NOTIKUMI.

21883. Kad bērns izbīstas, nevar
gulēt, kad viņam karstums, tad
saka, ka viņam notikumi. Tādā
reizā bērniņam iedod notikumu
zāļu (vīrceļu) tēju. Jo iecienīta
zāle ir judu (budu) kārkliņi. Dzē-
riens priekš iedošanas sapūšams
(saraugāms) ar šādiem vārdiem:
"Vilkata, suņu purns, ragana, ža-
gatas aste, vecītis, bebrītis, piert's
kausītis, bābiņa, dunča mēle, skā-
barda lokās; deviņu vīru spēks to
neizvelk," Notikumu vārdiem jem
arī dažas dziesmas, kā: "Dievs tas
Tēvs mums dzīvā klāt, nelaiž ļau-
na bīties", jeb: "Bērniņš mīļais
Dieva stādīts." Teicējas māte, ne-
varēdama citādi notikumus glābt,
raidījusi pēc kapa smilktīm. Pa-
jem no kapa trīs drusciņas, iebeŗ
lupatiņā, noliek ziedu (dzives galu)
un noskaita tēva reizi, mājās ne-
sot, nav jāskata atpakaļ. Smilk-
tīm uzlej ūdeni, ar kuŗu tad bēr-
niņu apmazgā. Ūdens izlejams tā-
dā vietā, kas nav pa kājām.
/K. Pētersons, Raņķi./

21884. Kad bērns nakti šaudās
un neguļ, tad viņam notikumi, tas
pats, kas naktspamašas. Bērnu sa-
rauga un skaista tēva reizi trīs
reiz atpakaļ pa vienam vārdam;
skaita arī trīs reiz no deviņi jīdz
vienam.

/A. Rozenšteine, Saldus./

21885. Saberza smalki dažas
smeldzes no brūtes vai bērviņa
mātes vaiņaga un iedeva iekšā ar
zīdalu. Sagrauzdināja arī brūtes
kroņa mirtes zariņu un deva iekšā
ar pienu.
/K. Pētersons, Raņķi./