I. Mirstamā vieta un cisas.
II. Acu aiztaisīšana.
III. Mirona drēbes.
IV. Mirona mazgāšana.
V. Miroņa apģērbs.
VI. Velēšanās un mazgāšanās.
VII. Zīlēšana un prātošana.
VIII. Raudu atmiņas mūsu dienās.
IX. Mirons sapņos.
20798. Vajaga izsargāties pirmam
par nomirušā guļas vietu pāriet.
Kas tur pirmais pāriet, tam
drīzi pakaļ jāmirst.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./
20799. Tai vietā, kur cilvēks no miris,
iesit lielu dzelzs naglu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
20800. Pirtī, kur vecais Andrejs
bija miris, viņa dēls iesita sienā
vienu naglu.
/Rig, Almanach, 1864. Des alten
Andreas Tod, %0./
20801. Tai vietā, kur nelaiķis
nomira, iedzina naglu zemē.
/J. Dāvids, Biksere./
20802. Tai vietā, kur kāds miris,
iesita naglu un uzlēja glāzi brandavīna,
lai citiem iedzīvotājiem tai
vietā nekas nekaitētu.
/M. Viļuma, Valmiera./
20803. Tai vietā, kur nelaiķis
miris, iesita naglu, lai citiem nepiemetas
mirona vaina.
/Radagaiss, Vidridži./
20804. Tai vietā, kur nelaiķis
miris, iesit kulā naglu, vai adatu,
lai cilvēkam, kas tur kāju uzmin,
nepiemetas krītamā kaite.
/Dandēns, gatarta./
20805. Tai vietā, kur mironis miris
un nomazgāts, jāiesit nagla, tad
tur spoki nerādīsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
20806. Ja mājās kāds nomirst,
tad jāslauka istaba, lai vairāk neviens
nemirst.
/A. Bērziņš, Rīga./
20807. Kurš pirmais ieiet tādā istabā,
kur gulējis mirons, tam drīzumā
jāmirst.
/K. Poga, Penkule./
20808. Cisas, uz kurām mirušais
gulējis, tikušas izmestas ārā un uz
ceļa sadedzinātas.
/Rusvurms, Inland, 1855, 20 (312)./
20809. Ja uzmīž uz mirona cisām
jeb arī to vietu, kur izliets
mirona mazgājamais ūdens, tad
pakaļa nositas ar vātīm.
/J. K. Dambrgs, Ēdole./
20810. Cisas, uz kurām mironis
gulējis, jāsadedzina; ja ar tām pakaisot
lopus, tad lopi nosprāgstot.
20811. Gultas cisas (salmus vai
sienu), uz kurām kāds nomiris, nedrīkst
kaisīt lopiem, jo tad ar pēdējiem
var notikt kāda nelaime.
/ O. Pelēce, Jaunpiebalga./
20812. Tās cisas, uz kurām nomira,
izkaisīja kūtī, lai nevienam
vaina nepiemestos.
/H. Skujiņš, Smiltene./
II. Acu aiztaisīšana.
20813. Kad cilvēks nomirst, tad
viņam tūlin aizspiež acis, un kad
mirons ir ielikts zārkā, tad uzlika
tam sidraba naudu uz acīm un noņēma
to tikai bēru dienā. To naudu
paglabāja un nevienam nedeva.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20814. Kad mirušam nestāvot
acis ciet, tad tās vajagot ar naudu
aizspiest.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./
20815. Kad cilvēks ir nomiris,
tad uzliek viņam uz acīm kādu
naudas gabalu, lai acis aiztaisītu.
/P. Š., Rauna./
20816. Ja mironam nevar acis
aiztaisīt ciet, tad jāliek virsū sudraba
divdesmit kapeiku gabals.
/H. Lindberga, Jaunrauna./
20817. Ja dzimtā nomirst kāds
cilvēks, kam acis paliek vaļā, tad
tai pašā gadā no tās pašas dzimtas
vēl mirs kāds cilvēks.
/A. Ķirse, Ruba./
20818. Ja mironim acis vaļā, tad
vēl kāds mirs.
/E. Bukava, Rīga./
20819. Ja mironim paliek acis
vaļā, tad kādas no tuviniekiem drīz
mirs.
/E. Rotmane, Jaunauce./
20820. Ja kāds mirstot atstāj
acis vaļā, tad kāds mirs drīz pēc tā.
/M. Ramane, Brunava./
20821. Kad mironim acis vaļā,
no tā piederīgiem kādam drīz jāmirst.
/V. Liepiņa, Penkule./
20822. Ja mironim abas acis taisās
vaļā, tad divi mirs pakaļ, ja
viena - viens.
/E. Laime, Latgale./
III. Mirona drēbes.
20823. Drēbes, kas mirējam mugurā,
netika vis novilktas, bet plēstin
noplēstas. Cisas līdz ar noplēstām
drēbēm sasēja nastā un nolika
tādā vietā, kur nav nekādas staigāšanas.
/J. Dāvids, Biksere./
20824. Mironam tūliņ novelk
drēbes, kuras tad sadedzina, vismaz
kādu drēbes gabalu iemet
ugunī.
/Russvurms, Indland, 1855, 20 (311)./
20825. Mirona drēbes nosvēra,
lai tas, kas viņas valkās, nedabūtu
mironu vainu.
/Radagaiss, Vidridži./
20826. Mironam novilkto kreklu
paglabā kā dziedējamo līdzekli, ar
kuru apspaidīja dažādas vainas,
piem. rozi. (Sal. bēres.)
/Dandēns, Gatarta./
20827. Veļa, kas mironim mugurā,
jāpaglabājot. Ja ar to pārsienot
kādu rētu, tad tā drīz sadzīstot.
/A. Liepiņa, Lubāna./
20828. No miroņa nevar ņemt
nekādu priekšmetu, jo tad tas sekos
visu mūžu pakaļ un prasīs, lai
atdod.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
20829. Ja mironim drēbes gabals
jeb palags tiek mutē, tad ir
jāmirst visiem tuviniekiem.
/Russvurms, Indland, 1855, 20 (312)./
20830. Mirušā Andreja vedekla pārklāja
par to mironi
palagu, lai kāds stūris netiktu tam mutē, kas būtu
lielas
nelaimes zīme.
/Rig. Almanach, 1864. Des alten Andreas Tod, 50/
20831. Ja mironis ieņēmis
mutē palagu, tad viņš vēl no
piederīgiem kādu ņems uz veļu
valsti sev līdz.
/V. Līce, Drabeši./
20832. Kad mironim staigā utis
pa drēbēm, tad pirmā uts, ko ierauga,
jāpabāž zem drēbēm, lai
utis vairs nestaigātu.
/J. Lazdāns, Kalnupe./
IV. Mirona mazgāšana.
20833. Mironis jāliek uz salmiem
un tad jānomazgā; vēlāk šie
salmi jāsadedzina un viņu pelni jāizkaisa
pa tīrumu, tad labību nenoēd
kukaiņi un citi mūdži.
/K. Šuberts, Bramberģe./
20834. Tiklīdz slimnieks izlaida
garu, visi, kas tai kambarī dzīvoja,
apāva kājas, jo kad mironu mazgāja,
tad nedrīkstēja staigāt basām
kājām.
/Punka, Trikāta./
20835. Kad mironu mazgā, tad
nestaigā plikām kājām, lai nepiemestos
kāda vaina.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20836. Kas kailām kājām staigā,
kur mironu mazgā, tam kāju apakšas
niez un plīst.
/K. Jansons, Plāņi./
20837. Mironu mazgājot lika pie
mutes ūdeni ne vairāk kā trīs reizes,
jo cik vairāk liekot, tik velnam
muti mazgājot muti.
/ J. Upīte, Gatarta./
20838. Ja mironam atstāj neizmazgātas
nāsis vai ausis, tad viņš
sapinīs kārstās.
/K. Jansons, Plāņi./
20839. Līķi mazgājot neviens
nedrīkstēja tam apkārt iet. (Sal.
zārks.)
/P. Blauss, Ērgļi./
20840. Nelaiķi mazgāja ar izparu,
apģērba to baltā palagā un
uzlika tam baltu mici galvā.
/Punka, Trikāta./
20841. Mirona mazgāšanu izdara
arvien sievietes, kurām pēc iespējas
vajaga būt nomirēja tuvākām
radiniecēm. Tai vietā, kurā
mazgāšana izdarīta, senāk situši
grīdā naglu un laistījuši brendiņu
apkārt, lai ļaunums nepiesitas.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 172./
20842. Tai istabā, kur kāds mironis
ir mazgāts, vajaga iesist grīdā
jeb kulā trīs naglas, lai tur nepaliktu
mirušā slimība.
/P. Zeltiņa, Rīga./
20843. Tai vietā, kur mironu
mazgāja, iesita kulā vecu pakavu
naglu, lai gars nestaigā pa māju
apkārt.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
20844. Kad mironu mazgā, tad
tai vietā grīdā jāiesitot trīs naglas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
20845. To ūdeni, kur mironis
nomazgāts, lej tādā vietā, kur neviens
pāri nestaigā (paklētē), lai
dzīvi radījumi pāri ejot neapmirtos.
