OLAS.
I. Olas perēšanai.
II. Dažādi ticējumi.
III. Olas sapnī.
I. Olas perēšanai.
21983. Ja olas ved vai nes par
ūdeni, tad no tām nevar cāļus iz-
perināt.
/K. Jansons, Plāni./
21984. Ja olas, kuŗas nolemtas
perēšanai, nes pār ūdeni, tad viņas
neizperēs.
/V. Slaidiņa, Rīga./
21985. Perējamās olas nedrīkst
nest pār ūdeni, citādi neiznāk cā-
līši.
/65 g. v. E. Rotmane, Jaun-
auce./
21986. Olas jāliek perēt pirm-
dien, tad labi izdodas.
/A. Aizpurve, Lubāna./
21987. Olas, kas sadētas divpa-
dsmit dienas priekš Ziemassvēt-
kiem, ir vislabākās perēšanai.
/A. Zvejniece, Piebalga./
21988. Perēšanai jāņem tādas
olas, kas dētas pilnā mēnesī, jo tad
izperētie cāļi būs ļoti dējoti.
/V. Kieviņš, Daugmale./
21989. Kad vīrieša cepurē nes
olas perēt, tad visi cāļi labi izšķi-
ļas.
/M. Sikle, Nīca./
21990. Kuŗas olas grib likt vistai
perēt, tās jāsaliek cepurē un Zie-
massvētkos dažas no tām atkal
jābeŗ no cepures laukā, lai cāļi sētu
sargātu.
/J. Lazdāns, Kalupe./
21991. Kad nes olas cāļu perē-
šanai, tās nedrīkst likt pa vienai
perēklī, bet visas jāber reizē, tad
cāli izšķiļas visi vienā dienā.
/E. Skarnele, Kalncempji./
21992. Perēšanai jāliek no rītiem
dētas olas, tad visas tiks izperētas.
/J. Bikša, Daugmale./
21993. Perēšanai jāliek no rītiem
dētās olas, tad visas tiek izperētas.
/J. Putns, Trapene./
21994. Tās olas, kas ir slepeni
sadētas, vista var labi izperēt un
visi cāļi ir vistiņas.
/M. Macpāne, Alsunga./
21995. Perēšanai neder tās olas,
kuŗas dētas pēcpusdienā, jo no tām
rodas vanckari.
/V. Greble, Valka./
21996. Lai nebūtu daudz vancka-
ru, tad zem olām vajaga likt ve-
cas izparas.
/E. Jēpe, Palsmane./
21997. Olas perēt jāliek tad, kad
lopus mājās dzen, tad būs daudz
cāļu.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
21998. Ja grib, lai no olām iz-
šķiltos vistiņas, tad olas vajag pe-
rēklī likt ar kreiso roku, jo liek ar
labo, tad ir gaiļi.
/V. Greble, Valka./
21999. Ja grib, lai olas labi izpe-
rinātos, tad priekš perēt likšanas
tās jāizvelk caur vīriešu bikšu sta-
ras.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
22000. Vistas olas jālaiž caur bik-
šu staru, tad gailīši būs ar biksēm.
/St. Kokins, Eglūna./
22001. Ja olas lāmiņa (bedrīte
zem čaumalas) esot sānos, tad no
tās varot izperināt gailīti, bet ja
galā, tad vistiņu.
/K. Mežulis, Bilska./
22002. Ja liek perēt, tad vajag
likt tās olas, kuŗām galā ir bedrī-
tes, jo tās ir visas vistiņas.
/M. Macpāne, Alsunga./
22003. Kad olām bedrīte galā,
tad ir gailītis, ja sānos, tad vistiņa.
/Z. Pūtele, Sabile./
II. Dažādi ticējumi.
22004. Olas nedrīkst no mājām
dot ārā pa pāŗiem, jo tad vistas
vairs tik labi nedēs.
/J. Andriņš, Taurkalns./
22005. Ja olas resnajā galā ir
liels tukšums, tad viņa ir tukšā mē-
nesī dēta.
/P. Š., Rauna./
22006. Kad kāds cilvēks apēdot
mīčaulu, tad viņš paliekot gļevs,
nedrošs, bailīgs.
/E. Poriete, Lubāna./
22007. Nedrīkst mīčaulas ēst,
jo
tad cilvēks paliekot kā mīčaula.
/L. Aizpurve, Lubāna./
22008. Ja vista izdēj mazu olu,
tad paredzama nelaime; lai to no-
vērstu, ola jāpārsviež pār mājas
jumtu.
/M. Auziņa, Latgale./
22009. Kad vista izdēj olu, tad
(kamēr ola vēl ir silta), ar to vajag
noglaudīt seju, tad saule nenoēdot.
/M. Klause, Jaunpiebalga./
22010. Ja grib, lai būtu maiga
un balta sejas krāsa, tad vajag vai-
gus noglāstīt ar pirmo olu, kuŗu
jaunā vistiņa izdējusi.
