MATI.

I. Viņu īpašības.
II. Matu griešana.
III. Matu pīšana.
IV. Mati, nogriezti un izsukāti.
V. Matu mazgāšana.
VI. Zīlēšana un prātošana.
VII. Mati sapnī.

I. Viņu īpašības.

18995. Kam gaiši mati, tas radījies pusdienā, kam tumši,
tas pusnaktī. /K. Jansons, Plāņi./

18996. Cilvēks, kam gaiši mati, esot pusdienas laikā
radīts, kam tumši, tas pusnaktī.
/J. Jansons, Plāņi./

18997. Kam mati smalki un mīksti, tas ir mīkstsirdīgs
cilvēks. /P. Š., Rīga./

18998. Tas cilvēks, kam mīksti mati, ir labas dabas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

18999. Kam mati un bārda ir sarkani, tas ir viltīgs un
slikts cilvēks. /P. Š., Rīga./

19000. Kam sarkani mati, tas esot blēdīgs cilvēks.
/J. Daizis, Nīca./

19001. Cilvēks ar sarkaniem matiem ir blēdis.
/J. A. Jansons, Nītaure./

19002. Ja kādam ir sarkani mati, tas ir ļoti viltīgs.
/A. Miglava, Rīga./

19003. Kam sarkani mati, tas viltīgs.
/K. Corbiks, Jelgava./

19004. Kuram ir sarkani mati, tas ir ļoti dusmīgs.
/K. Lielozols, Nīca./

19005. Saimniekam ar sarkaniem matiem neizdodas pirkti
lopi. /A. Salmāns, Balvi./

19006. Kam melni mati, tas ir viltīgs.
/K. Lielozols, Nīca./

19007. Kam skrullaini mati, tas esot pikts cilvēks.
/J. Daizis, Nīca./

19008. Kam cirkstaini mati, tas (tā) meitīgs (puisīga).
/K. Jansons, Plāņi./

19009. Kura cilvēka mats pārraunot sametas čunčurā, tas
ir sirdīgs. /J. Jansons, Plāņi./

19010. Ja matu raujot tas sacirtojas, tad tas cilvēks ir
dusmīgs. /M. Velvele, Straupe./

19011. Ja matu pārraujot tas sasprogojas, tad tas (-a) ir
ļoti sirdīgs (-a). /M. Zariņa, Ogresgals./

19012. Kad matu pārraun, ja tas sakrudzelējas, tad teic,
ka ir dusmīgs; bet ja nesakrudzelējas, tad nav
dusmīgs. /K. Lielozols, Nīca./

19013. Ja izvelk kādam no galvas matu un pārrauj, tad, ja
mats sacirkājas, tas ir dusmīgs cilvēks.
/H. Lindberga, Veselauska./

19014. Lai pateiktu, vai kāds cilvēks ir sirdīgs vai ne,
tad jāizrauj šim cilvēkam mats. Šis mats jāpārrauj;
ja mats sacērtas - tad sirdīgs.
/L. Aizpurve, Lubāna./

19015. Tie cilvēki ir dusmīgi, kuriem mati sagriežas, kad
tos pārrauj. /V. Rūnika, Skujene./

19016. Lai zinātu, vai cilvēks ir negants, tad viņa mats
jārauj vidū pušu; ja mats cērtas - cilvēks negants.
/E. Laime, Tirza./

19017. Izrauj cilvēkam matu, un ja mata gals sagriežas,
tad cilvēks pēc dabas špetns. /O. Darbiņš, Birži./

19018. Kam resni mati, tas sirdīgs. /V. Vintere, Matīši./

19019. Cilvēkiem, kuriem rupji mati, ir viegla dzīve.
/F. Gruzīte, Lubāna./

19020. Cilvēks, kuram cieti mati vai cieta bārda, esot
dusmīgs. /J. Jansons, Plāņi./

19021. Kam cieti mati vai cieta bārda, tas ir sirdīgs.
/K. Jansons, Plāņi./

19022. Tas cilvēks, kam cieti mati, ir sirdīgs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19023. Ja mati stāvus ceļoties, tad esot sirdīgs.
/A. Krūmiņa, Valka./

19024. Ja matu gali stāvus stāvot, tad esot gudrs.
/A. Krūmiņa, Valka./

19025. Kam mati uz pieres stāvu aug, tas gudrs tiesu
lietās. /P. Š., Rīga./

19026. Ja zēnam ir īsi mati, tad tas ir gudrs.
/A. Miglava, Rīga./

19027. Ja meitenei gari mati, tad tā ir gudra, bet ja īsi,
negudra. /A. Miglava, Rīga./

19028. Kad matiem gali saplaisājuši, tad kāds nezinot mīlē.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19029. Kam galvas matiem gali saplīst, tam grūts mūžs.
/K. Jansons, Plāņi./