/H. Siliņa, Dobele./
20846. To ūdeni, kurā mirons
mazgāts, neizlēja vis pa kājām, bet
tik tādā vietā, kur neviens nestaigā.
Ja mirona ūdeni izlej uz celiņa
un kādam gadās tur iet pāri
plikām kājām, tad tam piemetas
mirona vaina.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
20847. Līķa mazgājamo ūdeni
izlēja tādā vietā, kur cilvēki un
lopi nestaigā.
/K. Ttreuers, Sarkanmuiža./
20848. Līķa mazgājamo ūdeni
nolēja zem klēts.
/J. Dāvids, Ēegļi./
20849. . Līķa mazgājamo ūdeni
izlēja tādā vietā, kur cilvēki
nestaigā
/P. Blaus, Ērgļi./
20850. Mirona mazgājamais
ūdens jāsalej pirtī palāvē, lai
mirons ir pie miera.
/K. Jansons, Plāņi./
20851. Ar ūdeni, kurā mazgā
mironi, jāizmazgā visa istaba, tad
izies blaktis un taraki.
/O. Darbiņš, Birži./
20852. Ar to ūdeni, kurā mirons
mazgāts, jāizslaka šķirbas, tad visi
prusaki un plaktis iznīks.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20853. No mirona mazgājamā
ūdens blaktis iznīkst.
/ K. Jansons, Viļāni./
20854. Ar ūdeni, kurā mazgāts
mironis, var izdzīt no mājām brusakus
un circeņus.
/A. Zālīte, Bērzpils./
20855. Istaba jāizlaista ar to
ūdeni, kurā mazgāts līķis, tad brusaki
izput.
/A. Oše, Lubāna./
20856. Ar to ūdeni, ar ko mirons
mazgāts, varot prusakus no mājas
izdzīt.
/T. Ziemele, Smiltene./
20857. Ar to ūdeni, kurā mirons
mazgāts jāslaka sev trīs reizas
krustāniski par krūtīm, tad mirons
nerādoties sapņos.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20858. Ja līķa ūdeni, kur līķis
mazgāts dzerot, tad bailes neesot.
/J. Bitaks, Litene./
20859. Ja ar līķa ūdeni, kur līķis
mazgāts galvu mazgājot, tad galva
nesāpot.
/J. Bitaks, Litene./
20860. Labas zāles pret visām
slimībām ir miroņu ūdens, t. i.
ūdens, kurā mironis mazgāts.
/A. Didriuksone, Nogale./
20861. Ziepes, ar kurām mironis
mazgāts, lietoja pēcāk kā zāles pie
dažādu vainu apmazgāšanas un
apriebšanas. Sevišķi maziem bērniem,
kuriem no dzimšanas bija
kādi plankumi jeb sarkanumi uz
miesas, šādas vietas apmazgāja, un
ja līķis vēl bija mājās, tad tās
arī
aprieba ar miroņa roku.
/P. Lodziņš, Sēlpils./
20862. Tās ziepes, ar kurām mirons
mazgāts, vajagot nolikt, un ja
kāda kaite no mirona piemetusies,
tad ar tām ziepēm varot izārstēties.
/T. Ziemele, Smiltene./
20863. Ar mirona mazgājamām
ziepēm jāmazgā bērns, kad tam no
mirona kāds nelabums piesities.
/K. Jansons, Plānņi./
20864. Ar ziepēm, ar kurām
mazgā mironi, var izdzīt govīm un
zirgiem veļa kaulus.
/A. Zālīte, Berzpils./
20865. Tās ziepes, ar kurām mirons
mazgāts, izdēd beidzot pašas
no sevis.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20866. Lupatas, ar ko līķi mazgā,
top glabātas, kā līdzeklis pret
dažādām slimībām.
/P. Rozens, Garoza./
20867. Kad mironi mazgā, tad
vajaga paņemt to lupatiņu un ēnā
izžāvēt. Un ja pēc tam kakls sāp,
tad to lupatiņu apsien ap kaklu,
lai paliek vesels.
/J. Banazis, Nīca./
20868. Arī dažas citas lietas, kas
pie miroņa lietotas, uzglabāja citādi
nedziedējamu vainu apriebšanai.
Īpašā cieņā stāvēja gredzeni
un saktis, kas mirējam bijušas
klāt.
/P. Lodziņš, Sēļpils./
20869. Kad mironis tiek mazgāts
un nav ģērbts, plānā nagla jāiesit, lai
nāvi piesistu.
/No Kolkas jūrmalas: "Ziņas
un stāsti par Dieva valstības
lietām", IV, 1852, Aizliegts izd./
20870. Tanī vietā, kur mirons
mazgāts, grīdā jāsit nagla, lai
nāvi pienaglotu.
/J. Jansons, Plāņi./
20871. Kur mirons mazgāts, tur
iesit kulā trīs vecas pakavu naglas,
lai nenotiktu "uzmazgāšanās", t. i.
lai uz šīs vietas kādam citam mazgājoties,
tam nepiesistos kāda nelaba
kaite.
/M. Lejiņš, Valmiera./
20872. Tai vietā, kur mirons
mazgāts, jāiedzen nagla. Mironu
mazgātājam jādod zieds, prievīte
vai cits kas, lai mazgājot rokas netirpst,
vai nauda jāmet ūdenī.
/O. Šulme, Embūte./
20873. Tai vietā, kur mirons
mazgājot sēdēja, iedzina pakavu
naglu.
/P. Blaus, Ērgļi./
20874. Tanī vietā, kur mironis
mazgāts, jāiedzen nagla, citādi niez
kājas, ja tur uziet basām kājām.
/B. Daņilovs, kacēni./
20875. Tai vietā, kur mirons
mazgāts, jāiedzen nagla.
/V. Spandegs, Pociems./
20876. Tai vietā, kur mironu
mazgāja, iesita kūlā vecu pakavu
naglu, lai gars nestaigā pa māju
apkārt.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20877. Tai vietā, kur mironu
mazgājot, vajagot iesist grīdā trīs
naglas, tad neesot no mirona bailes.
/T. Ziemele, Smiltene./
20878. Tai vietā, kur mirons
mazgāts, iesit trīs naglas, lai mazgātājiem
nepiemestos mirona vaina.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20879. Kur mirons mazgāts, tur
negāja pāri, kamēr to vietu noziedoja.
/M. Viļuma, Valmiera./
20880. Kas uz tā krēsla sēd, uz
kura mirons mazgāts, tam drīz jāmirst.
/K. Jansons, Plāņi./
20881. Mirušā mazgātājam visādā
ziņā jādod zieda nauda, - kaut
arī tik 3 kapeikas - lai viņam
rokas nesāpētu.
/P. Zeltiņa, Rīga./
20882. Kas par mirona mazgāšanu
zieda (naudu) nedabū, tam
rokas plīst un tirpst.
/K. Jansons, Plāņi./
20883. Ja miroņa mazgātājai
niez deguns, tad tā drīz mirs.
/V. Līce, Drabeši./
20884. Pār to vietu, kur mironis
mazgāts, neviens nedrīkst iet pāri,
citādi var dabūt miroņa vainu.
/A. Dagone, palsmane./
20885. Kur nomazgājot mironi,
tai ūdenī vajagot nomazgāt muti,
lai bailes nebūtu.
/J. Daizis, Nīca./
20886. Ūdenī, kurā mazgāts līķis,
vajaga nomazgāt seju, tad nebūs
bailes no miroņiem.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
20887. Lai nebūtu no miroņiem
bailes un lai tie nerādītos bieži
sapņos, jāpāriet par to slapjumu,
kas notecējis mironi mazgājot.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./
20888. Ja no miroņiem bailes,
vajag mironim labās kājas lielo
pirkstu saspiest, tad bailes vairs
nav.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
20889. Tai traukā, kur mirona
mazgājamais ūdens bija saliets,
iemeta papriekšu sidraba naudu,
lai mazgātājam nekāds ļaunums
nepiemestos.
/H. Skujiņš, Smiltene./
20890. Miroņa mazgātājai jādod
zieda nauda vai citas dāvanas,
jo citādi tai piemetoties kāda nelaba
kaite.
/ A. Lieepiņa, Lubāna./
20891. Mirona mazgātājam jādod
zieda nauda, vismaz trīs kapeikas,
lai rokas netirpstot un lai
nepiemetas kāda slimība.
/J. Jansons, Plāņi./
20892. Ja mirona mazgātājam
nedod zieda par darbu, tad mazgātājam
tirpst rokas. (Sal. bērns.)
/J. K. Dambergs, Ēdole./
20893. Kas mironu mazgājot,
tam bērēs jāsēdot goda vietā. Tas
nedrīkstot iedalīties pie cita kāda
bēru rīkošanas darba.
