I. Nagu īpašības.
II. Nagu ziedēšana.
III. Nagu griešana.
I. Nagu īpašības.
21431. Kam šauri pirksta
ienadži, tas ir sīkstulis.
/K. Jansons, Plāņi./
21432. Cilvēks, kam nagu gali ir
plati, būšos bagāts.
/L. Aizpurve, Libāna./
21433. Ja roku pirkstiem nagi
ir platāki kā garāki, tad tas ir
slikts cilvēks.
/M. Driņķe, Ranka./
21434. Ja roku pirkstiem nagi
garāki nekā platāki, tad tas ir labs
cilvēks.
/M. Driņķe, Ranka./
21435. Ja nagi ir cieti, tad tas
cilvēks ir stiprs.
/M. Šķipsna, Gulbene./
21436. Nagus vajaga apdedzināt,
jo tad tie aug biezi un cieti.
/E. Jēpe, Palsmane./
21437. Tādi cilvēki, kuriem
biezi nagi, esot stipri.
/H. Lindberga, Veselauska./
21439. Ja rokām nagi zied, tad
laime būs.
/V. Duka, Vidzemes maliena.
V. Ozoliņa, Laubere./
21440. Kam nagi zied, tie esot
laimīgi.
/K. Corbiks, Jelgava./
21441. Ja kādam cilvēkam
ziedot nagi, tas esot laimīgs.
/A. Aizsils, Lubāna./
21442. Kad nagi zied, tad
gaidāma laime.
/M. Brante, Ainaži./
21443. Ja pirkstu nagi zied, tad
dabūs dāvanas.
/Atbalss k., 1894. J. Kriķis,
Starti./
21444. Kam nagi zied, tas
dāvanu dabūs.
/K. Jansons, Plāņi./
21445. Ja nagi zied, tad dabūs
dāvanas.
/M. Klēbacha, Galgauska./
21446. Kad nagi zied, tad dabūs
dāvanu.
/K. Lielozols, Nīca./
21447. Ja nagi zied, tad dabūs
dāvanas.
/A. Kondrāte, Cēsis./
21448. Ja nagi zied, saņems
dāvanu.
/J. A. Jansons, Sigulda./
21449. Ja nagi ziedot, tad
dāvanas dabūnot.
/A. Krūmiņa, Valka./
21450. Ja nagi zied, tad dabūs
dāvanas.
/A. K. Jaunpiebalga. V.
Rimpele, Rīga./
21451. Ja roku pirkstiem nagi
zied, tad dabūs dāvanas.
/M. Zālīte, Jumurda./
21452. Ja nagi zied, tad dabūs
daudz dāvanu.
/M. Šķipsana, Gulbeme./
21353. Ja nagi zied, tad dāvinājumi
sagaidāmi.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./
21454. Ja nagi zied, tad dabon
dāvanas.
/E. Rotmane, Jaunauce./
21455. Ja nagi zied, tad dabūs
naudu.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
21456. Ja labā rokā nagi zied,
dabū kaut ko no cita davinātu; ja
kreisā rokā nagi zied, tad dabū
kaut ko citam dāvināt.
/E. Kampare, Skrunda./
21457. Ja ziedot mazā pirkstiņa
nags, tad tas nozīmējot dāvanu. Ja nākošā
nākošā pirkstiņa nags aiz mazā, tad kāds
sāpināšot; ja vidējā, tad tikšot mīlēts;
ja rādītāja pirksta nags ziedot, tad
tikšot nicināts. Bet ja ziedot īkšķa
nags, tad tikšot slavēts.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21458. Ja no pirkstiem īkšķis
zied, tad dabūs dāvanas, ja podalaiža
zied, tad jāslimo, ja garā Māre zied,
tad mīlestību, ja zelta kalējs zied,
tad izsmieklu un ja eņģelītis zied,
tad pateicību iegūs.
/A. Skuja, Vestiena./
21459. Ja pirkstiem zied nagi,
piem., īkšķim, tad tas nozīmējot godu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
21460. Ja zied priekšējais
pirksts, tas nozīmējot laimi.
