MEITA.

---

I. Meitas ārīgas zīmes.
II. Kas meitai ir jādara?
III. Kas meitai jāēd?
IV. Meitām jāskaita balti zirgi.
V. Kas meitai nav jādara?
VI. Meitai jābaro suns un kaķis.
VII. Kur meita nevar sēdēt.
VIII. Kā meita zīlē precības?
IX. Meitas sakari ar vīrieti.
X. Meita sapnī.

I. Meitas ārīgas zīmes.

19608. Ja meita izskatās pēc tēva, tad tā būs bagāta; bet
ja pēc mātes, tad būs nabadzīga. [Sal. dēls.]
/M. Macpāne, Alsunga./

19609. Ja meitai smejoties virslūpa paceļas augstāk par
apakšlūpu, tad viņa ir daudz ar vīriešiem dzīvojusi.
/K. Jansons, Plāņi./

19610. Ja meitai uz roku virsām ir vaļēja āda, tad viņa
ir ar vīriešiem dzīvojusi. /K. Jansons, Plāņi./

19611. Roku muskuļu ļobanums (ļegana miesa) pie meitām
esot visdrošākā zīme, ka tās jau zaudējušas savu
jaunavību: daudz vedušas kopdzīvi ar vīrieti. To
pašu apzīmējot vaļējā āda uz roku virsām jeb uz
roku dilbiem. /J. Jansons, Plāņi./

19612. Ja jaunavai spīd piere, viņa ir traka uz vīriešiem.
/J. Šmits, Rauna./

19613. Ja meitai pieres vidū mati nokarus stāv, tad tā
meita kaunā krīt. /K. Jansons, Plāņi./

19614. Ja meitai priekšas zobos (viena plata šķirba, tad
tā būs saimniece. /K. Jansons, Plāņi./

19615. Kurai meitai starp priekšzobiem liela starpa, to
tālu aizvedīs tautās. /L. Rone, Ikšķile./

19616. Meitas, kam reti zobi, esot trakas uz puišiem.
[Sal. puisis.] /K. Skujiņš, Smiltene./

19617. Kod pi meitys kuoja pi papīža tīva, tod itei
pīzīmēj, ka itei meita ir loba sīva, saprūt, kai
voduot saimniceibu un taipat teira ir veiram.
/V. Podis, Rēzekne./

19618. Kod pi meitys kuoja pi papīža cīši rasna, tod itei
pīzīmēj, ka taida meita navar byut par lobu sīvu.
Jei ir kai saimnīca nateira un lela sliņķis.
/V. Podis, Rēzekne./

19619. Meitas ar resniem kāju stilbiem būšot labas dēlu
mātes. /V. Priedīte, Mālpils./

19620. Ja sievietei kāju muskuļi cieti, tad tā būs dēlu
māte. /A. Leimane, Mārsnēni./

19621. Ja sievietei kāju muskuļi mīksti, tad būs meitu
māte. /H. Dravniece, Alūksne./

19622. Tām meitām, kurām resni kāju ikri - labi cūkas
barojoties. /E. Vēvere, Ļaudona./

19623. Ja meitai otrs kājas pirksts ir garāks par lielo
pirkstu, tad viņa valdīs par savu vīru.
/V. Līce, Līgatne./

19624. Tām meitām, kas ejot ar kāju pirkstiem uz āru un
papēžiem uz iekšu dzimuma organi esot uz priekšu.
Bet tām, kas ejot ar pirkstu galiem uz iekšu un
papēžiem uz āru, tām esot uz pakaļu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19625. Meitām, kurām esot mazas mutes, esot mazi dzimuma
organi. Bet tām meitām, kam lielas mutes, esot
lieli. /H. Skujiņš, Smiltene./