/D. Dama, Smiltene./
20894. Kas mironi apkopis un
mazgājis, tam vajaga zārkā ielikt
kādu naudas gabalu vai kādu citu
ziedu, lai pašam nepiemestos kāda
kaite.
/A. Vikmane, Liepupe./
20896. Miroņa drēbes šujot, nedrīkstot
mest mezglu, tas mironim
graužot.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
20897. Mirona drēbes šūnot diegā
mezglu nemet.
/K. Jansons, Plāņi./
20898. Mirona drēbes šūnot nedrīkst
mezglu mest.
/P. Zeltiņa, Iksšķile./
20899. Līķim drēbes šujot, nedrīkst
mezglus mest - tie viņiem
spiežot.
/K. Cobriks, Tukums./
20900. Mirstamo kreklu šujot
nedrīkst mest mezglu, jo tad mironim
grūta guļa.
/M. Vaaldmane, Zaļāmuiža./
20901. Ja mirušam cilvēkam šuj
drēbes, tad nedrīkst aizmest nevienu
mezglu, tad mirušam grūta dzīve
viņā saulē.
/M. Klēbacha, Sātiņi./
20902. Kad šuj līķu drānas, tad
nedrīkst mest mezglus, citādi ātri
jāmirst.
/K. Cobriks, Jelgava./
20903. Mironi ģērbjot nekā nedrīkst
mazgā siet, lai tas, debesīs
tiekot, laicīgas drēbes varētu ātrāk
nomest.
/A. Skuja, Vestiena./
20904. Kas jau bija nolemts miroņa
apkopšanai un viņa apģērbam,
to tam arī nedrīkstēja atraut,
citādi nelaiķis rādīsies sapnī un žēlosies,
ka šīs lietas viņam trūkstot.
Ja nu kāda iemesla dēļ kaut kas
atlicis neizlietots, tas jāiznīcina vai
jāsadedzina. Tad mironis to lietu
būs dabūjis un turpmāk vairs nežēlosies.
/P. Lodziņš, Sēļpils./
20905. Kad vecais Andrejs bija
nomiris, tad tam uzvilka goda drēbes
mugurā un ielika garu ceļa
nūju rokā, it kā viņam būtu jāiet
tālā ceļā.
/Rig. Almanach, 1864. Des alten
Andreas tod, 50./
20906. Mironam vajadzēja būt
ģērbtam tikai baltās drēbēs, vajadzēja
būt baltam kā enģelīšam, citādi
to viņā pasaulē nelaižot iekšā.
Tādēļ mironam uzvilka baltu kreklu,
apsēja baltu lakatiņu poliski ap
galvu, apvilka kājās baltas diegu
zeķes un ietina to baltā palagā
/J. Upīte, Gatarta./
20907. Mironu uzsēdina uz beņķa
vai bluķa, nomazgā, tad ieģērbj
baltās nātna drēbēs: uzvelk kreklu,
ūzas, baltas diegu zeķes un galvā
uzliek no baltiem diegiem adītu
mici ar sarkanu ranti.
/A. Ģēgģeris, Vecpiebalga./
20908. Līķa apģērbs bija vienkāršs
un plāns: vīrietim vilka kreklu,
biksas, svārkus un zeķes. Galva
palika plika; retāki uzmauca galvā
no baltas vilnainas dzijas adītu mici,
kam naga vietā uz pieres ieadīta sarkana
strīpa. Sievietei uzģērba
kreklu, brunčus, jaku, priekšautu
un zeķes. Sievām lika galvā
mici, jaunām meitām sēja lakatiņu
jeb baltautiņu.
/P. Lodziņš, Sēļpils./
20909. Mironam neāva kājās
nedz vīžu, nedz pastalu, jo tad viņā
pasaulē grūta staigāšana un citi
moroni tāda neieraugot.
/J. Upīte, Gatarta./
20910. Lazdoniešiem ir ieradums
mironus ar pastalām likt
zārkos, lai tiem atvieglotu ceļu uz
debesīm.
/Baznīcas vizit., 1775./
20911. Mironam uzvilka jaunas
pastalas, bet tām taisīja caurumus,
lai tās drīzāk noplīst, jo debesīs,
tai vietā dodot kurpes.
/Saams, Lejasciems./
20912. Pēc mazgāšanas mironi
apģērba tais drēbēs, ko viņš godos
valkājis. Vīriešu apģērbs bija:
krekls, ūzas, gari balti svārki un
jaunas pastalas; sieviešu apģērbs:
krekls, svārki ar vamžiem, jaunas
pastalas un vīkala. Vīriešiem uzlika
galvā goda mici, sievietēm aptina
ap galvu linkaini.
/K. Treuers, Sarkanmuiža./
20913. Rakstītu (ēķelētu) palagu
līķim nesedz, jo citādi nelaiķa
dvēselei jālodājot papalaga caurumiņiem.
/P. Rozens, Garoza./
20914. Mirona palags bijis divu
nīšu audums, ne trinītis.
/Skat. LD 27530./
20915. Līķim uz krūtīm jāuzliek
nauda, kura bēru dienā jāpabāž
apakš ēdamā galda galdauta,
tad bērinieki maz ēd.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
20916. Līķa nesamās bēres taisīja
lieliem cilvēkiem no lubu gabaliem,
bērniem no bieziem skaliem.
Tam nolūkam lika trīs kokus
gareniski un otrus trīs viņiem
krustām pāri, un krustos sasēja
kokus stipri ar šņorēm, bet atkal
tā, ka šņores gāja krusteniski viena
pār otru. Tā tad koka krusti
kopā ar šņoru krustiem virs - un
apakšpusē deva pavisam trejdeviņus
krustus.
/Sams, Lejasciems./
VI. Velēšanās un
mazgāšanās.
20917. Kamēr līķis nav pavadīts,
nekur pirti, neslauka istabu,
nesukā matus, nemazgā drēbes;
kasa grib galvu sukāt, lai ejot pie
kaimiņa.
/K. Šilings, 1832. g. Tirza./
20918. Tā istaba, kur mirons
guļ, nav tikmēr jāslauka, kamēr
to neiznes laukā.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
20919. Kamēr mironis ir mājā,
tikmēr nekurina pirts, neslauka
istabas, nemazgā drēbju un nesukā
galvas.
/Rusvurms, Inland, 1855, 329./
20920. Tuvinieki taisīja bēres
nemazgājušies, galvas nesukājuši
un savās valku drēbēs; tai mājā
netika istabas slaucītas, pirts kurināta,
neviens nemazgājās un nesukāja
galvu, turpretī visu pēdējo
nakti tika uguns dedzināta.
/Rig. Almanach, 1864. Des alten
Andreas Tod, 52./
20921. Kad mirons mājā, tad
nevaiga velēties, nedz arī galvu sukāt,
jo tad viņam metas utis virsū.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./
20922. Pa visu to laiku, kamēr
līķis mājās vai arī tuvējos kaimiņos,
ne velējās, ne vērpa, ne auda,
ne adīja, ne šuva. Iesāktu audeklu
pat iznesa no istabas, kamēr līķi
paglabāja. Arī lopus pa to laiku
nedzina pirmo reizi laukā, ja bija
kopus ganības ar citiem, jo citādi
lopi savā starpā ļoti badījās.
/P. Lodziņš, Sēļpils./
20923. Kad mirons mājā, nedrīkst
drēbes velēt, jo ūdens tad
krītot mirušajam virsū. Drēbes tomēr
var mazgāt baļļā, tik lai ūdens
nelīst pāri.
/Z. Lancmanis, Sauka un Viesīte./
20924. Kad mirons mājā, nedrīkst
velēties - līķis raibs paliekot.
/M. Poriete, Lubāna./
20925. Kamēr līķis mājā,
nevelēja
drānas, lai sārņi un netīrumi
mironam acīs nešļakstās. Pa to
laiku arī pirtī nepērās. Bet ja caur
māju tek upe, vai ceļš iet cauri,
tad var velēties un pirtī iet.
/A. Ģēģers, Vecpiebalga./
20926. Kamēr līķis mājās,
nedrīkst
velēties, tad līķim apšļakst
ģīmis, t. i. ģīmis paliek raibs, netīrs.
tas pats jādara, ja līķis ir
tuvīnos kaimiņos.
/A. Aizsils, Lazdona./
20927. Kamēr mirons mājā, nedrīkst
velēties, citādi mirons apšļakstēs.
/L. Reiteris, Lubāna./
20928. Kamēr līķis mājā,
nekurina
pirti un arī nevelējās, lai nelaiķim
neaizšļakst acis un lai labība
nerūsē.
/P. Blaus, Ērgļi./
20929. Ja mironim mājā esot velējas,
tad tam piešļakstinot acis,
/E. Zirnītis, Lubāna./
20930. Kamēr mirons mājā, nedrīkst
neviens velēties, nedz arī
iet pirtī, jo visi melnumi nāk mironim
virsū.
/M. Lejiņš, Valmiera./
20931. Kamēr mirons mājā, nevar
pirti kurināt un drēbes mazgāt,
jo tad aizgājušais svīst.
