PASTALAS.

22301. Ja kreisās kājas pastalā
ieliek naglu, ragana nevar noburt.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./

22302. Kad jaunas pastalas ap-
auj kājā, tad tās jādauza pret ak-
meni, lai būtu stipras.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Saldus./

22303. Jaunas pastalas pelnos
jāapvārta, lai tās drīz nenoplīst.
/K. Jansons, Plāņi./

22304. Jaunas pastalas pirmo
reiz kājā aunot, jālec uz akmina
un jāsaka: "Stipras kā akmins!"
/K. Jansons, Plāņi./

22305. Jaunas pastalas pirmo
reiz kājā aunot, skaita šo pantiņu:
Abas labu ieraugiet,
Abas ļauni izbēdziet,
Abas dubļus izminiet,
Abas līdzi noplīstiet.
/K. Bika, Gaujiena. LD 34102./

22306. Lai pastalas būtu stipras
un viņas valkājot viss labi izdotos,
tad vajaga iziet uz akmiņiem ista-
bā, jeb istabas priekša, tad danco-
jot un uz augšu lecot, trīs reizas
šā dziedāt: "Abas labu ieraugiet,
abas ļaunu izbēdziet, abas dubļus
izminiet, abas līdzi noplīstiet!"
/K. Bika, Gaujiena./

22307. Jaunas pastalas pirmo
reiz kāja aunot, 3 reiz jālec uz
augšu un jāsaka: "Suņa mūžs, ka-
ķa vēkšiens!"
/K. Jansons, Plāņi./

22308. Kam pastalai pirmais
purns noplīst, tas par saimnieku
tiks, kam papēdis - par kalnu.
/K. Jansons, Plāņi./

22309. Kam pastalai purns va-
ļā, tas par saimnieku tiks.
/K. Jansons, Pla.n.i./

22310. Ja pastalām auklas at-
raisās, kāds aprunā.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene./

22311. Kad pastalai aukla at-
rist, tad aprunā.
/F. Pārups, Zante. R. Bēr-
ziņš, Džukste. J. Treimans,
Bērze./

22312. Kad pastalai aukla attai-
sās, tad kāds aprunā.
/K. Corbiks, Līvbērze./

22313. Ja vīram kreisā pastala
pirmā noplīst, tad sieva pirmā
mirs, un otrādi.
/K. Jansons, Plāņi./

22314. Ja pēc pašuvu (pastalu)
apaušanas brūkos kreisā kāja pir-
mā, tad tas nozīmējot, ka visu die-
nu iešot labi. Turpretim ja labā
nobrūkot pirmā, tad viss būšot ot-
rādi. Citi saka - ja labā kāja brū-
kot, tad tas cilvēks tiekot apru-
nāts.
/A. Skuja, Mālupe./

22315. Ja pastalām auklas at-
raisās, liesaišķi atraisās jeb zeķes
nobrūkt, tad aprunā; ja labai kā-
jai - vīrietis, kreisai - sieviete.
/E. Lācis, Tirza./

22316. Ja pastalas aukla atrai-
sās kreisai kājai, tad kāds slavē,
ja labai - aprunā.
/V. Greble, Valka./

22317. Ja pastalas aukla krei-
sai kājai atraisās, tad kāds no-
pels.
/E. Tokele, Sesava./

22318. Ja pastalas aukla labai
kājai atraisās, tad kāds uzslavēs.
/E. Tokele, Sesava./

22319. Ja pastalai atraisās auk-
las, dabūs ko jaunu piedzīvot.
/A. Aizsils, Veckalsnava./

22320. Ja pastalai aukla atrai-
sās, tad kāds aprunā: ja kreisai
kājai - sieviete, labai - vīrietis.
/E. Laime, Tirza./

22321. Ja pastalai auklas no-
brūk, tad aprunā.
/A, Upmane, Jaungulbene./

22322. Ar pastalām nedrīkst
sist otram cilvēkam, jo tam, kam
iesit, ceļas pamašas /stipras vē-
dergraizes).
/V. Miķelāns, Slate./

22323. Kad pastalas kājā aunot,
mezglis auklām uz pakaļu sasie-
noties, tad tā nekur ciemā nagai-
dot.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

22324. Vakarā noaunot pasta-
las, tās jāapgriež uz muti, lai velns
pa nakti ar tām nestaigā.
/O. Eglīte, Glūda./

22325. Pastalas jātaisa jaunā
mēnesī, jo tad nepūst osas.
/N. Dārziņa, Ranka./

22326. Pastalas jātaisa jaunā
mēnesī, tad tik ātri neplīst.
/E. Laime, Tirza./

22327. Pastalas jātaisa jaunā
mēnesī, tad tik ātri nesaplīstot.
/J. Putnoņš, Bērzpils./

22328. Līdzko pataisītas jaunas
pastalas, tās tūlīt jāuzaun kājās, ci-
tādi pirmais ar tām staigās velns.
/O. Eglīte, Glūda./

Pastalas sapnī.

22329. Ja pa sapinim uzaun
jaunas pastalas kājā, tad tas ir uz
jauku dzīvi.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22330. Ja sapnī pastalas aun
kājā, tad būs jauna dzīve jeb mir-
šana priekšā.
/P.Š., Rīga./

22331. Ja pa sapinim puisis no-
aun un atstāj pastalas meitas ista-
bā, tad tas puisis būs meitas par
brūtgānu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22332. Ja sapnī redz vecas pas-
talas, tad dzirdēs valodas; ja redz
gaŗas pastalas, tad būs gaŗas va-
lodas. [Sal. zeķes.]
/J. Kalniņš, Druviena./