MIĶEĻA DIENA (29. SEPT.).

20616. Līdz Miķeļiem visām labībām
jābūt jau zem jumta. Tad Miķelis
staigā apkārt un visu apskatās.
Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas,
jo Miķelis var uzsūtīt sniegu
un salu.
/A. Zālīte, Bērzpils./

20617. Miķēļos bija rudens svētki,
kur katra ēdiena deva Māju
dieviem, kamēr paši vēl nebij ēduši.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

20618. Miķeļa dienā beidzas dienasta
laiks vasaras kalpotājiem, kas
līgti no Jurģa dienas. Ar Miķēļa
dienu esot "ziemai vārti vaļā".
/Aizkrācnieks, Tirza./

20619. Miķeļa dienā sākas zemes
guļas laiks.
/17. gads J. Juškevics, B. Z.
II. piel., 1933, 274./

20620. Priekš Miķeļu dienas govis
piesienamas; nepiesietas govis
lietuvēns jājot.
/P. Iklavs, Grienvalde (Zālīte)./

20621. Miķēļu vakaru kūts jāizkaisa
ar sāli. Jāizrauj ērkšķu
krūms, ačgārniski jāvelk līdz kūtij
un jāiesprauž virs durvīm. Tad ragana
izdurot acis.
/K. Cobriks, Sesile./

20622. Ap Miķeļiem vajadzēja
kādam puscūčam būt nobarotam,
ko kāva dažas dienas iepriekš, lai
pagūtu desas iztaisīt. Arī kāposti
mazākā toverī jau bija ieskābēti
un Muķēļu vakarā zemnieks ieturēja
labu maltīti. (Sal. Jumis.)
/Zemes Spēks, 1928, 176./

20623. Priekš Muķeļa dienas kāva
aitas un jērus un ēda to gaļu.
/K. Bika, Gaujiena./

20624. Mikālī ēduši cūku kājas.
/K. Jansons, Gatarta./

20625. Agrāk Miķēļos esot ēduši
gaļu un citus labus ēdienus. Vakarā
ēdot esot dziedājuši tādu dziesmu:
Mīkālītis kalusījās
Pie logiem, pie durvīm,
Kā Mīkāli godināja.
/K. Skujiņš, Bilska./

20626. Mīkālī saimnieks pirmais
lējis ēdienu traukā un sviedis to rijas
speltē sacīdams: "Visi zemes puteklīši
gaida mani veldzējot."
/K. Jansons Pāņi./

20627. Miķēļos bija rudens svētki,
kur ar vilnainu cimdu, kurā ielikts
karsts ķieģelis, berzēja jauniem
lopiem zobus, lai tie nekustētos.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

20628. Miķēļos no katra ēdiena
jādod Māju dieviem, iekams paši sākuši ēst.
Šai dienā arī jāberzē ar
vilnainu cimdu, kurā atrodas karsts
ķieģelis, jauniem lopiem zobi, lai
viņi neietu vaļā, t.i. lai zobi nekustētos.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte, arī
Rūjiena./

20629. Līdz Miķēlim bijuši jānosteidz
visi lauka darbi, jo tad ziemai
vārti vaļā.
/J. Rubenis, Ērgļi./

20630. Līdz Miķēlim vajag visu
novākt, jo tad sniega vārti vaļā.
/P. Lācis, Skujene./

20631. Miķēļa rītā nav jākuļ, jo
tad peles klausās un kur dzirdot kuļam,
tur aiziet ziemā dzīvot.
/J. Apsalons, Sēpils./

20632. lai peles nenāktu mājās,
tad naktī uz Miķeļa dienu klusām
izslauka istabu, mēslus saber kādā
vecā grozā un jāteniski uz slotas
kāta - pulkstens vienā rokā, grozs
otrā, jāj uz krustceļa, kur nomet
grozu ar mēsliem un jāj atpakaļ.
Mājās pārjājušas, meitas piedauza
ar slotas kātu pie cūku stallīša
durvīm un prasa: "Pēc cik gadiem
es precēšos?" Cik reizes cūka atrukšņ
pretim, pēc tik gadiem tad
precas.
/A. Sreija, Taalsi./

