valdīs
par sievu. /V. Holcmane, Vandzene./
18337. Ja maizi cepot visas pannas tiek taisni pilnas,
ka
neiznāk ne vairāk, ne mazāk, tad citu gadu vairs
neceps. /A. Mednis, Sarkaņi./
18338. Priekš jauna gada maizi cepot pēdējā
plātī
jāskatās, vai tā pilna jeb ne. Ja pilna, tad vairs
neceps, ja vēl rūmes, tad būs jācep arī
jaunā gadā.
/L. Strute, Šķibe./
18339. Lizi noliekot lizes pēda jāceļ
uz augšu, tad maizes
klaipi labi izcep un neatlec. /RKr. 6./
18340. Kad maizi iešaunot krāsnī, tad
vajagot pacelt lizi
uz augšu, lai izaugot lieli kukuļi.
/J. Daizis, Nīca./
18341. Maizi cepot lize jānoliek godīgi,
to nedrīkst
sviest, citādi lizes rags atspers maizei garozu.
/R. Rudzīte, Nogale./
18342. Ja pēc maizes sašaušanas krāsnī
lizi izceļ stāvus,
tad atlec maize. /K. Poga, Penkule./
18343. Ja maizi ieliek krāsnī un maizes lāpstu
ar pažagu
tūliņ neiznes ārā, tad ciemā nemielo.
/V. Miķelāns, Rubeņi./
18344. Kad cep maizi, tad pēc maizes sašaušanas
krāsnī
jānes mudīgi lize ārā; tad dabūnot ātri
precēties.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
18345. Kad sašaujot maizi krāsnī, tad
vajagot nest maizes
krāģi ātri laukā, lai nestāv ilgi precinieki.
/J. Daizis, Nīca./
18346. Ja maizes krāģi, kad maize iznesta
cept, neiznes
tūliņ ārā, tad viesus nevar izraidīt bez
ēšanas.
/Šķila, Nīca./
18347. Kad izcep maizi, tad nedrīkst lizi un kruķi
celt
gaisā, jo tad, kad bites laiž bērnus, viņas ceļas
augstu gaisā. /J. Cinovskis, Snēpele./
18348. Kad maizi liek krāsnī, tad beidzamā
sauja miltu
jāizmet atmuguriski pa logu. Tad prusaki iziet.
/J. Avotiņš, Vestiena./
18349. Ja maizi krāsnī laižot dažas
lapas ar lāpstu
izvelkas atpakaļ, tad drīz būs jācep bērēm.
/E. Laime, Tirza./
18350. Ja maizes kukuli krāsnī laižot
lapa paliek pie
lāpstas, tad tā maize bērēm.
/J. Putniņš, Bērzpils./
18351. Ja maizi krāsnī laižot kāda
lapa atnāk atpakaļ,
tad drīz būs jācep bērēm maize.
/K. Preiss, Vecgulbene./
18352. Ja maizi laižot krāsnī uz lāpstas
paliek viena
lapa atpakaļ, tad būs bērēm jācep, ja divas
- tad
kāzām. /E. Lācis, Tirza./
18353. Kad maizi cep, tad nav jārunā par
plāceņu cepšanu,
jo tad maizes sašķiebjas kā plāceņi.
/J. Rubenis, Ērgļi./
18354. Ja iešauj maizi krāsnī un abru
neizskalo ar aukstu
ūdeni, tad mirstot ir jāsajūt lielas slāpes.
/I. Upenieks, Skrunda./
18355. Maizei krāsnī trīs reiz jāuzslaka
roku slapināmais
ūdens un jāčūpsta lūpas, jo maize krāsnī
grib
dzert. /K. Jansons, Plāņi./
18356. Ja maizi krāsnī šaunot kukulī
pirksts iegrūžas,
dzirdēs kādu nomirušu. /K. Jansons, Plāņi./
18357. Ja kāda meita grib kļūt skaista,
tad viņai
jāmazgājas tanī ūdenī, kurā rokas mērcē
maizi cepot.
/A. Zālīte, Bērzpils./
18358. Ja ūdeni, ar ko slapināta maize, salej
cūkām, tad
cūkas rudzus rok. /A. Aizsils, Kalsnava./
18359. Maizes ūdens jādod govīm, tad
tās būs apaļas.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18360. Ūdeni, kurā maizi krāsnī
šaunot rokas slapina, dod
kumeļam. /K. Jansons, Plāņi./
IV. Krāsnī cepot.
18361. Kad maizi cep, tad istabu neslauka.
/K. Jansons, Viļēni./
18362. Ja grib, lai maize izceptu laba, tad nedrīkst
slavēt cepēju, bet esot jāsaka: "Maizīte
kā
saulīte, cepēja kā cūka." /G. Pols, Bauska./
18363. Kad maizi cepot no krāsns uz kukuļa
uzkrīt
ķieģelis, tad no ēdējiem kāds mirs.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18364. Ja maizei krāsnī māli uzkrīt,
tad, kamēr to maizi
ēdīs, dzirdēs kādu nomirušu. /K. Jansons,
Plāņi./
18365. Ja maizi cepot uz maizes uzkrīt māli,
tad cepēja
dabūs drīz bēru maizi cept.
/J. Gulbis, Aizkraukle./
18366. Ja maizei krāsnī uzkrīt krāsns
māli, tad drīzumā
būs bēres. /V. Saulīte, Mālpils./
18367. Ja krāsns kuras maizes cepšanai, tad
nedrīkst pie
krāsns sildīt uršķi (pakaļu), citādi
maize plīst.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18368. Kad sieviete pie maizes krāsns silda pakaļu,
tad
maizei garoza saplaisā. /K. Jansons, Plāņi./
18369. Ja maize krāsnī, tad meitas nedrīkst
stāvēt pret
krāsni, jo tad tām paliks līkas muguras.
/A. Diedare, Panemune./
18370. Kad maize krāsnī cepot, tad nedrīkstot
tur
sildīties. Ja vīrietis sildoties pie krāsns, tad
maize izcepot pumpaina; bet ja sieviete sildoties,
tad saplaisājot. /K. Skujiņš, Smiltene./
18371. Ja maizi cepot pakaļu griež pret uguni,
sasrāgst
maize. /K. Jurjāne, Penkule./
18372. Kad vecas sievas pakaļu pret uguni silda,
maize
atlec. /Gustus, Penkule./
18373. Ja maizi cepot pagriež muguru pret krāsni,
tad
maize sprēgā. /J. Rudītis, Rīga./
18374. Ja pie krāsns, kurā cepot maize, sildoties
ar
muguru uz krāsns pusi, tad maize saplaisājot.
/K. Skujiņš, Smiltene./
18375. Pret maizes cepli nedrīkst muguru sildīt,
kad
maize cep, lai maize nesasprēgātu.
/J. A. Jansons./
18376. Kad maizi cep, nevajag dibenu sildīt pret
krāsni,
tad maize plīstot. /E. Grīslīte, Rīga./
18377. Ja pie krāsns pakaļu silda, tad maize
plīst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris./
18378. Kad maize ielaista krāsnī, tad nevar
pakaļu sildīt
krāsns priekšā, jo tad maize saplaisā.
/E. Lācis, Tirza./
18379. Ja pie krāsns, maizei cepoties, silda muguru,
tad
maize saplaisā. /J. A. Jansons, Tirza./
18380. Ja kurina krāsni maizes cepšanai un
silda pie
krāsns pakaļu, tad tās reizes ceptā maize būs
atlēkusi no garozas. /A. Done, Liepāja./
18381. Nevajag pie krāsns pliku pakaļu sildīt,
tad maize
cepot saplaisā. /J. A. Jansons, Sigulda./
18382. Pie maizes cepļa nav brīv muguru sildīt,
tad
sasprāgstot maizes kukuļi. /J. Niedre, Džūkste./
18383. Kad maize krāsnī iešauta, tad
nedrīkst muguru pie
krāsns sildīt, jo tad maize sprēgā.
/O. Freimane, Jaunrumba./
18384. Maizi cepot nevajaga pie krāsns sildīties,
lai
maize nesprēgā. /M. Pelēce, Cirsti./
18385. Pie krāsns, kurā pašlaik maize
cep, nedrīkst muguru
sildīt, jo tad būs bērni kupriem mugurā.
/V. Miķelāns, Rubeņi./
18386. Kad maize jau apcepusi brūna, jālej
ūdens krāsnī,
lai maizīte atdzeras, nesmok slāpēs un nelād
cepēju. /A. L.-Puškaitis, Džūkste./
18387. Ka cepsi maizi un
maizja nu cepļa izīt uorā, itei
pīzīmēj dzierdēt kaidu nebejs nalobu runu, vai
nugaisynuot sovu draugu. /V. Podis, Rēzekne./
18388. Ja maize ir krāsnī, un pa to laiku
kāds, dikti
rībinādams, brauc, tad maizei atlec garoza.
/K. Lielozols, Nīca./
18389. Ja tai brīdī, kad maizi šauj krāsnī,
gadās žīdam
braukt pār tiltu, tad maizei atlec garoza.
/V. Holcmane, Vandzene./
V. Vilkšana no krāsns
ārā.
18390. Pēc maizes salaišanas krāsnī vajag atstāt
mazu
kukulīti tai ūdenī, kurā, maizi cepot, tika
mērcētas rokas, un turēt tik ilgi, kamēr kukulītis
ceļas augšā, tad maize ir izcepusi.
/A. Salmāns, Balvi./
18391. Kad maize vēl nav izcepusi, un to pār
slieksni pāri
pārnes, tad vairs labi neizcep.
/J. Treimans, Bērze./
18392. Ja izvelkot maizi no krāsns un pārliekot
pār
slieksni, tad viņa ielikta atpakaļ krāsnī vairs
necepot. /H. Lindberga, Veselauska./
18393. Kamēr visa maize nav no krāsns izvilkta,
tikmēr
nedrīkst maizi ar nazi griezt (jālauž lauzin),
citādi cepējam sāp mugura. /A. Aizsils, Kalsnava./
18394. Ja citi maizes kukuļi jau izcepti, bet citi
vēl
krāsnī, tad izceptos nedrīkst griezt ar nazi, bet
tie jālauž, lai cepējai nesāp mugura.
