I. Vispārīgās
ierašas.
II Sakars ar vēju (Vēja diena).
III Meteņa dienas darbi.
IV. Meteņa ēdieni.
V. Meteņa sakars ar liniem.
VI. Sakars ar zemkopību.
VII. Meteņa sakars ar zvejniekiem.
VIII. Meteņa sakars ar zirgiem.
IX. Meteņa sakars ar lopiem.
X. Meteņa sakars ar vilkiem.
XI. Meteņa sakars ar vistām.
XII. Meteņa sakars ar putniņiem.
XIII. Meteņa sakars ar mušām.
XIV. Meteņa sakars ar kukaiņiem
un tārpiem.
XV. Meteņa sakars ar čūskām.
XVI. Meteņa sakars ar kurmjiem un pelēm.
XVII. Metenis laika zīlēšanā.
XVIII. Metenis precību zīlēšanai.
19860. Meteni jeb Vastalāvi sau-
kuši arī par Latsvāgu, kā tas re-
dzams arī no tautas dziesmas:
Visu gadu naudu kalu
Latsvāgu gaidīdama;
Nu atnāca Latsvāgs,
Nu tā nauda jātērē.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19861. Meteņa vakaru jeb Vasta-
lāvi (aigavēņus) latvieši svinēja
otardienā priekš Pelnu dienas.
Līdz pusdienai strādāja darbus,
kāds nu kuram pienākas.
/A. Skuja, Mālupe./
19862. No Vastlāvja pusdienai
līdz pelnu dienas pusdienai ne-
drīkst vērpt.
/A. Āboliņš, Alūksne/
19863. Metenī mātītes nevērpa,
lai traki suņi neskrien mājā.
/H. Skujiņš, Aumeisteri/
19864. Vatslāvja vakaru sauc
Naudītē par Skulduru vakaru, jo
senču ieraša bija tai vakarā saimei
dot ēst cūkas skuldurus (kājas,
kulkšņus), lai cūkas labi aug un
vairojas.
/Balss, 1886, 13, Naudīte/
19865. Vastlāvja dienā jāvizinās
ar ragaviņām, jākož cūkas auss un
jādzied:
Cik no kalniņa nolaižos,
Tik no auss nokožos.
/M. Sikle, Nīca./
19866. Jaunjelgavas apkaimē
šo dienu sauc par Pīrāgu dienu
jeb vienkārši par Pīrāgiem. Šinī
dienā esot jācep pīrāgi un jābrauc
ciemos, ar ragaviņām no kalna u.
t.t., lai aug gari lini.
/K. Graudiņš, Jaunjelgava./
19867. Vienā muižā bijusi īpaš-
niece Vasta, kura atļāvusi saviem
ļaudīm vizināties, tādēļ to dienu
sauc par Vatslāvi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
19868. Ja Metenis būs ne otr-
fienā, bet kādā citā dienā (var.
piektdienā), tad būs pastara die-
na.
/J. Rubenis, Ērgļi/
19869. Meteņa vakarā uzkāpuši
uz bluķa un jājuši ap māju.
/H. Skujiņš, Smiltene/
19870. Meteņa dienā vajaga gu-
lēt šķērsām zem balkas, tad mu-
gura nesāp.
/M. Biša, Vijciems./
19871. Ja Vastlāvī snieg vai līst,
tad būs labs seņu un ogu gads.
/V. Saulīte, Mālpils./
19872. Meteņa vakarā vēla snie-
gu kamolus, lai kāpostiem lielas
galviņas augtu.
/H. Skujiņš, Palsmane./
19873. Meteņa dienā vajag aiz-
nest maizi un gaļu zem kāda liela
ozola un gaidīt, kad kāds putns
nāk ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu,
tad gaļa būs lētāka; ja maizi, tad
maize.
/V. Loze, Drusti./
19874. Kad atrod kūtī nosvīdu-
šus lopus, tad Vastlāvja (Meteņa)
vakarā šādā kārtā dzen lietuvēnu,
kas viņus esot jādījis. Visi mājas
ļaudis taisa ar šķērēm un pulkste-
ņiem lielu troksni un liek tādam
bērnam, kas to nezina, stāvēt
zināmā vietā ar maisu, kur lietu-
vēns, kad citi to dzenāšot, iemetī-
šot viņam visādu bagātību. Bet
augšā pār bērnu stāv jau cits, kas
tur ir paslēpies ar ūdens spaini.
Kad nu šis ir pašā lielā gaidīšanā,
ka lietuvēns metīšot mantas mai-
sā, tad otrs izgāž nabadziņam
ūdens spaini pār galvu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza/
19875. Vastalāvji mums ir aug-
sti svētki. To pirmo un otrdienu
pēc Vastalāvju svētdienas pie
mums nedz vērpj nedz maļ, bet to
otrdienu pēc pusdienas, ja jel maz
vaļas, ir mēsli uz lauka jāved, un
kas to nevar dabūt, tam maz ce-
rības uz lauka augļiem. Ar cirvi
ne to otrdienu nedz arī to trešdie-
nu neko nav brīv cirst, ka lopi ne-
uznāk uz tām skaidām, jo tad
tiem to gadu jāklibo, bet cilvēki
gan varot uz tām skaidām stai-
gāt, tiem tās neko nekaitot. To
otrdienas vakaru pēc saules no-
iešanas meitas to Vatslāvju sāk
dzīt. Tad tās skraida no vienām
mājām uz otrām un dzied tādas
bezkaunīgas dziesmas, ko kaunos
še ierakstīt. Kad tās labu brīdi
preikšnamā izbļaustījušās, tad
saimniece atver durvis un ielaiž
istabā, kur tās vēl jo trakāki
dzied. Ja ierauga vīrieti, tad plēš,
raust to zemē un vazā pa plānu
apkārt. Nama māte pa tam uz gal-
da salikusi lielu čupi pīrāgu (ar
zivīm ceptus raušus) brandvīna
blašķi un alus kipi, un lielu bļo-
du ar vārītām pupām un zirņiem
klāt, ved tad tos godīgos viesus pie
tā piekrauta galda un lūdz, lai ēd
un dzer, cik sirds saņem. Jo zi-
nāms, ja šos viesus labi nemielo,
tad jēri un kazlēni visi klibos. La-
bi izmielots gāžās viss meitu trā-
cis atkal projām uz citām mājām
un taisa tur tādus pašus godus.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas
un stāsti par dieva valstības
lietām." 1852. IV. Aizliegts izd.
