MIEŽI.
I. Miežu sēšana.
20511. Kad brauc miežus sēt,
tad pie maisu saišķiem jāsien nūjiņas,
lai augtu miežiem garas
vārpas.
/A. Aizsils, Meirāni./
20512. Zemnieki sēj miežus
dārzos ap Jurģa dienu un sauc
tos par Jurģa miežiem.
Tādus Jurģa miežus līdz pēdējam
laikam vēl sēja Smiltenē.
/S. Gūberts, 1688. P. Š./
20513. Es mēdzu sēt miežus
stiprā zemē, kad kadiķi kūp, kad
pīlādzis sāk pirmos ziedus rādīt,
kad osis izplaukst un kad ābeles
jau beidz ziedēt. Bet veiglākā zemē
es sēju miežus, kad priedes kūp,
kad ķimenes rāda pirmos ziedus,
kad pīlādzis stāv pilnos ziedos,
kad cūkpienēm jau ir gatavas
sēklas vilnainās galviņas,
kad cielaviņa jau pirmo perekli
izvada un magones druvās ar sarkaniem
ziediem sāk mirdzēt.
/Latv. Avīzes, 1825. 32./
20514. Kad paegļi kūp, tad ir
miežu gaiss; tad vajaga miežus
sēt.
/E. Zommere, Rauna./
20515. Miežu sēja vislabāka,
kad sermūkšķa pilnos ziedos, kad
kadiķi zied, kad laižas siseņi baros.
Mieži jāsēj tai pavasara dienā,
kad pienu sildot tas nogrimst
katla dibenā un sulas paliek virsū.
Sējas laikā nedrīkst ēst no
katliņa, tad miežos augs melnas
vārpas.
/K. Jansonss, Olaine./
20516. Mieži jāsēj, kad pīlāgs
zied.
/J. A. Jansons, Bīriņi./
20517. Mieži jāsēj, kad sērmūkšķļi
vai vāverāji zied, tad labi
paaugot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20518. Miežus vajag sēt, kad pīlādži
zied.
/J. A. Jansons, Sigulda./
20519. Miežus sēj, kad ievas
zied.
/S. Gūberts, 1688./
20520. Mieži sējami tad, kad pīleņgu
lapas uzplaukušas tik lielas
kā peļu ausis. Sējējam jādod
ēst cūkas aste, tad vārpas izaug
kā cūku astes.
/K. Mūlenbacha man./
20521. Kad ziedošu sertmūkšļa
zaru met ūdenī, un tas grimst dibenā,
tad mieži jāsēj.
/A. Leimane, Mārsēni./
20522. Miežus sējot met ūdenī
sermūkšļa koku ar mizu vai bez
mizas: ja tas grimst dibinā, tad
mieži jāsēj.
/K. Jansons, Pāņi./
20523. Kad miežus iet sēt, tad
jāplēš sērrmūkšķa koka gabals
pušu
un jāsviež ūdenī; ja koks
grimst, tad jāiet mieži sēt, bet ja
negrimst, tad ne.
/A. Kuikulītis, augstroze./
20524. Lai zinātu, kad miežu
sējas laiks, nolauž mazus pīlādžu
zariņus un met tos ūdenī: ja
grimst, tad sējas laiks, ja negrimst -
nav.
/A. Zvejniece, Piebalga./
20525. Mieži vislabāk aug tad,
ja iesēj tai laikā, kad priežu pumpuri
zied.
/I. Kažoka, Lubāna./
20526. Mieži jāsāk sēt, kad
priežu jaunie augumi (skostes)
sāk noliekties uz zemi, tad tie padodas labi.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./
20527. Mieži jāsēj, kad priedītēm
skostes noliekušās.
/K. Jansons, Pāņi./
20528. Mieži jāsēj, kad kadiķi
zied.
/J. Kļaviņš, jelgava./
20529. Agrīmos (agrīnos) miežus
var sēt tad, kad kļavām birst
ziedi.
/V. Kancāns, Asare./
20530. Kad iet pirmos miežus
sēt, tad pirms sēšanas vajag vienu
riekušu miežu iemest pirmā krūmā,
kas gadās pa ceļam; ja to izdarīs,
tad sagaidāma bagāta raža.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./
20531. Tymā dīnā,
kod mīzžus
sēj, nadreikst atsagultīs, laai mīži
nastaipētūs pa zemi.
/L. Švandere, Mērdzene./
20532. Mieži jāsēj pīlādžu
ziedu
laikā, tad labi izdodas.
/K. Meiers, Lubāna./
20533. Ja sējas zāle put, tad
miežu sēja.
