19578. Ja medniekam, tāpat kā ceļa vīram,
nāk pirmā
sieviete pretī, tad tam nebūs laimes.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava un Piltene./
19579. Ja dievmaizīti pārnes mājā
un sašauj, tad var ļoti
labi zvērus un putnus šaut. /A. Ēdelmanis, Raņķi./
19580. Pie dievgalda nevajaga norīt dievmaizi,
bet to
izņemt no mutes un paglabāt. Mājā pārnākot,
vajaga
paņemt plinti, aiziet uz mežu, uzmeklēt apsi,
iztaisīt tajā caurumiņu un ielikt tur dievmaizi.
Tad jāatkāpjas no apses par kādiem soļiem,
jāapgriežas ar muguru pret apsi, jāuzliek plinte
uz kreisā pleca un jāšauj, pēc kam jāiet uz
māju,
atpakaļ neskatoties. Atpakaļ skatoties, tur
redzētu dzīvu pestītāju pie krusta, un no burvības
nekas neiznāktu. Kas to pareizi izdara, tas būs
liels šāvējs. Kur tik viņš ies, visur sastaps
zvērus un putnus, kurus visus varēs nošaut. Citi
mednieki tādu putnu neredzēs, un tiem izliksies,
ka pirmais mednieks šauj tikai vecas vīzes un
pastalas. [Sal. burvis.]
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./
19581. Kas grib būt labs mednieks, tam dievmaize,
kuru
dod pie iesvētīšanas, jāietin kabatas lakatiņā,
jāaiznes mežā, jāieliek kokā un jāsašauj.
/V. Miķelāns, Kaldabruņa./
19582. Vajaga nosist čūsku un nogriezt tai
galvu, kur tad
jāieliek trīs zirņi: katrā acī vienu un
trešo mutē.
Čūskas galva ar zirņiem jāpaliek zem kāda
tilta un
jātura tur septiņas nedēļas un trīs dienas.
Tad
zirņi jau būs izauguši. Šie zirņi ir jāizkaltē,
jāsaberž par pulveri un jāpiemaisa biszālēm.
Tad
varēs nošaut ikkatru zvēru un putnu.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206./
19583. Dažreiz gadās, ka meža putni,
lai šauj kā šaudams,
arvien būs vēl dzīvi, un plinte, lai lādē
kā
lādēdams, nešauj. Tur vainīgas burvības. Lai
tāds
ļaunums nenotiktu, vajaga pie katra šāviena sacīt:
"Uguns un pērkons!"
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 164./
19584. Mērķi, ko medniekam negrib ļaut
sašaut, jāapvelk
trīs reizes slepu, nevienam neredzot, ar sakaltušu
maizes garozu, un katru reizi velkot jāsaka:
"Šāviens gaisā!" Šāvējs tad
netrāpīs mērķī, lai
šauj, cik tuvu grib. Bet ja šāvējs ieliek savā
plintē drusku maizes, tad mērķis lupatās.
/J. Pločkalns, Skrunda.
F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 184./
19585. Ja medniekam, uz medībām ejot, vēlē
laimes, - tad
nekā nenošaus. /M. Rulle, Lubāna./
19586. Medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimi
vēlēt,
tad tiem nemaz nelaimējas. /M. Vilciņa, Pope./
19587. Medniekiem un zvejniekiem nevajag vēlēt
labu
izdošanos, jo tad iet slikti.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./
19588. Ja uz medībām ejot pirmo satiek žīdu,
tad sagaidāma
sevišķa laime. /M. Rulle, Lubāna./
19589. Ja medniekam pa priekšu pār ceļu
pāriet sieviete,
tad labāk palikt mājā. /M. Rulle, Lubāna./
19590. Medniekam nekad nevajaga dot sieviešiem skrotis,
jo tad tās netrāpīšot mērķī.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./