19876. Meteņa vakarā staigāja
budēļi apkārt, pārģērbušies ērmo-
tās drēbēs ar ragiem un ar notrai-
pītiem ģīmjiem. Nekad netrūkst
pārģērbta lāčudīdas ar lāci.
Pār-
grieztā rupjā balsī budēļi saka:
"Bu, bu, bu, bu, spriņģ, mani jē-
riņi, spriņģ kazlēniņi!" Budēļus
labprāt pacienāja ar ēdieniem,
dzērieniem, pat ar naudu.
/Marta Bīlenšteine, Jaunauce
un Dobele./
19877. Metenī jeb Vatslāvī mā-
jas mātes jau agri no rīta taisīju-
šās pie pīrāgu cepšanas, tā ka lai
līdz pusdienai būtu gatavi. Bērni,
uz tiem priecādamies, dziedājuši:
Meten, Meten, kur liksi
pīrāgu?
-Klētie uz laktiņas, krus-
tiņš virso.
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bēr-
ni tos lielīdami ēduši, tad lielie pui-
ši teikuši, ka tie vēl neesot tik la-
bi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas
došot daudz labāku pīrāgus un
arī zelta pogas. Pa tam jau lielie
puiši aiznesuši, bērniem nemanot,
uz rijas augšu vairāk spaiņu
ūdens. Nu bērniem iedevuši mai-
su un saukuši, lai nākot uz riju,
iešot Meteni dzīt. Tad viens no
lielajiem uzkāpis uz rijas augšas
Meteni zenē dzīt. Bērni apstājuši
visi ap maisu un turējuši tam galu
jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs
no augšas saucis, lai turot maisu
stipri, jo patlaban Metenis došot
pīrāgus, pie kam arī metis vienu
pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis,
ka nu Metenis mīzīšot, bet par
to jau nekas, jo pēc tam tūlin bir-
šot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs
lējis no augšas maisa turētājiem
ūdeni virsū, kuri tūlin arī atstāju-
ši maisu ar visiem slapjiem pīrā-
giem kulā un paši raudādami un
bez zelta pogām gājuši uz istabu
kaltēties.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19878. Veci ļaudis stāstīja, ka
Meteņa dienā lietuvēns no istabas
augšas metot dāvanas. Kad kāds
gribēja lietuvēnu redzēt, tad viens
paslēpās istabas augšā ar ūdens
spaini un meta bērniem šādus tā-
dus niekus zemē, bet kādam pie-
augušam cilvēkam, kas arī atnāca
skatīties, uzlēja ūdeni.
/P. Š., Rauna./
19879. Meteņa vakarā dzen lie-
tuvēnu. Viens uzkāpj uz piedarba
augšas, vai kūts, kur zirgi stāv,
paņem pātagu un ķipī vai spainī
ūdeni un kādas bērnu spēles lieti-
ņas. Otrs apakšā tur maisu, ku-
rā bērni ielīduši un gaida lietu-
vēna dāvanas. Tad augšējais sāk
pleitēt ar pātagu, met spēles lieti-
ņas zemē un beidzot uzlej bēr-
niem ūdeni sacīdams, ka lietuvēns
projām skriedams esot uzmīzis.
Tā dara, lai lietuvēns zirgus nejā-
jot.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
19880. Metenī bērni gaida lietu-
vēnu. Vienu bērnu iebāž maisā un
aiznes uz istabas augšas. Viens nu
skandina pulkstinu un otrs lej ar
spaini ūdeni uz maisa un saka:
"Dzi, dzi lietuvēns brauc!"
/K. Jansons, Pāņi./
19881. Meteņa rītā dzen Meteni
no mājas ārā. Dzinējs uzkāpj ar
spriguli istabas augšā un dauzās
tur pa visiem stūriem. Bērni tik-
mēr tur zemē maisu, lai tur Me-
tenis bēgdams ieskrietu. Dzinējs
jau iepriekš ir uznesis ūdens spai-
ni augšā un uzlej bērniem uz gal-
vas un tad saka, ka tas esot bijis
Metenis.
/P. Zeltiņa, Jaunpils./
19882. Ja Vastlāvja naktī lien
maisā-lietuvēns dod dāvanas.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./
19883. Meteņa dienā bērnus bā-
zuši maisā un svieduši pār sētām,
domādami, ka tad tie neaizgulē-
šoties.
/Mājas Viesis, 1885, 25./
19884. Metenī bērnus bāž mai-
sā un sviež pār sētiņu kupenā, lai
guļ līdz pavasarim, lai nebūtu jā-
baro.
/E. Lācis, Tirza./
II Sakars ar vēju (Vēja
diena).
19885. Vastlāvī un Pelnu dienā
sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā
neklauvē. jo tad vējš plosa ēkas
un jumtus. Pie šā ieraduma gan-
drīz visa Kurzeme turas.
/A. Blīnšteina manuskripts,
Puze, 1862./
III Meteņa dienas darbi.
19886. Ja Vatslāvī apgriež ma-
tiem galus, tad viņi aug gari.
