19592. Medus, tāpat kā vērmeles, ir
zāles pret 99 vainām.
/H. Skujiņš, Smiltene./
19593. Medus ir ziemā veselīgāks kā
vasarā.
/S. Gūberts, 1688./
19594. Slimam cilvēkam, kam ir liels karstums,
nevar dot
medu, jo medus karsē. /H. Skujiņš, Smiltene./
19595. Medus derot simtu vainām. /K. Jansons, Trikāta./
19596. Ja medu par naudu pārdod, tad vairs bites
neiedodas.
/P. Š., Rauna./
19597. Ja medu dod ēst mirējam, tad bites
iznīkst; tādēļ
bitenieki negrib dot medu slimnieku vajadzībām.
/P. Š., Rauna un Smiltene./
19598. Ja medu ēd kamēr vēmiens nāk,
tad bites nīkst.
/K. Jansons, Trikāta./
19599. Kas medu pārēdas, tam salts piens
jādzer.
/K. Jansons, Plāņi./
19600. Kad kāds ir medus pā(r)ēdies,
tad tam vaiga ēst
ruskus, lai paliktu vesels.
/H. Skujiņš, Smiltene./
19601. Kas medus pārēdies, tam jāuzēd
rutki virsū, un arī
otrādi. /P. Š., Rauna./
19602. Kas vakarā vai dienasvidū priekš
gulēt iešanas ēd
medu, tam rādās labais sapinis.
/K. Jansons, Plāņi./
Medus sapnī.
19603. Ja sapnī redz medu, tad būs kāds zaudējums.
/J. Kōls, Ostseeprovinzen, II, 1841, 32./
19604. Kad meita sapnī medu redz, tad viņa
savu vaiņagu
pazaudēs. /G. Stenders./
19605. Kad puisis vai meita sapnī medu ēd,
tad iekrīt
kaunā, negodā. /Āronu Matīss, Bērzaune./