19030. Kam divi skreitūļi matos, tam būs divas sievas.
[Sal. cilvēks gudrs.] /K. Jansons, Plāņi./

19031. Ja vīrietim pakausī divas vērpatas, tad dzīvē divas
sievas. /L. Berkholce, Vaive./

19032. Kam galvā divi skreitūļi, tas niķīgs.
/K. Jansons, Plāņi./

19033. Kam uz kakla aiz bada bedres daudz matu, tam ir
daudz sievas radu. /K. Jansons, Plāņi./

19034. Ja parādās kāds balts mats, tad tas nozīmē bagātību.
/O. Darbiņš, Birži./

19035. Stāsta, ka mana mātes māte likusi meitām izraut
sev visus sirmos matus, ticēdama, ka reizē ar
matiem izraunot arī visas bēdas.
/O. Darbiņš, Birži./

19036. Kad galvā plats celiņš, tad aizved tālu; kad šaurs,
tad tuvu. /R. Bērziņš, Džūkste./

19037. Kod pi cylvāka nu golvys kreit moti, itei pīzīmēj,
ka jis par daudz dūmuoj. /V. Podis, Rēzekne./

19038. Kam mati galvas vidū iet nost, tas tic Dievam.
/R. Vītiņa, Tukums./

19039. Lai lieli mati augtu, tad jāsaliedē pirmajā
pavasara lietū. /A. Zaķe, Drusti./

19040. Pavasaros, kad uznāk pirmais pērkona lietus, vajag
stāvēt lāstekās, jo tad mati aug.
/L. Pogule, Gatarta./

19041. Lietus laikā jāiet ar kailu galvu, lai labāk mati
augtu. /M. Ezertēva, Cirsti./

19042. Kad pirmo reiz lietus līst, tad vajaga stāvēt zem
lieta, tad aug lieli mati.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

19043. Kad grib, lai mati aug, tad lietainā laikā vajaga
ar pliku galvu ārā iet. /V. Eglīte, Lielstraupe./

19044. Meitys, kuri gribit, kab jums izaugtu leli moti,
tod kod byus pyrmis leits ar pārkiuni, eita uorā
ar plyku golvu, lai jums pyrmis leits apmozguoj
golvu, tod pi jums augs leli un šmuki moti. Tūlaik
taisit bizis, meklejat sev skaistus puišus un it
pi veira. /V. Podis, Rēzekne./

19045. Lai mati augtu, matu galu vajaga apvilkt trīs
reizes ap galvu un tad apēst. /V. Eglīte, Ērģeme./

19046. Ja grib, lai mati būtu gari, tad matu gaļa
jāpārsviež galvai pāri un jāapēd.
/L. Grīnberga, Nereta./

19047. Meitām matu gaļa jāliekot atroceņus mutē pret
ziemeļiem, tad biezi mati augot.
/J. Jansons, Plāņi./

19048. Matu gaļa jāapņem trīs reiz ap galvu un tad jābāž
mutē, lai gari mati augtu. /K. Jansons, Plāņi./

19049. Ja grib, lai aug gari mati, tad jāēd matu gaļa,
ņemot ar labo roku pār galvu.
/M. Liniņa, Aumeisteri./

19050. Meitenēm, kas grib garus matus, jāēd matu gaļa.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

19051. Kad matu gaļu ēd, aug gari mati.
/A. Kabuce, Bulduri./

19052. Matu gaļu vajag ēst, tad gari mati aug.
/K. Corbiks, Jelgava./

19053. Ja grib, lai mati gari augtu, tad tie 3 dienas
jātur sasieti ar zirga astes saru.
/A. Mūrniece, Cēsis./

19054. Izkritušie mati jānomet stallī zem zirga astes,
tad nesējam augs gari mati.
/H. Dravniece, Alūksne./

19055. Ja grib, lai mati aug, tad vajag kaimiņam nozagt 3
saujas linu, tos izvārīt un tad mazgāt galvu.
/A. Bulēne, Turaida./

19056. Ja grib, lai aug gari mati, tad jāpaņem raudu bērzu
zaru lapas, jāsavāra tēja un katru rītu un katru
vakaru tanī ūdenī mati jāizmazgā.
/E. Aizpurve, Lubāna./

19057. Mati jāmazgā apdziru zāļu ūdenī.
/K. Jansons, Trikāta./

19058. Ja grib, lai mati augtu biezāki, tad galva jāmazgā
ar olu šķidrumu. /J. A. Jansons, Mežotne./

19059. Lai augtu mati, tad esot jānopin vaiņags no zemeņu
stīgām un jāvalkā. /G. Pols, Valka./

19060. Ja grib garus matus izaudzināt, jāizrauj no galvas
vidus šķipsna matu un jāievij līganos bērza zaros.
/V. Hāzena, Nītaure./