/V. Spandegs, Pociems./
19887. Metenī jāsukā mati:"Me-
tenis kaktā sukājas, Pelnu dienas
gaidīdams." Un jāejot laisties.
/E. Lācis, Tirza./
19888. Līdz Metenim jāizmēž
dārziem mēsli, ja ne vairāk, tad
trīs sakumi jāuzmet uz dārza.
/J. Rubenis, Ērgļi./
19889. Līdz pusdienai Metenī
strādāja un veda mēslus. Tad no-
gulēja dienvidu. Pa to laiku izce-
pa saimniece karašu un cūkas gaļ-
ļu. Kad nu paēda, tad visi sēdās
zirgos un brauca uz krogu.
/H. Skujiņš, Aumeistari./
19890. Vatslāvja dienā nedrīkst
nekā mājās ievest, bet gan izvest.
/M. Sikle, Nīca./
19891. Meteņa dienā mājās ne-
kā nedrīkst ievest, bet gan izvest.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
19892. Vatslāvaja dienā nedrīkst
vērpt, citādi mazi sivēni trīc, raus-
tās un griežas apkārt.
/A. Vikmane, Lielupe./
19893. Meteņa dienā nevar šūt,
tad aug gari pirksti.
/A. Skuja, Mālupe./
19894. Meteņa dienā nedrīkstēja
velēties, jo citādi drēbes nekad
vairs nevarēja baltas dabūt.
/A. Skuja, Mālupe./
19895. Metaņa dienā nedrīkst
šūt, lai pirksti neapmilzt.
/Aizkrācnieks, Tirza./
19896. Pa Vatslāvjiem nevar
šūt, tad pirksti aug.
/R. Bērziņš, Džūkste./
IV. Meteņa ēdieni.
19897. Meteņa vakarā vāri;ja zī-
deni ar cūkas pusgalvi, neviens ne-
drīkstējis pirmais ēst, kamēr saim-
nieks pamielojis dieviņu - rijā jeb
kur citur - tad pats ēdis pirmais
un saime pakaļ. Bērni dabūjuši
šņukuru, lai viegli iemācītos
rakstīt.
/J. Rubenis, Ērgļi./
19898. Vatslāvjos jādod bēr-
niem cūkas šņukuru ēst, tad labi
mācēs rakstīt.
/L. Grīberga, Mazsalaca./
19899. Metaņos jāvāra zīdenis:
cūkas auss ar pupām un nogrūs-
tiem miežiem.
/V. Alke, Jaungulbene./
19900. Meteņos vārījuši grūdeni
ar cūkas galvas pusi.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19901. Agrāk Metenī esot ēduši
cūkas ausi ar grūstiem miežiem
un pupām.
/H. Skujiņš, Bilska./
19902. Vatslāvī vāra miežus ar
cūkas ausi (cūkas galvas pusi) un
bērniem dod ēst cūkas degunu, lai
būtu lieli rakstītāji, tāpat kā cūka
liela rakātāja.
/O. Līde, Rauna./
19903. Pēc laišanās saēdās
mie-
žu putru ar pupām un cūkas ausi
(galvas sieru) un Meteņa diena bi-
ja nosvētīta.
/A. Skuja, Mālupe./
19904. Metenī jeb Pelnu dienā
vārīja zīdeni ar cūkas gaļu.
/K. Bika, Gaujiena./
19905 Vatslāvī jāvāra cūkas
kājas, tad aug labas cūkas.
/K. Mūlenbacha man./
19906. Vatslāvju dienā vāra cū-
kas kājas un iet lēžoties, līdzi ņe-
mot cūkas kāju. Kāju pa lēžjamo laiku
apēd. Kauliņus salasa un aiznes
tīrumā, lai cūkas tīrumā
būtu lēnas un augtu lielas.
/A. Bērziņa, Aloja./
19907. Ap Meteni vizinoties ko-
da cūkausi un dziedāja: "Cik no
kalna nolaižos, tik no auss noko-
žos."
/V. Strautiņš, Rūjiena./
19908. Vatslāvjos jālaižas no
kalniņa ar ragutiņām un jādzied:
Cik no kalna nolaižos,
Tik no auss nokožos.
Un jānokožas no līdzpajemtas cū-
kas auss.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
19909. Maize bija jāsagriež kan-
cīšos jau vakarā priekš Meteņa
dienas, jo citādi viņa nenāca par
svētību ēdājam, kā arī rudzi va-
saru bija pavājāki.
/A. Skuja, Mālupe./
19910. Budeļos cepuši arī mai-
zi, lai tā to gadu nepelētu.
/Balss, 1886. 13, Naudīte./
19911. Ja budēļu vakarā zirņus
vāra, tad ir sprogaini jēri.
/K. Corbiks, Jelgava./
19912. Suņam nolikuši Metenī
uz dēlīša vienā galā gaļu, otrā
maizi. Ko suns papriekšu ēda, tas
tai gadā bija gaidāms dārgāks.
(Sal. Jaunsgads.)
/J. Rubenis, Ērgļi./
19913. Metenī suņam uz cira kā-
ta dota gaļa un maize. Ja suns pir-
mo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms
auglīgs gads un otrādi.
/K. Jansons, Gatara./
19914. Meteņa vakarā saliek uz
cirvja kāta sviestu, pienu, maizi
un gaļu. Ko nu suns pirmo kampj,
tas tai gadā būs dārgāks.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./
V. Meteņa sakars ar liniem.
19915. Kad pienāca pusdienas,
tad tādiem darbiem, kuri neattie-
cās uz Meteņa dienu, bija jāmet
miers, viņus strādāt varēja tikai
līdz pusdienām. Vērpējām bija gri-
bot negribot jābeidz vērpt, lai nā-
košo gadu saimniekam būtu tādi
paši lini. (Sal. Pelnu diena.)