/A. Aizsils, Meirāni./
18395. Ka maize vēl krāsnī, nedrīkst
kādu kukuli izvilkt
un iegriezt, ja to neievēro, sāp mugura.
/K. Jurjāne, Penkule./
18396. Ja izņem maizi no krāsns, un lai
zinātu, vai tā
izcepusi, tad jāliek deguns pie maizes; ja deguns
deg, tad nav izcepusi, bet ja nedeg - tad izcepusi.
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./
18397. Lai zinātu, vai maize ir izcepusi, tad jāizvelk
maizes klaips no krāsns un jāpieliek pie deguna
gala. Ja deguns degs - maize nav gatava, ja nedegs
- gatava. /E. Bukava, Smārde./
18398. Ja gribi zināt, vai maize labi izcepusi,
tad vajaga
kādu kukuli, tiklīdz to no krāsns izņem, pielikt
pie deguna gala; ja deguns nedeg, tad maize
izcepusi. /J. Niedre, Džūkste./
18399. Ja maizi velkot no krāsns ārā,
pieliek to pie
deguna, un ja deguns nedeg, tad tā ir izcepusi.
/K. Corbiks, Līvbērze./
18400. Maize no krāsns nav jāvelk par aizkaru
pāri, tad
ejot slikti, visi ceļi itin kā ciet esot.
/V. Grīva, Lubāna./
18401. Kad jaunu rudzu maizi izvelk no krāsns,
tad ir
jānoskaita tēvareiza, lai ēdējiem maize būtu
gausa.
/K. Jansons, Plāņi./
18402. Ja maizes kukuļi cepot saķērušies
kopā, tad arī
ēdēji būs saķērušies: draudzīgi
un saticīgi.
/L. Rone, Iecava./
18403. Ja maizi velkot no krāsns izvelk divus kukuļus
uz
reizi, tad būs kāzas. /Fr. Vimba, Jaunpiebalga./
18404. Ja no krāsns kukuļus salipušus
kopā izvelk, tad
kāzas mājā būs. /A. Šeitiņš, Taurene./
18405. Ja krāsnī aizmirstas kāds kukulis
maizes, tad
dzimtā jeb rados drīzumā kāds mirst.
/J. Jansons, Plāņi./
18406. Kad maizi velkot no cepļa vienu kukuli aizmirst
izvilkt, tad tanī mājā būs bēres.
/J. Rupjais, Asūne./
18407. Ja maizi rauj no krāsns ārā,
tad to nedrīkst pie
vēdera spiest, lai tai ragi neizšaujas.
/H. Siliņa, Dobele./
18408. Kad maizi izvelk no krāsns, tad krāsni
nedrīkst
atstāt tukšu, jāiemet, ja ne vairāk, dažas
pagales
malkas. /R. Straudovskis, Lielplatone./
18409. Maizi no krāsns laukā velkot, nevajaga
krāsni tukšu
atstāt. Ja krāsni tukšu atstāj, otrreiz vairs nebūs
ko cept. /M. Ramane, Brunava./
18410. Kad maizi izvelk no krāsns, tad tur ir jāiemet
viens malkas gabals, lai nebūtu maizes trūkums.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Auce, Dobele un Sakasleja./
18411. Kad maizi no krāsns izvelk, tad tur jāiemet
trīs
malkas gabali, lai ēdējiem tukšas mutes nepaliek.
/K. Jansons, Plāņi./
18412. Kad maizi izvelk, vajag krāsnī malku
iemest, lai
ēdājiem tukšs vēders nepaliek.
/V. Hāzena, Nītaure./
18413. Kad maizi izvelk no krāsns, tad nedrīkst
krāsni
atstāt tukšu, jo tad ir tukša dzīve.
/M. Iniņberģe, Dikļi./
18414. Kad maizi no krāsns izvelkot, tad malka
tajā jāmet,
ja tā nedarot, tad maizes trūkstot.
/J. Bitaks, Litene./
18415. Izvelkot maizi no krāsns, vajaga iesviest
krāsnī
atpakaļ malkas pagali, tad nekad netrūkst maizes.
/K. Corbiks, Līvbērze./
18416. Lai izceptai maizei būtu sāts, tad
pēc maizes
izvilkšanas jāiemet krāsnī malkas pagale.
/A. Liepiņa, Lubāna./
18417. Ja izvelk maizi no krāsns, tad krāsnī
vajaga iemest
malku, jo tad maizes nekad netrūkstot.
/I. Upenieks, Skrunda./
18418. Pēc maizes izvilkšanas krāsnī
vajaga iemest dažas
šķilas malkas, jo tad maize sātīgāka.
/E. Jēpe, Palsmane./
18419. Kad maizi no krāsns izvelk, tad krāsnī
jāiemet
kādas pagales, lai arvienu papilnam maizes.
/A. L.-Puškaitis, Džūkste./
18420. Kad izvelk maizi no krāsns, tad jāieliek
kāda
pagale malkas, lai pa bērēm netrūkst maizes.
/A. Zalmieze, Grenči./
18421. Kad izvelk maizi no krāsns, tad tajā
jāiemet divas
malkas pagales, lai viņā saulē būtu laipas.
/Fr. Vāvere, Veclaicene./
18422. Kad maize izcepta, krāsnī iemet malkas
pagali, lai
cepējai mirstot nepaliktu mute vaļā.
/K. Corbiks, Vilce./
18423. Ja maizi beidz cept, tad krāsns jāaiztaisa
un
maizes vietā jāieliek malkas pagalīte, tad mirstot
nepaliks mute vaļā. /T. Ķenga, Jelgava./
18424. Kad izvelk maizi no krāsns, tad jāiesviež
kāda
pagale malkas, lai mute mirstot nepaliek vaļā.
/A. Skreija, Talsi./
18425. Kad maizi izvelk no krāsns, tad krāsnī
jāiemet kāda
malkas pagale, tad nomirušam nepaliks mute vaļā.
/RKr. 6./
18426. Izvelkot pēdējo plāti maizes,
jāiemet krāsnī vēl
viena pagalīte malkas, lai mirstot nepaliek mute
vaļā. /L. Strute, Šķibe./
18427. Maizi izvelkot no krāsns tur jāiesviež
pagale, tad
mirstot nepaliks mute vaļā. /A. Veiss, Penkule./
18428. Ja izvelk no krāsns maizi, tad krāsnī
jāiemet kāda
pagale malkas; ja to nedarīs, tad būs grūta miršana.
/J. Krastiņš, Irlava./
18429. Kad maizi no krāsns izvelkot, krāsnī
neiemet malku,
tad cepējam mugura sāp. /K. Jansons, Plāņi./
18430. Kas maizi no krāsns velkot krāsnī
neiemet malku,
tam viņa bērēs maizes trūks. /K. Jansons, Plāņi./
18431. Pēc tam, kad no krāsns izvilkta maize,
krāsnī
jāliek malka, tad Dieviņš viņā saulē
laipas liks.
/A. Aizsils, Bērzpils./
18432. Kad maizi izvelk no krāsns, tad vienmēr
vajaga
iemest malku iekšā. Tad Dieviņš viņā
saulē laipas
liks. /L. Reiteris, Lubāna./
18433. Kad maizi saliek krāsnī, tad jāaizliek
plāts
krāsnij priekšā, citādi mironim paliks mute vaļā.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18434. Kad maizi izvelk no krāsns, tad vajaga ielikt
kādu
malkas gabalu, lai viņā sētā būtu laimes
laipiņa.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18435. Ja maizi jeb plāceni cepot kāds gabals
apkrīt uz
mutes, tad būs drīz bērēm jācep.
/J. Rubenis, Ērgļi./
18436. Ja plāceni no krāsns ārā
velkot kāds nokrīt pelnos
uz virsas garozas, tad cepējai drīz būs jācep
plācenis bērēm. /A. Liepiņa, Lubāna./
18437. Ja maizi izvelkot kukulis uzkrīt uz mutes,
tad
mājās gaidāmas bēres. /O. Pelēce, Jaunpiebalga./
18438. Ja baltmaizi cepot apgāžas kukulis,
tad rados mirs.
/L. Reiteris./
18439. Ja maizi griežot kukulis izkrīt no
rokām un paliek
augšupēdu, tad kāds tanī mājā mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
18440. Ja maizi velkot no krāsns kukulis apsviežas
otrādi,
tad gaidāmas bēres. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
18441. Kad maizi no krāsns velkot kukulis apgāžas,
tad
tanī mājā vienam cilvēkam jāmirst.
/I. Kažoka, Lubāna./
18442. Ja maizi no krāsns velkot, tā no lizes
zemē laižot
noveļas augšupēdu, tad būs drīz bērēm
maizes jācep.
/J. Ramanis, Bērzaune./
18443. Kad plācenis krāsnī liekot vai
no krāsns velkot
nokrīt no lāpstas, tad plāceņi drīzi jācep
uz bērēm.
/A. Brāka, Meirāni./
18444. Ja maizi no krāsns ārā velkot
kāds kukulītis
apsviežas uz mutes (virsa uz augšu), tad būs jācep
maize bērēm. /E. Stīpniece, Vērene./
18445. Ja maizi velkot no krāsns maizes kukulis
apgāžas,
tad būs jāiet uz bērēm. /V. Baltais, Lubāna./
18446. Ja maizi no krāsns velkot kukulis augšpēdus
atkrīt,
tad kādam no mājiniekiem jāmirst.
/V. Hāzena, Nītaure./
18447. Ja maizi no krāsns velkot kukulis apveļas
uz mutes
- kāds mirs. /E. Rudīte, Jaunpiebalga./
18448. Ja maizes kukulis krāsnī apkrīt,
tad būs jāiet uz
bērēm. /P. Š., Druviena./
18449. Ja maizes kukulis no krāsns ārā
velkot apsviežas
uz muti, tad drīz būs jācep maize kādām godībām.
