MĒLE.

20105. Ja mēle niez, tad kāds
aprunā. Tad vajaga ar lakatiņu
noslaucīt mēli un iesiet mezglu,
tad ļaunā valoda krīt uz runātāju
atpakaļ.
/P. Zeltiņa, Sigulda./

20106. Ja uz mēles uzmetas kāda
čulga, tad kāds aprunā. Vaina
pāriet, ja ar bruņču apakšmalu
paberzē slimo vietu un saka: "lai
jūsu mēles nodiltu kā manu bruņču
stērbelis!" (Sal. lūpas.)
/A. Vasks, Tukums./

20107. Kad mēle niez, tad vajaga
ar adatiņu iedurt un pašu
adatiņu ielocīt svārku stērbelē;
tad viss ļaunums paliks pašam
aprunātājam.
/P. Zeltiņa, Sigulda./

20108. Kad mēles galā piepeši
uzceļas pūtīte un sāk niezēt - tad
aprunā.
/A. Āboliņa, Ļaudona./

20109. Ja uz mēles uzmetas čulga,
tad kāds stāsta labu.
/L. Neimane, Ikšķile./

20110. Kad priekšā runā citādi,
kā aiz muguras, tam ir staraina
mēle.
/K. Jansons, Smiltene./

20111. Kad mēle niez, tad būs
ar svešiem jārunā.
/K. Jansons, Smiltene./

20112. Ja mēle niez - runāsi
niekus.
/Ē. Tokele, Sesava./

20113. Kad mēle niez, tad būs
ar svešu jārunā.
/K. Jansons, Pāņi./

20114. Ja mēlē iekož, tad grib
melot.
/A. Miglava, Rīga./

20115. No mēles kārpas var nodzīt,
ja pastājas zem jumta lāstekas
un ļauj uzpilēt virsū ūdenim.
/H. Andersons, Kaugurciems./

20116. Kod cylvākam mēļa tiks
uz zūba un jis īkūss pats sovā mēlī,
itys pīzīmēj, kaa dreiži byus lels
bods.
/V. Podis, Rēzekne./

20117. Ja čulka ir iemetusies
mēles galā, tad ļauni ļaudis, pie
uguns sēdēdami, to aprunā.
/K. Bika, Gaujiena./

20118. Ja mēles galā uzmetas čulga,
tad kāds aprunā.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

20119. ja mēles galā uzmetas
čulga, tad aprunā.
/A. Bulēna, Turaida./

20120. Ja mēles galā iemetas
panga, tad kāds cilvēks aprunā.
/L. Prūse, Vecpiebalga./

20121. Kad mēles galā čulga,
tad aprunā. Tad jāiespļauda sievietes
priekšauta stūrī 3 reizes un
jāiemet mezgls.
/K. Jansons, Pāņi./

20122. Ja uz mēles uzmetas
čulga, tad kaut kur tālu iet slikta
slava.
/I. Kažoks, Lubāna./

20123. Kam mēles galā ir čulga
vai pumpa, to ir kāds pie uguns
aprunājis.
/K. Jansons, Pāņi./

20124. Kad mēles galā pumpa,
tad citus aprunājis.
/M. Sikle, Nīca./

20125. Ja mēles galā uzceļoties
tulzna, tad aprunājot kaut kur tuvumā;
ja tulzna mēles labajā pusē -
tad aprunājot vīrieši un ja
kreisajā pusē, tad sievietes.
/E. Aizpurve, Lubāna./

20126. Ja mēles galā čulga uzmetas,
tad jāiespļauj galvas lakatiņa
stūrī un jāsaka: "Piedirs
gult', piedirs gult', piedirs gult',
kas par manim runā!" Tad čulga
drīz noies.
/J. A. Jansons, Salaca./

20127. Ja mēlē iemetas čulga,
tad vajaga iespļaut lakata stūrī un
aizsiet tur mezglu. Tad čulga izgaisīs,
un aprunātāja valodas arī
līdzi.
/L. Reiteris, Lubāna./

20128. Ja mēles galā tulzna iemetas,
tad kāds aprunā.
/M. Vilciņa, Pope./

20129. Ja mēlē ir iemetusies
tulzna, tad kāds aprunā.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

20130. Ja mēlē iemetusies tulzna,
tad kādu ir aprunājis.
/E. Kampare, Skrunda./

20131. Kad uz mēles uzmetas
tulznīte, tad kāds aprunā. Ja nu
ņemot svārku pastoli un durstot

20132. Kam mēles galā pumpa,
to aprunā.
/K. Jansons, Skulte./

20133. Ja uz mēles uzmetas
pumpiņa, tad aprunā.

20134. Ja uz mēles gala uzmetas
pumpiņa - kāds aprunā.
/J.A. Jansons./

20135. Kad kāds aprunā, tad
mēles galā iemetas pumpiņa. Tādā
gadījumā vajaga tūdaļ iespļaut
bikšu vai bruņču stērbelē, sasiet
ar diegu mazu knupīti un ar kniepi
krietni sadurstīt, tad aprunātāja
mēles gals top sabakstīts.
/E. Linge, Salaspils./