/L. Legzdiņa, Talsi./
21461. Ja vidējais pirksts zied,
tas nozīmējot nelaimi.
/L. Legzdiņa, Talsi./
21462. Riņķa pirksts ja zied,
nozīmējot mīlestību.
/L. Legzdiņa, Talsi./
21463. Ja zied mazais pirkstiņš,
nozīmējot draudzību.
/L. Legzgiņa, Talsi./
21464. Ja nagi zied, kāds mīl.
/J. A. Jansons, Rīga./
21465. Ja rokām mazie pirkstiņi
zied, tad šo cilvēku kāds mīlē.
/M. Poriete, Lubāna./
21466. Jo nogi zīd,
tad meitas
mīļuos.
/V. Pilipjonoks, Asūne. M.
Apeļs, Stoļerova./
21467. Kam nagi zied, tas tiks
kūmās lūgts.
/T. Rigerte, Brunava./
21468. Ja meitām zied pirkstu
ienadži, tad viņām labi jēri izdodas.
/K. Jansons, Plāņi./
21469. Jo stiprāk nagi zied,
jovairāk aitām būs baltu jēru.
/V. Rūnika, Skujene./
21470. Kam nagi zied, to tiesā
vedīs.
/K. Jansons, Plāņi./
21471. Kad roku nagi zied, tad
gaidāma slimība.
/A. Brāka, Meirāni./
III. Nagu griešana.
21472. Kad nagus apgriežot jaunā
mēnesī, tie ātri ataugot, bet kad
apgriežot vecā mēnesī, tad tie
augot lēni.
/K. Mežulis, Bilska./
21473. Kas ceturtdienās griež
nagus, tam uzsmaidīs laime.
/A. Andriņš, Taurkalns./
21474. Nagi esot jāgriež
piektdienās.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./
21475. Nagus un matus vajaga
griezt tikai piektdienas vakarā,
tad nekad nesāpēs zobi.
/M. Freiberga, Talsi./
21476. Kad svētdienā nagus
griež, tad pašam acī nags metas.
/Z. Prauliņš, Aumeisteŗi./
21477. Ja sestdienās vai svētdienās
griež nagus, nebūs aitu laimes.
/H. Dravniece, Alūksne./
21478. Nagus nedrīkst griezt
vakaros, tad jēriem ieaugot dzīnadži.
/E. Kampare, Skrunda./
21479. Kad svētdienā nagus
griežot, tad tie pieaugot velnam
pie astes.
/K. L. Nīca./
21480. Pa svētdienām nevajagot
griezt kāju nagus, tad, kad nomirstot,
velns aizvedot uz elli.
/A. Briedis, Nīca./
21481. Bērniem, jaunākiem par
gadu, nedrīkst griezt nagus.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
21482. Ja liels cilvēks nagus
kož ar košanu, tad viņš paliek
aizmāršīgs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21483. Ka kājām un rokām griežot
nagus, ta tos vaigot mest azautē;
pastardienā prasīšot rokā, jo
nagi esot Ādama miesa.
/H. Skujiņš, Smiltene./
21484. Kāpu, kāpu kalniņā,
Kāja slīd lejiņā;
Visu mūžu nagus griezu,
Zeme metu, neglabāju.
/Kreims, Alsunga. LD 34123./
21485. Pēc nāves Dievs atprasot
cilvēkam visus nagus, kas dzīvojot
nogriezti. Tāpēc nagus nogriežot,
vajagot tos mest pār galvu,
vai arī azotī, tad viņi tur
arī atradīšoties. Ja nagu
neesot, tad Dievs sūtot
nagus meklēt.
/K. Zilbers, Meņģele./
21486. Kad rokām nogriež nagus,
tad tie jāsviež pašam savā padusē. Bez
nagiem nelaiž mironus debesīs; bet kad
tie ir sviesti padusē, tad tie nāk
cilvēkam līdza un tā mirušais tiek
debesīs.
