OLAS.

    I. Olas perēšanai.
    II. Dažādi ticējumi.
    III. Olas sapnī.

    I. Olas perēšanai.

    21983. Ja olas ved vai nes par
    ūdeni, tad no tām nevar cāļus iz-
    perināt.
    /K. Jansons, Plāni./

    21984. Ja olas, kuŗas nolemtas
    perēšanai, nes pār ūdeni, tad viņas
    neizperēs.
    /V. Slaidiņa, Rīga./

    21985. Perējamās olas nedrīkst
    nest pār ūdeni, citādi neiznāk cā-
    līši.
    /65 g. v. E. Rotmane, Jaun-
    auce./

    21986. Olas jāliek perēt pirm-
    dien, tad labi izdodas.
    /A. Aizpurve, Lubāna./

    21987. Olas, kas sadētas divpa-
    dsmit dienas priekš Ziemassvēt-
    kiem, ir vislabākās perēšanai.
    /A. Zvejniece, Piebalga./

    21988. Perēšanai jāņem tādas
    olas, kas dētas pilnā mēnesī, jo tad
    izperētie cāļi būs ļoti dējoti.
    /V. Kieviņš, Daugmale./

    21989. Kad vīrieša cepurē nes
    olas perēt, tad visi cāļi labi izšķi-
    ļas.
    /M. Sikle, Nīca./

    21990. Kuŗas olas grib likt vistai
    perēt, tās jāsaliek cepurē un Zie-
    massvētkos dažas no tām atkal
    jābeŗ no cepures laukā, lai cāļi sētu
    sargātu.
    /J. Lazdāns, Kalupe./

    21991. Kad nes olas cāļu perē-
    šanai, tās nedrīkst likt pa vienai
    perēklī, bet visas jāber reizē, tad
    cāli izšķiļas visi vienā dienā.
    /E. Skarnele, Kalncempji./

    21992. Perēšanai jāliek no rītiem
    dētas olas, tad visas tiks izperētas.
    /J. Bikša, Daugmale./

    21993. Perēšanai jāliek no rītiem
    dētās olas, tad visas tiek izperētas.
    /J. Putns, Trapene./

    21994. Tās olas, kas ir slepeni
    sadētas, vista var labi izperēt un
    visi cāļi ir vistiņas.
    /M. Macpāne, Alsunga./

    21995. Perēšanai neder tās olas,
    kuŗas dētas pēcpusdienā, jo no tām
    rodas vanckari.
    /V. Greble, Valka./

    21996. Lai nebūtu daudz vancka-
    ru, tad zem olām vajaga likt ve-
    cas izparas.
    /E. Jēpe, Palsmane./

    21997. Olas perēt jāliek tad, kad
    lopus mājās dzen, tad būs daudz
    cāļu.
    /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

    21998. Ja grib, lai no olām iz-
    šķiltos vistiņas, tad olas vajag pe-
    rēklī likt ar kreiso roku, jo liek ar
    labo, tad ir gaiļi.
    /V. Greble, Valka./

    21999. Ja grib, lai olas labi izpe-
    rinātos, tad priekš perēt likšanas
    tās jāizvelk caur vīriešu bikšu sta-
    ras.
    /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

    22000. Vistas olas jālaiž caur bik-
    šu staru, tad gailīši būs ar biksēm.
    /St. Kokins, Eglūna./

    22001. Ja olas lāmiņa (bedrīte
    zem čaumalas) esot sānos, tad no
    tās varot izperināt gailīti, bet ja
    galā, tad vistiņu.
    /K. Mežulis, Bilska./

    22002. Ja liek perēt, tad vajag
    likt tās olas, kuŗām galā ir bedrī-
    tes, jo tās ir visas vistiņas.
    /M. Macpāne, Alsunga./

    22003. Kad olām bedrīte galā,
    tad ir gailītis, ja sānos, tad vistiņa.
    /Z. Pūtele, Sabile./


    II. Dažādi ticējumi.

    22004. Olas nedrīkst no mājām
    dot ārā pa pāŗiem, jo tad vistas
    vairs tik labi nedēs.
    /J. Andriņš, Taurkalns./

    22005. Ja olas resnajā galā ir
    liels tukšums, tad viņa ir tukšā mē-
    nesī dēta.
    /P. Š., Rauna./

    22006. Kad kāds cilvēks apēdot
    mīčaulu, tad viņš paliekot gļevs,
    nedrošs, bailīgs.
    /E. Poriete, Lubāna./

    22007. Nedrīkst mīčaulas ēst, jo
    tad cilvēks paliekot kā mīčaula.
    /L. Aizpurve, Lubāna./

    22008. Ja vista izdēj mazu olu,
    tad paredzama nelaime; lai to no-
    vērstu, ola jāpārsviež pār mājas
    jumtu.
    /M. Auziņa, Latgale./

    22009. Kad vista izdēj olu, tad
    (kamēr ola vēl ir silta), ar to vajag
    noglaudīt seju, tad saule nenoēdot.
    /M. Klause, Jaunpiebalga./

    22010. Ja grib, lai būtu maiga
    un balta sejas krāsa, tad vajag vai-
    gus noglāstīt ar pirmo olu, kuŗu
    jaunā vistiņa izdējusi.
    /E. Kampare, Skunda./