19061. Lai moti augtu, tūs vajag ar brandini smērēt.
/K. Utinīks, Vārkava./

19062. Matus vajagot smērēt ar liellopu smadzenēm, tad
tie labi augot. /K. Skujiņš, Smiltene./

19063. Ar vistu taukiem mati jāsmērē.
/K. Jansons, Plāņi./

19064. Kod puiši vai meitys grib, kab jīm augtu labi moti,
tod vajag jūs smērēt ar cyukys taukim un nikod
namozguot golvu. Ku vairuok byus golva nateira, tod
lobuok augs moti. /V. Podis, Rēzekne./

19065. Jaunas meitas, golvu sukuojūt, sprauž nūguojušūs
motus puozēs, lai aug gari moty.
/J. Lazdāns, Kalupe./

19066. Lai izaudzētu lielus matus, tad esot vajadzīgs
pielaist kādā traukā sliekas un turēt tās tik ilgi,
kamēr sliekas atdala sulu; tad ar šo sulu smērējot,
augot gari mati. /L. Aizpurve, Lubāna./

19067. No ķemmēm izņemtie mati meitām jāpabāž zem augoša
koka saknēm, tad mati augs gari un kupli.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

19068. Lai meitai labi mati augtu, tad tie cieti jāpin.
/M. Macpāne, Alsunga./

19069. Miršu lapas un saldu sviestu savāra un matus ar
tām smērē, lai tie gari aug.
/K. Jansons, Trikāta./

19070. Ja mati noiet, tad, lakstīgalai pogājot, vajaga
ievās sēdēt. /Z. Sniķere, Veģi./

19071. Meitām ar cāļa bijumiem (sūdiem) un siltu ūdeni
mati jāmazgā, lai tie aug gari un kupli.
/K. Jansons, Plāņi./

19072. Matu zāles (Fumaria officinalis) savārījums ar
ūdeni ir zāles pret matu izkrišanu. Ja mati izkrīt,
tad šai savārījumā galva jāmazgā.
/A. Skrūze, Saikava./

19073. Pret matu noiešanu sīpoli ar spirtu jāsaraudzē
siltā krāsnī un ar šķidrumu galva jāsmērē.
/Etn. IV, 1894, Ērgļi./

19074. Ja kādai ir lieli mati, un otra matus noskauž, tad
mati iznīkst. /A. Rozentāle, Jaunauce./

II. Matu griešana.

19075. Ja matus dod griezt tādam cilvēkam, kuram ir gari
un biezi mati, tad aug lieli un biezi.
/M. Šķipsna, Gulbene./

19076. Ja matus zem kupla koka griež, tad tie aug gari un
kupli. /V. Melbārde, Penkule./

19077. Vajag matus ļaut tādam nogriezt, kam cirtaini mati,
tad jaunie mati augs cirtaini.
/H. Dravniece, Alūksne./

19078. Ja grib, lai mati augtu, tos vajag cirpt augošā
mēnesī. Ja grib, lai neaugtu, tad dilstošā.
/A. Korsaks, Ezere./

19079. Sievietēm jāgriež mati jaunā mēnesī, tad aug gari
un skaisti mati; vīriešiem jāgriež mati vecā
mēnesī, tad viņi tik drīz neataug.
/A. Salmāns, Balvi./

19080. Matus vajagot griezt jaunā mēnesī, tad tie augot
gari un biezi. /K. Corbiks, Jelgava./

19081. Mati jāgriež jaunā mēnesī, lai viņi kupli ataug.
/P. Š., Rauna u. Rīga. J. Rubenis, Ērgļi.
J. Simbruks, Bauska./

19082. Lai mati labāk augtu, to gali jāapgriež jaunā
mēnesī. /M. Vētra, Tirza./

19083. Mati jācērp jaunā mēnesī, tad augs kupli mati un
nenovilksies. /J. Apsalons, Sēļpils./

19084. Mati jāgriež augošā mēnesī, lai ātri ataug.
/A. Biša, Vijciems./

19085. Mati jācerp jaunā mēnesī, lai labi aug.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

19086. Ja grib, lai mati labi ataug, tad viņi jāgriež
jaunā augošā mēnesī. /M. Poriete, Ēvele./

19087. Ja augošā mēnesī apgriež matus, tad labi aug.
/E. Druvnese, Irlava./

19088. Ja grib, lai aug gari mati, tad vajag tos apgriezt
augošā mēnesī. /E. Kampare, Skrunda./

19089. Lai meituom augtu leli moti, vajaga jaunā mēnesī
nūcierpt tīm golus, tūlaik aug leli.
/P. Vaivods, Vārkava./

19090. Lai mati augtu kupli, tad viņi jāgriež pieņemošā
mēnesī. /K. Pavasare, Drabeši./

19091. Mati vīrietim jāgriež jaunā laikā, tad tie labi
aug. /N. Freidenfelds, Talsi./

19092. Mati jāgriež jaunā mēnesī, tad tie drīzi ataug.
Vecā mēnesī grieztie mati lāgā neataug.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

