MĒSLI.
I. Mēslu vešana.
II. Mēsli dziedēšanā.
III. Mēsli laika zīlēšanā.
IV. Mēsli sapnī.
20396. Senāk mēslus veduši vecā
mēnesī pie dienvidus vai vakara
vējiem, jo citādi mēsli nepuvuši.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
20397. Mēsli no kūts jāizved
vecā mēnesī, jo tad viņi labāk
satrupot.
/M. Rumpe, Tirza./
20398. Mēsli jāved vecā mēnesī,
tad ātri satrūdēs.
/J. Apsalons, Sēlpils./
20399. Mēsli jāved un jāiear
vecā mēnesī, tad tie labi satrūd.
/E. Laime, tirza./
20400. Mēsli jāved uz lauka un
jāapar vecā mēnesī, jo tad neaug
nezāles.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
20401. Mēsli jāved, kad vasaras
vējš pūš, tad būs laba raža.
/A. Broža, Naukšēni./
20402. Mēslus nedrīkst nest
laikā pēc saules, tad iznes mājas
svētību.
/A. Bulle, Rīga./
20403. Kas mēslus ugunī dedzina,
tas sadedzina savu laimi.
/A. Aizsils, Kalsnava./
20304. Mēslus mēžot, nevajaga
nekad atstāt tukšus ratus, bet tos
vakarā piemēzt, citādi notiek kāda
nelaime mājā.
/P. Š., Līksna./
20405. Mēslus mēžot, vakarā
vienādi ir jāpiemēž pilns vezums,
citādi var notikt liela nelaime
mājā.
/A. Melnace, Līksna./
20406. Kurš saimnieks reti
mēslus kaisa uz tīruma, tam būs
no mājas jāaiziet.
/P. Zeltiņa Iksšķile./
20407. Mēslus ārdot, pirmie sekumi
jāsviež pret pūliņu vēju, lai
laba raža.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
20408. Ziemas vējā nevar iesākt
rudziem mēslu vešanu, tad
rudzi labi nedīgst.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
20409. Ja ziemas vējā ved mēslus
uz tīrumu, tad tie netrūd.
/M. Igaune, Galgauska./
20410. Kad mēslus ved, tad pirmais
sakums jāsviež pret ziemeļiem, lai labāk satrūd.
/K. Zilbers, Meņģene./
20411. Lai kartupeļi nepūtu
augot, tad pirmās mēslu dakšas
jāmet uz ziemeļiem.
/G. Pols, Vecgulbrene./
20412. Pavasarī nedrīkst mēslu
pirmo reizi mēzt ziemeļa vējā, jo
tad viņi nepūst.
/J. Rubenis, Ērgļi./
20413. Mēslu laikā esot visiem
jābūt priecīgiem, lai saimniekam
ar būtu prieks par labu ražu. Tāpēc
mēslu talkās senāk esot dancojuši
un citādi priecājušies.
/G. Pols, Vecgulbrene./
20414. Mēslu vedamā laikā
mēsli trīs reizes jāiesviež kūts
kaktos, tad vasarā govis piena nenorauj.
/P. Krievs, Lubāna./
20415. Kad beidz mēslus vest,
tad mēsli jāsviež 3 reizes kūtī atpakaļ,
citādi govis aizrauj pienu.
/E. Laime, Tirza./
20416. Kad izved mēslus no
kūts, vajaga paņemt sāli, ieiet kūtī
un izbārstīt to uz grīdas, tad
nākošo gadu būs daudz mēslu.
/K. Cobriks, Līvbērze./
20417. Kad mēslus izved no
staļļa, tad visos staļļa stūros jāiekaisa
smalki sagraizītas nātras,
sajauktas ar sāli un zēveli. Ja tā
izdara, tad nenāk mājās zalkši,
un arī burvji nevar nekā noburt.
/A. Zavicka, Sātiņi./
20418. Ja mēslus beidz vest,
tad nosprauž kūts durvis ar vilka
rozēm jeb dadžiem, lai ļauni gari
nenāktu.
/K. Cobriks, Blīdene./
20419. Jo māslus uordūt
uz teiruma,
meita pamat plyku laukumu,
tad viņai veirs byus ar plyku
pakausi.
/M. Apeļs, Stroļerova./
20420. Ja mēsli jāārda ziemeļu
vējā, tie trīs reizes jāsviež pret
ziemeļiem, tad mēsli der, citādi
neder.
/E. Laime, Tirza./
20421. Mēslus nedrīkst ārdīt ziemeļa
vējā. Ja tos tomēr ārda ziemeļa
vējā, tad pirmie cecumi jāmet
"tukšumos" (ziemeļos).
/K. Jansons, Pāņi./
III. Mēsli laika zīlēšanā.
20423. Ja sūds esot atsulājies,
tad visā drīzumā gaidāms lietus.
/J. Līnis, Taurene./
20425. Ja sapnī redz, ka kādā
mājā ved mēslus, tad tur drīzā
laikā būs bēres.
/V. Kancāns, Asare./
20426. Kad pa sapņiem sūdus
ved, tad lopi sprāgs.
/I. Bergmanis, 1862. g. Bārta./
20427. Kad sapnī ved un gāž
mēslus uz tīruma, tad būs veltīga
strīdus celšana, no kuras nekas
neiznāks.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
20428. Ja sapnī redz istabā saslaucītus
mēslus, tad ciemiņi atnāks.
/K. Jansons, Pāņi./
20429. Ja pa sapņiem apķēzas,
tad piedzīvo kādu kaunu.
/A. Aizsils, Prauliena./
20430. Ja sapnī redz cilvēka
mēslus, tad tiks apzagts.
/P. Š., Rīga./