19626. Meitām, kurām esot plata mute, esot arī plata
vagina. /J. Jansons, Plāņi./

19627. Meitām, kurām biezas lūpas, vagina esot ar biezām
malām. /J. Jansons, Plāņi./

19628. Meitām, kam lejpus elkoņa locītavas tuvumā nav
rieviņas, būs jāpaliek vecmeitās.
/V. Hāzena, Nītaure./

19629. Ja meitai, roku saliecot, pie elkoņa rodas divas
iežmaugas, tad viņai būs divi vīri.
/E. Jēpe, Palsmane./

19630. Kurai meitai, pa krūtīm sitot, krūtis skan, tā būs
saimniece. /A. Mednis, Limbaži./

19631. Ja meitai, sitot pa muguru, tā skan, tad būs laba
saimniece. /H. Dravniece, Alūksne./

19632. Kurai meitai mugura dun, tā būs laba saimniece.
/E. Laime, Tirza./

19633. Ja meitu kutina un tai nekut, tad saka, ka to puiši
nemīl. /H. Siliņa, Dobele./

19634. Ja meitām nav pupu, tad gulēt ejot krūtis jāsarīvē
ar puiša cepuri. /J. Zanders, Zaļenieki./

19635. Kad puiši ar meitām plosās, puiši sit meitām ar
vecu cepuri pa krūtīm, lai krūtis briestot.
/M. Štāla, Kaltene./

19636. Ja meitai nav pupu, tad vajagot krūtis saberzēt ar
vecu puiša cepuri. /I. Šāberts, Jaunauce./

19637. Par jaunām pieaugušām meitām runā: "Meitām pupi
rūc." /K. Jansons, Plāņi./

19638. Tās meitas, kurām esot cietas krūtis, vēl esot
nevainīgas, bet tās, kurām esot mīkstas krūtis,
nevainības vairs neesot. /K. Skujiņš, Smiltene./

19639. Tām meitām, kurām ap pupu galiem esot lieli zili
riņķi, būšot vairāk puiku kā meiteņu.
/T. Ziemele, Smiltene./

19640. Ja meitām sit pa pupiem, tad bērni šļupst.
/J. Cinovskis, Snēpele./

19641. Ja meitai smaga dūre, tā dabū vecu vīru.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./

19642. Ja meitai smaga dūre, viņa dabūs vecu vīru.
/K. Lielozols, Nīca./

19643. Kurai meitai smaga roka, tā dabūs atraitni par
vīru. (Smaga roka ir tai, kura stipri sit.)
/G. Stankeviča, Vecgulbene./

19644. Ja meitām smaga roka, tad tās dabūs atraitni ar
bērniem. /H. Siliņa, Dobele./

19645. Tās meitas, kurām smaga roka (to sajūt pie
iesišanas), dabūs atraitņus vīrus.
/V. Priedīte, Mālpils un Rūjiena./

19646. Ja meitai smaga roka (ja viņas sitieni sāp), tai
būs vīrs atraitnis. /V. Hāzena, Nītaure./

19647. Ja meitai smaga dūre, dabūs vecu vīru.
/Bērziņš, Ropaži./

19648. Ja meita kādam smagi un sāpīgi sit, tad saka, ka
tā dabūs par vīru atraitni ar deviņiem bērniem.
/M. Poriete, Ēvele./

19649. Ja meitai smaga roka, tad tā paliks atraitne ar
daudz bērniem. /M. Hermakile, Valka./

19650. Ja meita klibo, tad dabūs precēties.
/E. Strausa, Anniņmuiža./


II. Kas meitai ir jādara?

19651. Pie jaunām meitām nedrīkst stāvēt norasojuši logi,
tad tām pie vīra izejot būs daudz jāraud.
/K. Corbiks, Jelgava./

19652. Meitai, kas tura logus norasotus, sievas dienās
daudz jāraud. /T. Dzintarkalns, Talsi./

19653. Meitai, kura tura logus norasojušus, brūtes dienās
jāraud; tāpat arī jāraud tai, kas saulītei norietot
slauka logus. /A. L.-Puškaitis./

19654. Ja meita aizmirst apgāzt uz mutes ūdens nesamo
spaini, tad viņu neizprecēs. /K. Jansons, Plāņi./

19655. Jaunām meitām vajaga glabāt trauku beržamo; ja kāds
vīrietis to nozog, tad tā meita neapprecēsies.
/K. Corbiks, Līvbērze./

19656. Jaunai meitai iesvētīšanas dienā uz durvju pusi
maizes druskas jāslauka. /K. Jansons, Plāņi./

19657. Kura meita istabu no rīta puses slaukot, tā drīz
apprecēšoties, kura uz vakara pusi - tā palikšot
vecmeitās. /H. Skujiņš, Smiltene./

