PATEIKŠANA.

22348. Tāds cilvēks, kas savā
mūžā neesot dabūjis no otra pal-
dies, nav otram neko labu darījis,
par ko varētu pateikties, nevarot
nomirt. Reiz gulējis uz nāves ci-
sām mirējs, kuŗš nebijis vēl visā
savā mūžā no otra dabūjis paldies,
un tāpēc arī nevarējis nomirt.
Viņš miris un atkal atdzīvojies un
tā vārdzis, kamēr reiz pēdīgi pa-
sniedzis otram uguni, par ko tad
dabūjis paldies un arī tūdaļ no-
miris.
/Etn. 1891. g., I, 71. lp./

22349. Kad kādam saka daudz
paldies, tad tas viegli nomirs.
/M. Zaube, Rīga./

22350. Par lielo paldies debesu
valstībā saņemšot kvartu.
/A. Aizsils, Kalsnava./

22351. No paldiesiem kaķi
sprāgst.
/A. Aizsils, Kalsnava un Prauliena./

22352. Kad kāds dāvināja maizi,
tad par to pateicās, bet par gaļu
nepateicās, jo maize augot tikai
reiz gadā, bet gaļa pastāvīgi. [Sal.
gaļa, maize.]
/G. Pols, Valka./

22353. Par tādām lietām, kas
aug, paldies nav jāsaka. Arī par
gaļu paldies nav jāsaka, jo gaļa
aug.
/A. Aizsils, Jaungulbene./