20633. Ja Miķēļos kaut ko izved
uz lauka, tad labību noēd peles.
/K. Kaufmanis, Linde./

20634. Miķēļa dienā nevar neko
mājās nest, jo to apēdot žurkas un
peles.
/J. Šteibergs, Bauska, Skaistkalne./

20635. Miķēļos nedrīkst vest kokus
mājā, jo tad aug peles un žurkas.
/M. Ābele, Jaunjelgava./

20636. Miķeļdienā nekā nedrīkst
no meža nest mājās, tad peles un žurkas
apstāj.
/A. Zandere, Kandava./

20637. Miķeļa dienas rītā vajaga
pa mājām izstaigāt visus kaktus un
paņemt maizes gabalu līdz, tad visas
žurkas un peles aiziet no mājām projām.
/K. Cobriks, Sērne./

20638. Miķeļu vakarā ar pīlādžu
koku jābada visur, kur ir žurkas
un jāsaka:
"Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk
ko ēst, kā pie manim."
Tad žurkas izzūdot.
/E. Lappuķe, Jelgava./

20639. Miķēļa dienā jāpaņem
žagars, jāizper mājā visas malas un
jāsaka: "Projām, projām pele, projām,
žurka!" Tā perot jāejot līdz
robežai un žagars jāpārsviež pār
robežu. Pēc tam jānākot mājā, bet
atpakaļ nav brīv skatīties. Tanī
gadā neviens kustonis nenākot mājās,
bet visi ejot projām.
/J. Bikša, Daugmale./

20640. Miķēļa dienas rītā nedrīkst
malt, tad peles graudus ēd.
/I. Indāns, Gārsene./

20641. Miķēļa dienā nav brīv
neko mājā nest, tad sanes peles un
žurkas mājā.
/O. Muceniece, Ventspils./

20642. Miķēļa dienā nedrīkst neko
ziemai nolikt, jo tad visu peles
saēd.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

20643. Mīkālī nekurināja rijas
krāsni un kult arī negāja.
/H. Skujiņš, Aumeistari./

20644. Miķēļa dienā nedrīkst no
svešām mājām kaut ko līdz atnest,
ne ēst, nedzert tur, jo tad var
atnest līdz to māju peles un
citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas,
tad čūskas nāk mājās.
/A. Skreija, Talsi./

20645. Miķēļa dienā nekā nedrīkst
vest nedz nest mājās, jo citādi
kustoņi ēd labību, maisus, drēbes
etc.
/J. Andriņš, Taurkalns./

20646. Ja grib tikt vaļā no kukaiņiem,
tad Miķeļrītā, pirms saules
lēkta, visi kakti istabā jāizsluka,
nevienam neredzot. Tad mēsli
jāaiznes uz krustceļiem, jāizber un
neskatoties atpakaļ jānāk mājā.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./

20647. Miķēļa vakarā jānokaun
gailis, viņa asinis jātecina auzās un
ar tām jāēdina zirgi, vislabāki
kumeļi, tad tie izaug stalti kā gaiļi.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

20648. Kad ap Miķēļiem līst lietus,
tad gaidāma mīksta ziema.
/Zemes Spēks, 1932, 25. 426./

20649. Ja Miķēļa dienā silts lietus
līst, tad būs mīksta ziema.
/M. Sikle, Nīca./

20650. Lietus Miķēļos vēsta siltu
zziemu.
/Latvis, 1932. Nr. 3094./

20651. Ja Miķēļdienā silts lietus
līst, tad būs mīksta ziema.
/A. Broža, Naukšēni./

20652. Ja Miķeļa dienā ve;jš pūš
no ziemeļiem, tad gaidāma auksta
un dziļa ziema, kad no dienvidiem,
tad silta un bez dziļa sniega, bet kad
no vakariem vai rītiem - tad mērena.
/M. Sikle, Nīca./

20653. Kad priekš Miķēļa nobirst
kokiem lapas, tad priekš Jurģa jau
liela zāle.
/J. Dreimenis, Mēdzūla./

20654. Ja priekš Miķēļiem kokiem
nobirst lapas, tad priekš Jurģiem
būs liela zāle.
/E. Laķis, Ozoli./

20655. Kad kokiem priekš Miķeļiem
lapas jau nobirušas, pavasarī
p[riekš Māras dienas nokusīs sniegs.
Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari
ilgi turēsies sniegs.
/V. Oinaskova, Ungurpils./

20656. Ja priekš Miķēļiem lapas
nobirst, tad priekš Jurģiem ziedēs
ievas.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

20657. Ja lapas nobirst priekš
Miķēļiem, tad būs silts un agrs pavasaris,
ja pēc - tad vēls un
auksts.
/L. Daaugaviete, Smiltene./