/A. l. Puškaitis./
20932. Kamēr līķis māja, nevar
kurt pirti, jo tad līķis svīst.
/RKr. 6./
20933. Ja mironis māja, tad nevajagot
pirti kurināt, citādi mironis svīstot.
/K. Cobriks, Kroņa-Vircava./
20934. Ja mirons mājā, tad nevajaga
velēties; ja velējas, tad mirons
zils paliek.
/Atbalss k. 1897. K. Klieķeris,
Skujene./
20935. Kad myrūns sātā,
tod
nadreist drēbu velēt, lai myrūns
napalyktu nagleits.
/A. Brozinska, Barkava./
20936. Kamēr mirons mājā, nedrīkstēja
velēties, lai melnumi nekristu
mironam virsū.
/M. Viļuma, Valmiera./
20937. Kad mironis atrodas mājās,
tad nedrīkst drēbes velēt ar
vāli, jo tad mironim skrien šļakatas
ģīmī.
/J. Apsalons, Sēļpils./
20938. Kamēr līķis mājā,
nedrīkst
velēties, jo šļakatas krītot
līķim ģīmī.
/J. Dāvids, Biksere./
VII. Zīlēšana
un prātošana.
20939. Daži lielās, ka tie varot
nomirušus aicināt un ar tie runāt,
un arī tādu netrūks, kas tiem
tic.
/W. Maczewski, Spr. garāmata
1793, 699./
20940. Nomirušam cilvēkam
galva jāgriež uz ziemeļiem, kājas
uz dienvidiem, tad neviens
dzīvnieks viņu neaiztiekot.
/P. Kļaviņš, Talsi./
20941. Mironis jānoliek tā, lai
viņu apspīd dilstošs mēness, tad
viņu ātri saēd tārpi.
/B. Indriksone no 80 g. vecas
B. Gūtmanes, Sece./
20942. Ja jauns mēness apspīd
mironi, tad to drīz tārpi sagrauzīs.
/V. Bērziņa, Priekule./
20943. Kad līķis ziemas laikā
pa (rudzu) druvu top vests, tad
druva paliekot neauglīga.
/Latv, Avīzes, 1824, 32./
20944. Citi nekad neved līķi par
lauku bez gruntīga ceļa, jo citādi
nomaitājot lauku un labība vairs
labi neaugot.
/K. Boivics, 1862. g., Lubāna.
A. Blīnšteins rokraksts./
20945. Ja mironi nes gar tīrumu,
tad tur vairs labība labi neaugot.
/E. Metuzāls, Turaida./
20946. Ja līķi pa lauku nes, tad
tai laukā gušņas aug.
/T. Rigerte, Brunava./
20947. Mirušā Andreja vedekla
uzlika mironam roku uz vaiga, vai
tie nebūtu mīksti un silti, jo tā
būtu zīme, ka kādam dzimtas loceklim
ir jāiet tam pakaļ.
/Rig. Almanach, 1864. Des alten
Andeas Tod, 50./
20948. Ja līķis nav stīvs palicis,
tad tai mājā jeb rados vēl kāds
mirs.
/A. Blīnšteina rokraksts, Kandava
un Aizdzīre./
20949. Kad mirons ilgāku laiku
stāv mīksts, tad viņa rados kāds
drīzi mirs.
/P. Š., Rīga./
20950. Ja mironis līdz vešanai
uz kapiem vēl nav gluži sastindzis,
tad tanī dzimtā vēl kāds mirs.
/V. Miķelāns, Rubeņi./
20951. Ka myrūna līkis
uotri
nasteivej, tad pēc jou miers.
/H. Z. Valainis, Eglūna./
20952. Kad mironim pēc dažām
dienām locekļi vēl nav sastinguši,
tad drīz vēl kāds no radiem
mirs.
/E. Matužans, Rīga./
20953. Ja mironim kakls ilgi
slokās - nesastings, drīzumā
kāds no piederīgiem nomirs.
/H. Dravniece, Alūksne./
20954. Ja, zārkā liekot, mironim
kakls nav sastindzis, tad mājā
drīz kāds mirs.
/Z. Zobiņa, Burtnieki./
20955. Ja mironis ilgi stāv silts,
tad pēc viņa ātri kāds no radiem
mirst.
/A. Lazdāne, Kalupe./
20956. Kod pi kuo byus nabašnīks,
un kod jū liks škierstī un
tys nabašnīks byus meiksts, to itei
pīzīmēj, ka tymā saimī par nagaru
laiku byus vel nabašnīks.
/V. Podis, Rēzekne./
20957. Kad mironis nesastingst,
tad drīz cits mirs pakaļ.
/A. Skreija, Talsi./
20958. Kad mirons ilgi stāv ļengans
(ļobans), tad atkal kāds tai
mājā mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
20959. Kad miroņam mīkstas
rokas, tad no tās dzimtas drīzumā
vēl kāds mirs.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
20960. Ja mironam roku pleznas
drīz nesastingst, tad tai mājā
atkal kāds mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
20961. Ja līdz miroņa apglabāšanas
dienai tā seja ir vēl mīksta,
tad kāds no mājiniekiem drīz
mirs.
/T. Ķengaa, Jelgava./
20962. Ja miroņa abas rokas
pēc kāda laika paliek mīkstas, tad
diviem no viņa piederīgiem jāmirst,
ja viena roka - tad vienam.
/V. Līce, Līgatne./
20963. Kad mironim mīksts
kakls, tad pēc viņa drīz atkal kāds
mirs.
/P. Rozens, Garoza./
20964. Kad mironim zārkā saliek
rokas krustīm uz krūtīm, bet
tās slīd vaļā, tad drīzumā kāds
no
nelaiķa piederīgiem mirs.
/P. Rozens, Garoza./
20965. Ja mironim sārtas lūpas,
vai locekļi nav stīvi, tad no palicējiem
drīzi kāds mirs.
/A. Liepiņa, Lubāna./
20966. Ja mironam sārtas lūpas,
tad drīz mirs cits.
/E. Medene, Meirāni./
20967. Ja miroņam ilgi stāv sārtas
lūpas, kāds atkal drīz mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
20968. Kad myrūni vad
uz kopim,
un viņam lyupas palīk sorkonas,
tad apkuortnē uotri kaut
kas miers.
/T. Nagle, Vrakļāni./
20969. Juo myrūņam
sorkonys
lyupys, miers vel kaids tivinīks.
/A. Brozinska, Barkava./
20970. Ja no mirona auss vai
deguna sāk tecēt asinis, tad tai
brīdī ir ienācis viņa radinieks.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
20971. Ka pi kaida nebejs saimnīka
nūmyra cylvāks un tys
cylvāks izskatas nūmirs kai
dzeivs, itys pīzzīmēj, ka tys saimnīks,
pi kura ir taids nebešnīks,
pēc itū bjāru byus cīši laimīgs un
dreiži paliks par bogoutu cylvāku.
/V. Podis, Rēzekne./
20972. Ja mirons smaidošs, tsd
kāds tuvinieks drīz mirs.
/L. Reiteris, Luba,na./
20973. Ja mirons smaidošs, tad
kāds tuvinieks drīz mirs.
/A. Zālīte, Bērzpils./
20974. Ja nomirējs izskatās smuks,
tad kāds cits drīz mirs.
/A. Aizsils, Kalsnava./
20975. Ja līķa mazgātājai zied
vaigi, tad tā drīz mirs.
/A. L.-Puškaitis./
20976. Ja miris cilvēks pēc viņa
nomazgāšanas rāda dusmīgu seju,
tad būs tukšs gads.
/A. Vilšķērsts, Daugmale./
20977. Ja uz mirona nokrīt kāda asara, tad arī
raudātājam drīz jāmirst.
/Rusvurms, Inland, 1855, 20 (312).
20978. Mirušā Andreja bērniem bija piekodināts tā
neraudāt, ka kāda asara kristu uz mirona, jo tad tiem būtu
drīz
jāmirst.
/Rig. Almanach. 1864. Des. alten Andreas
Tod, 50./
20979. Ja kāds nomirst, tad viņa tuviniekiem
nevajaga
daudz raudāt, jo citādi mironim esot jāguļ ūdens
bedrē.
/L.Lamberga. Talsi./
20980. Ja pēc mirona raud, tad mironam jāmirkst
raudātāju asarās.
/V.Liepin`a, Penkule./
20981. Jāsargās no tā, lai līķim
neuzkrīt kāda asara virsū,
jo tad mironim grūta gulēšana asarās.
/P. Rozens, Garoza./
20982. Ja mirušu par daudz apraud, tad mirušais nevarot
gulēt, jo tās asaras visas līstot tam virsū.
/G.Pols, Bauska./
20983. Arī pēc bērēm nevajagot
mironu pārliecīgi
žēlot, jo tad viņam esot grūta gulēšana.