/V. Krieviņš, Daugmale./
21487. Visu, kas cilvēkam no
miesas atkrīt, kā nagi, mati, zobi
u. t. t., jāpaglabā, jo nomirstot
Dievs prasīs, kur viss palicis.
/J. A. Jansons, Olaine./
21488. Nagi, mati jāsatin papīrītī,
un izrauti jeb izbiruši zobi jāmet uz
krāsns, jo Dieviņš pēc nāves tos
atprasīšot.
/L. Vīgante, Jelgava./
21489. Nogriezties nagi jāsakrāj,
lai būtu ko parādīt debesīs.
/Šķila, Nīca./
21490. Nagus griežot, tos nedrīkst
mest zemē, bet tie jāmet azotē. Pēc nāves
Dievs nagos lasot cilvēka mūzu.
/A. Ēdelmanis, Raņķi./
21491. Kad rokām jeb kājām griež
nagus, tad tie labāk jāsadedzina, jo
citādi Dievs pastarā likšos tos visus
uzmeklēt. (Sal. mati.)
/P. Š., Rīga./
21492. Kad nagus griežot, vajagot
bāzt azotē. Viņā saulē prasīšot,
kur nagi,
un tad varēšot atbildēt, ka azotē.
/J. Bitaks, Litene./
21493. Kad veci cilvēki apgrieza
nagus, tad tos sabāza azotē, jo pastardienā
būšot jāuzrādot, kur nagi palikuši. Tāpat
darījuši arī ar matiem.
/N. Skujiņš, Smiltene./
21494. Nogrieztie nagi esot jāmet
azotē, lai tiekot ko atrādīt, kad Dievs
tos debesīs atprasīšot.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./
21495. Kad nagus apgriež, tad tie
vai nu jāapēd, vai jāiebāž azotē,
jo
citādi pastarā dienā tie visi būs
jāsalasa kopā.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
21496. Citi met nogrieztos nagus
azotē. Kad Dievs soda dienā prasīšot:
"Kur tavi nagi?" tad atbildēšot:
"Azotē."
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Ķevele./
21497. Kad pirkstiem nogriež nagus,
tad tos iemet azotī, jeb arī sviež par
galvu pāri. Kad nu Dievs soda dienā
prasīšot: "Kur tavi nagi?" tad
varēšot atbildēt: "Azotī."
/A. Bīlenšteina rokrasts.
K. Boivics, 1862. g.,
Lubāna./
21498. Kad nagus apgriež, tad
nogrieztie nagi jāmet azotē, bet ne
zemē, jo citādi pastarā dienā nebūs
iespējam tos salasīt.
/Alksnis - Zundulis, Naidīte.
J. Steglavs, Jelgava. B.
Daņilovs, Kacēni./
21499. Nagus apgriežot, nedrīkst
tos sviest zemē, bet jāsabāž visu azotē,
jo pastarā dienā visu būšot jāsameklē.
/O. Darbiņš, Birži./
21500. Kad nagus nogriež, tad
tos nedrīkst sviest projām, bet tie
jābāžot azotē, jo pastarā dienā visi
tikšot atprasīti.
/Skolnieku pulciņš,
Jekabpils./
21501. Nogrieztie roku un kāju
nagi jāmet azotē, lai pastardienā
nebūtu tālu jāmeklē.
/M. Poriete, Lubāna./
21502. Nogrieztie nagi jābaž
azotē, jo pastardienā Dievs tos
atprasīšot.
/J. Zanders, Zaļenieki./
21503. Nogriezties nagi jāliek
azotē, jo viņā saulē visi jāsalasa.
/Z. Prauliņš, Aumesteŗi./
21504. Nagus, kurus nogriež, vajag
aizbērt azotē, jo pastarā dienā Dievs
prasīs, kur nagi likti.
/M. Auziņa, Rīga./
21505. Kad nagus nogriež, tad
tie jāmet azotē, jo pastarā dienā
Dievs viņus atprasīs.
/J. Treimans, Bērze./
21506. Nogrieztie nagi jāmet
azotē, lai bagātību neaizsviestu
prom.