19093. Ja matus griež vecā mēnesī, tad tie tik drīz
neuzaug. /Z. Lancmanis, Aduliena./

19094. Ja matus griež vecā mēnesī, tad tie ātri ataug.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

19095. Ja vecā mēnesī matus griež, tad uz priekšu tie
lēnām aug. /J. A. Jansons, Vecpiebalga./

19096. Matus nekad nevajag apgriezt vecā pilnā mēnesī,
tad neaug, bet jaunā augošā.
/K. Corbiks, Valgunde./

19097. Ka meitys grib, kab pi jūs labi augtu moti un byutu
skaista bizja, tod vajag zam Leldīnys Teirā
caturtdīnī nu reita agriņki motus pagrīzt, tūlaik
moti augs cīši labi un golva nikod nasuopēs.
/V. Podis, Rēzekne./

19098. Matu gali jāapgriež maija mēnesī, tad aug gari mati.
/A. Bērziņa, Rīga./

19099. Ja sievietes apgriež matus lauvas dienā, tad tie
izaug lieli, gari. /K. Jansons, Plāņi./

19100. Kad matus griež devīgs cilvēks, tad mati aug lieli
un biezi. /G. Stankeviča, Dzelzava./

19101. Par matu griešanu nedrīkst paldies teikt, jo tad
tie vairs neaug. /E. Medene, Meirāni./

19102. Kad ar nazi matus negriež, tad tie vairs neaugot.
/M. Valts, Nīca./

19103. Veci ļaudis, griežot matus vai arī nagus, visu
nogriezto rūpīgi noglabā, lai pastarā tiesā visi
miesas piederumi būtu kopā. [Sal. nagi.]
/T. Dzintarkalns, Talsi./

III. Matu pīšana.

19104. Ja matus pinot kādu našķi neiepin, tad tas nozīmē
ceļu. /E. Rotmane, Jaunauce./

19105. Kad atstāj matu kušķi neiepītu, tad ceļš priekšā.
/V. Eglīte, Sēja./

19106. Ja matus pinot kāda šķipsna paliek neiepīta, tad
ir ceļš gaidāms. /P. Zeltiņa, Rīga./

19107. Kad matu bizē paliek neiepīts mats, tad drīzumā
sagaidāma ceļošana; ja garš mats, tad garš ceļš,
ja īss - tad īss ceļš. /A. Jaunzeme, Lizums./

19108. Ja matus pin un paliek pāri kāda šķipsna, tad ir
garš ceļš priekšā. /K. Corbiks, Jelgava./

19109. Matus pinot, ja kāda šķipsna paliek neiepīta, tad
tāls ceļš būs jāiet. /A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

19110. Ja pin matus un paliek kāds matu kušķis, tad
priekšā tāls ceļš. /K. Kristape, Olaine./

19111. Ja, matus pinot, paliek neiepīta kāda matu šķipsna,
tad sagaidāms garāks ceļš. /E. Kampare, Skrunda./

19112. Ja matus pinot paliek kāda šķipsna vēl neiepīta,
tad priekšā būs ceļojums. /T. Cimdiņa, Ķoņi./

19113. Matus sukājot jeb pinot, ja paliek šķīriens, tad
būs jāceļo. /F. Rozentāle, Talsi./

19114. Ja, metus pinot, paliek kāda šķipsna neiepīta, tad
sagaidāms kāds ceļojums. /V. Grble, Valka./

19115. Matu šķipsnu, kas meitai matus pinot vaļā paliek,
sauc par laimes šķipsnu. /K. Jansons, Trikāta./

19116. Ja, matus pinot, meitai kāds matu šķipsnis vaļā
paliekot, to tālu aizprecēs, jeb tāls ceļš būs
priekšā. /K. Jansons, Plāņi./

19117. Ja, matus pinot, paliek kāda matu šķipsna neiepīta,
tad kāds klusībā mīl. /V. Grble, Valka./

19118. Ja, matus pinot, paliek kāda šķipsniņa vaļā, tad
kāds slepeni mīlē. /E. Bērziņa, Mālpils./

19119. Kad meitai netīšām paliekot bizē neiepīta matu
šķipsna, tad to kāds slepeni mīlējot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19120. Ja, matus pinot, kāda šķipsna paliek neiepīta, tad
kāds slepeni mīlē. /A. Pidriks, Sauka./

19121. Ja sapin matus vienā bizē un, pārliekot pār galvu,
matu gali aizsniedz zodu, tad laiks precēties.
/R. Gailīte, Liezēre./