/H.Skujiņš, Smiltene./
20984. Pēc miroņa nedrīkst pārāk
daudz raudāt,
pretējā gadījumā mironis biedēs. Miroņiem
nepatīkot, ka
pēc viņiem raudot.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
20985. Pēc nomirēja nevajaga daudz raudāt,
citādi
tam viņā pasaulē būs ļoti grūti.
/K. Corbiks, Jelgava./
20986. Grūtai sievai nebūs skatīties uz
mironi zārka
sānu pusē stāvot, lai bērnam nebūtu šķības
acis. Tā
var mironi uzskatīt tikai zārkam kājgalī stāvēdama.
Taču
vislabāki tādām sievām pavisam neskatīties
uz mironi.
/P. Lodziņš, Sēlpils./
20987. Sieva, kas grūtām kājām, nevar
uz līķa
skatīties, nedz roku pie tā pielikt. Arī[ grūtas
sievas
vīram jāsargās piedurties pie līķa.
/J. Dāvids, Biksere./
20988. Līķi nevar nest vīrs, kam sieva
uz
grūtām, lai sievai nelēcoties.
/A. Ģēģeris, Vecppiebalga./
20989. Sējas laikā saimnieks nepiedalās
pie mirona nešanas, lai sējumiem nekaitētu. Bet ja
dažreiz tas taču nevar no tā atrauties, tad pēc
bērēm
tam trīs reiz jāmazgā rokas sālījā
ūdenī vai jāiet
baznīcā.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
20990. Sējas laikā saimnieks nedrīkst
mironi
palīdzēt iezārkot, jo tad iznīcību var pārnest
uz druvām.
/A. Dragone, Palsmane./
20991. Kas pie līķa roku liek, tas tai gadā
nedrīkst ar savu roku sēt.
/J. Dāvids, Biksere./
20992. Ja kāds ir mironi noglāstījis, ģērbis
vai nesis
tad tam nākamā svētdienā baznīcā jāmet
upura nauda,
lai rokas netirptu.
/M.Klause, Jaunpiebalga./
20993. Kas mironi pacilājis, tam tūlīt
jāiet baznīcā
šķīstīties, citādi tam raža neizdodoties
un nevarot nekā sēt.
/G. Pols, Bauska./
20994. Kad ar kādu cilvēku naidīgi dzīvojuši,
un viņš
nomirst, tad domā, ka viņš vainīgs pie visas nelaimes
un
grūtības, kas jācieš.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
20995. Kam no mirona kāda vaina, tam ceturtdienas vakarā
no kapsētas smiltis jāatnes, kamīs jānomazgājas,
un kapsētā
jānoliek kapara nauda.
/K. Jansons, Plāņi./
20996. Ūdens vaina, dilonis un citas kaites, var dabūt
no mirona, sevišķi, ja tas ir bijis burvis vai skauģis.
Lai
tiktu vaļā no mirona kaites, tad jāiet uz kapsētu
un jāpaņem
smiltis no tā kapa, kur domājamais mirons aprakts. Šīs
smiltis
jāieber mazgājamā ūdenī jeb arī brandavīnā.
Kad
smiltis nosēdušās, tad brandavīns jāizdzer
un ar padibenēm
jānoberž ģīmis, rokas un krūtis.
/F.Brīvzemnieks, VI, 193./
20997. Mirona vainu var dziedināt,
ja apkvēpina slimo ar mirona
drēbes gabaliņu, jeb ja sadedzinātā
drēbes gabaliņa pelnus ieber
mazgājamā ūdenī un tad tur mazgājas.
/F. Brīvzemnieks, VI, 193./
20998. Mironam iespiež lupatiņā
iesietu sudraba vērdiņu rokā
kā vārtu naudu, debesīs ieejot.
/Dandēns, Gatarta./
20999. Ja mironim ieliek naudu
zārkā, tad tas viegli tiek debesīs.
/A. Šķēre, Kurmene./
21000. Ja miroņam ieliek naudu
šķirstā, tad tas viegli tiek debesīs.
/M. Sikle, Nīca./
21001. Mironam dod zārkā naudiņu
līdz, lai tas sapinīs nemoka tos,
kas viņu ģērbuši, apbalzījuši zārkā
u. t. pr.
/K. Jansons, Plāņi./
21002. Ja cilvēkam, kurš nomiris
ar sliktu slimību, liek zārkā
naudu, tad tā slimība nepielīpot.
/A. Gulbe, 74 g. v., Burtnieki./
21003. Mirušam zārkā ielika
pudeli šņabi, ja mirējs bijis dzērājs;
lielam smēķētājam turpretim
tikusi dota līdz pīpe.
/K. Bika, Gaujiena./
21004. Mironim jāliek dziesmu
lapiņa klāt, lai tas tiktu debesīs.
/I. Melngalve, Melluži./
21005. Citā tumšā malā nomira
saimnieks ātrā nāvē. Viņa piederīgie
lika līķi uz galda, dēli virsū.
uz dēļa velēnu un pakavu uz velēnas,
lai viņš vairs nedzenoties pēc
savas daļas un mantas pakaļ.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
21006. Kas mirēja novēlētu kustoni
nedod tam, kam vēlēts, tam
kustoņi nīkst.
/K. Jansons, Plāņi./
21007. Mirēja vēlējumies jāizpilda,
jo citādi tas nāk atpakaļ un
moka pakaļpalicējus tik ilgi, kamēr
izpilda.
/E. Jēpe, Palsmane./
21008. Mironis jārok tur, kur
viņš teicis, jo citādi pakaļpalicējiem
piemetas kāda vaina (parasti
slimība).
/A. Liepiņa, lubāna./
21009. Pēc veca paraduma dēls
uzlika mirušajam Andrejam zaļu
velēnu ar pakavu uz krūtīm, lai
sargātu to no ļauniem gariem.
/Rig. Almanach, 1864. Des
alten Andreas Tod, 52./
21010. Vasaru zem zārka nolika
bļodu ar ūdeni un uz zārka velēnu,
lai pērkoņa gaisam uznākot,
līķis nepaliktu melns.
/P. Lodziņš, Sēļpils./
21011. Mironam liek velēnu uz
krūtīm un ūdens trauciņu zem
zārka, lai no pērkona nepaliktu
melns.
/P. Š., Rauna. Z. Lancmanis,
Lejasciems./
21012. Lai pērkona laikā pasargātu
mironi no piepūšanās un ziliem
plankumiem, tad vajaga to
ieguldīt smiltīs jeb zem zārka likt
ūdens trauku, pļaujamo izskapti un
virs krūtīm zemes velēnas.
/E. Jēpe, Palsmane./
21013. Lai mirons pērkona laikā
nepaliktu zils, tad mirona drēbēs
trīs vietās jāiešuv krusts.
/E. Zommere, Rauna./
21014. Pērkona laikā mironim
vajaga likt dzelžus apakšā, tad tas
nepaliek zils.
/A. Šeitiņš, Taurene./
21015. Kad mironis mājās un
kad pērkons nāk, tad virs krūtīm
jāsakrusto trīs izkaptis.
/J. Jaansons, Plāņi./
21016. Ja mironi grib uzglabāt
vasarā ilgāk, tad tam vajaga ielikt
olas padusēs.
/A. Šeitiņš, Taurene./
21017. Mironim jāliek katros
sānos divas pudeles ar to ūdeni,
kurā tas mazgāts, tad viņš labi
stāvot.
/J. Jansons, Plāņi./
21018. Ja tuvojās pērkona negaiss,
tad pie mirona nolika kādā
traukā to ūdeni, kurā mirons mazgāts,
lai mirons nepaliktu slikts,
kā arī vecus dzelžus un izkaptis,
lai mitrons nepaliktu no pērkona
zils un melns.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21019. Vasaru pērkona laikā
liek mironam uz krūtīm kādu tērauda
gabalu, vērmeles un dažas
citas lietas, lai līķis nepaliek
melns.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
21020. Lai vasaras laikā līķis
nepaliktu melns, neieņemtu zemes
krāsu, tad tas jāuzliek uz velēnām
un dzelzs.
/Etn. 1894, IV, Auļukalns./
21021. Mironim uz zārka jāuzliek
velēna zemes, jo citādi pērkona
laikā tas paliek nelāgs.
/K. Cobriks, Jelgava./
21022. Kad mirons ievietots rijā,
tam blakām noliek velēnu, lai
pērkonam rūcot līķis nepaliktu
zils.
/K. Cobriks, Vilce./
21023. Ja pie mirona pieliek
nātres, tad viņš nepaliek slikts.
/H. Lindberga, Jaunrauna./
21024. Līķi iznesot no istabas,
apklāj galdu un uz tā uzliek ēdienu,
parasti maizi un sviestu. Dažos
pagastos to ēd, dažos atkal
ēdiens tikai pastāv kādu laiku un
pēc tam viņu noņem. Šķirstu novieto
uz ūdens, bet biežāki uz oglēm
un velēnām. Dažreiz velēnu
uzliek arī uz krūtīm. Uz jautājumu,
kāpēc tā dara, man atbildēja,
kato darot, lai nebūtu nelāga
smaka. Vasarā velēnas jāliek līķim
uz krūtīm, lai no zibens nepaliktu
melns.