    22011. Kad vāra olas, tad ne-
    drīkst pūst ugunī, lai nesasprāgst
    olas.
    /K. Lielozols, Nīca./

    22012. Kad vārī olas, nedrīkst
    pūst uguni, citādi plīst olas.
    /M. Baltiņa, Meņģele./

    22013. Olas vārot nedrīkst pūst
    ugunī, tad tās saplīst.
    /J. Jakāns, Bebrene./

    22014. Vistas olas nevajaga vā-
    rīt kāpostos, tad vistas knāpās kā-
    postus.
    /St. Kokins, Eglūna./

    22015. Ja olas ieliek katlā vārīt,
    tad nav jārunā.
    /A. Brāka, Meirāni./

    22016. Olas vārot nedrīkst smie-
    ties, tad tās saplīst.
    /J. Jakāns, Laši./

    22017. Olas vārot nedrīkst ugu-
    ni uzkurt, tad tās saplīst.
    /J. Jakāns, Bebrene./

    22018. Ja olas vārot, pie poda
    pieiet vīrietis un saņem šaujā sa-
    vus pautus, tad olas nevar izvārīt.
    /K. Jansons, Plāņi./

    22019. Olas, ko grib ziemai gla-
    bāt, jālasa vecā mēnesī.
    /S. Gūberts, 1688./

    22020. Ja vistas olas kāds nozog,
    tad vista vairs uz priekšu nedēj.
    /J. Vilnītis, Jumurda./

    22021. Ja olu nozog, tad paliks
    pliku galvu kā ola.
    /A. Šķēre, Brukna./

    22022. Kad pautu zog, tad pa-
    liek pliks.
    /J. Steglavs, Jelgava./

    22023. Ja olu zog, tad paliek na-
    bags.
    /M. Sikle, Nīca./

    22024. Ja kāds cilvēks olas zo-
    got, tad pats paliekot drīz vien
    nabags.
    /H. Skujiņš, Smiltene./

    22025. Ja ēdājam gadoties tāda
    ola, kuŗai neatloboties čaumala, tad
    tas dabūšot pērienu.
    /E. Gaile, Aumeisteŗi./

    22026. Kad pauts neloboties, tad
    dabonot pērienu.
    /R. Bērziņš, Džūkste./

    22027. Olu nedrīkst sīki lupināt,
    jo tad dabūs pērienu.
    /L. Grīnberga, Nereta./

    22028. Kas ēdot olas bez sāls,
    tas melojot.
    /G. Stankeviča, Taurupe./

    22029. Kas olu ēd bez sāls, tas
    daudz melo.
    /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

    22030. Kas ēd olu bez sāls, tas
    melo.
    /A. Mednis, Garoza./

    22031. Olas ēdot, čaumalas jāsa-
    drupina labi smalki, lai vistas labi
    dēj.
    /M. Sikle, Nīca./

    22032. Olas ēdot, čaumalas jā-
    sadrupina labi smalki, lai vistas
    labi dēj.
    /Bērziņš, Ropaži./

    22033. Vistu olu čaumalas vie-
    nā vietā jāsamet, lai vistas vienā
    pērklī dēj.
    /K. Jansons, Plāņi./

    22034. Olu čaumalas jāliekot
    vienkopu, lai vistas olas nemētātu
    (vienkopu dētu).
    /H. Skujiņš, Smiltene./

    22035. Olu čaulas nedrīkst mest
    ugunī, jo tad vistas esot ugunīgas
    uz perēšanu.
    /Kurzemes Vārds 1930, IV, 20./

    22036. Olu čaulas nedrīkst mest
    ugunī, tad vistai pakaļā čulkas me-
    tas.
    /I. Zariņš, Palsmane./

    22037. Vistas olu čaulas nevaja-
    ga mest ugunī, jo tad vistas olnīcā
    metas tulznas.
    /E. Jēpe, Palsmane./

    22038. Ja izvārītai un nolobītai
    olai bedrīte ir tieva galā, tad lini
    jāsēj kalnā, ja resnā - tad lejā.
    /A. Būmanis, Pampāļi./

    III. Olas sapnī.

    22039. Ja olas redz sapnī, tad
    būs kauns jāpiedzīvo.
    /P. Zeltiņa, Ikšķile./

    22040. Ja olas redz sapnī tad
    tiks aprunāts.
    /P. S., Riga./

    22041. Ja sapnī redz olas, tad
    par redzētāju sarunās dažādas ten-
    kas.
    /K. Bruņinieks, Sēme./

    22042. Ja sapnī redz olas, tad
    aprunās.
    /J. Johansone, Rīga./

    22043. Ja sapnī redz vistas olas,
    tad dzirdēs ļaužu valodas.
    /J. Kriķis, Starti./

    22044. Ja sapnī redz veselas olas
    perēklī, tad Dievs dod mazus si-
    vēniņus; ja dažas no tām saplīsu-
    šas, tad daži sivēni neizdodas.
    /Āronu Matīss, Bērzaune./

    22045. Ja sapnī redz olas un tās
    paņem, tad būs nabadzība.
    /E. Everts, Oļi./

    22046. Kad sapnī ēd olas jeb
    biezu putru, tad dabū pasakas dzir-
    dēt.
    /K. Spandegs, Pociems./