MALDU UGUNS.
18901. Kur purvos spīd uguns, tur glabājas
nauda.
/J. Cinovskis, Snēpele./
18902. Es vēl biju bērna gados, kad mēs
ar kādu kalpu
pavēlā vakarā braucām uz māju. Labi patālu
dega
divi gaišas ugunis ganīklas krūmos. Kalps man
piedūra pie sāniem un sacīja: "Va re, pūķis
žāvē
naudu - kad tur varētu pietikt!"
/Māteru Juris, Baltijas Zemkopis, 1880, 99./
18903. Kad nauda luobijusi
degt un kad paredz, vajag
iemest; ja iemet, tad uz viersu paliek, bet ja
krūpķi (jaku), vemšķi (vamžus) iemet, tad
tik dziļi
nuoiet. /A. Šlesere, Kuršu kāpas./
18904. Viens zvejs izgājis
nuo zvejības redz: viena ugne
deg. Gājis klāten. Kad uozmet mučk (cepuri), tad
nauda dziļi gruntā, kad nuo kāju kuo uozmet šlukas
(tupeles), tad nauda guļ uz virs. Zvejs piegājis
netāļi klāten, ieguvis laimes ir paskrējis.
/A. Medne, Kuršu kāpas./