/L. Latkovsiks, Latgale./
21025. Mironim vajag zārkā
zem pagalvja pabāzt pirts slotu,
lai tas skaidri nopēries, var ieiet
debesīs.
/RKr.6./
21026. Kam no mirona bailes,
tam jāuzskatās uz mirona kājām.
/K. Jansons, Plāņi./
21027. Papriekšu jāskatās mironam
uz kājām un jāpieliek roka,
tad nav bailes.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
21028. Lai nebūtu bailes no mironiem,
tad jāpieduras pie mirona
kājas.
/V. Spaandegs, Pociems./
21029. Lai mirons nerādītos
sapnī, tas vispirms jāskatās no
kājgala.
/V. Liepiņa, Penkule./
21030. Mironi nekad nedrīkst
skatīt no galvas, jo tad tas
nakti rādoties sapņos.
/P. Eglīte, Priekuļi./
21031. Lai mirons ilgi nestāvētu
acu priekšā, tad jāskatās papriekšu
uz mirona kājām un tad tik uz
sejas.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21032. Ja kurš cilvēks ir ļoti
bailīgs, tad viņam ieteic, kas jādara,
lai paliktu drošs. Kad ir nomiris
cilvēks, tad bailīgajam jāiet
vakarā pie miroņa un jāpieskaras
pie viņa kājām. Ar pieskaršanos
bailīgais paliek drošs.
/A. Smaaragds, Ludza./
21033. Mironim, kad tas nomiris,
jāaptausta kājas un rokas, lai
nebūtu no viņa bail.
/J. Jansons, Plāņi./
21034. Agrāk bērniem vecāki likuši
mironam kājas apgramstīt, lai
tiem no mironiem bailes nebūtu.
/K. Skujiņš, Smiltene./
21035. Lai nebūtu no līķiem bailes,
tad mironam jāapgrābā kāju
pēdas, tad vairs nekad nebūs bailes.
/P. Zeltiņa, Iksšķile./
21036. Kam ir bailes, tam jāpaņem
līķa kājas rokās, un jāskatās
cieši miroņa sejā, tad bailes vairs
nemocīs.
/E. Bukava, Rīga./
21037. Mironam vismaz jāpieliek
roka klāt, tad no tā vairs nebaidīsies.
/Z. Lāce, Veclaicene./
21038. Līķim jāpieliek roka,
tad no tā nekad nebīsies.
/A. Tidriķe, Pabaži./
21039. Kam no miroņa bailes,
jāparausta kādreiz miroņa kreisās
kājas pirksts, tad tiks no bailēm
vaļā.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
21040. Ja kādam bail no mironiem,
vajag pieskarties pie viņa
miesas, tad vairs nav bail.
/M. Koškina, Eleja./
21041. Kam no mirona bailes,
tam mirons ar roku jāaiztiek.
/K. Jansons, Plāņi./
21042. Nomirušam cilvēkam jānoglauda
piere, lai nav bailes no mironiem.
/A, Skuja, Vestiena./
21043. Kam no mirona bailes,
tam mironam trīs reiz papēži jānobučo.
/K. Jansons, Plāņi./
21044. Kas no mirona bīstas,
tam vajaga kādreiz palīdzēt kādu
mirušu cilvēku mazgāt, tad vairs
bailes nebūs.
/P. Zeltiņa, Rīga./
21045. Ja kādam ir bail no miroņiem,
tad tam kādam savam nomirušam
tuviniekam ir jāaizdara
acis.
/J. Andriņš, Taurkalne./
21046. Kad kādā mājā kāds nomirst
un tur no citām mājām pirmais
ieiet vīrietis, tad tanīs mājās,
kur līķis, pimāk mirs vīrietis, bet
ja ieiet sieviete, tad mirs sieviete.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
21047. Ja pie miesas ir kāds sacietējums,
tad tā vieta jāpieberzē
pie mirona, lai tā kaite noietu.
/P. Š., Rīga./
21048. Ar gredzzenu vai saktu,
ar kuru ir vairāki miruši, var
riebt, t. i. burt, atņemt sāpes u. t. t.
/A. Aizsils, Kalsnava./
21049. Kad mazi bērni kraucinājot,
tad vajagot tik ar mirona
pirkstu nobružāt un bērni vairs nekraucināšot.
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./
21050. Ja ar mirona roku pašļauka
kādu slimu vietu, tad ar to
var dziedēt dažādas slimības, tikai
mironam par to jādod kāds zieds.
/A. Blīnšteina rokraksts./
21051. Ka kaut kāda sāpe taisās
un ja tajās mājās nomiris ir
kāds cilvēks, tad vajaga paņemt
miroņa roku un saberzt to sāpi,
tad sāpe izbeidzas.
/J. Banazis, Nīca./
21052. Vātis un augoņi jāapspaida
ar miroņa roku, tad tie
noiet.
/E. Laume, Tirza./
21053. Kad ar miroņa pirkstu
saberž acis, tad acis nekad nesāp.
/A. Drāzniece./
21054. Ja mironam nogriež papēdi
un ar to pusnaktī trīs reiz
apiet ap kādu māju, tad tur var
lauzt logus vai durvis un neviens
nedzirdēs. Kad tas izdarīts, tad trīs
reiz jāiet atkal atpakaļ: pie kura
pakša beidza, tur jāsāk iet uz
otru pusi, lai viss paliek pa vecam.
/K. Jansons, Plāņi./
21055. Ja ar mirona kreisās kājas
stilba kaulu trīs reizes apiet ap
kādu māju, tad tur miegā neviens
nemost.
/K. Jansons, Plāņi./
21056. Kad nū nabīška
tauku
iztaisa sveci un ar tū aizdagtu apīt
treis reizes ap ustubu, kad cylvāki
ustubā aizmyguši, tad tī napasamūss,
lai kū grib dora uorā vai
arī ustubā, cikom jīm nanūmauks
kraklus par golvu. Taidu sveci
lītoi laupītuoji.
/T. Beča, Preiļi./
21057. Ja mironim kreisā kāja
garāka, tad nākošais mironis būs
sieviete, ja labā - vīrietis.
/E. Laime, Tirza./
21058. Ja mironim viena kāja
esot mirstot sarāvusies, bet otra
palikusi garāka, tad tai mājā drīzumā
vēl kāds miršot.
/k. Skujiņš, Smiltene./
21059. Ja klūp, kur stāv mirons,
tad drīz jāmirst pakaļ.
/A. Didriksone, Nogale./
21060. Ja mironim mugura
smird, kad to ņem no vietas ārā
un liek zārkā, tad kāds drīz pakaļ
mirs.
/E. Laime, Tirza./
21061. Nevajaga mētāt miroņu
kaulus, tad nevar pa naktīm gulēt.
/J. Atteka, Nīca./
21062. Ja mirējs ir nomiris aizvērtām
acīm, tad tai mājā būs drīz
atkal kāds mironis.
/V. Pilopjonoks, Asūne./
21063. Kas līķim izņem aci, tam
laimīga roka.
/I. Indāns, Gārsene./
21064. Miruša bērna līķīšam
nedrīkst
ar kailu roku pie acīm aizskart,
jo tad tam iekrīt acis un
viņš izskatās neglīts.
/E. Zommere, Rauna./
21065. Vajagot paņemt to mutes
autiņu, ko liekot līķim uz ģīmja.
Tādi no miroņiem ņemti šnudaugi,
esot zagļiem. Ko viņi gribot apzagt,
tur pieejot pie vārtiem jeb
durvīm un vēdinājot ar šo autiņu,
tad visi cilvēki guļot tik stipri kā
nāves miegā, un neviens nekā nedzirdot,
tā ka viņi varot droši
strādāt.
/K. Bika, Gaujiena./
21066. Tam, kas mironu celāš,
tam vaigot naudu saņemt šauvā,
vispirms šauvas trīs reiz vienu ap
otru apgriezt, pēc tam naudu trīs
reiz sevim ap viduci apņemt un
tad to zārķī pie mirona pielikt. Kas
tā izdariš, tam nepiemetīšoties nekāds
nelabums.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./
21067. Kamēr saule nav uzlēkusi,
mironi nevar no istabas laukā
nest.
/A. Ārmanss, Ludza./
21068. Ja līķi nes uz klēti priekš
saules lēkšanas un kaķis skraida
pa zārku, tad mirējs atmostas.
/A. L.-Puškaitis./
21069. Ja mironi iznesot ar zārku
no istabas un aizmirst zārka
vāku, tad tai mājā būs drīz atkal
kāds mironis.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
21070. Ja kaķis pārskrien pār
mirona zārku, tad mironis atmostas.
/V. Līce, Līgatne./
21071. Ja mironi grib atmodināt,
tad uz tā zārka vāka jāuzliek
suns un kaķis, kuriem plēšoties
mironis uzmodīsies.