20658. Cik nedēļi priekš Miķēļa
koki nodzeltē, tik nedēļi priekš Ģurģa
piurmā zāle redzama.
/K. Jansons, Gatarta./

20659. Cik ilgi pēc Miķēļiem kokiem
stāv lapas, tik ilgi pēc Juriem
nav zāes.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

20660. Ja Miķeļos vējš pūš no
ziemeļiem, tad gaidāma auksta un
dziļa ziema.
/Bērziņš, Ropaži./

20661. Ja Miķeļos vējš pūš no
dienvidiem, tad silta ziema, ja no
rītiem vai vakariem, tad mērena.
/Bērziņš, Ropaži./

20662. Ja Miķeļa dienā silts lietus
līst, tad būs mīksta ziema.
/Bērziņš, Ropaži./

20663. Ja Mīkālī vēl ozoliem zīles,
tad dziļi Ziemassvētki.
/K. Jansons, Aumeisteri./

20664. Mīkālis ir laika diena un
to veci ļaudis svētīja. Mīkālī dara
alu un kaun gaili.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

20665. Miķeļa dienā cāļi jākaun,
tad tie labi izdodas.
/M. Ķimene, Mazsalaca./

20666. Mīkālī darīja alu, cepa
karašu un nestrādāja.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

20667. Miķēļu vakarā iegriež gailim
kaklu un to nēsā apkārt gar
visām dorēm un aptraipa stenderes
ar gaiļa asinīm. Gaili nedrīkst pavisam
nokaut. Dores vajaga tā krustiski,
lai buri un raganas nestaigātu
apkārt un nenospokotu lopus.
/K. Strūkle, Skrunda./

20668. Miķēļu vakarā visas staļļu
durvis smērē ar gaiļu asinīm, lai
stallī nestaigātu ļauni gari, bet tikai
svētais Miķēlītis vien.
/A. Ansone, Skrunda./

20669. Ja miķēļu tirgū auni badās,
gaidāmi lieli kari.
/J. Cinovskis, Snēpele./

20670. Kad Mīkālis ir jaunā mēnesī,
tad ziemu negādīga lopu barība.
/K. Jansons, Plāņi./

20671. Ja uz Miķeļiem nav saules,
tad negausa barība, jo velnam
nav laika kaltēt siena, un tādēļ
tas zags citiem no šķūņiem.
/A. Cirslis, Kalupe./

20672. Ja Miķeļa vakarā, govīm
mājā nākot, kādai no tām pie mutes
redzama zāle, tad to ziemu lopbarība
būs dārga.
/J. A. Jansons, Piņķi./

20673. Kad govis Miķeļdienā nāk
no ganiem mājās un zāle ir mutē,
tad to pavasarī lopiem trūkst barības.
/L. Ezīte, Alūksne./

20674. Miķeļa vakarā jāsargājas,
ka govīm, no ganiem mājās dzenot,
nav pielipis kāds kušķis ēdamā pie
mutes. Nākošā ziemā tajās mājās
tad esot liels bads ar lopu ēdamo.
/A. Ansone, Skrunda./

20675. Miķeļdienā jāskatās vaai
govis nāk mājā ar zāli mutē vai
bez tās. Ja ir zāle mutē, tad govīm
pietrūks ēdamā.
/M. Veinberga, Vecmokas./

20676. Miķēļa dienas vakarā jārugās,
lai govis nenes mājā aiz lūpas
zāļu kušķīti, jo tad ienes mājā
badu.
/Fr. Vāvere, Rembate./

20677. Miķeļu naktī vajaga dot
govīm jukumu salmus ēst, tad govis
arī ziemā ēd salmus.
/E. Baltiņš, Raiskums./

20678. Kas Miķēļu dienā vērpj,
tam aitas labi neizdodas.
/K. Šilinga, 1832, g., tirza./

20679. Ja visu Miķeļa dienu vējš
pūš vienādi, tad labības cenas būs
vienādas rudenī un pavasarī. Ja
vējš priekšpusdienā stiprāks, tad
rudenī būs dārgāka labība, bet ja pēc
pusdienas, tad labība dārgāka pavasarī.
/Bērziņš, Ropaži./

20680. Ja Miķeļa dienā visu dienu
vienāds vējš, tad būs vienādas
labības cenas rudenī un pavasarī. Ja
vējš priekšpusdienā stiprāks, tad
rudenī dārgāka labība, bet ja pēc