/E. Kampare, Skunda./
22011. Kad vāra olas, tad ne-
drīkst pūst ugunī, lai nesasprāgst
olas.
/K. Lielozols, Nīca./
22012. Kad vārī olas, nedrīkst
pūst uguni, citādi plīst olas.
/M. Baltiņa, Meņģele./
22013. Olas vārot nedrīkst pūst
ugunī, tad tās saplīst.
/J. Jakāns, Bebrene./
22014. Vistas olas nevajaga vā-
rīt kāpostos, tad vistas knāpās kā-
postus.
/St. Kokins, Eglūna./
22015. Ja olas ieliek katlā vārīt,
tad nav jārunā.
/A. Brāka, Meirāni./
22016. Olas vārot nedrīkst smie-
ties, tad tās saplīst.
/J. Jakāns, Laši./
22017. Olas vārot nedrīkst ugu-
ni uzkurt, tad tās saplīst.
/J. Jakāns, Bebrene./
22018. Ja olas vārot, pie poda
pieiet vīrietis un saņem šaujā sa-
vus pautus, tad olas nevar izvārīt.
/K. Jansons, Plāņi./
22019. Olas, ko grib ziemai gla-
bāt, jālasa vecā mēnesī.
/S. Gūberts, 1688./
22020. Ja vistas olas kāds nozog,
tad vista vairs uz priekšu nedēj.
/J. Vilnītis, Jumurda./
22021. Ja olu nozog, tad paliks
pliku galvu kā ola.
/A. Šķēre, Brukna./
22022. Kad pautu zog, tad pa-
liek pliks.
/J. Steglavs, Jelgava./
22023. Ja olu zog, tad paliek na-
bags.
/M. Sikle, Nīca./
22024. Ja kāds cilvēks olas zo-
got, tad pats paliekot drīz vien
nabags.
/H. Skujiņš, Smiltene./
22025. Ja ēdājam gadoties tāda
ola, kuŗai neatloboties čaumala, tad
tas dabūšot pērienu.
/E. Gaile, Aumeisteŗi./
22026. Kad pauts neloboties, tad
dabonot pērienu.
/R. Bērziņš, Džūkste./
22027. Olu nedrīkst sīki lupināt,
jo tad dabūs pērienu.
/L. Grīnberga, Nereta./
22028. Kas ēdot olas bez sāls,
tas melojot.
/G. Stankeviča, Taurupe./
22029. Kas olu ēd bez sāls, tas
daudz melo.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
22030. Kas ēd olu bez sāls, tas
melo.
/A. Mednis, Garoza./
22031. Olas ēdot, čaumalas jāsa-
drupina labi smalki, lai vistas labi
dēj.
/M. Sikle, Nīca./
22032. Olas ēdot, čaumalas jā-
sadrupina labi smalki, lai vistas
labi dēj.
/Bērziņš, Ropaži./
22033. Vistu olu čaumalas vie-
nā vietā jāsamet, lai vistas vienā
pērklī dēj.
/K. Jansons, Plāņi./
22034. Olu čaumalas jāliekot
vienkopu, lai vistas olas nemētātu
(vienkopu dētu).
/H. Skujiņš, Smiltene./
22035. Olu čaulas nedrīkst mest
ugunī, jo tad vistas esot ugunīgas
uz perēšanu.
/Kurzemes Vārds 1930, IV, 20./
22036. Olu čaulas nedrīkst mest
ugunī, tad vistai pakaļā čulkas me-
tas.
/I. Zariņš, Palsmane./
22037. Vistas olu čaulas nevaja-
ga mest ugunī, jo tad vistas olnīcā
metas tulznas.
/E. Jēpe, Palsmane./
22038. Ja izvārītai un nolobītai
olai bedrīte ir tieva galā, tad lini
jāsēj kalnā, ja resnā - tad lejā.
/A. Būmanis, Pampāļi./
22040. Ja olas redz sapnī tad
tiks aprunāts.
/P. S., Riga./
22041. Ja sapnī redz olas, tad
par redzētāju sarunās dažādas ten-
kas.
/K. Bruņinieks, Sēme./
22042. Ja sapnī redz olas, tad
aprunās.
/J. Johansone, Rīga./
22043. Ja sapnī redz vistas olas,
tad dzirdēs ļaužu valodas.
/J. Kriķis, Starti./
22044. Ja sapnī redz veselas olas
perēklī, tad Dievs dod mazus si-
vēniņus; ja dažas no tām saplīsu-
šas, tad daži sivēni neizdodas.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
22045. Ja sapnī redz olas un tās
paņem, tad būs nabadzība.
/E. Everts, Oļi./
22046. Kad sapnī ēd olas jeb
biezu putru, tad dabū pasakas dzir-
dēt.
/K. Spandegs, Pociems./