NAUDA.

I. Māņu nauda.
II. Īstā nauda.
III. Nauda sapnī.

I. Māņu nauda.

21549. Kas priekš miršanas
savu naudu kam neatvēl, jeb nenorok,
tas nevar nomirt.
/K. Jansons, Plāņi./

21550. Vecos laikos, naudu
aprokot zemē, racēji novēlējuši, lai
tam, kas to izņem, velns valodu
aizņem, vai arī lai tam galva
apkārt apgriežas. Tāpēc nedrīkst
aprakstu naudu meklēt.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

21551. Naudu aprokot(glabājot)
zemē, pašam jāuztaisot čupa virsū.
Naudu tad varēšot atrast tikai tas,
kuŗš čupu apēdīšot.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./

21552. Kad guļot tur, kur
aprakta nauda, tad nomirušā naudas
īpašnieka gars dzenot gulētāju
nost.
/F. Heigene, Talsi./

21553. Ar gluži melna kaķa
asinīm varot naudu uzzīlēt.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

21554. Kad naudu iet rakt, tad
jāņem kaķis līdz.
/M. Irbe, Rīga./

21555. Naudas lādi, kur velns
guļot virsū, varot izcelt ar lūka
valgu.
/A. Ritenis, Nīca./

21556. Uz apslēptām mantām
brīžam zila uguns degot virsū.
/A. J. Stenders, Sēļpils./

21557. Ja kur naktī redz zilu
uguni spīdam, tad tur glabājas nauda.
Kad to naudu grib rakt, tad nāk ļauni
gari virsū un traucē, bet lai no
viņiem varētu aizsargāties, tad
ačgārniski ir jāskaita tēvareiza.
/K. Pavasare, Āraiši./

21558. Noraktu naudu, kas žāvējas
rudens naktīs, var izrakt tikai tanī,
naktī, kad gailis vakarā vēlu dzied.
Lāpstas kātā jāiesit septiņas naglas,
septiņi reiz jānoskaita tēva reiza
un jāiesāk rakt ar labās kājas
palīdzību.
/K. Jansons, Plāņi./

21559. Kad redzot naudu žāvējamies,
tad tā esot jāizjaucot. Otrā dienā esot
jāiet uz to pašu vietu un jāskatot, kāds
zieds rādīšoties. Kad aiznesot tādu
ziedu, kāds rādījies, tad naudu
varot dabūt rokā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

21560. Ja kādā vietā redzot nau-
du kaltējamies, tad šī vieta vakarā
esot jāapkaisa ar svaigu zemi. Kāds
kustonis nu esot šais zemēs ieminis
pēdas, tas esot šai vietā jāupurē,
tad naudu varot izrakt. Bez upuŗa
naudu nevarot izrakt, jo tad tā
grimstot arvien dziļāki zemē.
/A. Vaskis, Tukums./

21561. Kad nauda žāvējoties, tad
vajadot iet klāt un apskatīt, kādas
pēdas tur esot redzamas: vai cilvē-
ka, zvēra, vai lopa. Kādas pēdas
nu esot, tāds tad nu jādod, lai
naudu dabūtu rokā.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

21562. Kad naudu atrod, tad ne-
vajaga citiem stāstīt, citādi viņa pa-
zūd.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

21563. Ja atrod nolādētu naudu,
tad vajaga aizdedzināt trīs sveces,
naudu dalīt uz trīs daļām un teikt:
"Tas tev, tas man, tas viņam!" (Do-
mājot Dievam). Ja pie kādas nau-
das kaudzītes svece dziest tad tā
jādala no jauna uz trīs daļām. .Nau-
das gabali, pie kuŗiem dziest sve-
ce, jāliek atpakaļ nolādētā vietā,
bet pārējo var paturēt.
/I. Kreicberga, Bāta./

21564. Ja kāds atradis apburtu
naudu, tad nauda jāsadala trīs da-
ļās nu pie šīm daļiņām jāaizdedzi-
na svece. Tā daļiņa, pie kuras svece
nodziest. jādala atkal trīs daļās un
pie daļiņām jāliek sveces. Tā jā-
dara tik ilgi, kamēr paliek tikai
viens naudas gabals. Tas jāaiznes
atpakaļ uz turieni, kur nauda atras-
ta, bet pārējo naudu var paturēt. Ja
tā nedara, tad naudas turētājam
draud kāda liela nelaime vai viņš
pilnīgi izput.
/O. Biteniece, Ogresgals./

