19510. Māte nedrīkst pie maizes donas aizgrieztu šķēli
atstāt, lai viņai mēmi bērni nedzem. [Sal. maize.]
/K. Jansons, Mazsalaca./
19511. Mātes nedrīkst uz slieksni sēdēt,
tad bērni ir
padoti ļaužu valodām. /J. Atteka, Nīca./
19512. Mātes nedrīkst liet pa logu ūdeni, lai
bērni
nevemtu. /L. Rone, Rīga./
19513. Ja mātei esot labais pups lielāks, tad tai
būšot
vairāk puiku kā meiteņu; bet ja kreisais lielāks,
tad vairāk meiteņu. /K. Skujiņš, Smiltene./
19514. Ja māte uz siles sēd, tad bērni dzimst
ačgārniski.
[Sal. sieva.] /K. Jansons, Skulte./
19515. Ja māte kāpj pa asām lietām, tad
bērnam stipras
vēdera graizes. /M. Eglīte, Vijciems./
19516. Mātes bijušas tai pārliecībā,
ka tad nepaliekot
cerības stāvoklī, kad bērns pie krūts.
/G. Pols, Vecgulbene./
19517. Māte pār nesieniem nekāpj, lai tai meitas
izprecē.
[Sal. sieva.] /K. Jansons, Plāņi./
19518. Māte nedrīkst nēsāt putraimus
klēpī, tad bērns
nemierīgs. /M. Eglīte, Vijciems./
19519. Māte nedrīkst nēsāt ābolus
klēpī, tad bērns
augonains. /M. Eglīte, Vijciems./
19520. Kad māte daudz uz jauniem vīriešiem skatās,
tad
meitai gan daudz brūtgānu, bet neviena īsta
precinieka. /K. Jansons, Smiltene./
19521. Kad sievai ir piedzimis bērns, tad viņa nevar
tikmēr iet pirtē, kamēr nav pirts ceri pielieti ar
šņabi. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
19522. Māte, iekams vēl bērnu nav zīdījusi,
nedrīkst dzert
no viena trauka ar citu zīdītāju, jo tā viena otrai
nodzer pienu. /T. Ķenga, Jelgava./
19523. Ja jauna māte pirmā reizē iet baznīcā,
tad tai
jāskatās, kas pirmais nāk pretī: ja vīrs
- nākošo
reizi būs zēns; ja sieva - meitene, ja divi cilvēki
nāk pretī, tad būs dvīnīši, bet ja neviens,
tad
bērnu arī vairs nebūs. /T. Ķenga, Jelgava./
19524. Pēc dzemdēšanas māte nedrīkst
kāpt pār dobēm, jo
tad dobēs dažus gadus nekas neaugs.
/T. Ķenga, Jelgava./
19525. Ja māte, pie dievgalda ejot, pārnes bērniem
maizīti,
tad tiem vieglas galvas. /A. Broža, Naukšēni./
19526. No vaiga mātei rauga novērot, kādas
kārtas bērns
dzims: kad vaigs mells, tumšiem plankumiem, būšot
puišelis, kad pravīgs (sārts, spirgts) - meitene.
Bērnus kad grib, bauda kāpostu sēklas, savārītas
ar medu; dzer arī kastaņābolīšu tēju.
/K. Pētersons, Raņķi./
19527. Mātei noplīst azote bērniem glabājot,
bērniem
noplīst azote no vecākiem slēpjot.
/J. Rubenis, Ērgļi./
19528. Ja raugu kukuļus pārās nes, tad tai mātei,
pie
kuras raugās iet, vairs bērnu nav, un otrādi.
[Sal. bērns.] /K. Jansons, Plāņi./
19529. Es savai māmiņai paežā guni kūru,
lai tai viegla
dusēšana baltā smilšu kalniņā. /LD 27691./
19530. Motei, kura vel nasen dzymdynuoja
bārnu un vel
poša guļ navasaja, nikod navajaga ruodēt bārnu
cytim ļaudim. Ka kas uz bārna tūlaik pazavieras un
pasaceis: "Kaids skaists bārns!" itei pīzīmēj
cīši
slikti deļ bārna. Jis ilgi nadzeivuos, bet kū
dareit motei? Vyspyrmuok vajaga pajimt tū bārnu
aplaizēt ar mēli, pajimt yudiņa, apmozguot treis
goly golda un treis reizis nuspevt a yudini izlīt
ceplī, tūlaik vyss byus labi. /V. Podis, Rēzekne./
19531. Mātei nav brīv otram nekā dot, kamēr
maziņais
nekrustīts: bērns aug lētdabis, atdod mantu citam.