/E. Laime, Tirza./
20534. Lai mieži labi paaugtu,
tad pavasarī, pirmo reizi sējot,
pirmā sauja jāmet pār plecu.
/A. Bērziņa, Aloja./
20535. Mieži jāsēj pie viena
spīdekļa, tad neaug pērkoņi.
/E. Jēpe, Palsmane./
20536. Ja pie debesīm ir abi
spīdekļi (mēness un saule), tad
nedrīkst miežus un kviešus sēt, jo
būs daudz melnplauku.
/I. Jansons, Īle./
20537. Mieži nav sējami, kad
dienu pie debesīm mēness redzams,
jo tad aug melnie mieži.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
20538. Kad abi spīdekļi, meness
un saule ir gaisā, tad nevar miežus
sēt, jo tad mieži nobrantojot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20539. Miežus nedrīkst sēt, ja
dienā ir mēness, jo tad miežiem
neesot laba raža.
/A. Medne, Skrunda./
20540. Lai mieži nenoklēpātu,
tad jaunā mēnesī tie jāsēj uz vakaru,
vecā no rīta.
/Atbalss k. 1897. A. Krišbaums,
Smiltene./
20541. Mieži jāsēj jaunā mēnesī,
tad neaug pagales (melni
graudi).
/E. Šneiders, Alūksne./
20542. Ja vecā mēnesī sēj miežus,
tad lūst vārpas.
/E. Rullis, Virbi./
20543. Miežus sēj pilnā mēnesī,
lai tie būtu smagi.
/K. Jansons, Pāņi./
20544. Mieži jāsēj vecā mēnesī,
lai neaug akotaini graudi.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
20545. Desmitā sējas nedēļā
nav
jāsēj mieži, tad tie ļoti zāļaini.
/A. Aizpurve, Lubāna./
20546. Mieži jāsēj tai nedēļas
dienā, kurā ezers iztīrījās no ledus.
/St. Kokins, Eglūna./
20547. Pirmos miežus sēj maija
sākumā un tos miežus sauc par
Jurģa miežiem. Parasti Jurģa miežus
sēj pagājušā gada kartupelājā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20548. Miežus sēj vai vakarā
vēlu, vai rītā agri, lai vārnas un
zvirbuļi neredz un graudus nenoēd.
/K. Lielozols, Nīca./
20549. Miežus var izmēģināt,
vai viņi ir dīdzēji, vai nav. Glāzē
jāielej ūdens, jāsaber mieži un
mazu laiciņu jāpatur ūdenī, tad
jāapskata: kuram mazs burbulītis
galā, tas dīdzējs, kam nav,
tas nedīgs.
/H. Skujiņš, Aumestari./
20550. Sējot miežus, miežu sēklas
jāaplaista ar alu, lai aug kupli.
/K. Arājs, Virbi./
20551. Kad miežus sēj, tad jāsaka:
"Tie ir lāčiem!" tad vistas
neizkasa.
/A. Broža, Naukšēni./
20552. Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa kalna galiņā?
Mīļš Dieviņš miežus sēja
Sudrabiņa sētuviņu.
/LD 28016./
20553. Kad es gāju miežu sēt,
Dievs sēd ežas malinē;
Kad es miežu alu dzēru,
Sudrabs kannas dibenā.
/LD 28004./
20554. Miežu grauds saka, ka
viņš varot augt, ja tam tikai trīs
smiltiņas tiekot virsū.
/K. Jansons, Plāņi./
20555. Ap miežu sējas laiku
gudrinieki kaimiņam labprāt uguni
nedod, arī pīpi labprāt neļauj
iepīpēt pie savas uguns, jo tas esot
sējumiem par skādi.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
20556. Lai zvirbuļi miežus neēstu,
tad miežu sēklu vajag caur
zirgu sakām izbērt.
/K. Bika, Gaujiena./
20557. Miežus sējot vajag apsmērēt
roku ar zvirbuļa olu un
sēt, tad zvirbuļi neēd miežus.
/J. Rupjais, Asūne./
20558. Kad beidzamos miežus
beidz sēt, palieks jāatnes vistām
jānober priekšā un jāsaka: "Ēdiet,
te ir viss, un uz miežiem neejiet"
Kad tā izdara, tad vistas neiet labībā.
/I. Kažoka, Lubāna./
20559. Ja miežus sēj, tad saber
zirņus mutē, lai putni neizēd graudus.
/I. Johansone, Alūksne./
20560. Lai vistas neietu uz tīrumu
miežu ēst, tad sēklas maisā
jāatstāj viena sauja miežu; atnākot
mājās pussauja jānober vistām.