/G. Stankeviča, Taurupe./
18450. Ja maizes kukulis apveļas uz otru pusi, tad
būs
neveiksmes. /V. Vintere, Matīši./
18451. Kod maizi nūcaptu
izjimsi nu cepļa uorā un kukuls
nūkriss uz zemis un puorlauz, itei pīzīmēj, ka
tuos
ustobys saimja rozīs kur kurījis.
/V. Podis, Rēzekne./
18452. Ja maizi, plāceņus je b pīrāgus
no krāsns laukā
velkot kāds no tiem apveļas otrādi, tad ēdāji
būs
jautri viesi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18453. Ja maizi šaujot krāsnī vai velkot
no krāsns klaips
apgāžas, tad cepēja mirs vai pazaudēs vietu.
/M. Zariņa, Ogresgals./
18454. Kad maizi no krāsns velk un kukulis (klaips)
iekrīt
pelnos ar apakšas garozu uz augšu, tad mājā
piedzimšot meitas bērns (ārlaulības).
/H. Skujiņš, Smiltene./
18455. Ja capuot maiza saplaisā,
tad pietrūks kāda ādāja.
/J. Upmalis, Ļaudona./
18456. Ja maizi cepot klaipā radusies plaisa, tad
kāds no
ēdējiem mirs. /K. Corbiks, Jelgava./
18457. Dažreiz maizē iekšā ir
lieli ieplīsumi (tukšas
vietas). Kas maizi griezdams atrod šādu plīsumu,
tam drīz jāmirst. /A. Zālīte, Bērzpils./
18458. Ja maize pārtrūkusi, tad tajā
saimē pietrūks ēdāja.
/J. Melbārdis, Lubāna./
18459. Ja maizes kukulis cepot ir pārtrūcis,
tad cepējam
ir jāmirst. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./
18460. Kad maize iesprāgusi, tad citā gadā
kāds ēdājs būs
mazāk. /A. L.-Puškaitis./
18461. Kad maizes kukulis šķērsām
ietrūcis, tad kāds no
ēdājiem mirst. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
18462. Kad maize pārtrūkst, tad viens no
ēdājiem mirstot.
/R. Bērziņš, Džūkste./
18463. Kad maize vidū pārlūzusi, trūks
kāda ēdēja.
/Morgenšteine, Penkule./
18464. Kad maizes kukulis šķērsām
pārtrūcis, tad drīz
pietrūks kāda no ēdājiem. /J. Apsalons, Sēļpils./
18465. Ja pirmais maizes kukulis ir sasprēgājis,
tad
cepējam drīz jāmirst. /K. Jansons, Plāņi./
18466. Ja maizes klaipi krāsnī saplaisājuši,
tas nozīmē,
ka cepējam drīz jāmirst. /A. Auziņa, Jaunrauna./
18467. Ja maizes klaips vidū pārlūzt,
tad aizies kāds
ēdējs. /J. A. Jansons, Veclaicene./
18468. Ja maize cepot pārplīsusi, tad kāds
no ēdājiem mirs.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
18469. Ja maizes klaips vidū krustiski pārsprādzis,
tad
kāds mirst. /M. Valtere, Jelgava./
18470. Kad maizes klaips vidū krustiem pārsprādzis,
tad
kāds no ēdājiem mirstot. /J. Niedre, Džūkste./
18471. Kad maize cepūt
puortryukst (kukuļs puorpleist),
tryks muojā ādāja. /T. Beča, Preiļi./
18472. Jo maizes kukuļs
ir satraukuojis un viersa uz zemi,
tad kaida nu āduojīm tryuks. /B. Spūlis, Vārkava./
18473. Ja maizi cepot tā iekšā vidū
pārtrūkusi, tad
cepējam jāmirst. /V. Johansone, Liepa./
18474. Ja maizes klaips vidū pārsprādzis,
tad aizies kāds
ēdējs. /J. A, Jansons, Rīga./
18475. Ja maizes kukulis cepot ir krustiski pārplīsis,
tad vai nu cepējai vai arī kādam no ēdājiem
ir
jāmirst. /J.Širmanis, Vilzēni./
18476. Ja maizei garoza šķērsām
pārsprāgusi, tad cepējam
drīz jāmirst. /E. Kampare, Valmiera./
18477. Ja maizes kukulis cepdams pa vidu pārplīsis,
būs
kādam no ēdājiem jāmirst. /V. Hāzena, Nītaure./
18478. Ja maizi iegriežot kukulis ietrūcis,
tad drīz viena
ēdēja pietrūks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18479. Kad kukulis pārtrūcis, trūks
kāda ēdēja.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18480. Ja maizes kukulis šķērsām
pārtrūkst, tad kāds
dzimtas loceklis aiziet uz citurieni.
/J. Putniņš, Bērzpils./
18481. Ja maizes kukulis vidū pušu pārplīsis,
tad trūks
kāda ēdāja. /K. Līdeka, Meirāni./
18482. Ja maize pārtrūkusi, tad drīzumā
kāda ēdāja
pietrūks. /A. Ozoliņa, Lubāna./
18483. Ja maizes kukulis krustā pārplīsis,
tad cepējam
jāmirst. /Z. Grīnberga, Sigulda./
18484. Ja maize pa vidu saplaisā, tad kāds
mirs.
/A. Aizsils, Zilupe./
18485. Ja maizes kukulis cepot saplaisā (satrūkst),
tad
cepējs drīzi mirs. /A. Pliens, Meirāni./
18486. Ja maize pārtrūkusi, tad mirs vai
aizies kāds ēdājs.
/L. Kleinberga, Svēte./
18487. Ja maizes kukulis vidū pārsprādzis,
tad cepēja mirs.
/J. Krastiņš, Irlava./
18488. Ja maize šķērsu vidū pušu
trūkst, tad ēdēju iztrūks
šai saimē. /Z. Lāce, Veclaicene./
18489. Ja maizi cepot kukulis ir vidū pārtrūcis,
tad
cepējam būs jāmirst.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./
18490. Kad maizes kukulis šķērsām
ietrūcis, tad kāds no
saimes mirst. /A. Strode, Rudzēti./
18491. Ja kādā mājā attrūks
stāvot maizes kukuļam gals,
tad tai mājā kāds mirs. /J. Lazdāns, Kalupe./
18492. Ja maizes kukulim vidū plaisa, tad drīzumā
nebūšot
kāds ēdējs: vai aizies citur dzīvot jeb nomirs.
/G. Pols, Valka./
18493. Kad maize ieplaisājusi, tad veļi prasa
ēst.
/V. Lācis, Drabeši./
18494. Ja maizes kukulim ir rieva (trūkums), tad
esot
lielas bēdas. /K. Corbiks, Līvbērze./
18495. Kad izceptai maizei vidus pārplīst,
tad saime
šķirsies. /I. Mennika, Ainaži./
18496. Ja cepot kukulis krustiski pārsprādzis,
tad vīram
ar sievu jāšķiras. /M. Neimane, Talsi./
18497. Kad maizes kukulis cepdams pārplīst
pušu, tad mājās
būs jādalās, bet ja maza daļa atšķiras,
tad vienam
cilvēkam jādalās. /J. Rupjais, Asūne./
18498. Ja maizes kukulis vidū pārsprādzis,
tad krāsnij
kāds parādījis kailu dirsu. /J. Krastiņš,
Irlava./
18499. Ja meita izcep atlekušu maizi, tad viņai
gaidāms
slikts precinieks. /A. Korsaks, Ezere./
18500. Ja maizei garoza atcep, tad cepāja precēsies.
/T. Rigerte, Brunava./
18501. Kad maize cepot stipri saplaisājusi, tad
starp
ēdējiem mājiniekiem ir ļaunas domas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
18502. Kad meita cepot maizi un ja izcepot atlēkušu
maizi,
tad svētdienas rītā meitu dzenot apkārt ap baznīcu
ar kruķi, lizi un krāsns slotu. /J. Daizis, Nīca./
18503. Ja maize saplaisājusi, tad saka, ka cepējs
taisot
kukuli braucījis to no sevis nost.
/L. Grīnberga, Nereta./
18504. Maizi cepot pirmo kukuli vajaga paglabāt;
kad
izceļas ugunsgrēks, tad vajaga paņemt šo kukuli,
apiet trīs reiz apkārt mājai, tad uguns nodziest.
/K. Corbiks, Līvbērze./
18505. Lai meitas ātrāk apprecētos,
tad pēc maizes
cepšanas vajag lizi iznest ārā. /L. Rone, Iecava./
18506. Kad maizi izcep, tad vajaga nest ātri laukā
maizes
abras krāģi, lai nestāv ilgi precinieki.
/K. Lielozols, Nīca./
18507. Ja daudz miltu pie kukuļa apakšas, tad
maizi peles
ēdīs. /L. Grīnberga, Nereta./
18508. Ja maizē daudz ogles, tad būs badīgi
ēdāji.
/L. Grīnberga, Nereta./
VI. Silta maize.
18509. Izvilkta maize jāapsedz, jo tad viņa atpūšas.
/V. Alke, Jaungulbene./
18510. Kad izcep maizi, tad vajagot maizes kukuli atgāzt
otrādi, lai neatlecot maize. /J. Daizis, Nīca./
18511. Maizes klaipam, lai to peles neapgrauztu, jāliek
uz augšu plakanā puse. /A. Mencis, Puikule./
18512. Ja maize visa nav izvilkta no krāsns, tad
nevar
izvilkto ar nazi griezt, jo tad cepējam mugura sāp.
/E. Lācis, Tirza./
18513. Karstu maizi ar nazi nedrīkst griezt, jo
tad
cepējam sāp mugura. /J. Melbārdis, Lubāna./
18514. Siltu maizi nevajaga ar nazi griezt, jo tad maizes
mīcītājam sāp mugura. /K. Vieglais, Krape./
18515. Karstu, tikko no krāsns izvilktu maizi nedrīkst
ar
nazi griezt, lai nedabūtu mugursāpes (maizi drīkst
gan lauzt). /J. A. Jansons, Salaca./
18516. Ja karstu maizi griež, tad cepējam
sāp mugura.