/A. Skuja, Mālupe./
19916. Kamanas ar ragavām bi-
ja jāsagatavo kārtībā, jānoņem
ilksis un viņu vietā jāpiesien stri-
ķis, ar ko tās uzvilkt kalnā, jo
laisties gāja katrs, kuram vēl bija
spēks kaulos. Ar zirgiem senie lat-
vieši nekad nevizinājās. Laisties
bija jāiet, ja gribēja citu gadu ga-
rus linus.
/A. Skuja, Mālupe./
19917. Gāja tā ap krēslo stundu
un visi kailām rokām, jo ja bija
cimdi rokā, tad linus plūcot bija
auksts laiks un arī vajadzēja cim-
du. Pēc vecu ļaužu stāstiem dzies-
mu, ko dziedāt, daudz nebijis.
Dziedāta viena un ar sevišku lab-
patikšanu:
Čivu, čivu, vidžu, vidžu,
Aizgavēņu vakarā.
Audziet mani gari lini,
Mirkstiet balti ezerā,
Ka varēšu Rīg's kungiem
Samta bikses nopogot,
Nocelt cauņu cepurīti.
/A. Skuja, Mālupe./
19918. Metenī jāvizinās ragavās,
lai gari lini un kaņepes augtu.
/B. Daņilovs, Kacēni./
19919. Metaņa dienā skrējuši no
kalniņa, lai augot gari lini un lai
vasarā neēdot odi. Kurš vairāk un
tālāk noskrējis, tam garāki lini.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19920. Meteņa dienā ar raguti-
ņām brauc no kalniem vai ar zir-
gu pabrauc kādu gabalu. No kal-
niņa jālaižas deviņas reizes priekš
saules. Jo augstāks kalns un jo
tālāku ragutoņas skrien, jo kuplā-
ki un garāki lini.
/J. E., 18889, Valmieras apkārtne./
19921. Vastlāvī jāvizinās, lai
aug gari lini.
/J. A. Jansons, Sigulda./
19922. Metenī vizinās no kalna,
lai augtu gari lini.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./
19923. Meteņa dienā vajaga lais-
ties no kalniņa, tad vasaru labi
lini augs.
/K. Cobriks, Jelgava./
19924. Metaņa dienā jālaižas
no
kalna, lai augtu gari lini.
/K. Cobriks, Tukums./
19925. Ja Metenī vizinoties re-
gaviņas tālu aizskrien, tad aug
gari lini.
/K. Jansons, Pāņi./
19926. Meteņos jāvizinājās, lai
augtu gari lini.
/M. Pelēce, Cirsti./
19927. Vatslāvja dienā jāiet lais-
ties no kalna ar ragaviņām, jo tad
aug lieli lini.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
19928. Vatslāvjos jālēžājas,
lai
aug gari lini.
/J. A. Jansons, Salaca./
19929. Vatslāvjos jālēžojas no
kalna, tad augs gari lini.
/V. Spandegs, Pociems./
19930. Lai lini gari augtu, tad
Meteņos jālaižas.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./
19931. Pīrāgos jāšļūc
no kalni-
ņa, lai augtu gari lini.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
19932. Meteņa dienā jāvizinājās,
lai aug gari lini.
/V. Strautiņš, Zelgauska./
19933. Kas Meteņa dienā vizi-
nās ar ragaviņām, tam augot gari
lini.
/Mājas Viesis, 1884, 10 (74).
19934. Vatslāvī jāvizinās, tad
gari lini aug.
/P. Zeliņa, Ikšķile./
19935. Metenī laižoties no kalna
ar ragaviņām, cits par citu sauc:
"Manam tēvam gari lini!" "Ma-
nam tēvam vēl garāki!" "Manam
tēvam vēl garāki, zelta poga ga-
liņā!"
/K. Preiss, Auguliena./
19936. Meteņa vakarā saimnie-
kam jāizvizina visi mājas ļaudis,
tad nākošā vasarā būs gari lini.
/E. Vēvere, Ļauduna./
19937. Meteņdienā jāvāra cūkas
auss un zīdenis, un pēc tam jāiet
braukt vai laisties ar ragutiņām,
tad vasaru augs gari lini.
/V. Slaidiņa, Drusti./
19938. Meteņos vāra zīdeni un,
lai gari lini aug, ļoti daudz vizinās.
/M. Zeltiņa, Vējava./
19939. Vizin, vizin, braucin,
braucin,
Metenīšu vakarā.
Ja nevizin, ja nebraucin,
Tad neauga lieli lini.
/M. Zeltiņa, Vējava./
19940. Vastlāvī vajag vizināties,
lai aug gari lini, un apgāzties, lai
būtu daudz linu gubu.
/O. Līde, Rauna./
19941. Vatslāvā jāvizinās un
jāplēš mati, lai gari lini augtu.
/E. Bērziņa, Mārsēni./
19942. Metenī jābrauc ar velē-
tavu, lai balti lini aug, un ja tālu
brauc, tad aug gari lini. Braucot
dzied: "Manam tēvam gari lini,
viņu tēvam tā kā lapas."
/E. Lācis, Tirza./
19943. Meteņu vakarā jābrauc
vizināties, lai augtu gari lini.
/E. Medne, Meirāni./
19944. Metenī jābraucot no kal-
niņa ar ragutiņām, tad augot gari
lini.
/A. Lāce, Lubāna./
19945. Metenī jāiet laisties uz
velētavas, lai gari lini augtu.
/E. Lācis, Tirza./
19946. Meteņa dienā jābrauc
tāu projām, jo tālāku aizbrauc, jo
garāki aug lini.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
19947. Vastlāvī jāiet tālu cie-
mos, lai aug gari lini.
/J. Steglavs, Jelgava./
19948. Vastlāvja dienā jāiet cie-
mā, tad aug gari lini.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Trei-
mans, Bērze./
19949. Vastlāvja dienā jāiet cie-
mā, lai aug gari lini.