21565. Kad naudu sākot rakt,
tad nevajagot nei apkārt skatīties,
nei kādu vārdu runāt. Rakdams
dzirdot, ka kungs ar kučēru ga-
ŗām braucot, vai kaŗaspēks nākot,
jeb kāds nelabā balsī brēcot, to vi-
su vajagot par galvu laist, tas cits
neesot, kā pats velns, kuŗš no darba
gribot aizkavēt. Bet tiklīdz paska-
tīšoties, tad nauda pagalam! It īpa-
ši, kad roka jau pie naudas skastes
esot klāt, tad nākot pats velns un
gribot ar zobinu galvu nocirst, bet
ir tad nevajagot nei runāt, nei izbī-
ties, kamēr nauda izcelta.
/Mājas Viesis, 1863, 7./

21566. Aprakto naudu apsargājot
balta čūska, āzis, vilks vai vērsis.
/K. Jansons, Plāņi./

21567. Nauda, kas zemē aprakta,
rādoties ļaudīm gan cilvēka, gan
kāda kustoņa izskatā. Ja to aiz-
tiekot, tad nauda sabrūkot gubā,
bet ja neaiztiekot, tad naudas cil-
vēks jeb kustonis aizejot projām.
/P. Š., Rauna./

21568. Senāk nauda esot staigā-
jusi jaunekļa un jaunavas izskatā,
ja kāds piedūries klāt tad tie cil-
vēki pārvērtušies par naudu.
/G. Pols, Sece./

II. Īstā nauda.

21569. Zane pie savas naudas al-
laž nolika gabalu krīta, jo tad ra-
ganas tai nevarēja piekļūt.
/C. Fuchss, Zane, 1852, 11./

21570. Lai raganas nepiekļūtu
naudai, tad tur, kur nauda glabā-
jas, jātur arī gabaliņš krīta.
/T. Ķenga, Jelgava./

21571. Ja cilvēka dzīves svīnīgos
brīžos (kristībās, iesvētīšanā un lau-
lībās) tura naudu klāt, tad visu mū-
žu būs naudas diezgan.
/A. Šeitiņš, Taurene./

21572. Ja nav nemaz naudas ka-
batā, tad suņi klūp virsū.
/A. Jēkabsone, Cēsis./

21573. Atrastu naudu tūliņ nevar
izdod, ja izdod, tad cita nekrājas.
/A. Miglava, Rīga./

21574. Zemē atrastas naudas ne-
vajagot izdot, jo tad savu laimi at-
dodot.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

21575. Ja atrodot naudu, tā ne-
esot jāizdod, jo tā esot laimes nau-
da.
/E. Līdeka, Lubāna./

21576. Zemē atrastu naudu vaja-
ga paglabāt, tad gadīsies daudz
naudas.
/P. Š., Rauna. M. Vennere,
Strenči./

21577. Atrastu naudu nevajaga
izdot, jo tad nekad netrūkst nau-
das.
/M. Macpāne, Alsunga./

21578. Ja atrod naudu, to vajaga
piesist pie durvīm, vai arī pie sliek-
šņa, lai naudas nekad netrūktu.
/M. Macpāne, Alsunga./

21579. Pirmo naudu saņemot -
jāapspļauda, lai vairāk laimējas
naudu saņemt.
/M. Macpāne, Alsunga./

21580. Ja paceļ uz ielas naudu,
tai vajaga uzspļaut virsū, tad vēl
kādreiz atradīs.
/K. Corbiks, Jelgava./

21581. Kod tu ej pa ceļu un at-
rūd naudu koč vīnu kapeiku, tu itū
naudu nadūd nikam, taipat naru-
nuoj nikam, ka tu atrodi, nūlīc jū
karmynā un nuosuoj pī sevis, itei
pīzīmēj tev, ka tu vysod byusi ar
naudu.
/V. Podis, Rēzekne./

21582. Ja ko pārdodot ieņem pir-
mo rokas naudu, tad tā trīs reiz jā-
apspļauda, lai pārdošana labi veik-
tos.
/P. Š. Rauna. P. Zeltiņa,
Ikšķile./

21583. Uz pirmās naudas ko ie-
ņem, ir jāuzspļauda, tad būs uz
priekšu daudz naudas.
/P. Z.Ikšķile. P. Š., Rauna./

21584. Katrreiz, kad saņem nau-
du, tā jāapšpļauda, jo tad nekad
neesot naudas trūkums.
/L. Pogule, Gatarta./

21585. Ja no rīta naudu saņem,
tad tanī dienā darīšanās vairs nebūs
laimes, jo laimi jau saņēmis.
/J. R. Bērzaune./

21586. Pirmā nauda, ko tirgū sa-
ņem, jāapsļauda un tad jāliek ma-
kā, lai varētu saņemt daudz nau-
das.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