/J. A. Jansons./
18517. Siltu maizi nedrīkst griezt ar nazi, citādi
cepējai
(-am) sāp mugura. /A. Aizsils, Lubāna./
18518. Siltu maizi nedrīkst griezt ar nazi, tad
cepējai
sāpēs rokas. /V. Rimpele, Saldus./
18519. Karstas maizes nevajag ēst, jo tad cepējam
zobi
sāp. /L. Pogule, Gatarta./
18520. Karstu maizi vajag ar laušanu lauzt, tad cepējai
mugura nesāp. /V. Hāzena, Nītaure./
18521. Karstu maizi nevajag ar nazi griezt, tad sāpēs
cepējai mugura. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
18522. Kad ar nazi griež kukuli siltas maizes,
kamēr cita
maize vēl krāsnī, tad maizes cepējai mugura sāp.
/Etn. 1894. IV, Grostona./
18523. Sakasni nevarot ar nazi griezt tikmēr,
kamēr vēl
cita maize esot krāsnī, jo tad maizes cepējam galva
sāpot. /H. Skujiņš, Smiltene./
18524. Izdalot pirmo reiz karsto jaunu rudzu maizi, to
ar
nazi negrieza, bet tik ar īkšķi iebadīja garozā
rindu caurumu un tad nolauza gabaliņu.
/Atpūta, 1932. 404, 21./
18525. Pirmais siltas maizes kukulis ir jālauž
ar rokām,
bet nav jāgriež ar nazi, lai cepējam mugura nesāp.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
18526. Kuru dienu ēd siltu maizi, tā diena
neiet vecumā.
/V. Greble, Valkas apr., Kalnamuiža./
18527. Tikko izcepta, svaiga maize jādod tūlīt
silta
citiem nogaršot: cik būsi devis, tik viņā saulē
uz
galda būs medus. /Fr. Vāvere, Liezere./
18528. Vakaros nevajagot ēst siltu maizi, jo tad
nakti
redzot nejaukus sapņus. /P. Eglīte, Priekuļi./
18529. Ja suns ēd siltu maizi, tad viņš
vairs nesaōž sveša
cilvēka pēdu. /K. Jansons, Plāņi./
VII. Maizes griešana.
18530. No tumšiem ļaudīm ir retais, kas tūdaļ
būtu ēdis
maizi, kad tā gatava izcepta. Kad maize ir gatava
no krāsns izvilkta, tad saimniece pārlauž papriekšu
vienu kukuli, nokniebj no tā trīs reizes un to, kas
nokniebts, uzmet uz krāsns. Nu tik vēl pati drīkst
smeķēt. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
18531. Priekš ēšanas uzvelk ar nazi krustu
uz maizes, lai
Dievs to svētī. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
18532. Kad maizes kukuli pirmo reiz griež, tad
jāpārmet
par kukuli krusts, lai ir gausa. /G. Pols, Valka./
18533. Kas maizi no donas pirkstiem lauž, tam pie
ienadžiem metas atskabargas. /K. jansons, Plāņi./
18534. No maizes kukuļa maizi nedrīkst lauzt
ar rokām,
citādi sakas zirgiem maitā krūtis.
/A. Pliens, Meirāni./
18535. Maizi nedrīkst urbināt ar pirkstiem,
jo tad izbada
Laimei acis. /J. A. Jansons, Piņķi./
18536. Pie galda katram pašam jāgriež
sev maize. Ja meita
visiem ēdājiem no vietas griež maizi, tad tā paliks
veca meita. /H. Skujiņš, Smiltene./
18537. Kas maizi griež, tas netiks debesīs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Dobele./
18538. Kad griež otram maizi, tad netiek debesīs.
/Ž. Maķevics, Nogale./
18539. Kam maize jāgriež, tas netiek debesīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
18540. Maizes griezējs netiks debesīs.
/K. Bika, Gaujiena./
18541. Kas otram maizi griež, netiek debesīs.
/E. Rotmane, Jaunauce./
18542. Ja maizes kukulim galu šķībi
nogriež, tad tas esot
uz meliem. /L. Aizpurve, Lubāna./
18543. Ja maizi griež plānās šķēlēs,
tad būs skops.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
18544. Jaunas meitas nedrīkst maizi no kukuļa
griezt, lai
sev vecu vīru nesagriež. /K. Jansons, Plāņi./
18545. Neprecējies vīrietis nedrīkst
vecākai sievietei
maizi nogriezt, lai nesagriež sev vecu sievu.
/E. Zommere, Rauna./
18546. Meitas nedrīkstot otram maizi griezt. Ja
griežot,
tad piegriežot sev vecu vīru.
/K. Skujiņš, Smiltene./
18547. Ja vīrs maizi griež, tad sieva ātri
novecojas.
/L. Berkholce, Vaive./
18548. Ja sieva griež maizi saimē, tad vīrs
paliek vājš.
/Mackevičs-Saulīte, Preiļi./
18549. Kas pie galda pastāvīgi maizi griež,
tas netiek
debesīs. /A. Berķe, Mētriene./
18550. Kas griež biezu maizes riecienu, tas tiks
debesīs.
/L. Rone, Iecava./
18551. Ja deviņus gadus no vietas maizi griež,
tad tiek
debesīs. /A. Smilga, Gaiķi./
18552. Maizi griežot vienmēr vajaga celties
stāvus, lai
cepējs ilgi dzīvotu. /K. Corbiks, Līvbērze./
18553. Sākot jaunu maizes kukuli griezt, nedrīkst
tūlīt
pārgriezt kukuli par vidu pušu, jo tad sagriež
mājas svētību. /V. Bērziņa, Priekule./
18554. Senāk parasti maizi grieza pats saimnieks,
kas
ievēroja visus vecos ieradumus, lai svētība paliek
mājā. /Atpūta, 1932. 404, 21./
18555. Senāk maize griezta gar viena kukuļa
sāniem
riecieņā, un to tikai varējis griezt saimnieks, tad
esot bijusi smeķīgāka un pat salda. Tagad maizi
griežot galos viscaur kukulim un griezt varot
ikviens, kam patīk, tāpēc maize neesot tik smeķīga
un salda. /G. Pols, Valka./
18556. Maizes kukuli nedrīkst griezt no abiem galiem,
jo
tad izejot svētība no maizes.
/M. Klause, Jaunpiebalga./
18557. Maizi nedrīkst durstīt ar nazi vai
citu asu rīku;
kas tādu sadurtu maizi ēdīs, tam caurais durs
(vēders sāpēs). /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18558. Vakaros nevajag iegriezt maizes kukuli.
/J. Tupesis, Nīca./
18559. Vakarā nedrīkst iesākt maizes
kukuli, tad ļaunie
gari naktī ēdīs. /A. Aizsils, Meirāni./
18560. Pēc saules nedrīkst sākt griezt
maizi no kukuļa.
/K. Jansons, Plāņi./
18561. Pēc saules noiešanas nevar maizes klaipu
pušu
griezt, lai svētība neaiziet. /A. L.-Puškaitis./
18562. Pēc saules norietēšanas nedrīkst
vairs maizes
klaipu pārgriezt, tad nav svētības.
/R. Bērziņš, Džūkste./
18563. Maizes kukuli nevajaga iegriezt bez saules, tad
tai nebūs sāta. /A. Liepiņš, Bērzaune./
18564. Kad vakarā iegriež maizes kukuli,
tad galiņu
nedrīkst ēst, bet tas jāatstāj rītdienai.
Iegriezto
kukuļa galu nedrīkst likt uz durvju pusi, lai
svētība neizietu ārā.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
18565. Vakarā nedrīkst iegriezt maizes kukuļus,
jo tad
daudz maizes apēd. /M. Auziņa, Zemīte./
18566. Vakarā nedrīkst iegriezt veselu kukuli
maizes, jo
tad griezējam rādoties nelabi sapņi un esot
jāmaldās arī apkārt. /J. Vanags, Skrunda./
18567. Vakarā nedrīkst iegriezt jaunu maizes
kukuli, jo
tad saime daudz maizes apēd. /L. Rone, Ikšķile./
18568. Vakarā nedrīkst iegriezt maizes kukuli,
jo tad
velns neļaujot mierīgi gulēt.
/F. Puķīte, Kandava./
18569. Vakarā nevajagot maizi griezt, kad griežot,
tad pa
nakti kukulis guļot virsū. /J. Daizis, Nīca./
18570. Maizes kukuli navar
suokt vokorā tamdēļ, lai tys
byutu gausuoks. /B. Spūlis, Vārkava./
18571. Vokorā navajag
suokt maizes kukuļa, lai nabāg goni.
/J. Vaivods, Vārkava./
18572. Arājs drīkst lauzt maizi ar vienu
roku, ja var
vagas galā apcelt arklu ar vienu roku.
/A. Aizsils, Meirāni./
18573. Meita nedrīkst lauzt maizi ar vienu roku.
/M. Miezīte, Ozoli./
18574. Dievam nepatīk, ka maizi lauž ar vienu
roku.
/J. A. Jansons, Salaca./
18575. Ar vienu roku lauzt maizi drīkst tikai bērnu
māte,
kam pašreiz bērns uz rokas. /K. Jansons, Plāņi./
18576. Ja ēdot maizi nolauž rieciena galu
un vidus paliek,
tad nozīmē, ka grib otram dot.
/A. Aizsils, Meirāni./
18577. Maizes riecieni jālauž no viena gala,
citādi tas
cilvēks tiks pērts pa abi gali: pa galvu un pa
dibenu. /I. Indāns, Gārsene./
18578. Klaips jāsāk griezt no resnā
gala.
