MĪŠANA.

21228. Ceļa vidū nedrīkst mīst,
jo tad Laimai ceļu aiztur.
/A. Vaskis, Tukums./

21229. Kas ceļa vidū miezn, tas
aizmiezn Laimai ceļu un tā aiziet
viņam garām.
/J. Rubenis, Ērgļi./

21230. Ja diviem pa ceļu ejot
grib mīzt, tad tiem mieznot jāstāv
līdzās, lai tiem Laimīte pa vidu
neiziet.
/K. Jansons, Plāņi./

21231. Linājā nevejag mīzt, lai
liniem nav zīdeņa.
/K. Jansons, Plāņi./

21232. Kviesiatē un linaitē nedrīkst
mīzt; no kviesaites nākot
dievmaize, no linaites dievgaldam
galddrāna.
/O. Darbiņš, Birži./

21233. Es nemīzu linājā,
Ne otrā kviesainē:
No liniem galdautiņš,
No kviešiem dievmaizīte.
/LD 28337./

21234. Strādniekiem nesot uz
lauku ēst, kamēr nesamais rokā,
nedrīkst mīzt, jo tad ēdāju ēd ģelis
(slikta dūša.)
/V. Miķelāns, Asare./

21235. Kad šķērsām miez pāri
par baļķi, tad velns mirst.
/T. Cimdiņa, Ķoņi./

21236. Ja krustā miez, tad žīds
mirst.
/A. Plaudis, Kosa./

21237. Sievietēm jāmiez ceļa
kreisajā pusē, jo ja miez labajā
pusē, tad apmiez savu laimi, ja uz
ceļa - citi min kājām.
/E. Jepe, Palsmane./

21238. Aitu aizgaldā nevajag
mīzt, tad rokas svīst.
/I. Indāns, Gārsene./

21239. Žagarainē nedrīkst mīzt,
tad pirkstiem metas atskabargas.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

21240. Malkcirtnē nedrīkst mīzt,
tad pie pirkstu nagiem rodas atskabargas.
/J. Apsalons, Sēļpils./

21241. Uz skaidiena nedrīkst
mīzt, tad būs panadzes.
/I. Indāns, Gārssene./

21242. Kas zāģu skaidās miezn,
tam aiz ienadžiem atskabargas metas.
/K. Jansons, Plāņi./

21243. Nevajag mīzt ūdenī, citādi,
pastarā dienā vajadzēs visu
izdzert.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

21244. Ūdenī nedrīkst mīzt, jo
citādi pastarā dienā šis ūdens būšot
jāizdzer.
/O. Darbiņš, Birži./

21245. Nevajagot mīzt ūdenī, jo
tas būšot pastarā dienā jāizdzer.
/A. Strode, Rudzēti./

21246. Ja ceļa vidū miez, tad savai
laimei acis piemiez.
/V. Hāzena, Nītaure./

21247. Ja kāds uz ceļa miezn,
tad tas tai pašā ceļā satiks vilku.
/V. Arbidāns, Latgale./

21248. Ja uzmiez tādā vietā, kur
kāds slims cilvēks ir mazgājies un
izlējis ūdeni, tad saslims ar tādu
slimību.
/J. Širmanis, Vilzēni./

21249. Ja kāds ugunī miezn, tad
tam izsutīs mieznamais.
/A. Korsaks, Ezere./

21250. Uz kvēlošām oglēm nedrīkst
tūliņ mīzt, jo tad mīzelnieks čūlājot.
/A. Salmāns, Balvi./

21251. Kad labība apsēta, nedrīkst
tūliņ mīzt, bet papriekš jāpadara
kāds darbs.
/I. Indāns, Gārsene./

21252. Plikam cilvākam navajaga
meist, to rūkis sveist dorbu
struoduojūt.
/Bez paraksta./

21253. Kad vairāki cilvēki reizē
miezn, tad vajaga mīzt tikai vienā
ceļa pusē, jo citādi Laime netiek
cauri. (Sal. ceļošana.)
/J. Rubenis, Ērgļi./

21254. Kas uz celiņa miezn, tam
dūmi acīs kož.
/K. jansons, Plāņi./

21255. Kad uz celiņa miez, tad
māte mirst.
/J. Steglavs, Jelgava./

21256. Ja no mājām izejot mīzt
grib, tad būs laime priekšā.
/K. jansons, Plāņi./

21257. Ja ejot iegribas mīzt, tad
gājums veltīgs.
/E. Lācis, Tirza./

21258. Ja pret vēju miezn, tad
lietu līst.
/K. Jansons, Plāņi./

21259. Ja nejauši gadās diviem
krustaniski mīzt, tad velnam sāpot
galva.
/H. Skujiņš, Smiltene./

21260. Ja mīznī krustā, tad velnam
galva sāp.
/O. Darbiņš, Birži./

21261. Pret aizturētu mīšanu
cilvēkiem un lopiem jāsavārī caurskreju
zāles (skat, Caurskreju zāles)
un jādzer.
/J. Rubenis, Ērgļi./