19122. Ja, matus divās pīnēs pinot, mugurā paliek kāda
šķipsna neiepīta, tad drīzi dabūs dāvanas.
/M. Rumpe, Tirza./

19123. Ja, matus pinot, kāda šķipsna matu palikusi
neiepīta, tad sagaidāma dāvana.
/V. Slaidiņa, Drusti./

19124. Ja, matus pinot, paliek kāda šķipsna neiepīta, tad
dabūs dāvanas. /M. Poriete, Lubāna./
19125. Ja, matus pinot, kāda šķipsna pāri palikusi, kāds
apdāvinās. /V. Hāzena, Nītaure./

19126. Ja, matus pinot, kāds pielups paliek neiepīts, tad
dabūs dāvanu. /M. Švarcbacha, Svirlauka./

19127. Ja matu šķipsna paliek neiepīta, tad dabūs vēstuli.
/A. Ratniece, Pabaži./

19128. Ja, matus pinot, paliek kāda šķipsna nesapīta, tad
dabūs iepazīties. /V. Duka, Vidzemes Maliena./

19129. Ja, matus pinot, paliek šķipsna ārā, tad sagaidāms
kauns. /A. Rudīte, Jaunpiebalga./

19130. Kad pin matus, tad nedrīkst ēst, jo tad tie neaugs.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./

19131. Ja matus pin un neiznāk labi, tad arī dzīvē neiet
labi. /T. Dzintarkalns, Talsi./

IV. Mati, nogriezti un izsukāti.

19132. Matus nedrīkst mest pa logu ārā, tad mati izkrīt.
/E. Rudīte, Jaunpiebalga./

19133. Matu vīkstoļus nekad nevajag mest pa logu ārā, tad
galva sāp. /M. Kalniņa, Rīga./

19134. Izsukātos matus nedrīkst vējā izmest, tad sāp galva.
/M. Vilciņa, Pope./

19135. Matus nedrīkst caur logu sviest, jo tad ļoti sāpot
galva. /M. Koškins, Elēja./

19136. Ja matus laižot vējā - sāpot galva.
/K. Briežkalns, Dole./

19137. Ja galvu sukā, tad nevajaga matus palaist vējā, jo
tad galva sāp. /K. Kristape, Olaine./

19138. Ja nogriež matus vai arī galvu sukājot kādi
izraujas, tad tos nedrīkst mētāt pa zemi vai
palaist vējā, jo tad sāp galva. Matus vislabāk
iemest ugunī, tad galva nesāpēs.
/A. Ansone, Skrunda./

19139. Izsukātus jeb nogrieztus matus nemet ārā, lai putni
tos ligzdā neienestu, no kā ceļas galvas sāpes.
/P. Š., Rauna./

19140. No galvas nogrieztus matus nevar sviest vējā, jo
citādi būs mājā nepatikšanas.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

19141. Matus nevajaga laukā sviest, tad putniņiem kājas
sapinas. /K. Kristape, Olaine./

19142. Matus nedrīkst mest ārā, jo tad putni tos ievelk
ligzdā un sāp galva. /J. A. Jansons, Piņķi./

19143. Nogrieztus matus nevar mest laukā; ja putni tos
dabū ienest ligzdās, tad sāp galva.
/J. Niedre, Džūkste./

19144. Matus nevar pa logu ārā mest, jo tiklīdz tos
ienesīs ligzdā, mati sāpēs un neaugs.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

19145. Matus nedrīkst nomest tā, ka tos var putni dabūt
un ievilkt ligzdā, jo tad mati vairs neaug.
/E. Laime, Tirza./

19146. Kod izkriss nu golvys moti, un tu jūs nasalaseisi,
a tiks tovs mots putnam kņābī un putyns nūnes jū
uz sovu perekli, tod nu tuos reizis tev suoks
suopēt golva un to nikod jū navareisi izļečeit.
/V. Podis, Rēzekne./

19147. Nevajaga matus pa logu ārā mest, jo tiklīdz ka
putns dabūs ienest ligzdā, tā mati vairs neaug.
/V. Priedīte, Mālpils./

19148. Matus, kuri izkrīt, nedrīkst sviest ārā, lai tos
putni neievītu ligzdā, jo tad būs kāda nelaime.
/K. Corbiks, Jelgava./

19149. Matus nedrīkst mest zemē. Ja putns tos ievelk
ligzdā, tad ir grūts mūžs. /K. Corbiks, Līvbērze./

19150. Ja putns dabū kāda cilvēka matus ievīt ligzdā, tad
tā mati noies. /V. Saulīte, Mālpils./

19151. Pavasaros mati nav jāsviež laukā, jo tad galva sāp.
/R. Kalniņš, Lubāna./

19152. Kad galvu sukā, tad izķemmētos matus nedrīkst
sviest zemē. Ja šos matus zvirbuļi ienesot pērklī,
tad galva sāp. /Skolnieku pilciņš, Jēkabpils./