/L. Kleinberga, Svēte./
18579. Maizes kukulis jāgriež no resnā
gala, lai aug
resnas vārpas. /K. Lielozols, Nīca./
18580. Maize jāgriež no vienas klaipa malas
līdz otrai,
tad rudziem aug garas un biezas vārpas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
18581. Maizes klaips jāgriež no resnā
gala, lai vecas
meitas ātri precas. /K. Lielozols, Nīca./
18582. Jaunu maizes kukuli iegriežot, vienmēr
jāgriež no
resnā gala, lai vecas meitas dabū apprecēties.
/A. Gulbe, Nogale./
18583. Ja maizei resno galu papriekšu griež,
tad vecāko
meitu pirmo prec. /H. Siliņa, Penkule./
18584. Maizes kukuli vajagot griezt no resnā gala,
lai
saimniekam vecākā meita papriekšu izprecas.
/J. Niedre, Džūkste./
18585. Maize jāgriež no resnā gala,
lai vecāko meitu
izprecinātu papriekšu un tad jaunāko.
/M. Auziņa, Rīga./
18586. Kukulis jāiegriež no resnā gala,
tad vecākais bērns
pirmais izprecas. /E. Rotmane, Jaunauce./
18587. Ja meitu māte nogriež kukuļam
papriekšu resnāko
galu, tad viņai izprecēs papriekšu vecāko meitu;
bet, ja papriekšu nolauž tievāko galu, tad jaunāko
meitu. /K. Jansons, Plāņi./
18588. Kad maizes kukuli griež no tievā gala,
tad izprec
ātrāki jaunāko meitu. /R. Bērziņš,
Džūkste./
18589. Maizes kukulim nekad nav jāgriež no
tievākā gala
papriekšu, jo tad jaunāko māsiņu pirmo tautās
izvadīs. /J. A. Jansons, Rīga./
18590. Maizes klaips jāgriež no resnā
gala, lai vecas
meitas ātri precas un vārpas aug labi resnas.
/M. Sikle, Nīca./
18591. Maizes klaipi jāgriež no resnā
gala, lai vecas
meitas precas un lai aug vārpas resnas.
/Bērziņš, Ropaži./
18592. Maizes klaips jāgriež no resnā
gala, lai vecas
meitas ātri precas un lai vārpas aug labas resnas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18593. Ja ēdējs nav vēl apēdis
vienu maizes šķēlīti, bet
nogriež atkal otru un sāk to ēst, tad tam būs
div
sievas, meitai atkal div vīri.
/J. Bikša, Daugmale./
18594. Ja vienu maizes šķēlīti
nav vēl apēdis, bet nogriež
otru un sāk to ēst, tad tam būs divas sievas, jeb
ja sieviete - tad divi vīri. /J. Putns, Trapene./
18595. Maizi nedrīkst iesākt griezt no resnākā
klaipa
gala, jo tad dzīve arī ejot no bagātības uz
nabadzību. Vajaga griezt no tievgaļa, tad dzīve
ies uz bagātību. /K. Corbiks, Pienava./
18596. Maizes kukuli jāsāk griezt no tievā
gala, tad nekad
maizes nepietrūkst (nav bads). /M. Auziņa, Rīga./
18597. Ja maize uzsprāgst griežot, tad kāds
mirs.
/K. Cobriks, Valgunde./
18598. Kad maizi griežot delnu tur uz leju, tad
svētību
atdod velnam. /L. Berkholce, Vaive./
18599. Nazi nevajagot atstāt maizē iedurtu
uz galda, tad
maizes mīcītājam tirpstot rokas.
/J. Niedre, Džūkste./
18600. Maize jāliek uz galda ar nogrieztoo galu
uz durvīm,
tad mājā pārpilnība. /E. Zirnītis, Lubāna./
18601. Maizes klaipu nekad nelika ar nolauzto vai
nogriezto galu uz durvju pusi, bet gan otrādi, lai
svētība paliek mājā. /Atpūta, 1932. 404,
21./
18602. Ja maize ar griezumu uz durvju pusi, tad bads
nāk
mājās. /L. Grīnberga, Nereta./
18603. Ir nepieklājīgi likt maizes kukuli
uz galda ar
iegriezto galu uz āru; iegrieztam galam vienmēr
jābūt uz iekšu. /K. Oļļe, Mazsalaca./
18604. Maize ar nogriezto galu nedrīkst stāvēt
uz durvju
pusi, tad būs maizes trūkums.
/I. Indrāns, Gārsene./
18605. Maizes klaips jāliek galdā ar griezumu
uz iekšu,
tad maizes trūkums nebūs. /J. Mennika, Ainaži./
18606. Iegriezto maizes klaipu nedrīkst uz galda
malu
likt, bet uz bļodas pusi, tad maizes nekad
netrūkšot. /M. Šauruma, Umurga./
18607. Ja maizi uz galda uzliekot otrādi, t. i.
ar
neiegriezto galu, tad maizes trūkšot.
/F. Pārups, Zante./
18608. Maize ar nogriezto pusi nedrīkst stāvēt
uz durvju
pusi - ātri noēdas. /V. Miķelāns, Rubeņi./
18609. Maizes klaipu nedrīkst otrādi likt
uz galda, citādi
bads nāks mājās. /J. A. Jansons, Gaujiena./
18610. Nevajag iegriezto maizes kukuļa galu atstāt
pret
durvīm, tad bads nāk istabā.
/J. Krastiņš, Irlava./
18611. Ja iegriezta kukuļa iegriezumu paliek pret
durvīm,
tad būšot bads. /M. Raņķis, Nīca./
18612. Ja maizes kukulim noliek iegriezto pusi uz durvju
pusi, tad drīz būs bads. /O. Krādziņš, Irlava./
18613. Ja maizi liek uz galda ar iegriezto galu uz durvju
pusi, tad maize iziet pa durvīm laukā.
/M. Ramane, Brunava./
18614. Maizi nevajaga ar griezumu griezt pret durvju
pusi,
jo tad tā bēgs pa durvīm ārā. /A. Cirsis,
Kalupe./
18615. Kad maizi griež, tad kukuli nevar likt ar
griezto
pusi uz galda malu, tad aiziet visa svētība.
Griezums jāliek uz bļodas pusi, uz galda vidu.
/P. Š., Umurga./
18616. Ja maizi noliek tā, ka griezums stāv uz durvju
pusi, tad kāds tai mājā mirs.
/L. Grīnberga, Nereta./
18617. Aizgrieztu maizes kukuli nevar likt galdā
ar
griezumu uz durvju pusi, tad iziet svētība pa
durvīm laukā. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./
18618. Ja maizes klaipa iegriezto galu liek uz durvīm,
tad svētība aizbēg. /N. Rudzīte, Nogale./
18619. Kad maizes klaipa iegriezto galu liek uz durvju
pusi, tad svētība iziet.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18620. Kad uz galda noliktam maizes klaipam apgrieztā
puse stāv uz durvju pusi, tad iet svētība ārā.
/B. Blumbachs, Lībagi./
18621. Maizes kukuļa galu nedrīkst pagriezt
pret durvīm,
lai svētība neizietu pa durvīm laukā.
/J. A. Jansons, Piņķi./
18622. Ja maizes kukuli noliek augšpēdus,
- būs bads
mājās. /J. A. Jansons, Piņķi./
18623. Maizes kukuli nekad nedrīkst likt ar virsējo
garozu
uz leju, jo tad Dievs soda ar badu.
/V. Bērziņa, Priekule./
18624. Ja maizes kukuli uzliek uz galda tā, ka
apakšējā
garoza paliek uz augšu, tad otrā gadā būs slikta
raža. /M. Šķipsna, Gulbene./
18625. Maizes kukuli nevajag likt augšpēdus,
tad mirst
maizes devējs. /E. Rotmane, Jaunauce./
18626. Maizi nogriežot klaipam nedrīkst likt
apakšgarozu
uz augšu, tad piesaucot velnu.
/A. Dragone, Palsmane./
18627. Ja maizi noliek ar apakšgarozu uz augšu,
tad velns
pie tās barojas. /M. Švarcbacha, Svirlauka./
18628. Ja maizes klaipu noliek augšpēdus,
tad nelabais
ierodas mājās. /M. Iniņberģe, Rīga./
18629. Ja liek maizi ar apaļo pusi uz leju, tad
cepējam
mugura sāp. /T. Cimdiņa, Ķoņi./
18630. Maizi nedrīkst likt uz muguras, jo tad sāp
cepējam
mugura. /L. Grīnberga, Nereta./
18631. Ja maizi liek uz muguras, tad būs bads.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
18632. Ja maize nolikta uz muguras, tad naids mājās.
/L. Grīnberga, Nereta./
18633. Iegrieztu maizes kukuli nedrīkst likt uz
augšējās
garozas, jo tad piesauc nelabo.
/R. Eglentāle, Reņģe./
18634. Nedrīkst maizei likt apakšgarozu uz
augšu, tad baro
ļaunos garus. /A. Ozoliņa, Lubāna./
18635. Maizes klaips jāatstāj visus svētkus
zem galdsegas.
/F. Rozenbacha, Nīgranda./
18636. Ja maizes kukulim nogriež kādu riecienu
un kukuli
nostāda uz griezuma, tad nomirs ir griezējs, ir
ēdējs. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
18637. Kad maizi liek skapī, tad vajaga iegriezto
galu
likt uz iekšu; ja liek uz āru, tad pūķi nes projām.
/R. Bērziņš, Džūkste./
18638. Ja griežot maizi, nogriežas kāda
nuka vairāk, tad
nāks klāt kāds ēdājs. /K. Corbiks, Valgunde./
18639. Ja griežot maizi, piegriežas otrs
rieciens, - būs
drīz otrs ēdājs. /J. A. Jansons, Piņķi./
18640. Ja maizi griežot nazis izlec sāņis,
tad pienāks
kāds lieks ēdējs, precētiem ļaudīm
bērns.
/K. Jansons, Plāņi./
18641. Ja maizi griežot kukulis vidū izlūst
augstāks, tad
gaidāms vēl kāds izsalcis viesis.
