21228. Ceļa vidū nedrīkst mīst,
jo tad Laimai ceļu aiztur.
/A. Vaskis, Tukums./
21229. Kas ceļa vidū miezn, tas
aizmiezn Laimai ceļu un tā aiziet
viņam garām.
/J. Rubenis, Ērgļi./
21230. Ja diviem pa ceļu ejot
grib mīzt, tad tiem mieznot jāstāv
līdzās, lai tiem Laimīte pa vidu
neiziet.
/K. Jansons, Plāņi./
21231. Linājā nevejag mīzt, lai
liniem nav zīdeņa.
/K. Jansons, Plāņi./
21232. Kviesiatē un linaitē nedrīkst
mīzt; no kviesaites nākot
dievmaize, no linaites dievgaldam
galddrāna.
/O. Darbiņš, Birži./
21233. Es nemīzu linājā,
Ne otrā kviesainē:
No liniem galdautiņš,
No kviešiem dievmaizīte.
/LD 28337./
21234. Strādniekiem nesot uz
lauku ēst, kamēr nesamais rokā,
nedrīkst mīzt, jo tad ēdāju ēd ģelis
(slikta dūša.)
/V. Miķelāns, Asare./
21235. Kad šķērsām miez pāri
par baļķi, tad velns mirst.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./
21236. Ja krustā miez, tad žīds
mirst.
/A. Plaudis, Kosa./
21237. Sievietēm jāmiez ceļa
kreisajā pusē, jo ja miez labajā
pusē, tad apmiez savu laimi, ja uz
ceļa - citi min kājām.
/E. Jepe, Palsmane./
21238. Aitu aizgaldā nevajag
mīzt, tad rokas svīst.
/I. Indāns, Gārsene./
21239. Žagarainē nedrīkst mīzt,
tad pirkstiem metas atskabargas.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
21240. Malkcirtnē nedrīkst mīzt,
tad pie pirkstu nagiem rodas atskabargas.
/J. Apsalons, Sēļpils./
21241. Uz skaidiena nedrīkst
mīzt, tad būs panadzes.
/I. Indāns, Gārssene./
21242. Kas zāģu skaidās miezn,
tam aiz ienadžiem atskabargas metas.
/K. Jansons, Plāņi./
21243. Nevajag mīzt ūdenī, citādi,
pastarā dienā vajadzēs visu
izdzert.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
21244. Ūdenī nedrīkst mīzt, jo
citādi pastarā dienā šis ūdens būšot
jāizdzer.
/O. Darbiņš, Birži./
21245. Nevajagot mīzt ūdenī, jo
tas būšot pastarā dienā jāizdzer.
/A. Strode, Rudzēti./
21246. Ja ceļa vidū miez, tad savai
laimei acis piemiez.
/V. Hāzena, Nītaure./
21247. Ja kāds uz ceļa miezn,
tad tas tai pašā ceļā satiks vilku.
/V. Arbidāns, Latgale./
21248. Ja uzmiez tādā vietā, kur
kāds slims cilvēks ir mazgājies un
izlējis ūdeni, tad saslims ar tādu
slimību.
/J. Širmanis, Vilzēni./
21249. Ja kāds ugunī miezn, tad
tam izsutīs mieznamais.
/A. Korsaks, Ezere./
21250. Uz kvēlošām oglēm nedrīkst
tūliņ mīzt, jo tad mīzelnieks čūlājot.
/A. Salmāns, Balvi./
21251. Kad labība apsēta, nedrīkst
tūliņ mīzt, bet papriekš jāpadara
kāds darbs.
/I. Indāns, Gārsene./
21252. Plikam cilvākam
navajaga
meist, to rūkis sveist dorbu
struoduojūt.
/Bez paraksta./
21253. Kad vairāki cilvēki reizē
miezn, tad vajaga mīzt tikai vienā
ceļa pusē, jo citādi Laime netiek
cauri. (Sal. ceļošana.)
/J. Rubenis, Ērgļi./
21254. Kas uz celiņa miezn, tam
dūmi acīs kož.
/K. jansons, Plāņi./
21255. Kad uz celiņa miez, tad
māte mirst.
/J. Steglavs, Jelgava./
21256. Ja no mājām izejot mīzt
grib, tad būs laime priekšā.
/K. jansons, Plāņi./
21257. Ja ejot iegribas mīzt, tad
gājums veltīgs.
/E. Lācis, Tirza./
21258. Ja pret vēju miezn, tad
lietu līst.
/K. Jansons, Plāņi./
21259. Ja nejauši gadās diviem
krustaniski mīzt, tad velnam sāpot
galva.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21260. Ja mīznī krustā, tad velnam
galva sāp.
/O. Darbiņš, Birži./
21261. Pret aizturētu mīšanu
cilvēkiem un lopiem jāsavārī caurskreju
zāles (skat, Caurskreju zāles)
un jādzer.
/J. Rubenis, Ērgļi./