/V. Līce, Līgatne./
21072. Ja kaķis pārlec pāri mironim
un atpakaļ neatlēcis vēlāk
pārlec kādam guļošam cilvēkam
pāri, tad tas nomirst.
/A. Lazdāne, Kalupe./
21073. Ja, līķim klētī guļot,
suņi
kauc, jāskatās caur suņu ausu
apakšu, tad var redzēt nelaiķa
garu staigājam.
/A. L.-Puškaitis./
21074. Kad mirons mājā, tad,
ja tanī mājā ir nekristīts bērns,
pēdējais jānokristī, pirms mironu
apbed.
/K. Jansons, Plāņi./
21075. Ja mājā ir nekristīts
bērns un mironis, tad mironi nedrīkst
tikmēr apglabāt, kamēr
bērns nav kristīts.
/E. Lapiņa, Vestiena./
21076. Ja iznes līķi, tad tā vieta,
kur mirons vai zārks stāvējis, jānomazgā,
lai nemirtu kāds no piederīgajiem.
/M. Koškina, Eleja./
21077. Līķi nedrīkst nest no
istabas ārā ar galvu papriekšu, jo
tad drīz kāds mirst.
/A. Irbeniece, Ezere./
21078. Kad, myrūnņam
asūt baznīcā,
sveces dzīst, tad nu saimes
vēl kaids miers.
/B. Spūlis, Vārkava./
21079. Kad mirons tiek ienests
kapsētā, tad viņš tūlin top smagāks.
/P. Š., Ropaži./
21080. Kas mironu kapā aprokot
smiltis ar kājām piemīda, tas
paliek stīvs ar kājām.
/K. Jansons, Plānņi./
21081. Miruši pēc nāves staigājot
apkārt un tiem cilvēkiem atriebjoties,
kas viņiem ļauna darījuši.
/G. Pols, Valka./
21082. Lai mirons nevarētu atnākt
no kapiem mājā, tad pēc paglabāšanas,
braucot mājā no kapiem,
jāiegriež krusts kokā, tad
mirons līdz krustam atnākot un
tālāk netiekot.
/G. Pols, Vecgulbene./
21083. Ļauns cilvēks, kas miris
allaž atstāj savu dusas vietu un
atgriežas tikai gaiļu laikā atpakaļ.
Ja nu uz tā kapa uzguļas dzīvs cilvēks,
tad mirons vairs netiek kapā
iekšā, lūdz dzīvo un izdara tam
visādus darbus, lai tik to ielaistu
vecā vietā.
/J. Ceplenieks, Māņticība.
Austrums, 1889, 1196./
21084. Ļauns cilvēks, kasa nav
otram nekā laba darījis, nevar tikmēr
nomirt, kamēr vismaz nav citam
ūdens krūzīti pasniedzis un
tak vienu paldies dabūjis.
/E. Zommere, Rauna./
21085. Kad mironu vēlas sapņos
redzēt, tad viņš neparādās vis
pirmā, bet otrā naktī, jo viņam jānoiet
tāls ceļš.
/P. Š., Ropaži./
21086. Yai pašā rūmē - rijā,
klētī jeb pagrabā - kur glabāja
mironu līdz bēru dienai, salika arī
bērēm taisītos ēdienus, lai mirons
redz, kas šim viņā saulē būs uz
galdiņa.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21087. Kad līķi ved uz kapiem,
tad jāizlej tam pakaļ spainis ūdens,
lai mirušā gars nenākot atpakaļ
spokot.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
21088. Lai mironis nenāktu atpakaļ,
tad mironi izvadot uz durvīm
jāuzvelk trīs krusti un nesot
zārku ārā, jālej tam pakaļ spinis
ūdens.
/T. Ķenga, Jelgava./
21089. Miroņus nekad nevajag
apglabāt bez apaviem, jo tiem pēc
apglabāšanas jāsargā kapsētas vārti,
līdz apglabās kādu citu.
/E. Vīķele, Plāņi./
21090. Ja mirons kādu ķerot,
tad tam ceļā vajagot mest koka
krustiņus, lai viņš netiktu klāt.
/K. Skujiņš, Smiltene./
VIII. Raudu atmiņas mūsu
dienās.
21091. Mirušā Andreja vedekla
palika visu nakti pie mirona augšā,
skaitīja lūgšanas un dedzināja
skalus, lai nepaliktu tumsa un lai
ļaunie gari tam nekaitētu.
/Rig. Almanach, 1864. Des alten
Andreas Tod, 50./
21092. Kamēr mirons nav iezvanīts,
viņš jūt un dzird, ko ar viņu
dara. (Sal. zvanīšana.)
/K. Jansons, Vijciems./
21093. Mirons, kas pēc nomiršanas
vēl nav apzvanīts, visu dzird
un jūt, kas ap viņu notiek.
/V. Miķelāns, Asare./
21094. Kad kāds nomirst, tad
tanī mājā vajaga dedzināt trīs naktis
uguni, jo mirušā dvēsele staigā
apkārt.
/M. Klēbacha, Sātiņi./
21095. Kad līķis aprakts, viņa
dvēsele atnāk vēl vienu nakti atpakaļ
uz veco vietu, kur nelaiķis dzīvojis.
Tāpēc to nakti pēc līķa apglabāšanas
mājas iedzīvotājiem
jāizturas rāmi un godīgi, lai netraucētu
dvēseles staigāšanu.
/Alksnis-Zundulid, Naudīte./
21096. Kamēr mironis nav likts
zārkā, tas visu dzird, tāpēc par viņu
vajaga tikai labu runāt.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
21097. Mirons visu dzird un saprot
līdz tam laikam, kamēr mācītājs
saka: "No zemes tu esi
ņemts!".
/K. Jansons, Plāņi./
21098. Mironam esot klāt dzirde
līdz tam brīdim, kad pie kapa
mācītājs uz to sakot: "No zemes
tu esi ņemts un par zemi tev atkal
jāpaliek!"
/K. Jansons, Plāņi./
21099. Tic arī, ka mirona dvēsele
klausās, ko bērēs runā, un tāpēc
neviens par mirušo sliktu nerunā.
/Simenovs, Dole./
21100. Kad līķis atrodas mājās,
tad nevajaga par viņu runāt slikti,
jo viņš visu dzird, un aprunātājam
nakti rādās kā spoks.
/K. Cobriks, Jelgava./
21101. Bērēs notiek aigājēju
dzīvas sarunas. Piemin labprāt
tikai aizgājēja labos tikumus
un teicamos darbus, un ja ienāk
runa par kādu peļamu atgadījumu,
tad griež vainu uz citiem viņa līdzdalībniekiem,
jeb, ja tādu nav, tad
ļauns gars viņu, tik labu cilvēku,
apmānījis.
/J. Dāvids, Biksere./
21102. Pa bēru laiku mirušo uzteica,
slavēja, to darīja īpaši vecas
sieviņas un mātes mācīja bērnus,
lai neko aplam nerunā, jo tad tiekot
kāda vaina.
/Sams, Lejasciems./
21103. Runājot par mirušu cilvēku,
jāpieliek katrreiz šādi vārdi:
"Lai guļ, kur likts", vai arī: "Lai
Dievs mielo viņa dvēseli!" citādi
nalaiķim nav kapā mierīgas dusas.
/J. Ceplenieks, Māņticība.
Austrums, 1889./
21104. Kad myruņi vad,
nadreikst
pa lūgu saktītīs, tad acis
suopēs.
/T. Nagle, Varakļāni./
21105. Mironu nedrīkstēja zaimot:
kas to zaimoja, tam labi neklājās.
/H. Skujiņš, Smiltene./
IX. Mirons sapņos.
21106. Ja negrib, lai miroņi nāk
sapnī, tad uz sliekšņa vakarā jānober
karsti pelni.
/J. Zanders, Zaļenieki./
21107. Ja kādam mironis, trešā
naktī pēc miršanas, rādoties sapnī,
tad tam jāmirstot.
/J. Nīders, Alūksne./
21108. Kad nomirušu tēvu murgos
un sapņos redz, tad domā, ka
viņš laikam savas daļas grib no
visas mantas. (Sal. gribētājs.)
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
21109. Ja mirons rādās sapņos,
tad viņš nāk līdzi kādu aicināt.
/P. Š., Rīga./
21110. Ja sapnī redz mironu,
kas sauc kādu sev līdzi un tas aiziet,
tad tam (aizgājējam ) ir jāmirst;
ja neaiziet, tad tikai slimo.
/V. Greble, Kalnamuiža
Valkas apr./
21111. Daži, kam nelaiķis nedevis
miera, atrakuši viņa kapu un
apgriezuši zārku uz mutes; tad
mirons vairs nevarot no kapa iznākt,
/J. Dāvids, Biksere./
21112. Ja kāds no mirušiem radiem
sapņos kādu nobučo, tad no
tā tuvējiem kāds mirs.