/F. Maķevics, Nogale./
18642. Kad maizi griežot nazis izskrien no klaipa,
tad
tas, kam maizi griež, nav pelnījis.
/J. Treimanis, Bērze./
18643. Kas maizes nav nopelnījis, tam nogriežas
mazs
maizes riecenis. /K. Jansons, Plāņi./
18644. Ja griež kādam maizi un nogriežas
plāna šķēlīte,
tad maize neesot nopelnīta.
/H. Lindberga, Veselauska./
18645. Ja otram maizi griežot, nazis ieiet dziļāki,
tad
ēdējs to maizi ir labi nopelnījis.
/P. Zeltiņa, Rīga./
18646. Kad maizes rieceni, no klaipa griežot, nogriež
šķībi, tad priekš tam ir melojis.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18647. Maizes rieciens nogriežas šķībi,
ja griezējs priekš
griešanas melojis. /J. A. Jansons, Olaine./
18648. Kad maizes riecieni no klaipa griežot nogriežas
šķībi, tad priekš tam ir melojis.
/M. Sikle, Nīca./
18649. Ja maizes sācējs kukuli iesāk
šķībi, tad viņš to
dienu ir daudz melojis. /I. Kažoka, Lubāna./
18650. Ja maizi griežot nogriežas šķībs
rieciens, tad ir
daudz melojis. /V. Poriete, Palsmane./
18651. Pirmo maizes šķēli no kukuļa
sauc par spēka riku.
/K. Jansons, Mazsalaca./
18652. Ja aizgrieztu maizi pie donas atstāj, tad
badu
aizgriež. /K. Jansons, Plāņi./
18653. Pie maizes kukuļa neatstāj aizgrieztu
šķēli, lai
badu neaizgriež. /K. Jansons, Mazsalaca./
18654. Aizgrieztu maizes rieceni nedrīkst atstāt
pie
kukuļa, tad būs laulātam pārim jāšķiras.
/I. Indāns, Gārsene./
18655. Pie maizes kukuļa neatstāj aizgrieztu
šķēli, lai
zirgam kakla nesaberž. /K. Jansons, Mazsalaca./
18656. Ja aizgrieztu maizi pie donas atstāj, tad
zirgam
sakas kaklu berž. /K. Jansons, Plāņi./
18657. Ja maizi pa kumosam griežot, tad zobi ātri
maitājoties. /F. Puķīte, Kandava./
18658. Maize jānogriež no kukuļa ar
kalnu, lai tīrumā
rudzi neizpūst. /K. Jansons, Plāņi./
VIII. Maizes cienīšana.
18659. Citi bīstas maizi uz muguras nolikt,
lai krustu
sāpes nemetas. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
18660. Ja maizi nenoliek godīgi, bet nomet, tad
zemniekam
ir bads gaidāms. /N. Rudzīte, Nogale./
18661. Maizi nevar likt galdā augšupēdu
(ar apakšgarozu
uz augšu), tad aiziet svētība jeb arī izceļas
strīdus. /Marta Bīlenšteine, Dobele./
18662. Ja maizes kukuli augšpēdu noliek, tad
apgāna Dieva
dāvanu. /F. Heidene, Talsi./
18663. Maizi nedrīkst likt uz augšgarozas,
tad maize raud.
/L. Pogule, Gatarta./
18664. Ja maizi liek augšpēdu galdā,
tad meitām nīkst
brūtgāni.
/Špīss, Zemīte. A. Bīlenšteina rokraksts./
18665. Kad maizi noliek ar apakšgarozu uz augšu,
tad tai
brīdī velns danco. /K. Jansons, Plāņi./
18666. Maizes kukuli nedrīkst likt uz galda ar
apakšpusi
uz augšu, jo tad aicina velnu viesos.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
18667. Maizes klaipu nedrīkst nolikt ar plakano
pusi uz
augšu. /L. Kleinberga, Svēte./
18668. Kas maizes donu augšupēdu atstāj,
tas nevar parādus
nomaksāt. /K. Jansons, Trikāta./
18669. Kas atrociņis maizi kādam dod, tas
to dod
ienaidniekam. /K. Jansons, Plāņi./
18670. Ēdot nedrīkst maizi lauzt ar kreiso
roku, tad Dievs
baras.
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./
18671. No mājas nedrīkst iznest pēdējo
maizi.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
18672. Maizi nedrīkstot visu kukuli aizdot, jo
tad savu
laimi citam atdod. /M. Kļaviņa, Koknese./
18673. Kad nabagam dod maizi, tad riecenim jāaplauž
stūri,
lai svētība neaizietu. /B. Daņilovs, Kacēni./
18674. Kad maizi met pa logu ārā, tad tās
drīz pietrūks.
[Sal. nauda.] /E. Lieknēja, Rīga./
18675. Siltu maizi nedrīkst likt uz loga, jo tad
svētība
aiziet no mājas. /T. Ķenga, Jelgava./
18676. Maizi nedrīkst pa logu dot ārā,
tad svētība iet
projām. /Lejasciems./
18677. Maizes riecienu nedrīkst dot pār slieksni,
tad
svētība iet projām. /M. Zariņš, Smārde./
18678. Maizi nedrīkst pār slieksni dot.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
18679. Kad dod kādam maizi, tad vajaga no tā
gabala vienu
kumosu apēst, jo tad neaizdod raugu.
/K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
18680. Ja maize izkrīt no rokām, tad drīz
dabūs baidīties.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18681. Ja ēdot no rokas izkrīt maize, tad
drīzumā sabīsies.
/V. Poriete, Palsmane./
18682. Ja maize izkrīt no rokām, tad drīz
dabūs baidīties.
/A. Aizsils, Meirāni./
18683. Ja maize izkrīt no rokām, drīz
nobaidīsies.
/M. Sikle, Nīca./
18684. Ja maize izkrīt no rokām, - dabūs
nobīties.
/J. A. Jansons, Olaine./
18685. Ja griežot maize nokrīt zemē,
tad dabūs sabīties.
/V. Saulīte, Ādaži./
18686. Ja maizi nosviež zemē, tad tās
drīz pietrūks.
/M. Šķipsna, Gulbene./
18687. Ja maize nokrīt zemē, tad nav to
nopelnījis.
/E. Zirnītis, Lubāna./
18688. Ja nesot maizes kukulis nokrīt zemē,
tad tāds
nesējs paspēlē pusdienu. /V. Holcmane, Vandzene./
18689. Ja maize no rokām izkrīt, kādam
ir žēl.
/V. Rūnika, Skujene./
18690. Ja maize nokrīt, tad nāk nabags.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./
18691. Ja ēdot nokrīt zemē maize,
tad steidzas viesis.
/K. Kalniņa, Katvari./
18692. Ja no galda nokrīt maizes kukulis, tad nāks
izsalcis ciemiņš. /E. Everts, Sēja./
18693. Ja ēdot nokrīt maize zemē,
tad nāks kāds viesis.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
18694. Ja maize nokrīt zemē - ciemiņi
būs.
/Pētersons, Ērģeme./
18695. Ka cylvāks sāstas
pi golda ēst, jam maize rūkā un
nu rūku jam maize izkreit, itys pīzīmēj, ka jis
nanūpelnēja sev tuo gabala maizis.
/V. Podis, Rēzekne./
18696. Maizes garoziņas nedrīkst sviest
zemē, tad
sviedējam bads pienāks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18697. Ja maize nokrīt zemē, tad tā
jāpaceļ un jānobučo.
/A. Brāka, Meirāni./
18698. Kad ēdot nokrīt maizīte, tad
tā jāpaceļ un
jānobučo, lai Dieviņš nedusmojas.
/J. Apsalons, Sēļpils./
18699. Ja maizīte nokrīt zemē, tad
uzceļot tā jānobučo,
lai Dieviņš nedusmotos. /A. L.-Puškaitis./
18700. Kad ēdot maizes kumoss nokrīt zemē,
tad tas jāuzceļ
un jānobučo, lai Dieviņš nerājas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18701. Kad maizīte nokrīt, to paceltu vajagot
nobučot, jo
tas esot bijis nepelnīts kumoss.
/A. Strode, Rudzēti./
18702. Kad maize nokrīt zemē, tad tā
jāpaceļ un jānobučo.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta. P. Š., Rīga./
18703. Ja maizīte zemē nokrīt, tad
jānoskūpsta.
/H. Siliņa, Dobele./
18704. Ja apgrauztu maizes gabalu nosviež zemē,
tad zobi
sāp. /H. Augstkalne, Rīga./
18705. Ja kādu reizi ir maizes drupatas zemē
un tām min
virsū, tad Dievs uzsūtīs trūkumu.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./
18706. Kad maizes drusciņa bērnam zemē
nokrīt, tam tā 3
dieni jāmeklē. Ja pēc tam to nedabū, tad
jānoskaita tēvreiza. /K. Jansons, Plāņi./
18707. Ja maizes drusciņas ar rokas virspusi slauka
no
sevis prom, tad būs bads. /A. Aizsils, Prauliena./
18708. Ja druskas no galda zemē slauka, tad Dieviņš
apskaistas un nedod vairs maizes.
/E. Laime, Tirza./
18709. Bērniem jāēd drusciņas,
jo tad tie labi māk grāmatu.
/E. Jēpe, Palsmane./
18710. Par maizi vienādi paldies jāsaka,
bet par gaļu ne,
gaļa vienādi aug. [Sal. gaļa.]
/K. Jansons, Plāņi./
18711. Nedrīkst maizes kukuli likt uz muguras,
citādi
pietrūks maizes. /A. Preisa, Džūkste./
18712. Ceptas maizes nevajagot dedzināt jeb kaltēt,
tas
esot liels grēks. Otrā gadā Dievs sadusmojoties un
nedodot nekā ko ēst. /A. Skuja, Mālupe./
18713. Maizi ar papīri neapsedz, lai bads nenāk.
/K. Jansons, Plāņi./
IX. Maizes ēšana.
18714. Jaunu rudzu maizi pirmo reiz ēdot, pārvelk pār
kukuli krustu un saka: "Dievs, dod sātu, gausu un
atņem ēdējus!" /K. Jansons, Plāņi./
18715. Jaunu rudzu maizi pirmo reiz ēdot, pirms
to mutē
bāžot, jāsakot: "Svētī, Kungs, un gausini!"
