MĒNEŠSĒRDZĪBA.

20342. Māņticīgi latvieši domājot,
ka mēnešsērdzība ceļoties no
tā, ka pie kristīšanas notikusi kāda
nekārtība.
/P. Einhorns, 1627./

20343. Nevajaga likt mazu bērnu
gultas tur, kur naktī guļot viņus
apspīd mēness, citādi viņi paliek
mēnessērdzīgi.
/J. Atteka, Nīca./

20344. Mazus bērnus nevajag
turēt mēnesnīcā, jo tad paliekot
mēnessērdzīgi - staigā pa naktīm.
/M. Macpāne, Alsunga./

20345. Ja bērni pa naktī staigā,
tad viņiem trīs reizes jāiesit
ar vēja slotēm, kuras aug bērzos
kamolveidīgas, tad mitējoties staigāšana.
/M. Macpāne, Alsunga./

20346. Ja gulošam cilvēkam mēness
iespīd mutē, tad tas paliks
mēnešsērdzīgs. (Sal. mēness.)
/A. Salmāns./

20347. Mēnessērdzīgs cilvēks
staigājot pa nakti apkārt un varot
kā kaķis uzkāpt kokā vai sienā.
Bet kad kāds to piesaucot vārdā,
tad tas uzreiz nokrītot zemē.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

20348. Ja kādam nakts pamašas,
tam vajaga sist ar pastalu pa
muti; tad viņš vairs nestaigās.
/K. Cobriks, Līvbērze./

20349. Mēnessērdzīgais ar zirga
pineklu jāper, kamēr tas sāk krākt.
/K. Jansons, Bilska./