NELAIME.

21744. Nelaime ir neskaista, lī-
dzinās kaķim vai sunim bez spal-
vas, uzturas mājas aizkrāsnē.
/V. Juoņus, Pustiņa./

21745. Kas smejas par otra ne-
laimi, tam pašam tā piemetas.
/P. Š., Rauna./

21746. Nevajaga priecāties un
gaidīt uz cita nelaimi, tad pašam
nelaime notikt.
/J. Atteka, Nīca./

21747. Nedrīkst brīnīties par ci-
ta nelaimi, jo tad pašam tā piesi-
tas.
/J. Pamplis, Garoza./

21748. Nelaimi nedrīkst piemi-
nēt (piesaukt), tad tā var atnākt.
(Sal. slimība.)
/P. Š. jun., Vidzeme./

21749. Nelaime nekad nenākot
viena vien, ka nākot, ta nākot ve-
selas trīs no vietas.
/H. Skuiņš, Smiltene./

21750. Nelaime nenāk viena.
/P. Š., Rauna./

21751. Ja kādam jau divi nelai-
mes bijis jāpiedzīvo, gadīsies arī
trešā.
/J. A. Jansons, Bīriņi./

21752. Ja par otra nelaimi sme-
jas, tad pašam tāpat notiek.
/E. Laime, Tirza./

21753. Kad velnu jeb vilku pie-
min, kad suņi kauc, kad ūpis
vaid, kad dzeguze jumtā kūko, kad
zaķis šķērsām par ceļu tek, jeb
kad cita nelaba jausta uziet, tad
būs pakaļu kasīt, tad nekas ne-
kaitēs.
/G. Stenders./

21754. Žagata, kaķis un pūce
nesa nelaimi.
/J. Ceplenieks, Māņticība.
Austrums, 1889./

21755. Ja tev nelaime uzgājusi,
tad steidzies ātrumā šos vārdus
skaitīt trīs reiz: "Pāri nāves saites
bija manim apmetušās, un elles
bēdas bija man uzgājušas. Bēdas
un bailība nāca man virsū, bet
es piesaucu tā Kunga vārdu. Ak,
Kungs, izglābj manu dvēseli. Tas
Kungs ir žēlīgs un taisnis, un mū-
su Kungs ir žēlīgs. Iekš tā vārda.
Dieva tā Tēva, Dieva tā Dēla, Die-
va tā cienīga Svētā Gara. Amen."
/J. Jansons, Rīga./