/E. Lācis, Tirza./
21507. Kad nagus apgriež. tad
tie jāmet aiz muguras; kad pastarā
dienā Dievs prasīs: "Kur liki
nagus", atteiksi: "Tur aiz
muguras."
/J. Apsalons, Sēlpils./
21508. Visi nogrieztie nagi
jāsviež pār kreiso plecu; kad
Dieviņš prasīs, kur nagi, tad
teiks: "No pakaļas nāk."
/Z. Prauliņš, Aumeisteŗi./
21509. Nogrieztie nagi jāaizsviež
prom par kreiso plecu, lai pastarā dienā
varētu tos Dievam atdot.
/K. Jansons, Plaņi. J.
Slimbruks. Bauska./
21510. Nagus griežot, nedrīkst
tos sviest prom kā pagadās. Pastarā
dienā tie visi būs jāsalasa. Tāpēc,
lai varētu atrast, nogriezt nags
jāpārmet ar labo roku pār kreiso
plecu.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
21511. Ja nogriež kājai var
rokai nagu, tad tas jāsviež pāri
pār galvu, lai pastarā dienā viss
nāktu atpakaļ.
/A. Zavicka, Sātiņi./
21512. Nogrieztie nagi jāsamet
pastalā, tie pēc nāves augša ceļoties
būs vajadzīgi.
/V. Johansone, Liepa./
21513. Nogrieztie nagi jāsamet
pastalā, lai pastardienā, kad prasīs,
kur nagi palika, varētu sacīt, ka tie
nāk no pakaļas.
/K. Jansons, Vijceiems./
21514. Nogrieztus nagus (cilvēka)
iebāž gultas stabiņā galvgalī.
/K. Jansons,Plāņi./
21515. Kad nagus griež un nesaliek
tos vienkopus, tam pēc nāves visi būs
jāsameklē kopā.
/K. Pavasare, Drabeši./
21516. Kad nagus griež, tad tie
jāsalasa vienā vietā, bet nav jāsviež
zemē, jo pēc miršanas viņi visi būšot
jāsalasa.
/P. Zeltiņa, Rīga./
21517. Nagus nevajaga sviest
zemē: tie pastarā dienā jāsalasa.
/M. Pelēce, Cirsti./
21518. Nagus nedrīkst nogriežot
mest zemē, bet vajag tos sadedzināt,
citādi velns no tiem iztaisot sev
ragus un nagus.
/E. Kampare,Skrunda./
21519. Kājām nagi esot jāgriež
tikai sestdienā, ja citā dienā griežot
nagus, tad no tiem velns sev taisot
ragus.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
21520. Kad vecas mātes nagus
grieza, tad laida gar apkakli pei
saktas, jo citādi velns no tiem
taisot cepurei širmi.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
21521. Nogrieztus nagus vajaga
sadedzināt, jo citādi smuti taisa no
tiem sev platmales.
/V. Arbidāns, Latgale./
21522. Kad nagus apgriež, tad
katrā jāiegriež krusts, citādi velns
taisa no tiem cepuri.
/A. Aizsils Lubāna./
21523. Ja svētdien griež nagus,
tad velns taisa cilindri no tiem
nagiem, kas nogriezti.
/A. Aizsils, Zilupe./
21524. Nogrieztus nagus nedrīkst
zemē mest, jo no tiem velns cepurei
nagu taisa.
/E. Laime, Tirza./
21525. Nogrieztos nagus nedrīkst
sviest zemē, jo velns no viņiem taisot
cepuru širmjus. Tie jāmetot uz krāsns
augšas, kur velns viņus nevarot dabūt.
/K. Corbiks, Tukums./
21526. Ja kāju nagus zemē
nomet, tad velns no tiem taisa
cepures širmi.
/K. Jansons, Plāņi./
21527. Apgrieztos nagus varot
sviests zemē tikai sestdienas vakarā,
tad lietons atnākot un tos salasot;
no šiem nagiem viņš šujot sev
cepuri.
/O. Darbiņš, Birži./
21528. No nogrieztajiem nagiem
lietons taisot sev cepurei širmi
(nagu).
/O. Darbiņš, Birži./