/J.A. Jansons, Piņķi./
19950. Skulduru vakarā gājuši
uz pušeniekiem, lai lini labi augtu.
/Balss, 1886. 13, Naudīte./
19951. Meteņa dienā jāiet cie-
mā, tad aug gari lini.
/E. Aizpurve, Lubāna./
19952. Meteņa vakarā braukuši
braukšus uz krogu un braukdami
klieguši: "O, o, trim asīm gari lini,
trim asīm gari lini!" Krogū tad
spēlējuši un dancojuši visu nakti.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19953. Vastlāvī bijuši jāmēž
mēsli no kūts, kad arī tik vien,
cik ar sekumiem var izsviest no
kūts uz tīruma, un vakarā bijis jā-
brauc uz krogu, tad augot gari lini.
/D. Ozoloņš, Jaunroze./
19954. Vastlāvī jāvāra cūkas
kā-
jas un no kalna jāvizinājās,
lai augtu gari lini.
A. Mencis, Puikule./
19955. Vatslāvī jāvāra cūkas
kā-
jas, tad gari lini aug.
/Blate, Lielstraupe./
19956. Vatslāvī vizinās no kal-
na un skaita tā:
Čivu livu Vasterlāvu,
Cūkas kāja kulītē.
Kam ne čivu, kam ne krivu,
Tam neauga gari lini.
/H. Skujiņš, Aumeistari./
19957. Vatslāvjos jāliek cūku
kāja kulītē un jābrauc lēžot (slidi-
nāties ar ragaviņām no kalna) un
jādzied: "Lēžu, lēžu Vastulāvi,
cū-
ku kāja kulītē", tad augot gari lini.
/A. Luste, Ozoli./
19958. Meteņa dienā vīriešiem
ar matiem jāplūcas, lai tiem gari lini aug.
/K. Jansons, Pāņi./
19959. Metenī bērni plēsa viens
otram matus un tā vien sacīja:
"Tik gari lini! Tik gari lini!" Tad
aŗ paauga gari lini.
/H. Skujiņš, Aumeistari./
19960. Kad Metenī velējas,
tad balti lini.
/E. Aizpurve, Lubāna./
19961. Kad Vastlāvjos velējas,
tad balti lini.
/R. Bērziņš, Džūkste./
19962. Meteņa dienā vīriešiem
vajag daudz ūdeņa dzert, tad aug labi
lini.
/E. Aizpure, Lubāna./
19963. Vatslāvja dienā vīriešiem
vajagot stipri daudz dzert, tad au-
got labi lini.
/P. Iklavs, Grienvalde./
19964. Ja Pīrāgos li;st lietus un
satek garas lāstakas (lāstekas), tad
būs gari lini.
/O. Darbiņš, Birži./
19965. Līdz Metenim bijis jā-
beidz linus vērpt un jāsāk aust. Ja
kur nebija lini novērpti un puiši
vēl kur atrada kādu kodaļu, tad to
uzdūra uz apiņu mieta, kuru atkal
uzlika uz malkas grēdas jeb rijas
jumta, lai nāburgi redz, kā arī lai
nākošajā gadā aug gari lini.
/J. Rubenis, Ērgļi./
19966. Meteņa dienā kodaļas jā-
sprēž uz jumta vai sniegkupenās,
tad aug gari lini.
/E. Aizpurve, Lubāna./
19967. Ja Vastalājā nebija ko-
daļa novērpta, tad to kodaļu līdz
ar pastalu piesēja pie koka un uz-
lika uz jumta, lai visi redzētu, ka
bijusi slinka vērpēja.
/L. Blimbergs, Iecava./
19968. Meteņa dienā jāsprauž
kodeļas uz jumta vai sniega kupe-
nās, lai aug gari lini.
/V. Strautiņš, Zelgauska./
19969. Metenī dienu jānosprēz
linu kodaļa. jo kad dabū zīdeni ar
cūkas ausi, tad sprēst nevar. Ja
kodeļa nav nosprēsta, jānes ārā un
jāsprauž uz kupenas.
/E. Lācis, Tirza./
19970. Meteņa vakarā darījuši
vīzes un linus sējot āvuši kājās,
lai liniem būtu šķiedra kā lūki.
/J. Rubenis, Ērgļi./
19971. Meteņa vakarā jāpin vī-
zes, kuras, linus sējot, jāaun kā-
jās, tad augot gari lini.
/J. Skudre, Pļaviņas./
19972. Ja Metenī pelnus grābj,
tad nav dieglaini lini.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
VI. Sakars ar zemkopību.
19973. Vatslāvja dienā vajaga
pirmos mēslus uz tīrumu vest, tad
var visos vējos ar mēsliem strādāt,
citādi ziemeļu vējā vesti un ārdīti
mēsli ir tikpat kā purvā iegāzti.
/Atbalss k. 1897. K. Kreķis, Skujene./
19974. Vatslāvā jāved mēsli uz
tīrumu, ja vairāk ne, tad tik kā
uz apiņiem, un karaša jācep, ja
vairāk ne, tad tik kā uz ratiņa
sprēslenīcas, lai mieži labi padodas.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
19975. Vatslāvju dienā jānogriež
kaimiņu daļā
pīlādze, tā jānes, ga-
lotni uz priekšu turot mājās. Tad
pīlādze jādrāž par iesmu, uz kura
gaļa jācep; iesms jānoliek par
spieķīti, kurš tad jānēsā līdz,
kad
iet uz lauka sēt: tad bagāta raža
gaidāma.
/P. Iklavs, Griendvalde (Zāļte).
19976. Metenī vajagot vārīt cū-
kas astes, tad augot gari mieži.
/A. Krūmoņa, Valka./
19977. Meteņa dienā jānovāra cū-
kas astes, tad labībai garas un pil-
nas vārpas.
