OZOLS.

22101. Priekš daudz tūkstošiem
gadu ozoliem lapas bijušas gludas
kā daudziem citiem kokiem. Tai
laikā Dievs ar Velnu noslēguši kā-
das derības. Velns teicis, ka viņš
derības izpildīšot, kad ozoliem bū-
šot lapas nobirušas. Dievs nu aiz-
liedzis ozoliem nomest lapas kā
arī noticis. Kad nu Velns redzējis,
ka derības pazaudētas, viņš ticis
ļoti dusmīgs, klupis ozolā un ņē-
mies plēst lapas robu robos, tā ka
tās jukušas uz visām pusēm. No tā
laika ozolam ir robainas un viņas
nekrīt nost pat ziemu. To Dievs
atstājis par piemiņu, ka viņš Velnu
uzvarējis.
/J. Plaudis, Dzērbene. Teikas
par Dievu, 1929, 33 (42).

22102. Colunt nonnulli quercus
insignes aliasque arbores opacas et
ingentes, per quas olim Daemo-
num responsa acceperunt. (Daži
cienī ievērojamus ozolus un citus
lielus un ēnainus kokus, no ku-
ŗiem senāk dabūja garu atbildes).
/D. Eabrīcijs, 1610./

22103. Piltenes meža kunga ro-
bežā ir viens ozols, kas no elku
laikiem iecienīts... Ja kam kas
sāp, visvairāk zobi, tad tie šā
ozola nāk, vērdiņu, vilnu, vai prie-
vīti te noliek, cerēdami, ka nu sā-
pes zudīs.
/Latv. Avīzes, 1831, 36./

22104. Jaunkalsnavas Ģeriņu
mājā bijuši svēti ozoli, kuŗiem se-
nāk nesti upuŗi, sevišķi Jurģu die-
nā. Upurēšanai vajagot notikt,
pirms saule lēkusi. Nelaiķa muižas
īpašnieks licis iesākt ozolus cirst,
gribēdams no tiem vātes taisīt.
Viņš tūdaļ saslimis un trešā dienā
nomiris, kur tad ciršana arī bei-
gusies.
/P. Alunāns, Balss, 1879, 78./

22105. Netālu no Zlēkas mācī-
tāja muižas bijusi laikam veco lat-
viešu svēto birze, jo pašas ozolu
birzes vidū stāvējis vareni augsts
ozols 10 pēdas caurmērā, ko par
Perkona ozolu saukuši. Līdz mūsu
gadu simtenim neviens pats saim-
nieks necirtis ozolus 1802. gadā
kāds vecis aizdedzinājis svēto ozo-
lu, cerēdams tur dabūt apslēptu
naudu. Ne ilgu laiku pēc tam vecis
palicis akls kādēļ cēlās runa, ka
tā esot sodība par ozola dedzinā-
šanu.
/Baltijas Vēstnesis, 1870, 132./

22106. - 7. Zvārdē esot bijis kap-
sētas tuvumā pie ceļa liels ozols,
kas esot runājis.
/K. Pāvuliņa, Illustrētais pie-
likums, 1935, 1./

22108. Piltenes meža kunga ro-
bežās esmu atradis ozolu, kas jau
no elku laikiem iecienīts. Ir tagad
vēl šo ozolu daudz cienī, jo viņi
tam vecam kokam arvien vēl
piešķiŗ dziedēšanas spēku.
/Latv. Avīzes, 1831. 36./

22109. Kad pērkons speŗot un
trāpot pret ozolu, tad tūliņ speŗot
atpakaļ.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22110. Nedrīkst stādīt ozolu
mājas tuvumā, tad iespeŗot pēr-
kons.
/G. Pols, Vecgulbene./

22111. Ozolus nedrīkst stādīt
mājas tuvumā, tad pērkons bieži
mājās iespeŗ.
/R. Kalniņš, Lubāna./

22112. Ozols un liepa sējumus
neskaužot.
/K. Jansons, Plāņi./

22113. Kam ozolam drīzāk lapas
ronas nekā osim, tad sausa vasara
esot gaidāma; kad atkal osim drī-
zāk, tad slapja.
/Latv. Avīzes, 1853, 199./

22114. Ja ozols izplaukst maij-
mēnesī, tad gaidāma audzelīga un
jauka vasara.
/A. Bērziņa, Aloja./

22115. Ozoli jācērt tad, kad ir
ziemeļu vējš, tad esot stipri un
ķirmeņi neēdot.
/G. Pols, Bauska./

22116. Ozolus un ievas nedrīkst
stādīt mājas tuvumā, tad iespeŗot
pērkons un ābelēm ziedus noņe-
mot.
/G. pols, Vecgulbene./