Māte, kad bailēs saraujas, trīs reizes nospļaujas
pāri pa kreiso kamiesi; dzer ūdeni, kurā iemests
pīslītis sāls. /Kuplais, Kuldīga./
19532. Māte pa visu to laiku, kamēr bērns
nekrustīts,
senāk nesukājusi galvu, lai bērnam utis neaug.
/K. Pētersons, Raņķi. Kuplais, Kuldīga./
19533. Tanī laikā, kamēr nekrustīts bērns,
māte, neslēdz
atslēgas, negriež tapu (alus mucai), lai bērns
netecinātu gultā, un nedod nevienam neko, pat to
ne, ko prasītājam pienāktos dabūt; atbild: "Dabūsi
pēc krustubām." /K. Pētersons, Raņķi./
19534. Mātei bērna vājumā nevajag šņabi
dzert, lai bērns
ir atminīgs. /K. Jansons, Plāņi./
19535. Māte nekur neiet, kamēr nav bijusi baznīcā.
Kamēr
sešas nav beigtas, māte neiet otrā sētā. Ja
vajaga
iet, tad papriekš aizbāž aiz zeķes oglīti
un aiziet
uz kapiem (svētīta vieta!) noskaitīt tēvreizi.
/K. Pētersons, Raņķi./
19536. Guļot sešās nav brīv muguru uzgriezt
bērnam virsū,
citādi maziņais metas dzeltāns. Gulēt jāguļ
uz
kreiso pusi. Kamēr sešas nav beigtas, māte
nepārkāpj otra cilvēka slieksni, lai bērns neaugtu
skraidulis. Kad iet vajaga, iziet, aizbāž aiz zeķes
vara naudu, oglīti, villu un garoziņu, Bet kam tad
arī vajaga nešķīstam cilvēkam iet, kamēr
nav
baznīcā bijis! /Kuplais, Kuldīga./
19537. Mīļa Māra, mīļa Māra,
Puško manu villainīti,
Puško manu villainīti
Sudrabiņa lapiņām.
Kad es iešu baznīcā
Savas sešas nosvinēt,
Tad es segšu villainīti,
Visapkārt grozīdama. /Kuplais, Kuldīga./
19538. Sešās ejot atraisa vēdera jostu. Sešās
braucot māte
pajem azotē līdz bērniņa krustāmās
drēbītes un
pacilā pa sprediķa laiku; mājās bērniņu
ar tām
apģērbj, tad paglabā uz priekšdienām, ko
uzģērbt
gaidāmiem citiem bērniem, lai brāļi, māsas
augtu
saticībā. Kuriem bijis viens krekliņš, tie mīļi
vāķoties. [Sal. kristīšana.]
/K. Pētersons, Raņķi./
19539. Māte jem (bērna krustījamās) drēbītes
līdz baznīcā,
lai bērns būtu ticis darbā. /K. Pētersons, Raņķi./
19540. [Sešās nedēļās māte]
neiet ne pie zvana, ne kur
citur, bet steidzas tūlīt baznīcā.
/K. Pētersons, Raņķi. Birkvalde, Lielsatiķi./
19541. Pie baznīcas [māte] pirmo roku dod jaunam,
ne
vecīgam cilvēkam, lai meita aizietu pie jauna (lai
meitu apprecētu jauns). /A. Rozenšteine, Saldus./
19542. Ja māte sapinīs ābeli purina un ābolus
krēš, tad
viņai bērni mirst. /K. Jansons, Plāņi./
19543. Ja sapinīs savu māti redz dzīvu, tad
būs kāds
labums priekšā. /K. Jansons, Plāņi./
19544. Kad nomirušu māti sapnī redz dzīvu,
tad tas ir uz
laimi; arī kad dzīvu māti redz sapnī, ir uz laimi.
/Āronu Matīss no vecas māmiņas, Bērzaune./