/V. Greble, Kalnumiža, Valkas apr./
19978. Ja Vastlāvjos vērsis uz
ceļa zirga pēdā dabū nodzerties,
tad būs laba raža.
/A. Upmanis, Dobele./
VII. Meteņa sakars ar zvejniekiem.
19979. Jūrmalnieki no Ragcie-
ma līdz Dubultiem svin vatslāvī
zvejas svētkus. Katra vadus drau-
dze sarīko savas dzīres ar dzer-
šanu un dziedāšanu. Runā jāsar-
gās no vārdiem, kas zvejniekiem
kaitē, kā: lācis, zaķis, kaķis, dze-
guze.
/Fr. Dravnieks, Bigauņciems.
LD IV, 411-12 lp./
19980. Vatslāvis ir zvejnieku
svētki, kas vadus draudzes priekš-
nieks jeb stūrmanis sarīko dzīres.
Vatslāvja dienas vakarā iet visi
papriekš pirtī un, labi nomazgāju-
šies, aiziet pie sava stūrmaņa. Me-
ža putnus, dzīrēs sarunājoties, ne-
drīkst pieminēt, jo tad zveja neiz-
dodoties. Kad zvērus piemin, tad
tos ar sevišķiem vārdiem: zaķi par
jēcīti, vilku par spicausi, kaķi par
krāsnskungu u. t. pr. Dzīrēs dzer
un ēd parasti sausus zirņus.
/Mājas Viesis, 1880, 11 (86).
VIII. Meteņa sakars ar zirgiem.
19981. Metenī jāiebrauc jauni
zirgi.
/K. Jansons, Pāņi./
19982. Zirgi pirmo reiz jāie-
brauc Metenī, tad tie vienmēr
brangi un labi iet.
/E. Laime, Tirza./
19983. Vastlāvjos jālaižas no
kalna ar ragutiņām, tad zirgi viegliu
tek.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./
19984. Kad Metenī dzird zirgus
bubenām, tad paņem sermūkšķa
kūjiņu, uz kuras uzgriezti trijde-
viņi krusti, un steidzas ar to zir-
gus kult, lai lietuvēns aizbēgtu un
zirgu nejātu.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
19985. Vatslāvja dienā jāgriež
mati un jānes baltam zirgam zem
siles, tad mati augs gari kā zirga
aste.
/I. Mennika, Ainaži./
IX. Meteņa sakars ar lopiem.
19986. Meteņa dienā sviests bi-
ja jāsit un jāēd katrā ziņā, ja gribēja,
lai
govis otrā gadā dotu labu
un daudz piena; nedrīkstēja ēst
saimnieks vien ar saimnieci, bija
jādod visai saimei, beidzamajam kalpa
bērnam, jo citādi tas, ku-
ram netika dots, varēja kaut kā-
dējādi kaitēt govju piena ražīgu-
mam.
/A. Skuja, Mālupe./
19987. Ja Metenī gans skrien
trīsreiz ap māju, tad vasarā govis nebizo.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
19988. Ja Meteņa dienā ēd cū-
kas ausi, tad izdodas labi sivēni.
/V. Johansone, Liepa./
19989. Cūkganam Metenī jāskrej
uz to vietu, kur vasarā cūkas jā-
gana, un jāaprok tur izvārīta cū-
kas smecere, tad cūkas tur ēdīs,
apkārt griezdamās.
/A. Upmale, Jaungulbene./
X. Meteņa sakars ar
vilkiem.
19990. Metenī jācep iesmā gaļa
un jākāpj uz malkas grēdas ēst,
tad var no tāluma vilku ieraudzīt.
/J. Rubenis, Ērgļi./
XI. Meteņa sakars ar
vistām.
19991. Vastlāvī jāiebāž vistas
maisā, maiss jāaizsien un jāpārnes
pāri ceļam, jāiesviež grāvī un ne-
runājot jānāk atpakaļ. Tad vistas
nekašņā sējumu.
/K. Cobriks, Jelgava./
19992. Vastalāvja dienā, pulksten
divpadsmitos jāizslauka istaba
un mēsli jāizber laidarā, lai
vistas vasaru neietu dārzā kašņāties.
/M. Koškina, Eleja./
19993. Metenī mucas stīpā jāiesēdina
vistas, lai tās ietu dēt vienā
pērklī.
/K. Jansons, Vijciems./
19994. Priekš saules mēsli, jāiz-
slauka un jānes uz istabas augšu,
lai vistas vasarā dētu olas.
/J. E., 1889, Valmiera./
19995. Vastlāvjos priekš saules
jāizslauka istaba un mēsli jāliek
tur, kur grib lai vistas dēj.
/A. Luste, Ozoli./
19996. Pirmā Vatslāvja dienā
vajaga istabu slaucīt un mēslus
uzglabāt līdz nākošam rītam. Tad
saķert gaili un vistu un aiznest tos
līdz ar mēsliem tādā vietā, kur vēl
vistām dzīvot, jo tad vistas uzturēšoties
tur visu vasaru.
19997. Lai vistas labi izdotos un
dētu daudz olu, tad Meteņa dienas
rītā priekš saules lēkšanas bija is-
taba jāizslauka un mēsli jānes uz
istabas augšu, kur vistām stāvēja
laktas.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
19998. Meteņa vakarā izslauka
istabu un salmus (mēslus) samet
uz rijas augšas, lai vistas olas labi dējot.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
19999. Vatslāvju dienā jāslauka
mēsli no istabas durvīm uz dibinu,
tad ačgārni jānes laukā, jāieber
nama kaktā jeb pie kaimiņa sētas,
tad pavasarī vistas neiet sējumos.