19658. Kad meita izvāra putru, tad katls ātri jāizmazgā,
citādi meita ilgi stāvot vaiņagā.
/L. Kārkliņa, Dzelzava./

19659. Ja meita ņem šujot garu pavedienu, tad viņa ir
slinka. Tādu drīz neprecēs. /M. Poriete, Lubāna./

19660. Ja jaunavai kleitu šujot, čokurojas diegs, tad tā
drīz apprecēsies. /L. Rone, Iecava./

19661. Ja meitas, veļu mazgājot, nolejas slapjas, tad tā
zīme, ka tās dzērāja vīru dabūs.
/H. Siliņa, Dobele./

19662. Kad meita sestdienā uzvelk tīru kreklu, tad tai
jānoslauka mute tīrā krekla piešuvē, lai to puiši
mīlētu. /H. Skujiņš, Smiltene./

19663. Ja meita slauka muti krekla piešuvē, tad šai puiši
krīt varen virsū. /H. Skujiņš, Smiltene./

19664. Ja meita grib piekrišanu pie puišiem, tad viņai
jāslauka mute (seja) krekla piešuvē, kad viņa
sestdienas vakarā velk tīru kreklu mugurā.
/H. Skujiņš, Smiltene./


III. Kas meitai jāēd?

19665. Ja meita meitai ēdot noņem kumosu, tad viņa otrai
noņem brūtgānu. /H. Skujiņš, Smiltene./

19666. Kad meitas griež maizi, tad tām jāgriež biezākas
šķēles, jo citādi tās sagriež sev vecu un skopu
vīru. /E. Zommere, Rauna./

19667. Lai jaunava ātrāk tiktu pie vīra, tad pirmais
pīrāgs, tikko izvelk no krāsns, ir jāapēd.
/J. Pamplis, Garoza./

19668. Kuras meitas daudz siltu maizi ēd, tās karstas uz
puišiem. /V. Saperovs, Vecpiebalga./

19669. Ja meita apēd 9 maizes dongalīšus, tad tā paliek
puisīga. /K. Jansons, Plāņi./

19670. Kura meita grib kļūt par saimnieci, tai jāēd pīrāga
galiņš. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

19671. Kura no meitām dabon ēst maizes galiņu, tā dabūs
saimnieka dēlu. /K. Corbiks, Valgunde./

19672. Ja meita apēd 99 maizes dongalīšus, tad viņa dabū
stārasta dēlu par vīru. /K. Jansons, Plāņi./

19673. Meitām jāēd 99 maizes galiņi, tad tās var dabūt
saimnieka dēlu. /K. Corbiks, Jelgava./

19674. Ja meitai nejauši gadās ēst kukuļa pēdējo galiņu -
dabūs pirtnieka dēlu par vīru. [Sal. maize.]
/K. Biša, Rentēni./

19675. Ja meita ēdot mazu kumosiņu maizes atstāj neapēstu,
tad saka, ka tā dabūs pie ubaga gulēt.
/H. Siliņa, Dobele./

19676. Meitas nedrīkst ēst sāli, tad nedabūs precēties.
/K. Lielozols, Nīca./

19677. Meitas, kas grib precēties, nedrīkst ēst sāli.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

19678. Meitas, kuras grib drīz iziet tautās, nedrīkst ēst
sāli. /A. Broža, Naukšēni./

19679. Meitas, kas grib precēties, nedrīkst ēst sāli.
/M. Sikle, J. Tupesis, Nīca. Bērziņš, Ropaži./

19680. Meitai, kura grib dabūt labu vīru, gavēņu laikā
jāēd kniploki ar sāli. /T. Dzintarkalns, Talsi./

19681. Ja jauna meita apēd sālītu kukulīti, tad tanī naktī
redzēs savu brūtgānu. /A. Āboliņš, Alūksne./


IV. Meitām jāskaita balti zirgi.

19682. Jaunām meitām jāsakaita 3 skursteņskrāpji un 99
balti zirgi, pēc tam pirmais vīrietis, kuru ierauga,
ir īstais. /K. Corbiks, Jelgava./

19683. Jaunām meitām jāskaita balti zirgi; ja 99
saskaitīti, tad ar simto balto zirgu brauks
precinieki. /K. Corbiks, Jelgava./

19684. Jaunām meitām jāsaskaita deviņdesmit deviņi šķimeļi;
pēc simtā viņa apprecēsies.
/A. Rozentāle, Jaunauce./


V. Kas meitai nav jādara?

19685. Kod grib meita, kab jū puiši mīļuotu, tod nikod
navajag ilgi gulēt, vajag agri celtīs un vysod
teiris drābis nosuot. /V. Podis, Rēzekne./