/P. Š., Rīga./
21113. Ja pa sapnim nomirušam
cilvēkam jādod mutes, tad
drīz vien dabūs dzirdēt jaunu nāves
ziņu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21114. Ja sapnī kāds redzot, ka
tas mironim mutes dodot (skūpstoties),
tad tam drīz jāmirstot.
/A. Liepiņa, Lubāna./
21115. Katram cilvēkam, kam
rādoties sapņos mironi, viens mirons
esot laimē, otrs nelaimē.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21116. Ja pa sapņiem mironis
kaut ko dod, tas nozīmē laimi.
/L. Ozole, Rīga./
21117. Ja mironis kādam ko
sapnī prasa, tad tam gaidāma nelaime;
bet ja mironis sapnī kādam
ko dod, tad tas kļūs bagāts.
/J. Pamplis, Garoza./
21118. Ja sapnī kaut ko saņem
no miroņa, tad kļūs bagāts, būs
laime.
/M. Zaube, Rīga./
21119. Ja sapnī mirons ko iedod,
tad tas ir labi.
/I. Johansone, Rīga./
21120. Ja mirons sapnī ko dod,
būs laime; ja ko ņem, būs nelaime.
/P. Š., Rauna./
21121. Ja sapņos no miruša ko
ņem, tad labi; ja viņam dod -
slikti.
/A. Mednis, Vijciems./
21122. Ja mirons sapnī ko dod,
tad drīz jāmirst.
/M. Eglīte, Vijciems./
21123. Ja pa sapņiem redz mironi
atnākam un viņam kaut ko
dod, tad kāds no tuvākiem mirs.
/L. Ozole, Rīga./
21124. Ja sapnī mironim ko dod,
tad kāds notuviniekiem mirs.
/L. Pilsētniece, Bebri./
21125. Ja sapnī kādam mirušam
kaut ko iedod vai arī pats
aiziet tam līdz, tad drīz pats vai
cits kāds piederīgais nomirst.
/T. Ķenga, Jelgava./
21126. Ja sapnī redz mironi un
šis mironis kaut ko prasa un to
mironim dod, tad drīzumā tuviniekos
mirs.
/A. Aizsils, Kalsnava./
21127. Ja pa sapinim mirons
nogriež matu šķipsnu, aiznes sev
līdza, tad rados kāds mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21128. Ja sapnī redz mironi,
kurš vedina sev līdzi, lai iet dzīvot
pie viņa, tad būs jāmirst.
/M. Macpāne, Alsunga./
21129. Ja sapnī kāds mirušais
cilvēks parādās un aicina līdzi, tad
drīz jāmirst.
/A. Mūrniece, Cēsis./
21130. Ja sapnī mirons aicina
un ja ta aiziet viņam līdza, tad
zini, ka pašam drīz vien būs jāmirst.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21131. Ja sapņos parādās mironis
un viņam aiziet līdz, tad jāmirst.
/A. Luste, Ozoli,.
21132. Ja sapnī redz mironi un
ja iet tam līdz, tad būs jāmirst.
/E. Everts, Oļi./
21133. Ja sapnī kāds iet līdzi
mirušajam, tad tam arī būs jāmirst.
/K. Meiers, Lubāna./
21134. Ja sapnī mirons ko prasa -
visvairāk kādu apģērba gabalu -
un ja tam to iedod, tad
rados kāds mirs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21135. Ja pa sapņiem runā ar
kādu mironu, tad mirs kāds radinieks.
/A. Blīnšteina rokraksts, Piltene./
21136. Ja kāds pa sapņiem mironim
ko dod, tad tam drīz jāmirst.
/K. Biša, Rencēni./
21137. Ja mirušais sapņos ēst
prasa, un tam dod ēst, tad devējs
drīz vien mirst.
/T. Rigerte, Brunava./
21138. Ja sapnī mirons prasa
ēst, tad nevajaga dot. Ja dos -
tad kāds mirs.
/I. Zvirbule, Jaunlaicene./
21139. Ja sapnī mironim kaut
ko dod, tad trūkumu piedzīvo.
/M. Zaube, Rīga./
21140. Ja sapnī dod ēst mironim,
tad kāds no dzimtas locekļiem
mirs.
/M. Zaube, Rīga./
21141. Ja mirušais rādās tuviniekiem
un it kā kaut ko lūdz, tad
dzimtā vēl kāds mirs.
/L. Dukure, Kalnamuizža./
21142. Cilvēkam, kas sapnī redzot
kādu izmirēju un ar to sarunājoties,
esot drīzumā jāmirst.
/L. Aizpurve, Lubāna./
21143. Ja pa sapņiem mirons
ko prasa un tam arī dod, tad sapņotājam
būs jāmirst.
/A. Bīnšteina rokraksts./
21144. Ja pa sapinim mirons
dod labu dienu, tad drīz vien dzirdēs
par jaunu mironu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21145. Ja sapnī redzot miroņus,
tad kādam dzimtas loceklim būšot
jāmirst.
/E. Cimbule, Lauri./
21146. Ja sapnī redz mirušus
cilvēkus, tad drīz būs jāmirst.
/A. Bauers, Ranka./
21147. Ja sapnī apģērbj kāda
miruša drēbes, tad apģērbējs drīzi
mirs.
/A. Liepiņa, Lubāna./
21148. Ja pa sapņiem ar mironu
kopā ēd, tad būs bēru gods gaidāms.
/A. Liepiņa, Lubāna./
21149. Ja pa sapinim mirons
kādam šuv vai dod melnas drēbes,
tad tas ir slimumā.
/H. Skijiņš, Smiltene./
21150. Ja mirons pa sapņiem
prasa jeb ēd gaļu, tad kustoņi
nīkst.
/H. Skijiņš, Smiltene./
21151. Ja sapnī redz mironu,
būs jādzer kāzas.
/J. A. Jansons, Sigulda./
21152. Ja sapnī kāds nomiris
cilvēks ko noņem, tad būs ātri jāmirst,
bet ja ko dod, tad būs liela
laime.
/P. Āboliņa, Jelgava./
21153. Ja sapnī redz mironus,
tad ilgi dzīvos.
/E. Hiršsone, Talsi./
21154. Ja sapnī redz kādu mirušu
mācītu vīru un dzird tā
kādu pamācību, tad tas uz mantošanu.
/J. Kriķis, Starti./
21155. Ja sapnī redz mirušus
cilvēkus, tad gaidāms lietus.
/K. Bruņinieks, Sēme./
21156. Ja ziemā sapnī redz mironi,
tad būs sniegs, ja vasarā -
lietus.
/J. Krastiņš, Irlava./
21157. Kad ziemā sapnī redz miroņus,
tad drīz sniegs ies nost.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./
21158. Ja mironu sapnī redz, tad
atkusnis sagaidāms.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./
21159. Ja sapnī redz mironu, tad
būs labs laiks.
/P. Š., Rauna./
21160. Kad sapnī redz mironi
dzīvu, tad būs labs laiks.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
21161. Kad ziemā redz sapnī mironus,
tad sniegs drīz ies nost; kad
vasarā redz mironus sapnī, tad, ja
jauks laiks - drīz līs, un ja lietus
laiks - tas drīz stāsies un būs
jauks laiks.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
21162. Ja sapnī redz dzīvu cilvēku
mirušu, tad gaidāms atkusnis
vai lietains laiks; ja redz mirušo
dzīvu, tad būs sniegputeņi.
/A. Upmale, Jaungulbene./
21163. Ja sapnī redz miroņus,
tad sagaidāmas laika maiņas.
/A. Zvejniece, Piebalga./
21164. Ja sapnī mironi redz dzīvu,
tad laiks grozīsies.
/K. Jansons, Plāņi. V. Spandegs,
Pociems./
21165. ja sapņos redz mironi,
mainīsies laiks.
/A. Mednis, Sarkaņi./
21166. Ja sapnī redz mironi, tad
būs silts laiks.
/M. Navenckis, Zasa./
21167. Kad nomirušus cilvēkus
redz sapinī dzīvus, tad būs slikts
laiks: ziemā putenis, vasarā lietus
un vēsums.
/J. Apsalons, Sēļpils./
21168. Kad sapnī redz mironus,
tad sagaidāms slikts laiks.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
21169. Kad sapnī redz mironi
aprokam, tad būs slikts liks.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
21170. Ja pa sapņiem redz mironu
ejam jeb braucam, tad tas ir
vējainā laikā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21171. Ja sapnī redz mironi pieceļamies,
tad būs salts laiks.
/M. Naveckis, Zasa./
21172. Ja nomirušu cilvēku sapnī
redz dzīvu, tad būs auksts laiks,
ja nomirušu - silts.
/E. Laime, Tirza./
21173. Kad sapnī redz mironu,
piem., augšām ceļamies, tad būs
salts (auksts) laiks. Kad mironu
paglabā, tad mīksts laiks.
/Āronu Matīss no vecas māmiņas
Bērzaune./
21174. Kad sapnī ar mironi runā,
būs slapja gaisa.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
21175. Kad sapnī mironu redz
atdzīvojamies, tas ir uz pastāvīgu
gaisu.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./