/L. Kleinberga, Svēte./
20000. Vatslāvja dienā sadzina
vistas pirtī, lai tās lēktu lāvā, ka
lai nākošā gadā vistas dētu olas.
Ēda arī vistas gaļu, no kam tas
vārds cēlies: vistlāva, vastlāva. (Jā-
šaubās, vai šāda paraša būtu pa-
stāvējusi. Liekas, ka pēc nepareiza vārda
tulkojuma būs arī izdomāts
izskaidrojums.)
XII. Meteņa sakars ar putniņiem.
20001. Kurš Meteņa dienā par
visiem agrāk pieceļas un ar ragaviņām
nobrauc no kalna, tas vasarā
var visus putniņus atrast.
/A. Skuja, Vestiena./
20002. Vatslāvja dienā ņem cūkas
liesuma, apcepina uz oglēm
iesmā, tad aizbāž aiz klēts, lai zvirbuļi
neēstu kaņepes.
/A. Irbe, Rūjiena./
XIII. Meteņa sakars
ar mušām.
20003. Ja Vastlāvjos cilā sietiņus,
tad vasarā daudz mušu.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
20004. Kad Vatslāvja dienā cilā
sietiņus, tad nākošā vasarā būs
daudz mušu.
/J. Steglavs, Jelgava./
20005. Kad Meteņu dienā cilā
sietiņus, tad nākamā vasarā daudz
mušu.
/E. Aizpurve, Lubāna./
20006. Vatslāvju dienā jānes
visi sietiņi uz riju, lai mušas nenāktu
pa vasaru istabā, bet ietu
uz riju.
/M. Koškina, Eleja./
20007. Pa Vatslāvu jānoglabā
sietiņi, tad nav mušu.
/L. Strute, Šķibe./
20008. Vatslāvjos ņēmušies izskaust
zirnēkļu tīklus no istabas
kaktiem, pagultēm un laidariem,
jo šī nedēļa ir taisni beidzamā
priekš gavēņiem, un pa gavēņiem
jau nedrīkstot zirnēkļa tīklus postīt,
lai vasarā mušas aplam daudz
neieviestos.
/Balss, 18867, 13 Naudīte./
20009. Ja Vastlāva vakarā dedzina
uguni, tad nākošā vasarā
daudz mušu.
/L. Rone, Ikšķile./
XIV. Meteņa sakars ar kukaiņiem
un tārpiem.
20010. Vastalājā sējējam jācep
gaļa uz irbuļa, kurš sējot jānēsā
līdz, lai kukaiņi nenoēd labību.
/K. Cobiks, Tetele.?
20011. Kad pavasarī iet pirmo
reiz art, tad vajag arklu iesmērēt
ar Vastalāju gaļu, tad mūdži zemi
neizlodājot.
/R. Bērziņš, Džūkste./
20012. Vastalājā cep gaļu uz urķīša,
lai labi aug kāposti, un uzkar
pelnu kulīti uz muguras, lai
kāpostiem tārpi nemetas.
/L. Blimbergs, Iecava./
20013. Meteņos jāvāra kāposti
ar cūkas ausi un jādzied: "Meteni,
Meteni, kur liki ausi? Klētī, skapī,
krustiņš virsū." Tas vajadzīgs tāpēc,
lai nākamā gadā augtu cūkas
un kāposti.
/K. Strautiņš, Medzūla./
20014. Meteņa dienā nevarēja
arī kāpostus vārīt, pretējā gadījumā
dārzā visi kāposti bija tārpaini.
/A. Skuja, Mālupe./
XV. Meteņa sakars ar čūskām
20015. No Meteņa līdz Lieldienām nedrīkst
par čūskām runāt,
jo tad viņas dzeļ cilvēkiem un kustoņiem.
/E. Lācis, Tirza./
20016. Ja Metenī brauc mežā,
tad čūskas ved mājā.
/E. Lācis, Tirza./
XVI. Meteņa sakars ar
kurmjiem un pelēm.
20017. Meteņa dienā arī nedrīkst
nekā mājās ievest, bet vajaga gan
ko izvest, piem., kūts mēslus, ja
ne ar zirgu, tad vismazākais ar ragutiņām
jāizvelk kādi vezumi, lai
knišļi un peles kūtīs nedzīvo.
/V. Strautiņš, Zelgauska./
20018. Metaņa dienā nedrīkst
nekā mājās ievest, bet gan izvest,
piem., kūts mēslus; ja ne ar zirgu,
tad ar ragutiņām jāizved kāda daļa,
lai kūtī nedzīvo knišļi un peles.
/E. Aizpurve, Lubāna./
200119. Meteņa vakarā sauca arī
par kurmju vakaru, jo tai vakarā
dzina kurmjus. Kurmjus dzina tā:
paņēma no sētas nīti, iebikstīja
pavardā un tad skrēja ārā ap sakņu
dārzu, šur tur iebikstīja ar nīti,
un tā rādīja kurmjiem, uz
kuru pusi lai ejot.
/H. Skujiņš, Palsmane./
20020. Vastalāvī jāiet uz mežu
pēc pīlādža koka, jātaisa no tā
iesms un pulkste 12 jākur uguns.
Iesma galā jāuzliek gabals gaļas
un jācep. Ar šo ēsmu tad jāizbaksta
kurmju izarumi. Tauki pie
iesma noder vāšu dziedēšanai.
/M. Ābele, Jaunjelgava./
20021. Ja Vatslājā kurmju rakumus izbada
ar pīlādžu iesmu,
uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.
/P. Āboliņa, jelgava./
20022. Vatsājā vajaga nogriezt
pīlādzes puļķīti, uzdurt uz tā gaļas
gabaliņu un to (gaļu) krāsnī
nodedzināt. Kad pavasarī kurmji
ceļ dārzus, tad šo puļķīti vajaga
iedurt tais vietās zemē, un kurmji
liks dārzu mierā.