19686. Vecāka meita (pēc 25 g.) nedrīkst nest matu bizi
pā(r) muguru, jo tas ķeroties pie goda un tā tik
palaidnīgas sievietes darot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19687. Meitas pie ēdiena galda sēdēdamas, nedrīkst dziedāt,
jo tā viņas sadzied sevi par vecmeitām.
/E. Zommere, Rauna./

19688. Meita nedrīkst sēdēt istabā ar lakatiņu ap galvu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19689. Ja meitai ir galvas lakatiņš vaļā atraisījies, tad
viņai ir velns klāt. /K. Jansons, Plāņi./

19690. Ja neprecēta meita savu galvas lakatiņu valkā
nesasietu, tad viņai velns esot klāt.
/J. Jansons, Plāņi./

19691. Ja meitas apņem lakatu jeb šalli ap pleciem un
sakrusto rokas, tā ka viens šalles gals pāri otram,
tad tās paliek vecas meitas. /M. Zīlīte, Salaca./

19692. Kurai meitai maize bieži samīcās par cietu, tai
vīrs būs atraitnis. /G. Stankeviča, Vecgulbene./

19693. Meita paliek grūta, ja viņa maizi laiž krāsnī. Lai
viņa tāda nepaliktu, tad viņai jāielaiž krāsnī ar
pirmo kukuli diegs, kamī jāiemet trīs mezgli.
/K. Jansons, Plāņi./

19694. Meitai bērnu pierunā, ja tik sāk par to runāt, ka
tai un tai būs bērns, pat tad, kad viņai nebūtu ar
vīriešiem sakaru. /K. Jansons, Plāņi./

19695. Ja meita ieelpo āža tauku sveces dūmus, tad viņai
bērns tiek. /K. Jansons, Plāņi./

19696. Ja meita pirmo reiz par krustmāti stāv meitenei,
tad šī meita nedabūs vīru. /K. Jansons, Plāņi./

19697. Ja meita par pirmo krustbērnu ņem puisēnu, tad
apprecas (krustmāte), ja meiteni - neapprecas
(puišiem otrādi). /A. Mencis, Puikule./

19698. Ja jauna meita strādā kādu darbu un to nepabeidzot
iesāk atkal citu, tad tā nekad neizies pie vīra.
/K. Priknis, Asūne./

19699. Ja meita apstājas pusceļā, kādu darbu darot, tad
tā arī ar precībām paliekot pusceļā.
/L. Straupe, Iecava./

19700. Ja meita pamet pusē iemazgātu kreklu, tad brūtgāns
atstāj. /K. Lielozols, Nīca./

19701. Ja meitas lāpa zeķi, kad tā jau kājā uzvilkta, tad
vīru nedabūs. /M. Kerzuma, Rīga./

19702. Ja meita cūkas ausi ēd, tad brūtes vaiņags stāvēs
šķībi. /P. Š., Druviena./

19703. Ja jaunas meitas stāvot ēd, tad viņām būs resnas
kājas. /M. Ezertēva, Cirsti./

19704. Taisni no pannas jeb katla meitas nedrīkst ēst,
tad ilgi uz preciniekiem būs jāgaida.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19705. Kad meitas no pavārnīcas ēd, tad tās tālu aizprecēs.
/L. Daugaviete, Smiltene./

19706. Meitām nav no pavārnīcas jāēd, tad mēle kā
pavārnīca. /E. Laime, Tirza./

19707. Ja meitai ēdot putra līst uz galda, tad tā dabūs
dzērāju vīru. /H. Dravniece, Alūksne./

19708. Kad meita ēdot galdu nolejot, tad tā dabūšot
dzērāju vīru. /K. Gailis, Ventspils./

19709. Kura meita ēzdama daudz uz galda izlej putras, tā
dabūšot dzērāju vīru. /K. Streidiņš, Veļķi./

19710. Ja meitām, ūdeni nesot, ūdens līst spaiņa malām
pāri, tad viņas dabū dzērāja vīru.
/Z. Grīnberga, Sigulda./

19711. Ja meitām, ūdeni nesot, tas līst pāri spaiņa malām,
tad dabūs dzērāju vīru. /M. Breikša, Līgatne./

19712. Ja jaunava lej krūzē kaut ko šķidru un pārlej pāri,
tad viņas vīrs būs dzērājs. /A. Salmāns, Balvi./

19713. Kad meita labību pļaujot atstāj netīru baru, tad
viņas vīrs staigās noplīsis.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19714. Ja meita dzemdējot Dieviņa nepiemin, tad viņai tanī
stundā sāpju nav. /K. Jansons, Plāņi./