19153. Savus matus nedrīkst mētāt, citādi putni ievīs
savā ligzdā un tad sāpēs galva, kamēr putni bērnus
izvedīs. /J. Šmits, Ķēči./

19154. Tos matus, kas galvu sukājot nonāk, vajaga iesviest
ugunī vai savākt. Ja izsviež laukā, tad vējš viņus
iznēsā vai putni ienes ligzdās un tad noiet visi
mati no galvas. /J. Atteka, Nīca./

19155. Matus nevajaga laist vējā; vārnas aiznesot un
iepinot ligzdā, bet tam, kā mati bijuši, paliekot
pēc kāda laika kaila galva - mati noejot.
/K. Briežkalns, Dole./

19156. Ja izkritušus matus palaiž vējā, lai putni tos
ievītu ligzdiņā, tad mati neaug.
/H. Dravniece, Alūksne./

19157. Ja izkritušos matus nesadedzina, tad putni tos
ievelk ligzdās un mati vairs neaug.
/J. A. Jansons, Skrīveri./

19158. Ja, galvu sukājot, izkritušos matus sviež zemē,
tad mati neaug. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

19159. Kad galvu sukā, matus nedrīkst mest zemē, jo tad
sāp galva. Ja tādus matus caurā kokā kāds putns
pereklī ievelk, tad cilvēkam veselība zūd.
/V. Hāzena, Nītaure./

19160. Matus laukā mest nekad nedrīkst. Var gadīties, ka
vējš tos aiznes uz kādu čīkstošu koku. Tad tam
cilvēkam, kura matus vējš aiznesis, savs mūžs
čīkstot jānobeidz. /A. Zālīte, Bērzpils./

19161. Matus nevajag vējā mest, kad iepūš čīkstošā kokā,
tad kauli čīkst. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

19162. Matus nevajag ārā mest, ja vējš ienes tos šķīkstošā
kokā, tad vairs neaug. /V. Rūnika, Skujene./

19163. Matus nedrīkst citur nomest kā tik ugunī
sadedzināt; ja viņus apēd putni, tad tie aptinas
viņiem ap sirdi un matu īpašniekam sāp galva.
/M. Navenickis, Zasa./

19164. Nogrieztus matus jāmet ugunī; ja tos izslauka
mēslos, un putns viņus ienes savā ligzdā, tad
cilvēkam sāp galva un tam jāčīkst kā putna bērnam.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

19165. Mati jāsviež ugunī, jo citādi viņus varot ienest
putni savā ligzdā, un tad tam cilvēkam, kam viņi
piederējuši, sāpēšot galva. /O. Darbiņš, Birži./

19166. Nogrieztus matus nevar mest ārā, bet tie
jāsadedzina, jo kad putni tos ienes ligzdā, tad
sāp galva. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

19167. Nogriezti mati jāsalasa un jāiemet ugunī, lai galva
nesāpētu. /A. L.-Puškaitis, Džūkste./

19168. Izsukājis matus - sadedzini, nedrīkst tos nomest,
sevišķi ārā, jo putni varētu ievilkt savā ligzdā.
Tad mati noiet. /L. Pilsētniece, Bebri./

19169. Mati, kas sukājot iziet, jāmet ugunī, jo kad kāds
putns tos ievelk ligzdā, tad sāp galva.
/J. Steglavs, Jelgava. A. Žeibe./

19170. Kas savus nogrieztos matus nesadedzina, tam utis
piemetas. /A. Laksevice, Talsi./

19171. Matus nedrīkst sviest ugunī, jo varot izplaucēt
Uguns mātei acis. /O. Darbiņš, Birži./

19172. No galvas nogrieztos matus nevar mest krāsnī, tad
galva sāpēs. /V. Pilipjonoks, Asūne./

19173. Nevajag matus ugunī mest, tad galva sāp.
/A. Aizsils, Lubāna./

19174. Matus nedrīkst mest ugunī, citādi sāp galva.
/K. Corbiks, Līvbērze./

19175. Matus nevajaga mest ugunī, tad sāp galva.
/A. Zandere, Dole./

19176. Nogrieztu matu nedrīkst laist vējā jeb mest ugunī,
tad tam sāp galva. /K. Bika, Gaujiena./

19177. Ja matus griež, tad nogrieztos matus vajagot savākt
kopā; ja nesavācot, tad sāpot galva.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

19178. Sukājot izkritušos matus navajagot nomētāt, kā citi
var mīt ar kājām, jo tad citi pa galvu dancošot.
/L. Žagata, Dzelda./

