PAŠNĀVNIEKS.

22335. Ja kāds sev pats nelaikā
galu darījis, tad viņa dvēsele tik-
mēr maldās pasaulē, kamēr viņam
būtu jāmirst dabīgā nāvē. [Sal.
lietuvēns.]
/P. S., Rauna./

22336. Nelaicnieki staigājot virs
zemes apkārt un rādoties cilvē-
kiem līdz tam laikam, kamēr vi-
ņiem bijusi nolikta miršana.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22337. Visi pašnāvnieki pa nak-
tīm dzīvojot tāpat kā šai pasaulē
un darot tos darbus, ko darījuši
pēdējā dienā, kamēr pienākot tas
laiks, kad liktens lēmis tiem mirt
laicīgā nāvē.
/E. Jēpe, Palsmane./

22338. Ja kāds cilvēks izdara
pašnāvību, tad viņa gars klejo tik
ilgi apkārt, kamēr viņam vajadzē-
ja mirt dabīgā nāvē.
/J. Atteka, Nīca./

22339. Pašslepkavas dvēselei ne-
esot miera, viņa klīstot apkārt.
/T. Ziemele, Smiltene./

22340. Cilvēks, kas sev padarījis
galu, vēl pēc nāves klejo apkārt
kā suns vai veļas kā kamols, līdz
tai vietā, kur viņš miris, iespeŗ
pērkons. Tad māņi vairs nerādās.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

22341. Ja nelaicnieku kāds iz-
glābjot, tad uz tā viņš esot varen
nikns.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22342. Kad nelaicnieku veda uz
kapsētu, tad viņam nezvanīja.
/H. Skuliņš, Smiltene./

22343. Pašnāvniekus raka aiz
kapu vaļņa, jo tādi esot nešķīsti
gari un staigājot apkārt virs zemes
līdz tam laikam, kamēr būtu bijis
lemts mirs dabīgā nāvē.
/G. Pols, Baldone./

22344. Pašnāvnieku neraka ka-
pos, jo viņa dvēsele netiekot debe-
sīs uzņemta, bet ellē.
/G. Pols, Skaistkalne./

22345. Pašnāvnieku nedrīkst rakt
kapsētā, tad tas netiks debesu val-
stībā; tas jārok ārpus kapsētas.
/G. Pols, Sece./

22346. Nelaicniekus beda savā
nodaļā līdz kapsētas sētu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22347. Tādās vietās, kur kāds
cilvēks aizgājis nelabā nāvē, tiek
iesprausts krusts, vai arī kokam
mizā iegriezts, vai akmenī iekalts,
lai nelaicniecnieks nerādītos un nebai-
dītu cilvēkus.
/H. Skujiņš, Smiltene./