20136. Ja mēles galā uzmetas
pūtīte, kāds aprunā.
/V. Bērziņa, Priekule./

20137. Ja mēles gals niez, tad
tas esot uz lielu pļāpāšanu.
/L. Aizpurve, Lubāna./

20138. Ja mēlē tulzna, tad kāds
cilvēks nolādot.
/A. Mednis, Skrunda./

20139. Ja kreisā pusē mēlē sāp -
kāds aprunā; ja labā - cildina.
/J. Rudītis, Rīga./

20140. Ja kas aprunā, tad sāp
mēles gals. Tad jāpaceļ lindraka
apakšas mala (štūte) un ar to mēles gals
jāpaberzē, nosakot: "Kaut
tu noplucinātos kā lindraka štūte!"
Aprunātājs tad lielās sāpēs
beidzas.
/V. Kancāns, Asare./

20141. Ja mēle sāp, tevi aprunā.
/V. Miķelāns, Dunava./

20142. Kad mēles galā varžace,
tad kāds aprunā.
/I. Upenieks, Skrunda./

20143. Ja mēle sūrst - kāds
aprunā. Tad vajag ar svārku
apakšvīli paberzēt 3 reizes pie
mēles un teikt: "Lai tā cilvēka mēle
novazājas tāpat kā šī svārku
sterbele."
/V. Priedīte, Mālpils./

20144. Ja mēle sāp, esi kaut ko
samelojis.
/V. Miķelāns, Asare./

20145. Kad mēles galā pumpa,
tad citus aprunājis.
/R. Bērziņš, Džūkste./

20146. Ja tulzna (čulga) uz mēles,
tad ir samelojis.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

20147. Ja mēles galā pumpa,
tad citus aprunājis.
/Bērziņš, Ropaži./

20148. Kam pumpa mēles galā -
tas citus aprunājis.
/J. A. Jansons, Rīga./

20149. Ja mēles galā pūtes metas,
tad ir kādu cilvēku aprunājis.
/M. Poriete, Ēvele./

20150. Ja kādam piepeši iemetoties
vātiņa mēles galā, tad to cilvēku
citi aprunājot pie ugunskura.
Lai vātiņu izdzītu, vajagot iesiet
mezgliņu vai matu jeb kādā
citā aukliņā, kura pieder tam,
kam vātiņa iemetusies. Tūdaļ vāts
metoties pašam aprunātājam mēlē.
/A. Skuja, Mālupe./

20151. Ja kādam mēle satūkst,
tad viņu ļaudis aprunā.
/A. Lilenurms, Veclaicene./

20152. Ja mēle čūlā, tad esi kādu
nepatiesi aprunājis.
/V. Hāzena, Nītaure./

20153. Ja mēles galiņš sāp, tad
kāds aprunā.
/L. Bērziņa, Rīgā./

20154. Kad mēles galiņš sūst,
tad kāds aprunā.
/V. Spandegs, Pociems./

20155. Ja pumpiņa uzceļas mēles
galā, tad ir ko melojis.
/M. Švarcbaha, Svirlauka./

20156. Kam mēles galā pumpa,
tas ir ugunī spļaudījis.
/K. Jansons, Vecsalaca./

20157. Kad bērnam balta mēlīte
(virsū kā piepītes), noslauka ar
zīda drānu jeb paša bērna apčurinātu
drānu.
/A. Rozenšteine, Saldus./

20158. Kad mazam bērnam mēles
gals noriešas, tad tas liels būs
dikti melīgs.
/R. Bērziņš, Džūkste./

20159. Piesietu mēlīti bērnam
griež vaļam. (Sal. Vīrs.)
/Kuplais, Kuldīga./

20160. Mēle nav jādod maziem
bērniem ēst, tad viņi pļāpā.
/R. Kalniņš, Lubāna./

20161. Bērnam nedrīkst mēli
dot ēst, tad viņš mēdās.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

20162. Ja uz mēles uzmetas kāda
pumpa, to vajaga izrīvēt ar
krekla stērbeli, tad tā ātri nozūd.
/K. Cobriks, Līvbērzē./

20163. Jo mēles gols nīz, kas
tevi apsmej.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

20164. Kad mēles galā stuldze
uzmetas, tad ļaudis aprunā.
/F. Maķevics, Nogale./

20165. Ja mēles labajā pusē uzmetas
tulzna, tad aprunā vīrietis,
ja kreisajā - sieviete.
/E. Jēpe, Palsmane./

20166. Kad mēlei pumpa uzmetas,
tad kāds par to cilvēku ir slikti
runājis.
/N. Enerts, Kandava./

20167. Kas mēli ēd, tas paliek
mēlgalīgs.
/P. Š., Rīga./

20168. Ja mēli ēd, paliek
pļāpīgs.
/V. Hāzena, Nītaure./

20169. Ja mēles galu ēd, paliek
pļāpīgs.
/Lagzdiņa, Sabile./

20170. Kad ēd lopa mēles galiņu,
tad kļūst pļāpīgs.
/A. Draviņa, Stende./

20171. Nedrīkst ēst lopa mēles
pašu galiņu, liels pļāpa kļūsi.
/L. Pilsētniece, Vecpiebalga./

20172. Kad mēlē čulka metas,
tad kāds lād.
/J. Skara, Jaunpiebalga./