19715. Kad meita nemākot aitai galvu nocirpt, tad
nedabūjot precēties. /J. Daizis, Nīca./

19716. Mēslus nevar sievietes nest klēpī, tad to gadu
nedabū precēties. /K. Lielozols, Nīca./

19717. Meita nedrīkst kāpt pāri slotai, tad neizprecēs.
/Fr. Vāvere, Koknese./

19718. Ka meita kaut ko nevar atrast, kas tepat tūlumā ir,
tad uz viņas saka: "Būtu puisis, tad to tu gan
redzētu jau pa deviņi versti, bet nu tu (piem.,
lakatu, slotu vai citu ko) neredzi deguna galā."
[Sal. puisis.] /H. Skujiņš, Aumeisteri./

17919. Ja meita neprot labi uguni kurināt, būs slikta
saimniece. /E. Laime, Tirza./

19720. Ja meita svilpo, tad viņai vēlāk sāk augt ūsas.
/P. Ortmans, Nogale./

19721. Meitas nedrīkst siet kopā trauku lupatas, jo tad
būs jāprecas ar nabagu. /J. A. Jansons, Piņķi./

VI. Meitai jābaro suns un kaķis.

19722. Ja meitas labi nekopj suņus un kaķus, tad tām kāzu
dienā slikts laiks. /A. L-Puškaitis./

19723. Ja meitas suņus un kaķus labi kopj, tad viņu goda
dienās jauks laiks, t. i. iesvētīšanā, kāzās un
bērēs. /H. Siliņa, Dobele./

19724. Ja meitas suņus labi baro, tad viņu iesvētīšanā,
kāzās un citās goda dienās labs laiks gaidāms.
/E. Vēvere, Ļaudona./

19725. Jaunām meitām labi jābaro suņi un kaķi, citādi tās
paliks neprecētas. /V. Saulīte, Mālpils./

19726. Ja meita labi suņus baro, tad viņai būs saulaina
kāzu diena. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

19727. Kad meitas labi suņus nebaro, tad viņām kāzās būs
slikts laiks. [Sal. suns.] /P. Zeltiņa, Ikšķile./

19728. Kura meita slikti baro suņus, tai kāzu dienā būs
slikts laiks. /J. Apsalons, Sēļpils./

19729. Ja meitas suņiem nedod labi ēst, tad kāzu dienā
tām būs slikts laiks. /K. Jansons, Plāņi./

19730. Meitām suņi labi jābaro, tad dabūs drīz precēties.
/J. A. Jansons, Rīga./

19731. Meitām jābaro suņi, tad drīz apprecas.
/A. Broža, Naukšēni./

19732. Meitām labi jābaro suņi, tad tās drīz apprecēsies.
/Bērziņš, Ropaži./

19733. Kura meita suņus nemīļojot, tā vīru nedabūjot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19734. Meita nedrīkst sunim ar kāju spert, tad dabū
nejauku vīru. /A. Ruska, Rauna./


VII. Kur meita nevar sēdēt.

19735. Ja jaunas meitas sēž uz galda stūra, tad tām vēl
jāgaida 7 gadi līdz kāzām. /K. Corbiks, Jelgava./

19736. Meitas nedrīkst sēdēt galda galā, tad paliks
vecmeitās. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

19737. Meitas nedrīkst uz akmeņa sēdēt, tad vīrs būs
dzērājs. [Sal. sēdēšana, slieksnis.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19738. Ja meita sēd uz tovera malas, dabū dzērāju vīru.
/K. Lielozols, Nīca./

19739. Ja meita sēd uz ūdens trauka, dabūs vīru dzērāju.
/J. A. Jansons, Piņķi./

19740. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt uz ūdens tovera malas,
citādi dabūs dzērāju vīru.
/A. Vikmane, Mīlgrāvis./