Kad tā
darot, tad nekad netrūkstot maizes.
/H. Skujiņš, Smiltene./
18716. Kad pirmo reiz ēd jaunu rudzu maizi, tad
jāsaka:
"Dievs, dod sātu, gausu!" /P. Š., Rauna./
18717. Ēdot jaunu maizi iepriekš jāsaka:
"Gausin, Dieviņ,
kupin, briedin šī gada augumu", tad ar jauno maizi
ilgi pietikšot. /K. Corbiks, Bērze./
18718. Jaunu rudzu maizi pirmo reiz ēdot vispirms
3 reiz
jānospļaujas, tad jāsaka: "Svētī un
gausini!"
/L. Kleinberga, Svēte./
18719. Jaunu rudzu maizi pirmais baudīja saimnieks,
pēc
tam tikai citi saimes ļaudis. Pirmo izvilkto klaipu
tūliņ neēda; to nolika uz krāsns stūra,
lai stāv,
kamēr pārējie klaipi nav apēsti. Tad būs
sātīga
maize. /P. Š., Rīga./
18720. Kad no jauniem rudziem izcepot pirmo maizi, tad
viens kukulis jāiemetot apcirknī. Un šī maize jāēdot
tikai saimniekam ar saimnieci, tad nekad netrūkstot
maizes. /M. Priedīte, Meirāni./
18721. Kad pirmo reizi ēd jaunrudzu maizi, tad
jāsaka:
"Lāča spēku, oda zarnu, apīnīša
vieglumiņu!" Tad
ēdājs būs stiprs kā lācis, ēdīs
maz - kā ods un būs
viegls kā apīnis. /A. Aizsils, Bērzpils./
18722. Kad pirmo reizi ēd jaunrudzu maizi, tad
jāsaka:
"Lāča spēku, oda zarnu, apīnīša
vieglumiņu!" Tad
ēdājs būs stiprs kā lācis, ēdīs
maz kā ods, un būs
viegls kā apīnis. /A. Zālīte, Bērzpils./
18723. Kad pirmo reizi ēd jaunu rudzu maizi, tad
jākauj
viena aita. /A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./
18724. Kad rudenī pirmo reizi izcep jaunrudzu maizi,
pirmā
šķēle jādod sunim, tad maizes nekad netrūks.
/A. Šķēre, Kurmene./
18725. Maizes kukuli jāsāk ēst arvien
rītā, tad būs maize
sātīga, bet ja vakarā, tad ne.
/J. Rupjais, Asūne./
18726. Kad izcaptu maizi
valk nu cepļa un goduos divi
kukuļi sacapuši (salypuši) kūpā, tad izplēst
un ēst
maizi nu vīna un ūtra kukuļa, nu tuom vītuom, kur
tī beja sacapuši, tad meitu meilūs puiši.
/T. Beča, Preiļi./
18727. Kotru reizi, kad
maizi cap, paēst pyrmajai, (cikom
vēl nikas nav ēdis), tod meita dreiži īs pi veira.
/T. Beča, Preiļi./
18728. Nav labi otram maizi dot, kamēr pats vēl
nav to
baudījis, jo tad maizes laime pāriet uz otru.
/A. Vaskis, Tukums./
18729. Kad izvelkot maizi no krāsns, vai arī
to iedodot
kāds, tad priekš ēšanas vajagot uzpūst, lai
nepiemetoties kāds ļaunums. /A. Aizsils, Lubāna./
18730. Kad izcepot maizi, un ja atnākot kāds
svešs cilvēks
un tam dodot maizi ēst, tad svešajam vajagot visādā
ziņā ēst to maizi, citādi cepējai sāpot
mugura.
/J. Daizis, Nīca./
18731. Jauni cilvēki nedrīkst ēst
siltu maizi, citādi
meitas ir karstas uz puišiem un puiši karsti uz
meitām. /L. Daugaviete, Smiltene./
18732. Meitām nevajaga ēst siltu maizi,
tad nevar puišus
pieburt. /J. Atteka, Nīca./
18733. Apgulētu maizi nedrīkst ēst,
tad aizmirstīgs prāts.
/H. Oše, Lubāna./
18734. Vīriešiem nav jāēd maizes
sakasnis, jo tad zirgi
kož. /V. Alke, Jaungulbene./
18735. Meitas nedrīkstot no maizes gabala kādu
gabaliņu
atstāt neēstu, citādi tām pie nabaga jāguļot.
/T. Ziemele, Smiltene./
18736. Ja vakariņas ēdot visu maizi neapēd, tad būs
atraitnis(e). /E. Reinbacha, Vecpiebalga./
18737. Ja paliekot pusēsta maize rokā, tad
pie altāra
paliekot pusē salaulāts. /I. Upenieks, Skrunda./
18738. Ja ēd un neapēd visu maizi, tad
dabūn pie nabaga
gulēt. /J. Atteka, Nīca./
18739. Ja maizi velkot no krāsnes ir sacepuši
divi kukuļi
- meitām tas sacepums jāēdot, tad puiši mīlējot.
/A. Podniece, Ogre./
18740. Ja puisis ēd maizes pielipjus, tad tam
meitas
pielīp. /K. Jansons, Plāņi./
18741. Ja meitas ēdot maizes pielipas, tad puiši
pielīpot.
/H. Lindberga, Veselauska./
18742. Ja meita ēdot maizes pielīpni, tad
tai būšot pie
puišiem piekrišana. /E. Gaile, Aumeisteri./
18743. Maizes galiņš jāapēd cepējai,
tad nākošais cepums
labs izdosies. /J. Gulbis, Aizkraukle./
18744. Ja meitenes ēd maizes kukuļa galus,
tad viņām izaug
stāvi pupi. /K. Jansons, Plāņi./
18745. Kura meita ēd dongaliņus, tai uzaug
lielas krūtis.
/H. Dravniece, Alūksne./
18746. Vajaga ēst maizes doniņu, tad augs
lieli pupi.
/V. Priedīte, Mālpils./
18747. Meitām jāēd donas galiņi,
lai tām krūtis labi augtu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./
18748. Meitenēm jādod maizes klaipa gali
ēst, lai aug
dižas krūtis. /A. Kabuce, Bulduri./
18749. Kas maizes dongalīšus ēd, tam
lieli pauti aug.
/K. Jansons, Plāņi./
18750. Kad maizes doniņu ēd, tad dabū
stārastu par vīru.
/V. Eglīte, Lielstraupe./
18751. Ja grib stārasta sieva būt, jāēd
maizes doniņas.
/K. Kalniņa, Katvari./
18752. Kad maizes doniņu ēd, tad apprecēs
stārasta dēlu.
/E. Skarnele, Kalncempji./
18753. Ja meitas ēd maizes galiņu, tad
dabū saimnieka
dēlu. /I. Upenieks, Skrunda./
18754. Jaunajām meitām jāēd
maizes galiņš, tad dabūs
saimnieka dēliņu; puišiem jāēd riciņa
- dabūs
saimnieka meitu. /A. Aizsils, Lautere./
18755. Ja ēd maizes pirmo doniņu, dabū
stārasta dēlu par
vīru. /A. Miglava, Rīga./
18756. Tā meita, kas ēd pirmo donas galiņu,
dabūn stārasta
dēlu par vīru; bet kas ēd pēdējo donas
galiņu,
dabūn tik pirtskuri. /E. Zommere, Rauna./
18757. Apēdušam maizes doniņu, būs
stārasta meita par
sievu. /K. Bika, Gaujiena./
18758. Kam izgadās ēst maizes kukuļa
galiņu, tas apprecēs
stārasta meitu vai stārasta dēlu.
/V. Slaidiņa, Drusti./
18759. Kam nejauši gadās maizes kukuļa
pirmo galiņu ēst,
tas tiks par saimnieku (-ci).
/V. Saulīte, Mālpils./
18760. Meitām vajaga ēst maizes doniņas,
tad dabūs
saimnieka dēlus. /V. Rimpele, Saldus./
18761. Meitām vajaga ēst maizes kukuļa
pirmo doniņu, tad
dabūs saimnieka dēlu. Ja pēdējo galiņu
ēd, tad būs
pirtnieka dēls. /V. Rūnika, Skujene./
18762. Ja kukuļa pirmo galiņu ēd,
tad dabūs saimnieka
dēlu; ja ēd pēdējo galu, tad pirtnieka dēlu.
/R. Svekre, Valka./
18763. Ja ēd maizes sākuma doniņu,
tad dabūs saimniekdēlu,
bet ja beigas doniņu - pirtniekdēlu.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./
18764. Ja ēd pirmo maizes knupi, tad visu nedēļu
smiesies,
bet ja dabū beidzamo, tad raudās.
/B. Brikmanis, Skrunda./
18765. Ja apēd deviņdesmit deviņus
knipšeļus, tad vajag
precēties, jo tad būs laimīga laulība; ja pāri
par
deviņdesmit deviņiem, tad jāsāk no jauna.
/J. Tupesis, Nīca./
18766. Kas 99 galiņus saēd, tā meita
dabūs saimnieka dēlu,
un tas dēls dabūn saimnieka meitu.
/E. Kreicberga, Skrunda./
18767. Ja apēd 99 maizes doniņas, tad dabūn
saimnieka
meitu par sievu. /J. Fleišers, Skrunda./
18768. Ja grib dabūt saimnieka dēlu, tad
jāapēd deviņdesmit
deviņi maizes galiņi. /L. Strute, Šķibe./
18769. Ja meita apēd 99 maizes galiņus,
tad dabūs saimnieka
dēlu par vīru. /Lagzdiņa, Sabile./
18770. Kad apēd 99 maizes galiņus, tad
var dabūt saimnieka
dēlu par vīru. /V. Holcmane, Vandzene./
18771. Vajag apēst 99 maizes doniņas, tad
dabūs saimnieka
dēlu (meitu). /E. Kampare, Skrunda./
18772. Lai dabūtu vīru saimnieka dēlu,
tad jāapēd
deviņdesmit deviņi maizes galiņi.
