MĒDĪŠANA

20096. Kad mēdās, tad Dievs
karstu akmeni met uz mēles.
/R. Kalniņš, Lubāna./

20097. Kas mēdoties otram mēli
rāda, tam pastarā dienā būs jānēsā
karsts akmens uz mēles.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

20098. Ja rādot mēli, tad debesīs
būšot nokarsēta dzelzs jālaiza.
/H. Linberga, Veselauska./

20099. Kas otru mēda, tam ellē
karsta dzelzs būs jālaiza.
/Z. Prauliņš, Aumeistari./

20100. Ja mēda vecu cilvēku,
tad nopūst mēle.
/M. Klēbacha, Sātini./

20101. Nevajag mēdīt ne slimu
ne nabagu, tad pašam piemetas
tā vaina.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. P. Š., Rauna./

20102. Nedrīkst attēlot cita cilvēka
kroplumu (mērķēties, mēdīties),
jo tad pašam varot tāda nolaime
gadīties.
/J. Jirgensons, Ādaži./

20103. Nav citiem pakaļ jāmēda,
lai pašam vecuma dienās nebūtu
jāstostās jeb mēmam jāpaliek.
/J. Vinklers, Vanaga./

2004. Kas mēdās, tam mēlē
tulznas metās.
/M. Ozole, Talsi./