MATĪSA DIENA (25. februarī).

19245. Divdesmitceturtā februārī ir apustuļa Matīsa diena.
Ko tanī dienā strādā, to kukaiņi saēd; un kur kāds
tanī dienā ko mājās ieved un noliek, tanī vietā
vasarā mūžam čūskas guļot; un ja kāds tanī vakarā
uguni istabā ienes, tad pa vasaru brīnum niknas
mušas esot. Bet ja to dienu labi ceptu cūkas gaļu
ēdot, tad tanī vasarā nevienu čūsku neredzot.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
Valstības lietām." 1852. IV. Aizliegts izd./

19246. Matīsa dienā nedrīkst no meža nest žagarus, tad
čūskas nāk tuvu pie mājas. /I. Mennika, Ainaži./

19247. Matīsdienā nedrīkst no meža nekā mājās nest, citādi
čūskas visu gadu nāk māju tuvumā. Tas tāpēc, ka
ļaudis tic, ka Matīsdienā sastingušas meža radības
atdzīvojas. [Sal. Kustoņu diena.]
/J. A. Jansons, Salaca./

19248. Matīsa dienā nedrīkst mājās nekā ienest, tad čūskas
apmeklē mājas. [Sal. Ģertrūdes, Binda un citas
dienas.] /T. Dzintarkalns, Talsi./

19249. Matīsa dienā viņi novēro laiku, lai noteiktu ziemas
garumu. Viņi neņem nekādu sietu rokā, lai kukaiņi
nerastos. Viņi nešuj, lai čūskas nedzeltu lopus.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1777, II, 144./

19250. Matīsa dienā ar sietiem nestrādā, lai kaņepēs
sausnes neaug. /K. Jansons, Plāņi./

19251. Matīss laužot ledu pušu; bet kad ledus neesot, tad
viņš to radot saldējot jaunu.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./