19741. Meita nedrīkst sēdēt uz mucas, jo tad vīrs būs
liels dzērājs. /A. Ruska, Rauna./

19742. Jaunas meitas nedrīkst sēdēt uz durvju sliekšņa,
citādi tās neapprecēsies. /K. Corbiks, Līvbērze./

19743. Ja meita sēž uz sliekšņa vai piestas, tad tā paliek
veca meita. /A. Dudare, Panemune./

19744. Ja jaunas meitas uz bluķa sēd, tad paliek ilgi
neizprecētas. /E. Stīpniece, Vērene./

19745. Meitas nedrīkst sēdēt uz bluķa, jo tad jāpaliek
par vecām meitām. /E. Jēpe, Palsmane./

19746. Jaunas meitas nevar sēdēt uz bluķa, jo tad nevarēs
viegli padancot. /J. Gulbis, Aizkraukle./

19747. Ja meitas sēž uz bluķa, tad paliek ātri vecas.
/I. Zariņš, Palsmane./

19748. Jauna meita nevar sēdēt uz celma, tad to neviens
neprecēs. /L. Švandere, Lubāna./

19749. Kad puiši sēdot uz meitas gultas, tad šai neesot
piekrišanas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

VIII. Kā meita zīlē precības?

19750. Pie vakariņa meitai uzdomātais puisis jātur prātā
un jāsaka: "Tu esi mans!" /K. Jansons, Plāņi./

19751. Kad jaunas meitas iesvētīšanas dienā iet pāros
baznīcā, tad tām jācenšas iet pa vīriešu pusi, lai
tiktu drīz apprecētas. [Sal. puisis.]
/A. Mencis, Puikule./

19752. Ja iesvētāmā meita no baznīcas iznākot, sievietei
pirmai sniedz roku, tad viņai dzīvē nebūs vairs
laimes. /M. Ezertēva, Cirsti./

19753. Ja meita griežot maizi, nogriež plānu riciņu, tad
vīrs būs tai skops, ja biezu - devīgs.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./

19754. Ja kādai meitai mati iet nost, tad kāds puisis šo
meitu iemīlējis. /A. Aizsils, Lubāna./

19755. Ja meita iedur sev pirkstā, tad brūtgāns par viņu
domā. /A. Biedriņa, Rīga./

19756. Ja svārku mala meitai atlocījusies, tad dabūs
dancot. /M. Breikša, Līgatne./

19757. Kad meitai brunči krīt zemē, tad tai laiks
precēties. /K. Veinberga, Aumeisteri./

19758. Ja meitai pie drēbēm pieķēries gaišs diegs, tad
par viņu domā gaišmatains vīrietis, ja melns -
tumšmatains. /A. Leimane, Mārsnēni./

19759. Ja meitai pielipuši diegi, tad saka, ka tai liela
piekrišana pie puišiem. /Z. Ozoliņa, Dole./

19760. Ja meitai pie drēbēm pieķēries kāds diegs un otrs
to noņem, tad tā pazaudē brūtgānu, bet ja diegu
noņem viņa pati, tad iegūst. /A. Kondrāte, Cēsis./

19761. Kad meitai nopirkta jauna kleita, tad nevajag to
likt uz gultas, jo tad nebūs pie puišiem
piekrišanas. /V. Līce, Drabeši./

19762. Kad jaunavai, rokdarbu šujot, metas bieži diegs
mezglā, tad tā drīz precēsies. /V. Līce, Līgatne./

19763. Kad meitai nopirkta jauna cepure, to vajag pakārt
uz gultas stabiņa, lai būtu pie puišiem piekrišana.
/V. Līce, Drabeši./

19764. Meitām naktī guļot kāju pēdas jātur neapsegtas,
lai puiši nevar pievilt. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

19765. Lai meita izietu pie laba vīra, tai katrā 3-šajā
dienā jāvelk kreisajā kājā zeķei kreisā puse.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./

19766. Ja meita, kājas aujot, auklas mezglu sasien kājas
iekšpusē, tad tai ilgi precinieku jāgaida, ja
ārpusē - drīz izprecēs. /E. Laime, Tirza./

