MĀRTIŅA DIENA.

19441. Mārtiņa dienā taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem,
pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda
piestā un saspieda bumbās.
/M. Rožukalns, Dikļi. M. V. 1891, 33./

19442. Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
/C. Ķelle, Jānišķes pag., Lietuva./

19443. Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs
silts laiks.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115./

19444. Kad Mārtiņi ir cieti, tad Katrīnas un Andreji ir
slapji. /Dienas Lapa, 1890, 266./

19445. Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā
būs liels sals. /M. Macpāne, Alsunga./

19446. Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
/K. Corbiks, Rembate./

19447. Kad ap Mārtiņiem salst, tad būs labi gadi.
/K. Jansons, Smiltene./

19448. Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
/K. Corbiks, Tukums./

19449. Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.
/J. Jansons, Smiltene./

19450. Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem
salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad
Katrīna ar Mārtiņu precējoties.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

19451. Ja Mārtiņa dienā salstot, tad Ziemassvētkos būšot
atkusnis.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115./

19452. Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
/K. Jansons, Plāņi./

19453. Skaidras mēneša naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar
skaidru siena laiku. /A. Bērziņa, Aloja./

19454. Ap Mārtiņiem kāva barotu govi, ko ziemā kāpostos
un zupā vārīt. Govs mēli izsālīja un piekāra
bēniņos; pa lielākai daļai tā aizgāja vai nu
krodziniekam vai mācītājam. Pirmo izvārīja govs
galvu un kaklu, aknas un plaušas; salika lielajā
sietā uz galda un ēda visi mājas ļaudis. Aknu
gabalus puiši paņēma līdz, Mārtiņa tirgū iedami,
lai dzerot būtu kas ko uzkost.
/Zemes Spēks, 1928, 176./

19455. Mārtiņā kāva liellopus. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

19456. Mārtiņa dienā ēda vērša gaļu. /K. Bika, Gaujiena./

19457. Vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam
Luteram. /E. Līdeka, Lubāna./

19458. No Mārtiņa dienā kauto zosu krūšu kaula zīlē par
nākošo ziemu. /S. Gūberts, 1688./

19459. Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas zaļas
lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl
maz zaļu lapu. /Latvis, 1929, VII, 26./

19460. Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl daudz zaļu lapu, tad
nākošā pavasarī Vasaras svētkos kokiem būs maz lapu.
/A. Vikmane, Liepupe./

19461. Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik
ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
/Latv. Lauksaimnieks, 1921, 10, Drusti./

19462. Kad ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas
lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs maz
zaļu lapu. /V. Poriete, Palsmane./

19463. Kad līdz Mārtiņiem var tīrumā art, tad nākošā gadā
tikai pēc Vasaras svētkiem varēs iesākt sēt.
/Latvis, 1929, VII, 26./

19464. Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas
vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.
/A. Zvejniece, Lubāna./

19465. Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jānomet istabas
vidū brunči; kas tos pa sapņiem pacels, tas
apprecēs. /V. Joāss, Lubāna./

19466. Mārtiņu vakarā meitām jānomet kleita istabas vidū;
kas to pacels, tas apprecēs. /A. Aizsils, Lubāna./

19467. Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus,
kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos
pacels, būs īstais brūtgāns.
/M. Kalniņa, Vandzene./

19468. Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas jānomazgā sejs,
bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad
naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

19469. Mārtiņu vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī
dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns.
/V. Joāss, Lubāna./

19470. Mārtiņu vakarā katra meita nober zemē sauju graudu,
ienes istabā gaili un palaiž vaļā, - pie kuras
čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
/K. Corbiks, Valgunde./

19471. Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un
izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas
mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik
gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.
/D. Dama, Smiltene./

19472. Mārtiņu vakarā vajaga trīs reizes skaitīt: "Svētais
Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, redzēt savu
mīļāko, paša Dieva izredzēto." [Sal. Andreja diena,
Triju kungu diena.] /M. Kalniņa, Vandzene./

19473. Ja ap Mārtiņiem treknas zosis, tad nākamā gadā būs
bagāta olu raža. /J. Cinovskis, Snēpele./

19474. Mārtiņos kaujamo zoss, tad mieži labi padodas.
/A. Bērziņa, Aloja./

19475. Ja Mārtiņa dienu zosis iet pa ledu, tad
Ziemassvētkos viņas peldēs pa ūdeni.
/J. Cinovskis, Snēpele./

19476. Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad
Lieldienās pa ledu. /A. Bērziņa, Aloja./

