OTRA PUSE..

I. Vispārīgi ticējumi.
II. Otra puse zīlēšanā.

I. Vispārīgi ticējumi.

22059. Otru pusi nomazgā
skaidru, ietin skaidrā drānā un
paglabā stallī kādā sausā vietā,
lai māte nebūtu slima. Glabājot
otra puse saritināma, ka saule
iet.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

22060. Otru pusi parok stallī,
paliekot apakša salmus; arī virsū
salmi uzliekami. Priekš paglabā-
šanas otra puse ūdenī drusciņ ap-
skalojama, bet jāsargās gluži iz-
mazgāt, tad meitenei būs pārāk
daudz uz drānām. Otra puse rū-
pīgi paglabājama, tas jādarot, lai
māte un bērns būtu veseli.
/Pole, Blīdiene./

22061. Sievietes otra puse pui-
kā jānorok stallī pasilē.
/K. Jansons, Piebalga./

22062. Otru pusi paglabā pirtī
apakš grīdas, šķūnī vai kur citur,
kur lopi nevar pieiet, citādi nav
veselības.
/Sermule, Līvbērze./

22063. Ja sievietes otru pusi no-
rok pie akmiņa, tad bērnam būs
ciets, miegs.
/K. Jansons, Plāņi./

22064. Cieši jāgādā par to, ka
otra puse tiek ierakta zemē, lai
suns vai kaķis to nedabū izvazāt,
citādi dzemdētāja slimojot.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./

22065. Otra puse jānorok klusā
vietā, kur žurku nav.
/K.Jansons, Plāņi./

22066. Otru pusi parok apakš
ābeles, lai aug bērns sārtiem vai-
giem. To var visur paglabāt, bet
tikai sausā vietā; kad parok ūde-
ņainā vietā, tad mātei, ne bēr-
nam nav labi.
/Ķilevice, Saldus./

22067. Ja otru pusi meitenē no-
rok apakš ābeles, tad meiteni ne-
izprecē.
/K. Jansons, Plāņi./

22068. Ja kādas ēkas kaktā ap-
rokot otru pusi, tad piedzimušais
bērns savā mūžā neapprecēšoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22069. Sieviete otra puse jāno-
rok apakš ābeles. (Sal. mēneš-
ziedi.)
/K. Jansons, Plāņi./

22070. Sievietes otra puse jāno-
rok apakš bērza pret rīta pusi.
/K. Jansons, Plāņi./

22071. Ja sievas otru pusi ot-
rādi norok, tad tai sievai vairs dzi-
muma nav.
/K. Jansons, Gatarta./

22072. Ja pēc dzemdēšanas otru
pusi satin kamolā un noliek, to
aprokot, uz mutes, tad sievai vai-
rāk bērnu nebūšot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22073. Otru pusi aprokot, tā
jāapņem vīram ap galvu pret sauli,
jo tad nav daudz bērnu.
/E. Jēpe, Palmane./

22074. Otru pusi uz muti ne-
glabā, tad bērni mirstot; to no-
vieto tā, kā gulējusi miesās.
/Kuplais, Kuldīga./

22075. Otra puse jānomazgā, jā-
satin baltā drēbē, kuŗā jāieliek
dzīpars un nauda, un jānorok mie-
rīgā vietā.
/K. Jansons, Plāņi./

22076. Bērnu saņemot, arī otra
puse jānomazgā, jāietin baltā drē-
bītē un jāieliek nedēļnieces gultas
kājgalī; otrā dienā tā jāaprok.
Tad bērns labi guļ.
/E. Laime, Tirza./

22077. Sievietes otra puse jā-
norok pagultē, kur dzemdētāja
guļ.
/K.Jansons, Plāņi./

22078. Apraktai otrai pusei pie-
liek klāt naudu, sāli, oglīti.
/A. Rozenšteine, Saldus./

22079. Otru pusi no meitenes
apglabā govju (aitu) stallī, lai ātri
dabūtu apprecēties: puišelim to
aprok zirgu stallī apakš grīdas.
Puišeļa otrai pusei pieliek klāt
naudu, meitenes otrai pusei ada-
tu, dzīpara gabaliņu un dažreiz
ir naudu. Pie paglabāšanas jāie-
vēro, ka vadols paliekas virspusē,
kur tas satinams, kā saule tek.
Ja nabas saiti pamet apakšpusē,
māte vairs neuzceļas, bet nomirst,
otrai pusei sapūstot. Kad viss pēc
kārtas padarīts, noskaita tēva rei-
zi. Tagad otru pusi vairāk glabā
dārzā: ietin lupatā un parok apakš
liepas, ozola vai cita koka, tikai
apakš ziedoša ne.
/K. Pētersons, Raņķi./