19767. Ja kādai meitai nolūst kurpei papēdis, tad viņai
nomirs pirmais vīrs. /E. Priediņa, Renda./

19768. Meitai, kura grib pie vīra tikt, no rīta citiem
guļot jāizslauka istaba: no durvīm jāiesāk un vidū
jānobeidz. Tad mēsli jāaiznes uz krustceļa, jānober
zemē, jāstāv uz tiem uz vienas kājas un jānoklausās,
kurā pusē pirmais gailis iedziedāsies, no tās puses
tad viņai atnāks brūtgāns. /K. jansons, Skulte./

19769. Kura meita pirmā uzsēstas uz tā krēsla, kur brūtei
mati sukāti, tā atkal pirmā tiks apprecēta.
/J. Smalkais, Rūjiena./

19770. Tā meita, kurai uzliek līgavai noņemto vainagu,
vecmeitās nepaliek. /H. Siliņa, Dobele./

19771. Ja meita uzgājusi glodeni (čūsku), tad paklājusi
vilnāni. Ja glodene netek nost, tad tai gadā to
neprecē; ja notek, tad precē. /J. Rubenis, Ērgļi./

19772. Ja vasarā ap kādu meitu skrien bariem knišļu (mazi
kukainīši), tad tai meitai daudz brūtgānu.
/E. Vēvere, Ļaudona./

19773. Ja meitai kurmis puķes izcēlis, tad viņu drīz
izprecēs. /K. Jansons, Plāņi./

19774. Ja meita puķes mīlot, tad tai būšot tik daudz
piekritēju, cik puķēm lapu.
/B. Vinkmane, Jaunpiebalga./

19775. Kurai meitai puķu dārzā uz viena kāta divi ziedi
zied, tai tanī gadā būs kāzas.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

19776. Kad meita grib uzzināt, kā sauks viņas precinieku,
tai jāieliek adata dzirnavu acī, tad dzirnavas
griežot adata drāzdamās pateiks puiša vārdu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

19777. Meitai pirtī peroties jāskaita: "Dieviņ, dod man
tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts
slotiņa, kā liepu lapiņa, - ne pīpju pīpotāju, ne
ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna
dzērājiņu!" /Zeltenietis, Valmiera./

19778. Meitām nedrīkst sist pa pakaļu, tad puiši nemīl.
/E. Kampare, Rīga./

19779. Ja meita otrai meitai dod asas lietas, tad ņēmēja
devējai atņem brūtgānu. /H. Siliņa, Penkule./

19780. Meitas, kuras dzimušas launaga laikā, paliek ilgi
vecmeitas. /J. A. Jansons, Elēja./

19781. Jaunas meitas, vārtu meijas nāburga daļā jāienes.
/K. Jansons, Plāņi./


IX. Meitas sakari ar vīrieti.

19782. Kamēr vien meita neesot precējusies, tikmēr viņa
dūcīti nēsājot azautē; bet kā apprecējoties, tā
velkot dūcīti laukā. /H. Skujiņš, Smiltene./

19783. Meita dūcīti (naidu) aiz jostas glabā, sieva velk
ārā. /K. Jansons, Plāņi./

19784. Kod meita jaunam puišam apdzēš spičku, tod itei
pīzīmēj, ka jei grib ar jū pabučoties.
/V. Podis, Rēzekne./

19785. Jaunai meitai vajagot tik siltai būt, ka tai padusē
pīli varot izcept. /K. Jansons, Valka./

19786. Meitai, kuras brūtgāns ar citām jaucas, jāaiztiek
ar žagaru viņas brūtgāna izkārnījumi un pēc tam ar
šo žagaru jāaiztiek tā otra sieviete.
/K. Jansons, Plāņi./

19787. Ja vīrietis meitai nejauši pie vēdera pieķer, tad
viņam tai meitai būs maize jādod.
/K. Jansons, Plāņi./


X. Meita sapnī.

19788. Ja pa sapinim redz jaunu meitu nositam, nokaunam
jeb noduram, tad to meitu drīz nositīs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

19789. Kad sapnī redz meitu, tad jāmirst.
/R. Bērziņš, Džūkste./

19790. Ja meita redz sapnī savu brūtgānu, tad tai
jāapgriež uz otru pusi viņas pagalveņa ķisins, lai
arī pēdējais viņu redz. /K. Jansons, Plāņi./

19791. Kad meitai nomirst Dieva nolemtais dzīves biedrs,
ko viņa pati nemaz nezina, tad viņš nāk pa nakti
to mocīt un nedodot miera. /I. Upenieks, Skrunda./