MALDĪŠANĀS.

18882. Ja kāds mežā apmaldās, tad jānovelk krekls,
jāapgriež uz ļauno pusi un tad jāvelk mugurā.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

18883. Kad arājs pēc saules noiešanas mežā apmaldījies,
tad tas nevienam neprasot, kur ceļš iet. Ja prasa,
tad Meža māte jo tālāki ievedot.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

18884. Ja kas braucot jeb jājot bieži maldās, tad to zirgu
velns vadot. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zaļenieki./

18885. Kad mežā apmaldās un ja ir maize līdz un spundā
sviests, tad vajaga, spundu ēdot, skatīties uz
mežu, līdz spunds saēsts, tad zinās pāriet mājā.
/J. Banazis, Nīca./

18886. Ja cilvēks apmaldījies nevarot atrast ceļu, tad
labās kājas pastala jāapaujot kreisā kājā un
kreisās labā; tad ceļu atrodot.
/J. Jansons, Plāņi./

18887. Ja mežā ir apmaldījies, tad vajag trīs soļi atkāpt
atpakaļ, lai varētu uzņemt pareizu ceļu.
/N. Stepanovs, Nīca./

18888. Ja aizmaldies, tad saliecies un skaties caur savu
kāju starpu atpakaļ, ieraudzīsi, kas tevi maldina,
un reizē ar to tiksi vaļā. /V. Miķelāns, Asare./

18889. Ja gadās mežā apmaldīties, noauj kreisās kājas
zeķi vai autu, labi izpurini un apaun vēl, - tūlīt
atradīsi īsto ceļu. /V. Miķelāns, Rubeņi./

18890. Kad cilvēks maldās, tad velns to vadā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

18891. Kad kāds maldās, tad tam jāpārmaina apavs: kreisās
kājas apavs jāuzaun labā kājā un otrādi.
Apmaldījies cilvēks atrod atkal ceļu, ja viņš
noguļas zemē, aizmiedz acis un apgriež kājas tur,
kur bija galva. Cilvēki maldās tukšās vietās, kur
kāds ir nedabīgi galu ņēmis: ticis nosists,
pakāries jeb noslīcis. /K. Jansons, Plāņi./

18892. Ja mežā apmaldās, tad vajaga galvas lakatiņu
apgriezt uz otru pusi un atkal apsiet, tad atradīs
īsto ceļu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

18893. Ja mežā apjūkot, tad, lai atjēgtos, vajagot
apgriezt galvas lakatiņu otrādi.
/H. Lindberga, Veselauska./

18894. Kod īsi uz mežu un tī mežā suoksi bludēt, nikai
navari izīt nu meža uorā vai atrast ceļu, tod kū
vajag darēt? Vacīji ļauds stuosta, ka vajag nūvilkt
nu sevis drābis un tūs drābus puorgrīzt uz keiruos
pusis un apvilkt uz sevis, tiuleņ atrassi ceļi un
atīsi laimeigi uz sovu sātu. /V. Podis, Rēzekne./

18895. Kad apmaldoties, tad vajagot tēva reizu trīs reizes
ačgārniski noskaitīt, lai atrastu atkal īsto ceļu.
/E. Ābole, Vijciems./

18896. Kad aizmaldās un vairs nevar nojēgt, kurā gabalā
atrodas, tad vajaga noliekties uz priekšu tik zemu,
līdz cauri kājstarpei var skatīties atpakaļ. Tā
skatoties cilvēkam nokrīt kā zvīņi no acīm, un tas
sāk nojēgt, kurā pusē ziemeļi, rīti u. t. t.
/M. Spriņģis, Nīca./

18897. Maldoties vajaga palūkoties caur kājstarpu, tad
var redzēt, kas maldina, un var iziet malā.
/A. Cirsis, Kalupe./

18898. Kad apmaldījies skatās caur kāju starpu, tad var
redzēt vadātāju. /R. Bērziņš, Džūkste./

18899. Dzeniet, gani, kur dzeniet,
Purvā lopu nedzeniet:
Purvā auga maldu zāle,
Tur telītes maldījās. /LD 28852./

18900. Kad apmaldās, tad jāuzspļauj uz delnas un ar
pirkstu jāuzsit. Uz kuru pusi siekalas lec - uz to
jāiet, lai tiktu uz īstā ceļa. [Sal. zīlēšana.]
/A. Užāne, Skujene./