19179. Meitas matus aiz istabas vērbaļķa aizbāž, lai gari
lini aug, bet puišu un vīru met ugunī.
/K. Jansons, Viļāni./

19180. Mati jāgriež zirgu kūtī, lai tie izaug tik gari kā
zirgu astes. /K. Līdeka, Meirāni./

19181. Lai mati augtu gari, tad matiem gali jāapgriež un
jāiemet zirgu stiliņģī. /E. Poriete, Lubāna./

19182. Kad matus nogriež un ja viņus grib ataudzēt garus,
tad šie mati jānosviež zirgam zem kājām.
/A. Aizsils, Meirāni./

19183. Saimniekam nogrieztie mati jāmet zirgu stallī, lai
laimētos ar zirgu audzēšanu. /K. Corbiks, Tukums./

19184. Vīriešiem nocirptos matus vajaga nest uz stalli,
jo tad no matiem izaugs kumeļi.
/E. Puriņš, Skujene./

19185. Kad matus griež, tad tie jānes uz kūti un ar tiem
jāpakaisa zirgs, jo tad tas nesper un arī nekož.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./

19186. Kad matus griež, tad ar tiem jākaisa zirgi, lai
labi padotos. /A. Zālīte, Bērzpils./

19187. Nogrieztie mati jāaiznes uz stalli un jāpaber apakš
zirgu silēm, tad mati neiet nost.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19188. Ja matus griež, tad ar tiem jākaisa zirgs, lai
zirgi labi padodas. /M. Leimane, Lubāna./

19189. Kad vīrietis griež matus, tad tie jāaiznes uz zirgu
stalli, lai kumeļi labi izdodas un lai zirgi siles
nekremt. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

19090. Ja griež matus, tad nogrieztie mati jānomet kūtī,
kur zirgi stāv. Tad mati aug tik gari kā zirga
aste. /J. Andriņš, Taurkalns./

19191. Nogrieztie mati jānes kūtī, zirgam zem kājām, tad
augs biezi. /M. Brīdaka, Jaunroze./

19192. Puikas mati jānorok stallī sūdos, lai puika ir
stiprs kā zirgs. /K. Jansons, Plāņi./

19193. Puikas mati uz stalli jānes, lai zirgiem lielas
krēpes aug. /K. Jansons, Plāņi./

19194. Nogriezti mati jāmet zirgu būdā, tad aug skaisti
zirgi. /V. Spandegs, Pociems./

19195. Kad nogrieztus matus pamet zirgiem pa kājām, tad
ir glumji zirgi. /K. Jansons, Plāņi./

V. Matu mazgāšana.

19196. Kad meitai mati lēni žūst, tad tā dabū dzērāju vīru.
/Z. Pūtele, Sabile./

19197. Ja izmazgāti mati ilgi stāv slapji, tad vīrs būs
dzērājs. /V. Johansone, Jaunpiebalga./

19198. Ja sestdienas naktī sievietei mati neizžūst, tad
viņai grūts mūžs. /K. Jansons, Plāņi./

19199. Ja mati pēc izmazgāšanas labi nežūst, tad matu
nēsātājai ir grūts mūžs. /A. Kondrāte, Cēsis./

19200. Ja meitai līdz otram rītam mati neizžūst, tad tai
būs grūta dzīve. /A. Miglava, Rīga./

19201. Kam izmazgāti mati ilgi slapji stāv, tam grūts mūžs.
/E. Laime, Tirza./

19202. Ja mati ilgi slapji stāv, tad tā cilvēka mūžs esot
garš un grūts, ja ātri izžūst, tad īss un viegls.
/A. Gulbe, Burtnieki./

19203. Ja izmazgāti mati ātri izkalst, tad būs laba
dzīvošana. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

19204. Ja pēc mazgāšanas mati ātri izžūst, tad ātri mirst.
/V. Eglīte, Lielstraupe./

VI. Zīlēšana un prātošana.

19205. Ja mati krīt ārā, tad tiek mīlēts jeb mīlēta.
/V. Rimpele, Rīga./

19206. Ja mati iet nost, tad slepeni kāds mīlē.
/E. Melnbārdis, Virbi./

19207. Ja mati krīt ārā, tad brūtgāns ir atstājis.
/S. Dunkele, Jaunauce./

19208. Ja mati krīt ārā, tad brūtgāns atstāj.
/M. Breikša, Līgatne./

19209. Ja matus apbrīno, tie noiet.
/V. Liepiņa, Penkule./

19210. Matus nevar lielīt, tad tie izkrīt.
/A. Ozoliņa, Taurene./

19211. Matus nedrīkst slapināt ar siekalām, jo tad tie
trūkst. /E. Jēpe, Palsmane./

19212. Ja vīrietim mati paši no sevis šķiras uz divām
daļām, tad tas šķirsies no piederīgiem.
/K. Grantiņš, Krustpils./

19213. Ja pie drēbēm atrod kādu matu pieķērušos, tad kāds
cilvēks ar šādiem matiem domā par šo cilvēku.
/M. Breikša, Līgatne./