20681. To nedēļu priekš Miķēļiem
vajag kāpostus ieskābēt, jo šī
ir dzelzu nedēļa, tad kāposti labi
rūgst; tāpat tad vajag visas saknes
noņemt.
/O. Līde, Rauna./

20682. Līdz Mikāļam tik saknes
aug.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20683. Pēc Mīkāļa vairs cita neviena
sakne neaug, tik viens kāposts
vie vairs aug.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20684. Mīkāļa nakti kāpostiņš
augot raun diegu pušu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20685. Miķēļa nedēļā nedrīkst
kāpostus noņemt, tad tie ir sūri.
/E. Laime, Tirza./

20686. Miķeļu nedēļā nav jāņem
kāposti no dārza, tad tie cieti kubulā.
/A. Aizpurve, Lubāna./

20687. Miķēļa nedēļā kāpostus
nedrīkst baļļā likt, tad ilgi vārās.
/I. Zariņš, Palsmane./

20688. Ja Miķēļu dienas rītā
priekš saules lekšanas izber uz
krustceļiem mēslus un paklausās,
uz kuru pusi suņi rej, tad no tās puses
var gaidīt nākamo vīru.
/V. Holcmane, Vandzene./

20689. Miķeļa vakarā puišiem jāved
meitas [pie krāsns, un meitai jāteic:
"Drasti pečka! Kā tu sildīji
mani šo gadu, tā sildi joprojām!"
Tas ir tādām meitām, kas to
gadu vēl nav apprecējušās.
/O, Muceniece, Ventspils./

20690. Miķēļa vakarā pieved
puisi pie krāsns un saka: "Drastvi
pečka! Kad nav sildītājas, lai silda
pečka!"
/L. Bumbiere, Talsi./

20691. Ja grib, lai kāda meita
tai gadā neapprecējas, tad Miķēļa
vakarā jāsper slota sētmalē un jāsaka:
"Miķelīša vakarā slotu sviedu
sētmalā, lai satrūda tautu dēli, tā
kā slota sētmalā."
/K. Jansons, Plāņi./

20692. Miķeļa vakarā jālauž žogu
stibiņas; uz kuru pusi atskan atbalss,
uz to pusi ir brūtgāns. (Sal.
Jaunsgads.)
/L. Bumbiere, Talsi./

20693. Miķēļa vakarā uzkāpj uz
cepļa slotas, un jāj cūkkūtij trīs
reizes apkārt, tad pieklauvē pie cūk kūts
durvīm un klausās, vai kuilis
rukst, vai ne. Ja nerukst, tad togad
precēties nedabūs. (sal. Jaunsgads.)
/L. Bumbiere, Talsi./

20694. Ja Miķēļu vakarā piedauza
pie cūkstaļļa durvīm, tad cūka
atrukst, pēc cik gadiem būs jāmirst.
/A. Zebergs, Vandzene./

20695. Kad pēc veciem Mīkāļiem
vēl kokiem nav nobirušas lapas, tad
būs vēls pavasaris un priekš Jurģiem
nebūs zāles.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20696. Cik ilgi pēc Miķēļiem lapas
stāv, tik ilgi pēc Jurģiem nav
zāles.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

20697. Ja kokiem lapas nav nobirušas
līdz Miķeļiem, tad nākošā
gadā ap Jurģiem ir salnas.
/F. Gruzīte, Lubāna./

20698. Ja kokiem rudenī lapas
nobirst jau priekš Miķēļdienas, tad
pavasarī agri sagaidāma zāle.
/V. Alke, Jaungulbene./

20699. Ja rudenī kokiem nenobirst
lapas līdz Miķēļiem, tad būs
auksts pavasaris - vēlu zāle augs.
/A. Zālīte, Bērzpils./

20700. Ja rudeni priekš Miķeļiem
nobirst kokiem lapas, tad pavasari
priekš Jurģiem būs zāle; ja
lapas nobirst pēc Miķeļiem, tad zāle
būs tikai pēc Jurģiem.
/E. Laime, Tirza./

20701. Ja Miķeļa diena un nakts
ir miglaina, tad būs laba vasara;
ja sausa un auksta - slikta vasara.
//E. Laime, Tirza./

20702. Ja rudeni Miķeļu nakti ir
ļoti tumšs, tad ziemā lopiem nepietiks
barības.
/H. Zeltkalns, Lubāna./