/K. Auželis, Panemune./
20023. Vatslāvju dienā saimniecei
vajaga izcept trīs šķēlītes
cūkas gaļas un aibāzt tās klētī
aiz spāres. Pavasarī,, kad pļavās līdzina
kurmju cēlumus, vajaga
iebāzt šo gaļu kurmja alās, tad
kurmji vairs nedzen zemes.
/R. Bērziņš, Rīga./
20024. Kurmi var no lauks aizdzīt
tā: Vatslāvju dienu vajag aiziet uz mežu
un nogriezt pīlādžu
stibiņu, pārnest mājās, uzspraust
gabaliņu gaļas virsū un to izcept;
tad aiznes stibu un gaļu uz kūti un
aizsprauž aiz griestiem. Kad pavasarī
iet pirmo reizi art, tad paņem kociņu līdz
un izbada zemi:
tad kurmis neceļ.
/R. Bērziņš, Džūkste./
20025. Meteņu dienā vajag aiziet
uz mežu nogriezt pīlādža nūjiņu,
pārnest mājās, nodrāzt par
iesmu un uz tā izcept gaļu. Iesmu
un gaļu aiznes uz kūti un aizsprauž
aiz grieztiem. Kad pavasarī
pirmo reizi iet art, tad paņem
nūjiņu un izbada zemi, lai kurmji
nerok.
/E. Aizpurve, Lubāna./
20026. Lai kurmji neizrakātu
laukus, tad Vastalāvja svētdienā
esot jācep uz irbuļa cūkas gaļa un
ar to irbuli sējējem jāizbada katras
birzes gals, jo no tam kurmji
iznīkstot.
/G. Pols, Bauska./
20027. Vastalāvī vajaga cept gaļu
uz pīlādža iesma, izbadīt ar šo
iesmu to vietu, kur kurmis rok,
tad visi kurmji aizbēg.
/K. Cobriks, Jelgava./
20028. Vastalāvī vajag izcept
cūkas gaļu, uzdurt to uz irbuļa,
tad iet pa pļavu, to badīt un teikt:
"Kurmi, kurmi, Vastalāvi, es tev
acis izbadīšu." Tad pļavu nerokot
kurmji.
/K. Cobriks, Jelgava./
20029. Vastalāvjos ar gaļu, kas
cepta uz irbjiem, jāizbada kurmja
rakumi, tad kurmji vairs nerok.
/K. Kristape, Olaine./
20030. Pa Vastalāvja dienu jācep
gaļa uz iesmiņa: iesmiņš jāpaglabā
un vasarā, kad kurmji izrakņā
dārzus, jāizbada izrakumi
ar iesmiņu un kurmji vairs nerādīsies.
/M. Koškina, Eleja./
20031. Vatsāvī jāizcep uz iesma
gaļas gabaliņš, kurš jāaizbāž
aiz sijas un jāuzglabā līdz pavasarim.
Kad pirmo reiz sāk art, tad
ar to gaļas gabaliņu jānosmērē lemesis,
tad kurmji labību neceļ.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
20032. Pa Vastalāvji jācep uz irbuliņa
gaļa; kad izcepusi, tad tūliņ jāapēd un
ar irbuliņu jāiet uz
dārzu un jābaksta zeme, lai kurmji
nerušina zemi.
/L. Strute, Šķibe./
20033. Meteņa dienā mēsli jāved,
lai kurmji nerok dārzus un laukus.
/K. Jansons, Plāņi./
20034. Kad Vastalāvja dienā strādā,
tad kurmji izceļ laukus.
/J. Steglavs, Jelgava./
20035. Kad Meteņa dienā strādā,
tad kurmji izveļ laukus.
/E. Aizpurve, Lubāna./
20036. Ja Metenī strādā, tad
kurmji izrakņā laukus.
/B. Daņilovs, Kacēni./
20037. Ja Vastalāvja dienā strādā,
tad kurmji izceļ laukus;
ja cilā sietiņus, tad nākošā vasarā
daudz mušu.
/M. Sikle, Nīca./
20038. Pa Vastalāvi nedrīkst ne
adīt, ne šūt, citādi kurmji rok
dārzu.
/L. Strute, Šķibe./
20039. Kas Vastalāvjos strādā,
tam kurmji izceļ laukus.
/J.A. Jansons, Gaujiena./
XVII. Metenis laika zīlēšanā.
20040. Kāds laiks Vastalāvī-
tāds būs arī Lieldienās.
/K. Cobriks, Tukums./
20041. Ja Vastalāvī sniegs uz
jumta, tad tas būs arī Lieldienā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
20042. Ja Vastalāvjos ir sniegs
uz jumtiem, tad arī Lieldienās ir
sniegs.
/J. Andriņš, Taurkalns./
20043. Kad Vastalāvjos un Lieldienās
ir sniegs uz jumtiem, tad
nākošā vasarā ir daudz sēņu un
ogu.
/J. Andriņš, Taurkalns./
20044. Ja Metenī palases pil un
gailis var no viņām padzerties, tad
būs labs gads.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
20045. Kad ap Pīrāgiem jumti
ir balti ar jaunu sniegu - ap
Lieldienām būs arī balti ar jaunu
sniegu.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš,
Sērpils./
20046. Ja Vastalāvju dienā mēness
trīs dienas vecs, būs labs
gads, ja vecāks, tad slikts.
/V. Oinaskova, Ungurpils./
XVIII. Metenis precību
zīlēšanai.
20047. Vatslāvju vakarā meitām
jājāj ar cepļa slotu līdz cūku
kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit
un jāteic: "Labvakar, čūčiņ,
vecmemmiņ!" Ja cūka atrukst pretī,
tad dabūs to gadu precēties.
(Sal. jaunsgads.)
/B. Blumbachs, Lībagi./