19214. Ja mati iet nost, tad sagaidāmas lielas bēdas.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

19215. Nevajaga ņemt citu matus no ķemmes, jo tad roku
pirkstiem plīst atskabargas. /E. Jēpe, Palsmane./

19216. Ja no ķemmēm ņem ārā otra matus, tad plīst
pirkstiem atskabargas. /E. Pļaviņa, Koknese./

19217. Mati jāsukā apinājā - tad aug cirtaini.
/M. Leimane, Lubāna./

19218. Ja gribot garus matus iegūt, tad vajagot
piektdienas rītos aiziet uz mežu, nostāties pie
garas priedes un tos sukāt, tad tie tikpat gari
būšot. /B. Vinkmane, Jaunpiebalga./

19219. Ja grib garus matus, tad Zaļās ceturtdienas rītā
bez saules lēktas jāiet zem raudu bērza un jāsukā
galva, lai mati labi augtu. /E. Aizpurve, Lubāna./

19220. Piektdienā pēc saules noiešanas nedrīkst sukāt
matus, jo tad mati izkrītot. /E. Metuzāls, Rīga./

19221. Matus nevajaga par piemiņu dot, citādi devējs un
ņēmējs paliek viens uz otru dusmīgi.
/K. Corbiks, Jelgava./

19222. Matus par piemiņu nedrīkst ņemt, jo tad viņi dzīvē
sagādās daudz ļaunuma. /A. Šulcs, Mangaļi./

19223. Kreisās kājas papēdī sieva vīra matus nēsā, lai tā
par vīru varētu valdīt. /K. Jansons, Plāņi./

19224. Ka kādam cilvēkam ir tumši mati un starp tiem ir
kāda gaiša matu šķipsna, vai arī starp gaišiem
matiem tumša šķipsna, tad tas mirs nelabā nāvē.
/M. Zariņa, Ogresgals./

19225. Kas dabiskas vajadzības izdarot apkārt skatās, tas
dabū sirmus matus. /K. Jansons, Plāņi./

19226. Kad mats ap sirdi aptinies un cilvēkam ir slikti
ap dūšu, tad ir jāēd zivtiņas ar visām asakām, lai
tās norautu matu. /P. Š., Rauna./

19227. Ja mati nav savēlušies, bet tomēr nevar viegli
izsukāt, tad būs nelabs laiks.
/L. Straupe, Iecava./

VII. Mati sapnī.

19228. Ja sapnī redz sev īsus matus, tad būs kāda skāde
priekšā. /P. Š., Rīga./

19229. Ja sapnī redz sev nogrieztus matus, tad būs kāds
zaudējums. /P. Š., Rauna./

19230. Ja sapnī redz sev apgrieztus matus, tad top
apzagts. /K. Jansons, Plāņi./

19231. Ja sapnī redz nogrieztus matus jeb pliku galvu,
tad būs nabadzīga dzīve priekšā. /P. Š., Rīga./

19232. Ja sapnī matus nogriež, tad godu zaudē.
/M. Zaube, Rīga./

19233. Ja sapnī nogriež matus, tad kautkas jāzaudē.
/E. Jēpe, Palsmane./

19234. Kad sapnī griež matus jeb dzen bārdu, tad tas ir
uz sliktu: jāredz kauns jeb skāde.
/Āronu Matīss, Bērzaune./

19235. Ja pa sapņiem redz matus nogriežam, tad pazaudē
bagātību. /L. Ozole, Rīga./

19236. Ja pa sapņiem nogriež no rokas tur augošos matus,
tad zaudē daudz naudas. /L. Ozole, Rīga./

19237. Kad sapnī redz sev garus matus, tad būs gods.
/V. Spandegs, Pociems./

19238. Ja kāds sapnī redz garus matus, tad tas iemantos
slavu. /K. Meiers, Lubāna./

19239. Kad pa sapinim ir kupli mati, tad ir kas labs
gaidāms. [Sal. bārda.] /P. Š., Rauna./

19240. Ja sapnī redz sev lielus matus, tad nozīmē bagātību
jeb lielas dāvanas. /P. Š., Rauna./

19241. Ja sapnī redz pats sev garus matus, tad būs ilgs
mūžs priekšā. /P. Š., Ropaži./

19242. Ja sapnī redz sev lielus matus un kuplu bārdu, tad
būs laime. /J. Rudītis, Rīga./

19243. Ja sapnī redz garus matus vai bārdu, tad būs
bagāts. /M. Stupele, Rīga./

19244. Kad pa sapiniem ir balti mati, tad tiks godā.
/H. Skujiņš, Smiltene./