Kad vistas sanākušas, jāņem
tas pats maiss, jāskrej trīs reizes
vistām apkārt un otra puse graudu
jāieber vistu vidū.
/K. Meiers, Lubāna./
20561. Kad kāpostos vāra cūkas
ausi, tad kauliņi jānoglabā, kamēr
sēj miežus. Kauliņi jāiebāž apsētajā
miežu laukā, tad augšot labi
mieži.
/O. Darbiņš, Birži./
20562. Kad sēj miežus, tad jāsavāra
cūkas aste, kurai piesien galā
pušķi, tad būs tik garas miežu
vārpas, cik gara aste.
/J. Krastiņš, Irlava./
20563. Kad miežus sēj, tad jāvāra
cūkas aste, lai mieži izaugtu
tikpat lieli, brangi.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
20564. Miežu sējējam jānes cūkas
aste kulītē, lai miežu vārpas
būtu tik lielas kā cūkas aste.
/J. A. Jansons, Olaine./
20565. Kad miežus sēj, tad biezputrā
vāra cūkas astes kaulu, lai
miežiem aug garas vārpas.
/J. A. Jansons, Jelgava./
20566. Kad miežus sēj, jāvāra
cūkas aste, lai miežiem augtu tik
garas vārpas kā cūkas aste.
/A. L.-Puškaitis./
20567. Kad beidz miežus sēt, tad
jāizvāra visas cūku astes, ;lai miežiem
augtu garas vārpas.
/E. Lācis, Tirza./
20568. Saimniekam pēc miežu
apsēšanas jāēd vārīta cūkas aste,
tad miežiem augot resnas vārpas.
/K. Lindbergs, Jelgava./
20569. Pavasarī, kad miežus sēj,
tad sējējam jādod ēst biezputra ar
gaļu, kura jāliek cūkas aste stāvus
iekšā, lai vārpas augtu tikpat resnas.
/L. Žagata, Dzelzava./
20570. Kad miežus sēj, tad jāvāra
biezputra ar cūkas asti, lai
mieži būtu tik biezi kā biezputra,
un vārpas tik lielas kā cūkas aste.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
20571. Miežu sējējam jādod cūkas
aste
ēst, tad būs garas vārpas.
/L. Kleinberga, Svēte./
20572. Kad miežus apsēj, tad
jāapēd cūkas aste, lai aug kuplas
vārpas.
/B. Blumbachs, Lībagi./
20573. Pavasaros priekš miežu
sēšanas vārījuši cūkas asti, kuru
ēdis sējējs, lai mieži labi augtu.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
20574. Cūkas asti vārot miežu
sējamā laikā.
/Skolotāji, Rīga./
20575. Miežus sējot jāēd cūkas
astīte, lai aug resnas vārpas.
/E. Rotmane, Jaunauce./
20576. Miežus sējot jāvāra cūkas
aste ar biezputru, tad miežiem
aug garas vārpas.
/R. Kalniņš, Lubāna./
20577. Kad miežus sējot, tad
ēdot cūkas asti, lai gari mieži
augtu.
/K. Gailis, Ventspils./
20578. Pirmos miežus sējot, jāvārot
cūkas auss, lai labi mieži augot.
/J. Jansons, Plāņi./
20579. Miežu sējamā laikā vajaga
vārīt cūkas asti ēdienā un asti
dot ēst sējējam. Tad augs miežu
vārpas tik garas kā cūkas aste.
/K. Biša, Vijciems./
20581. Kad miežos ir daudz pērkoņu,
tad būs viegli mieži.
/K. Bika, Gaujiena./
20582. Juo mīžu
teirumaā pi vīna
stumbra divos vuorpas, tad
muojuos kaut kas miers.
/T. Nagle, Varakļāni./
20583. Ja mieži metas gatavi un
izskatās vasku krāsā, tad viņi jāsteidz
pļaut, jo citādi mieži noklēpā
un vārpas visas nolūst.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20584. Ja rudenī ilgi dzeltāni
meži, tad nākošu vasaru laba miežu
raža.
/E. Līdeka, Lubāna./
20585. Miežus pļaujot vajag miežu
putraimu putru vārīt, tad otru
gadu labi mieži padosies.
/M. Driņķe, Ranka./
20586. Ja miežos daudz melno
vārpu, tad ziemā daudz sniega.
/A. Bērziņa Aloja./
20587. Ja miežu vārpas ir mazas
melnas, tad to gadu meitas
nedabū precēties.
/J. Fleišers, Skrunda./
20588. Kad mieži melnplaukaini,
tad to gadu meitas nedabū precēties.
/I. Upenieks, Skrunda./