MIRONA VAINA.
20789. Ja cilvēks palicis dzeltāns,
dilis un tam palikuši stīvi locekļi,
tad to slimību sauca - mirona
vaina. Šo slimību dziedējuši šā:
ņēmuši veca mēneša piektvakarā
smiltis no nelaiķa kapa, nolikdami
tai vietā naudu. Smiltis iebēruši
ūdenī, kurā tad slimais mazgāts.
/Radagaiss, Vidridži./
20790. Kad mirons vēl ir mājā,
tad nedrīkst dalīt viņa mantu, jo
tad piesitoties nelabums, ko sauc
par mirona vainu. Ja nu gribot
tikt no mirona vainas vaļā, tad
jāņemot viena lapa no dziesmu
grāmatas, tajā jāievīsta nauda un
tad lapa ar naudu jāiekasa kapā,
lai vaina atsistos.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20791. Tiem, kas mironu mazgāja
un apkopa, izdalīja mirona drēbes.
Ja tā nedarīja, tad mazgātājiem
dametās mirona vaina,
un tā bija tāda, ka rokas palika
pamirušas un nevarīgas.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20792. Kamēr mirons mājā, tikmēr
nedala viņa mantu un nestrīdas,
jo tad piemetas ļaunums. Ja
nu manta jādala un bez naida
aŗ nevar iztikt, tad mironam
zārkā jāiemet veca pakava nagla,
bet zagšus, tā ka neviens neredz.
tad ne pašam, ne kustoņam
neķersies nekāds ļaunums.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20793. Kas pēc mirona mantas
strīdas, tad piemetas mirona vaina.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20794. Uzrokot vecus kapus, atrod
pie mironiem pīpes, susekļus
un šņabi. Tādas lietas atstājot turpat
kapā. Bet dažs nebēdīgs vecs
vīrs teicas arī šo šņabi dzēris. Bet
tādas vecas lietas nedrīkstot ņemt,
jo tad ņēmājam piemetoties mirona
vaina.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20795. Mirona vaina piemetoties
tā, ja gadoties braukt pretī svešiem
bērniekiem un kāds bērnieks par
pretī braucēju ko sliktu runājot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20796. Lai mirona vainu varētu
izārstēt, tad jāpaņemot no kapa
trīs šaujas smilšu un to vietā jāatstāj
kāds zieds, vislabāki nauda.
Smilti jāieberot Ūdenī un jāmazgājot
slimā vieta.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20797. Slimā vieta jānospaida
trīs reizes ar tā mirona roku, no
kā vaina piemetusies.
/H. Skujiņš, Smiltene./