NABA.

21376. Nabas saitīti (vadolu) nosien
pa trīs pirksti no vēdera uz trim mazgliem
labi cieti ar diegu un nogriež ar dzirklām
(šķērēm) naga dižumu no mazgla. Meitenei
nabi·u nogriežot turēja apakšā velējamo
vāli, lai augtu laba mazgātāja un
velētāja.
/K. Pētersone. Raņķi./

21377. Nabiņu nogriežot puišelim
turēja apakšā cirvi, meitenei velējamo
vāli.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

21378. Pavadiņu (nabas saitīti)
nogriežot liek vērā, kā asinis izšaujas
no galiņa pie otras puses: ja vidū,
bērns būs audzējs, turpetim mirējs,
kad asinis sūcas pa maliņu ārā.
Raugās, kur pavadiņa ronama; ja
atronas otrai pusei vidū, bērns
augšot, ja vienā malā, tad miršot.
/K. Pētersoni, Raņķi./

21379. Nabiņu nogriežot vēro pie
otras puses, kur dzenītis (Blīdienē:
dzēnītis): ja vidū - bērns dzīvos,
ja uz malu, tad mirs.
/Austere, Saldus./

21380. Kad dzēnītis vidū, bērns
augs un dzīvos līdz vecumam; kad uz
malas pusi, nomirs jaunības gados;
kad pašā malā, drīz vien mirs.
/A. R. Saldus./

21381. Kad pirmajam bērnam
nabiņu nogriež, asinis no otras
puses iepilina glāziņā un dod tādai
dzert, kuŗai neronas uz drānām; tad
tūlīt ronoties. Teicējai daudzkārt
pieprasot, lai dodot tādas asinis.
Nabiņu nogriežot apvelk ar asiņaino
galu bērniņam vaigus, lai būtu
provīgi (sārti).
/K. Pētersone, Raņķi./

21382. Pie vēderiņa atlikusies nabiņa
pēc kāda laika sakalst un nokrīt. Nokritušo
puišeļa nabiņu (struņķīti) iesprauž zirgu
stallī kādā šķirbā, lai būtu zirgu laime;
meitiņas nabiņu iesprauž aitu kūtī
(aitu aizgaldas šķirbā).
/K. Pētersone, Raņķi./

21383. Nabiņu sprauž stallī, lai
bērnam būtu zirgu un aitu laime.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

21384. Bērna nabas galiņš jāsviež
aitu kūtī, tad aitas labi izdodas.
/E. Laime. Tirza./

21385. Bērna nabas galiņu iebāž
šupuļa galā jeb sienā.
/K. Jansons. Vijciems./

21386. Atkritušo nabiņu ietin
lupatiņā un ieliek lādē, lai stāv
nezin cik ilgi.
/Ūdre, Tetele./

21387. Jaunpiedzimuša bērna nabu
aizbāž aiz vērbaļķa virs tās vietas, kur
ciemiņi sēd, lai bērns būtu gudrs un
izveicīgs, jeb ved uz baznīcu un
pabāž zem altāŗa segas, lai tas
būtu dievbijīgs.
/A. Skreija, Talsi./

21388. Nabiņu dod bērnam iekšā,
lai būtu stiprs uz vidu; atlikumu nones
Dieva namā un iebāž pamatā vai kur, lai
bērnam prāts nestos uz visa kā laba.
/Kuplais, Kuldīga./

21389. Kad bērns piedzimis, tad
jāuzglabā gabaliņs no nabas saitītes un
jāaiznes uz baznīcu apsvētīt, tad bērns
būs ar gudru galvu.
/P. Z. Ikšķile./

21390. Bērna nabas galiņš, kas
nokrīt, jāpaglabā; bērnam tas vienmēr
jānes pie sevis, tad visu mūžu labi
ies.
/E. Laime, Tirza./

21391. Nabas daļa ko vecmāte
bērnam nosien un kas ar laiku atkrīt,
jāuzglabā un jādod bērnam rokā, kad
tas liels pieaudzis, tad viņš esot
savā dzīvē nevien vērīgs un atminīgs,
bet arī pravīgs visos darbos.
/M. Dandēns un J. U. Gatarta./

21392. Bērnam jāieliek labā rociņā
vi·a nabas gals, lai tas visus darbus
ar labo roku strādā.
/K. J. Plāņi./

21393. Bērna nabas galiņu sasien
un dod to bērnam atraisīt, lai tam ir
gudra galva.
/K. J. Latgale./

21394. Bērna nabas galiņš jāsapiļina
bērna roci·as un pēc tam jāiesprauž kūtī, lai
bērns būtu strādīgs.
/K. Jansons. Ķieģeļi./

21395. Mazam bērnam jādod ko
spēlēties viņa nabas galiņš, kad tas
viņam ir norieties, lai bērns ir
gudrs.
/K. J. Plāņi./

21396. Meitiņas nabiņu iebāž
lupatiņā ietītu baznīcas krēslā tad
ātri vedīs (izprecēs).
/ōileviece, Saldus./

21397. Bērnam viņa nabas gals
jāglabā lupatā aiz auss, tad viņš ir
atminīgs.
/K. J. Plāņi./

21398. Aizbāž nabiņu galda galā
aiz vērbaļķa, lai aug augstmanis.
/A. R. Saldus./

21399. Dod bērnam nabiņu iekšā,
sagrauzdētu un sarīvētu, lai nelaime
nepiemetas.
/A. R. Saldus./

21400. Bērnam dod nabas galiņu
iekša pa visām sešām nedēļām.
/A. R. Saldus. K.
Pētersons, Krustpils./

21401. Bērnam dod sagrauzdētu
un saberztu nabas galiņu iekšā, lai
bērns augdams nesaraustītos, lai
augtu ar stipru vidu.
/S. Čunka, Lielsatiķi./

21402. Nabiņai nokrītot, bērniņu
dažas dienas pamet nemazgātu, lai vieta
ātrāki aizdzītu.
/K. P. Raņķi./

21403. Nabiņa, ja labi nenosien,
stāv uz āru kā pumpuriņš, it īpaši kad
bērns dikti sabļaujas; tādai vēja
nabiņai sien virsū vaŗa naudu,
viņu samazgā (slapina) ar
vērmeļu brandvīnu.
/K. P. Raņķi./

21404. (Bērna nabai) uzspiež
virsū naudiņu apvaskotu ar tīru vasku
un apsildītu, un tad pārsien.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

21405. Kad bērns nabiņu lielu
izbļāvis, liek virsū kapeiciņu, tad
atkrīt.
/Ūdre, Tetele./