NAKTSPAMAŠAS.

21539. Naktspamašas notikumos jeb
izbīļus bērns dabūj no sabīšanās. Tad viņš
nemierīgi guļ, bieži pamostas un drusku
muld.
/F. Brīvzemnieks,
1881. VI, 120./

21540. Bērniņš, kam naktspamašas,
vienmēr brēc. Slimība droši pazīstama no
tam, ka aptecināta (apčurināta) drāniņa
metas zaļa. Bērnu sapūš un liek natspamašu
zāles pagālē. Dod arī iekšā naktspamašu
mellās ogas, piespiestas pie kāda dzēriena
(piena). Sapūšamie vārdi ir šādi:
"Naktspamašas, bezkauņas, kaunaties,
kaunaties! Atstājat, atstājat! Ko
jūs darat (Annas) meiteņai Līzītei?"
/K. P. Raņķi./

21541. Bērns, kam naktspamašas,
ceļas, iet, kāpj. Noliek pie gultas
slapju palagu vai maisu, tad ārā kāpjot
atmostas. Pieliek pie gultas kāju apavus,
tā ka vienam purns stāv uz durvju, otram
uz pagultes pusi. Ar pīlēģi, kas Jāņu
vakarā piesiets pie gultas staba, sit
trīs reizas krustiem pa muguru, sauc
slimnieku vārdā un saka, lai slimība
izzūd.
/Rašmane, Saldus./

21542. Ja vīrišķam ir naktspamašas,
tad tās var aizdzīt, kad tam sit par muti
ar lindrakiem un sievietēm sit ar biksēm.
/Alksnis - Zundulis,
Naudīte./