21587. Pie naudas saņemšanas ir
viņa jāapsļauj, tad vienmēr nauda
nāks.
/M. Hermakile, Rīga./

21588. Tirgū pirmo ieņemto nau-
du vajaga apspļaudīt, tad labi vei-
cas ar andeli.
/P. Kartupelis, Smiltene./

21589. Pirmā nauda jaunā makā
saņemot jāapspļauj, tad bagātība
vairosies.
/V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./

21590. Nedrīkst visu naudu iz-
dod, lai nebūtu trūkums. (Sal. ap-
cirknis.)
/K. Corbiks, Svēte./

21591. Ja grid lai nauda no ma-
ka neizsīkst, tad vienmēr vienu nau-
das gabalu vajaga turēt makā.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

21592. Kas vakarā naudu cilā, to
naktī velns kārdina.
/K. Jansons, Plāņi./

21593. Naudai esot velns klāt, un
tas cilvēkus kārdinot.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

21594. Nedrīkst vakarā skaitīt
naudu, lai velns neparauj.
/A. Būmanis, ampāļi./

21595. Sidraba nauda jāiešuj drē-
bes gabaliņā, tad jāieliek makā un
jāglabā, kamēr dzeguze sāk kūkot,
tad visu gadu būs diezgan naudas.
/P. Š., Rīga./

21596. Naudu veci ļaudis glabā-
juši zeķē istabā aiz vārceles.
/K. Jansons, Gatarta./

21597. Naudu aizņemoties, aizņē-
mējs nav naudu skaitījis, cik tās
viņam aizdod.
/K. Jansons, Gatarta./

21598. Ja naudu met pa logu ārā,
tad tās drīz pietrūks.
/E. Lieknēja, Rīga./

21599. Kas naudu zog, tas paliek
klibs.
/A. Šķēre, Kurmene./

III. Nauda sapnī.

21600. Zelta nauda sapnī rādās
uz bagātību, sīka nauda (sidraba un
kapara) uz asarām.
/P. Š., Rauna./

21600a. Kad sapnī redz naudu,
tad dabū kašķi.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

21601. Ja redz sapnī zelta nau-
du, tad tā ir bagātība.
/L. Ozole, Rīga./

21602. Ja sapnī redz sidraba nau-
du, tad būs raudāšana.
/E. Everts, Oļi./

21603. Ja sapnī redz sidraba nau-
du jeb zirņus, tad drīzumā būs jā-
raud.
/E. Jēpe, Palsmane./

21604. Kad sapnī redz baltu nau-
du, tad ir jābrēc.
/K. Lielozols, Nīca./

21605. Ja sapnī redz daudz sud-
raba naudas, tad redzētājam būs jā-
raud.
/A. Mūrniece, Cēsis./

21606. Ja sapnī redz sīku naudu,
tad būs bēdas.
/J. Jurēvics, kruku pag.,
Šauļū apr., Lietuva./

21607. Ja sapnī redz naudu, tad
notiks kāda nelaime.
/J. Austrums, Krape./

21608. Ja sapnī saņem papīra
naudu, tad būs žēlabas, bet ja da-
būj daudz sudraba un kapara nau-
das, tad būs jālej daudz rūgtas asa-
ras.
/J. Kriķis, Starti./

21609. Kas pa sapņiem naudu sa-
ņem, tas dabū kašķi.
/K. Boivics, 1862. g. A. Bī-
lenšteina rokraksts, Lubāna./

21610. Kad pa sapņiem ieņem
naudu, tad dabū kašķi.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Dunalka./

21611. Ja pa sapņiem dabūj nau-
du, tad būs kāda nelaime; sīka nau-
da zīmējas uz kašķi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ne-
reta un Kandava./

21612. Kad sapnī naudu dabū, tad
dabūs kašķi.
/I. Bergaunis, 1862. g., Bārta./

21613. Kad sapnī sīku naudu bāž
ķešā, tad dabūs kašķi.
/Āronu Matīss, Bērzaune./

21614. Kad sapnī redz naudu, tad
būs liela nelaime.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

21615. Ja pa sapņiem redz sidra-
ba naudu, tad būs asaras,
/P. Š., Rauna, K. Jansons
Plāņi./

21616. Ja sapnī atrod sudraba
naudu, ta dabū kašķi.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

21617. Ja sapnī redz sudraba vai
arī kapara naudu, tad būs asaras.
/L. Ozole, Rīga./

21618. Ja sapnī redz sudraba
naudu, tad tas nozīmē asaras.
/I. Johansone, Rīga./

21619. Ja sapnī naudu skaita,
tad būs kādas žēlabas.
/J. Jurjans, Jaungulbene./

21620. Ja sapnī darīšana ar nau-
du, tad dabūs kādu slimību.
/J. Kasparovics, Skrunda./