/M. Auziņa, Rīga./
18773. Puisim, kas vēlas saimnieka meitu dabūt
par sievu,
jāapēd deviņdesmit deviņi maizes kukuļa
galiņi.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
18774. Ja kalpa meita apēd deviņdesmit
deviņas piešāvas,
tad viņa dabon saimniekdēlu par vīru. Otrādi:
kalpa dēls tādā pašā gadījumā
dabon par sievu
saimnieka meitu. /M. Tamažs, Dunika./
18775. Lai piedzimtu dēls, jāēd maizes
galiņi. Tādēļ mēdz
sacīt: "Še tev galiņš, būs tev dēliņš."
/L. Švandere, Mērdzene./
18776. Ja meita ēd dongalīšus, tad tai
pirmais puika dzem,
ja vidroci, tad meitene. /K. Jansons, Plāņi./
18777. Kura meita ēd maizes doniņu, tā
būs saimniece, jeb
arī pirmais bērns būs dēls. /A. Skuja, Vestiena./
18778. Kas apēd maizes kukuļa galiņu,
tam būs dēliņš.
/O. Darbiņš, Birži./
18779. Ļaudis runā: "Man (maizes) galiņš,
būs dēliņš!"
/A. Skrūze, Saikava./
18780. Kas maizi ēdot daudz drusku pieberž,
tas pātarus
aizmirst. /K. Jansons, Plāņi./
18781. Ja atrod maizi, tad ar to jāpabaro mazi
bērni, lai
drīz sāk runāt. /A. Oše, Lubāna./
18782. Bērniem jāēd maizes drusciņas,
tad labi iemācīsies
pātarus. /H. Dravniece, Alūksne./
18783. Ja bērni grib labāk ēst virsas
garauzu nekā apakšas
garauzu, tad viņiem saka, ka maizei uz virsas
garauzas kaķis ar pliku pakaļu sēdot.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
18784. Kad ēdot maizes drupata no mutes izkrīt
ārā, tad
maize tiek atrauta. /J. Treimans, Bērze./
18785. Ja maizes drupata izkrīt no mutes, tad kāds
izbiedēs jeb kādam ir bijis žēl.
/M. Ķimene, Mazsalaca./
18786. Ja ēdot maizes druskas daudz birst zemē,
tad nāks
izbadējies ciemiņš. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./
18787. No galda noslaucītas maizes drupatas nedrīkst
mest
zemē, jo tad Dieviņu kaitina.
/A. Upmane, Jaungulbene./
18788. Ja maize izkrīt no mutes, tad viesis gribēs
ēst.
/E. Zirnītis, Lubāna./
18789. Ja ēdot paņem vienu gabalu maizes,
to iekodis
noliek uz galda un netīšām paņem otru, tad būs
ciemiņi. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./
18790. Ja ēdot nokrīt maize, tad nākošā
dienā šai mājā
ieradīsies kāds nabags. /I. Miķelsone, Rencēni./
18791. Ja otra iekostu maizes riecienu apēd, tad
ēdāji
plēsīsies. /K. Strautiņš, Mēdzūla./
18792. Otra iekostu maizi nevajaga ēst, jo tad
ar to
cilvēku būs jāplēšas.
/A. Cirītis, Rīga, no A. Bīlenšteina rokrakstiem./
18793. Ka kāds ēdot aizmirst iesāktu
maizes gabalu un jem
atkal citu, tad saka, ka tam kāds radinieks cieš
badu. /V. Pilipjonoks, Asūne./
18794. Ja ēdot atliek maizes kumoss, tad pie nabaga
jāguļ.
/R. Bērziņš, Džūkste./
18795. Kad maizi vakarā neēdot, tad nākot
naktī nabags
sapnī. /R. Bērziņš, Džūkste./
18796. Kas tumsā maizi ēd, to vilks kož.
/K. Jansons, Plāņi./
18797. Maizi ēdot nedrīkst iet no istabas
ārā, tad iznes
svētību. /A. Upmane, Jaungulbene./
18798. Uz pļavu nedrīkst dot veselu maizes
kukuli, bet
tam arvien jānogriež gals. /K. Jansons, Plāņi./
18799. Par dzeguzes kumāsu un nabaga kumāsu
sauc maizes
gabaliņu, kas ēdot pāri paliek.
/K. Jansons, Plāņi./
18800. Ja pēdējo maizes kumosu, kas ēdot
pāri paliek,
otram atdod, tad otram savu spēku atdod.
/K. Jansons, Plāņi./
18801. Ja ēd otra iekostu maizi, tad jāmaksā
tā parādi.
/A. Aizsils, Meirāni./
18802. Ubagam nevajag dot knipšeli (donas galiņu).
/J. Tupesis, Nīca./
18803. Kas žurku jeb peļu grauztu maizi ēd,
tam zobi
nesāp. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
18804. Kad peles apgrauzušas maizi, tad jāēd
tas
apgrauzums, lai būtu stipri zobi.
/J. Streņģis, Nīca./
18805. Kas ēd sapelējušu maizi, tam
nekad zobi nesāpēs.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
18806. Kas ēd sapelējušu maizi, tam
nav no pērkona bail.
/A. Aizsils, Meirāni./
18807. Kad sadegušu maizi ēd, tad iekšas
iztīra.
/H. Skujiņš, Smiltene./
18808. Jaunu rudzu maizi nedrīkst sunim pirmam
dot, tad
nebūs svētības. /Veclaicene./
18809. Ja maizi liek pie makšķeres par ēsmu,
tad viņa
priekš ūdenī mešanas trīs reiz jāapspļauda.
/K. Jansons, Plāņi./
18810. Ēdot maizi, nazi nedrīkst turēt
aiz muguras, jeb
zem galda, jo tad velns pakaļ staigājot.
/A. Dragone, Palsmane./
X. Maize sapnī.
18811. Ja sapnī maizi mīca, tad būs mirons jāmazgā.
/V. Spandegs, Pociems./
18812. Ja sapnī mīca vai glauda maizi, tad
būs ar līķi
jāstrādā. /A. Aizsils, Kalsnava./
18813. Ja sapnī mīca maizi - uz mirona mazgāšanu.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
18814. Ja sapnī redz maizi rūgstam, tad sapņotājam
prāts
uz kaut ko rūgst. /A. Aizsils, Kalsnava./
18815. Kad sapnī redz mīklu abrā, tad
kāds mirst.
/K. Lielozols, Nīca./
18816. Ja sapinīs mīca maizi, tad kāds
mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
18817. Ja sapnī rupju maizi glauž cepot,
tad mazgās mironu.
/K. Jansons, Plāņi./
18818. Ja sapnī cep vai glauž maizi, tad
būs jāglauž
mirons. /K. Jansons, Plāņi./
18819. Ja sapnī redz, ka cep maizi, tad no piederīgajiem
kāds mirs. /K. Grantiņš, Krustpils./
18820. Rudzu maizi sapnī cept nozīmē
labas valodas dzirdēt.
/A. Jaunzeme, Lizums./
18821. Ja sapnī redz maizi, tad dzirdēs
pļāpas.
/A. Aizsils, Prauliena./
18822. Ja pa sapņiem cep baltmaizi, būs
aprunāšana.
/L. Ozole, Rīga./
18823. Ja sapnī redz baltu maizi (arī plāceni),
tad būs
pļāpas. /A. Aizsils, Kalsnava./
18824. Ja pa sapņiem cep maizi, tad kāds
aprunās.
/M. Bīlenšteine, Dobele./
18825. Ja sapnī otram dod maizi, tad manta iet
zudumā.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18826. Ja sapnī no otra saņem maizi, tad
tas ir labi -
manta vairojas, vai dabū kādu vietu.
/A. Aizsils, Kalsnava./
18827. Ja sapnī kādam maizi izdod, tad tai
mājā kāds mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
18828. Ja sapnī ēd rupju maizi, tad kāds
darbs priekšā.
/L. Ozole, Rīga./
18829. Ja sapnī redz labi izceptu rupju maizi,
tad labu
darbu dabūs. Ja redz sliktu rupju maizi izceptu,
tad sliktu darbu dabūs. /M. Zaube, Rīga./
18830. Kad sapnī ēd rupju maizi, tad būs
grūti darbi
priekšā; bet ja ēd baltu maizi, tad aprunās.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
18831. Ja sapnī ēd rudzu maizi, tad mājā
būs saticība.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
18832. Kad sapnī dabū maizes gabaliņu,
tad iet labi: dabū
labu govi vai zirgu. /Āronu Matīss, Bērzaune./
18833. Ja sapnī no miroņa saņem rupju
maizi, tad pie
zirgiem būs kāds labums. /K. Jansons, Plāņi./
18834. Balta maize un saldumi sapnī nozīmē
bēdas.
/P. Š., Rīga./
18835. Ja sapnī ēd baltu maizi, tad dabūs
pļāpas dzirdēt.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
18836. Ja sapņos baltmaizi ēd, tad dienā
daudz bēdu.
/A. Luste, Ozole./
18837. Baltmaizi sapnī redzēt nozīmē
pļāpas dzirdēt.
/A. Jaunzeme, Lizums./
18838. Ja sapnī ēd baltu maizi, tad dzird
par sevi
neslavu. /K. Jansons, Plāņi./
18839. Kad sapnī redz baltu maizi, tad būs
liela
aprunāšana. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
18840. Ja sapnī ēd baltu maizi, tad būs
aprunāšana.
/M. Zaube, Rīga./
18841. Kad sapnī maizi ēd, tad būs
klepus.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
18842. Kad sapnī ēd baltmaizi, tad ir kāda
slimība.
/K. Lielozols, Nīca./