22117. Kad ozolam sāk lapas
plaukt, tad sāk lakstīgala dziedāt.
(Sal. lakstīgala.)
/M. Āboliņa, Aumeisteŗi./

22118. Kad ozolam lapas plūkst,
tad ar kaŗoti drīst pienu ēst.
/K. Jansons, Plāņi./

22119. kad ozolam lapas
plaukst, tad pienu var jau ar ka-
ŗoti ēst.
/E. Lācis, Tirza./

22120. Ja ozoliem ir daudz zīļu,
tad būs priekš Ziemassvētkiem
daudz sniega un pēc tam lielas
salnas. Ja ozola āboli ir sausi, tad
būs sausa vasara; ja slapji, tad arī
vasara būs slapja.
/S. Gūberts, 1688./

22121. Ja ozolam daudz zīļu,
tad priekš Ziemassvētkiem daudz
sniega.
/K. Palteris, Nītaure./

22122. Ja ozolam daudz zīļu,
gaidāma barga ziema.
/M. Sikle, Nīca./

22123. Kad ozoliem rudenī ir
daudz zīļu, tad priekš Ziemassvēt-
kiem būs daudz sniega un liels
sals.
/K. Jansons, Plāņi./

22124. Ja ozols ir bagāts ar zī-
lēm, tad barga ziema un ba-
gāts nākamais gads.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22125. Kad ozoliem daudz zīļu,
tad tā gada rudenī ir bagāta raža.
/J. Kasparovics, Skrunda./

22126. Ka uz kūka ūzūla izaugs
daudz zeiļu, itei pīzīmēj, ka tū
dods byus solta zīma un daudz
snīga.
/V. Podis, Rēzekne./

22127. Ja ozoliem rudenī esot
pulka zīļu, tad būšot dziļa ziema.
Ja ozoliem esot maz zīļu, tad bū-
šot plāna ziema, t. i. maz sniega.
/E. Gaile, Aumeisteŗi./

22128. Ja ozolu zīles ap Miķe-
liem ir slapjas un pārsprāgst, gai-
dāma lēna ziema.
/K. Palteris, Nītaure./

22129. Ja rudenī ozoliem ir
daudz zīļu, tad nākoša vasarā būs
laba kartupeļu raža.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

22130. Ja vienā gadā daudz
ozola zīļu, tad nākošu gadu būs
labi kartupeļi.
/L. Bulīts, Krape./

22131. Ja ozola zīlēs atrod kādu
tārpiņu, tad ir gaidāma labs gads.
/K. Jansons, Plāņi./

22132. Jo ūzūla lopas rudinī
(vālu) ilgi nanūbierst, tad sagai-
dāms gryuts laiks.
/M. Apeļs, Stoļerova./

22133. Ja ozolam bieži krīt la-
pas, būs viegls gads kā cilvēkiem,
tā arī lopiem. (Sal. bērzs.)
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22134. Kad ozolam rudenī spi-
cē paliekot lapas, kad citiem ko-
kiem lapas jau nobirušas, tad tai
mājā un tai gadā viens puisis pre-
cēšoties. Ja lapas paliekot spicē
liepai, vīksnai vai ābelei, tad pre-
cēšoties kāda meita.
/K. Skujiņš, Aumeisteŗi./

22135. Ja ziema ozolam lapas
nenobirst, tad zem tā ozola guļ
čuska.
/J. Bikša, Daugmale./

22136. Miķēļa diena apskata
ozola ābolus. Ja tur nekā neatron,
tad nākamā gadā būs slimības. ja
tur ir zirnieklis, tad būs mēris, bet
ja tārpiņš, tad būs labs gads.
/S. Gūberts, 1688./

22137. Tādiem ozoliem, kuŗiem
lapas stāv cauru ziemu, jānoplūc
lapas priekš Jāņa dienas un jāiz-
vāra. Šis vārījums noder caurejas
ārstēšanai tāpat lopiem, kā arī cil-
vēkiem.
/J. Rubenis, Ērgļi./

22138. Ozola mizu novārījumu
dzeŗ pret cauru vēderu.
/N. Ozoliņš, Grostona./

22139. Brūnas sagrauzdētas ozo-
lu zīles ir derīgas ēst, kad vēders
sāp. Savārītas ozola mizas lieto
pret cauru vēderu.
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./

Ozols sapnī.

22140. Ja sapni redz ozolu un
liepu pagalmā augot, tad tās mājas
saimnieka meitai būs kāzas.
/L. Pogule, Gatarta./