19477. Ja zosis Mārtiņos pa ledu staigā, tad Ziemassvētkos
pa dubļiem. /A. Bērziņa, Aloja./

19478. Ja Mārtiņbērni atnesuši dzīvu zosi un dod to
saimniecei, tā nekad nevar atteikties ņemt pretī,
jo tad nosprāgs visas vistas. /A. Bērziņa, Aloja./

19479. Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā
svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu
stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili
zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa
saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem,
kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili,
turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams
turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē,
ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa
asinaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes
un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. Tad
pataisīja gaili namā gatavu ēšanai, ņēma plāceni
un krūzi ar jaunu uzrūgušu alu, aiznesa visu atkal
uz stalli un uzlika turpat uz plaukta, kas taisni
tādēļ bija taisīts. Rītā agri priekš gaismas
saimniekam ar visiem mājas puišiem vajadzēja stallī
sanākt, turpat gaili un plāceni apēst un alu
izdzert. Tāpat darīja lopu kūtī, tik tur kāva ne
gaili, bet katrā kūtī vienu vistu, un saimniece
līdz ar mājas meitiešiem apēda.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

19480. Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu
stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm
jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam
maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt,
tad zirgiem nesitīsies nekāds ļaunums un viņus
nejās lietuvēns. /L. Kārkliņa, Dzelzava./

19481. Ei, Mārtiņ, labais vīrs,
Baro manus kumeliņus,
Sukādams, barodams,

19482. Mārtiņa vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini
jēri. /M. Driņķe, Ranka./

19483. Mārtiņa vakaru nevar darāmo darīt (adīt), lai
neronas ragaini jēri. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

19484. Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu
barībai nav sātes: lopi daudz ēd.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

19485. Mārtiņa dienā lācis uzmeklē un apēd tādas taukas
zāles, no kurām drīz aizmieg un visu ziemu negrib
ēst. Viņš ceļas augšā tikai kāpostu Māras dienā.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

19486. Melderiem jāsvētī Mārtiņa vakars, jo tad dzirnavas
atpūšoties. Dzirnavās jāieliek āmari, lai akmeņi
būtu pacelti uz augšu, ka svētība var ieiet.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19487. Mārtiņa dienā vēl priekš kādiem gadiem nesuši uz
riju vecīšam vai mājas garam biezy putru. Ja putra
bijusi izēsta, tad tā garam patikusi.
/J. E. 1889, Valmieras apkārtne./

19488. Mārtiņa nedēļas ceturtdienas vakarā jānes uz riju
ēdienu mirušo pārtikai. /V. Spandegs, Pociems./

19489. Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt
dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā.
/A. Hūpelis, 1781./

19490. Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus
ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar
jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste
pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus
mācās un vecākiem klausa.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām." IV, 1852. Aizliegts izd./

19491. Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais
trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar
žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos,
Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai
pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un
bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru
ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik
uziet. /A. Bīlenšteins. LP VI, 126, 4. piez./

19492. Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un
arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav
iespējams nokļūt. /E. Lācis, Tirza./

19493. Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi.
/E. Grīslīte, Rīga./

19494. Vestienā Mārtiņa vakarā iet ļaudīs skrandās, kā
Kurzemē budēļos. /P. Š., Rīga./

19495. Skrien, bitīte, istabā,
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pate neieskrien,
Ienes sava saldumiņa. /LD 30398./

19496. Mārtiņa vakarā Mārtiņa bērni dzinuši Mārtiņu ar
žagariem. /P. Š., Rīga./

19497. Ja Mārtiņvakarā nāk Mārtiņbērni, tad pirmie nav
laižami iekšā, jo tie nav īstie.
/A. Bērziņa, Aloja./

19498. Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag
bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs
bailīgs. /A. Bērziņa, Aloja./

19499. Mārtiņa dienā nelūguši nekādu viesu mājā,
baidīdamies, ka tad notikšot kāda nelaime.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

19500. Mārtiņa vakarā jātur miers, juo Mārtiņč Luters
lāto ticību ienes's. /A. Aizsils, Kalsnava./

19501. Mārtiņa un Katrīnas dienā jāmin mīklas, lai lini
gari aug. /M. Ābele, Jaunjelgava./

19502. Mārtiņa vakarā jāpiebāž istabas sienas ar sūnām,
lai ziemā turētu siltumu. /K. Jansons, Plāņi./

19503. Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu
šādiem vārdiem: "Sarkani kundziņi, uz priekšu
vietas jums nav!" /V. Miķelāns, Kaldabruņa./