22080. Kad meitene piedzem,
tad tās otra puse jānorok klusā
vietā, pirtī palāvē, lai meitene var
uzaug bez ļaunu ļaužu valodām.
Ja otru pusi norok rijā, tad mei-
tenes mātei "māte" (dzemde) sa-
slimst ... Akmins jāuzliek virsū,
kur otra puse norakta.
/K. Jansons, Plāņi./

22081. Meitenes otra puse klēts
padurvē jānorok, lai meitene par
saimnieci tiek.
/K. Jansons, Plāņi./

22082. Sievietes otra puse mei-
tenē jānorok tīrumā, lai meiteni
tālu redz, daudzina.
/K. Jansons, Plāņi./

22083. Meitenes otru pusi vasa-
ru labprāt paglabā apakš puķēm.
/A. Rozenšteine, Saldus./

22084. Sievietes otra puse mei-
tenē jānorok apakš rožu krūma,
lai meitene ir smuka.
/K. Jansons, Plāņi./

22085. Ja sievietes otru pusi pēc
meitenes piedzimšanas uz otru pu-
si aprok zemē, tad to meiteni ne-
izprecē.
/K. Jansons, Plāņi./

22086. Kad meitene piedzim-
stot, tad otru pusi nedrīkstot rakt
tālu no durvīm, citādi tā palikšot
vecmeitās.
/K. Skujiņš, Smiltene./

22087. Ja bērnam dzimstot no-
meteklu rok sliekšņa tuvumā, tad
ātri tautās izved.
/K. Biša, Vijciems./

22088. Meitenes otra puse jāsadedzina un pelni
pa visiem mājas celiņiem jāizbārsta, lai meiteni drīz
izprecina.
/K. Jansons, Vijciems./

22089. Pēc dzemdēšanas meite-
nes otra puse jāmetot ūdenī, tad
drīz izprecējot.
/J. Jansons, Plāņi./

22090. Meitenes otru pusi ar
smiltīm vējā izsēj, lai meiteni tālu
daudzina.
/K. Jansons, Plāņi./

22091. Sievietes otra puse pui-
kā jānorok palasēs, lai bērns gul-
tā nemiezn.
/K. Jansons, Plāņi./

22092. Zēniem otru pusi parok
zirgu stallī, meitenēm aitu stallī,
vasaru apakš ābeles. Viegli jāpa-
rok, cieti nav brīv spiest. Uzkasa
otrai pusei sudrabu virsū un pie-
liek naudu klāt.
/K. Pētersons, Vientspils./

22093. Puikas otru pusi norok
istabas aizdurvē, meitenes - dur-
vju vārstāmā pusē.
/K. Jansons, Plāņi./

22094. Puikas otru pusi nogla-
bā istabas bendelēs, lai viņš augstā
amatā tiek.
/K. Jansons, Plāņi./

22095. Sievietes otra puse jā-
norok apakš zirga priekškājām,
lai puika dzīvē ātri uz priekšu iet.
/K. Jansons, Plāņi./

II. Otra puse zīlēšanā.

22096. Skaista otrai pusei mez-
glus: cik mezglu, tik bērnu vēl
būs.
/A. Rozenšteine, Saldus./

22097. Otru pusi pārvazā (pār-
velkt) pa bērna muguriņu, tad viņš
pirtī varēs pērties kopā ar krau-
paiņiem, kašķainiem cilvēkiem:
kraupis nekad nepielips.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

22098. Kad grib dzemdētājai sa-
spītēt (skaust), ieduŗ adatu otrā
pusē.
/A. Rozenšteine, Saldus./

22099. Daža vecmāte, kuŗai ne-
grib diezgan maksāt, ieduŗ kniep-
adatu otrā pusē; māte tad vai
beigta: duŗas caurais, duŗ visās
vietās. Kad adatu izjem, paliek ve-
sela.
/K. Pētersons, Ventspils./

22100. Asinis no otras puses
bākmodere nozog priekš žīdiem:
tie ar šādām asinīm apsmērē bēr-
nam acis, lai nesāpētu.
/Kuplais, Kuldīga./