PAVASAŖA MĀŖA (25. martā.)
I. Līdzība ar kustoņu
dienu.
II. Sakars ar putniem.
III. Sakars ar kāpos tiem.
IV. Mazgāšanās.
V. Sakars ar lāci.
VI. Sakars ar bitēm.
VII. Sakars ar uguni (rudzi, aitas).
VIII. Sakars ar lopiem.
IX. Sakars ar vistām.
X. Sakars ar dažādiem augļiem.
XI. Laika zīlēšana.
XII. Nākamības zīlēšana.
XIII. Precību zīlēšana.
22376. 1637. gadā konsistorija
nolēmusi Mārijas pasludināšanas
dienās Umurgas baznīcā nenoturēt
dievvārdus, tādēļ ka zemnieki tai
dienā nesuši baznīcā māņu upuŗus.
22377. Māršu dienā mēdz ar vī-
zēm iet baznīcā.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
I. Līdzība ar kustoņu
dienu.
22378. Mārijas pasludināšanas
dienu saukuši par kustoņu dienu
un atmodas dienu.
/M. Navenickis, Zasa./
22379. Māŗas dienā jādomā
par
tādiem zvēriem, kuŗus tu negribi
redzēt, tad arī viņi nerādoties.
/A. Sāvītis, Lubāna./
22380. Māres dienu visi tārpi un
arī lācis ceļas no ziemas miega.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sēļpils./
22381. Kāpostus nevar Māŗas
dienā sēt, jo tad kukaiņi noēd.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./
22382. Kas Mārijas dienā strā-
dā tam kukaiņi noēd linus.
/A. L.- Puškaitis./
22383. Kad Mārijas diena slau-
ka istabu, tad kustoņi izrok dār-
zus.
/A. L. - Puškaitis./
22384. Dienu priekš Māŗas die-
nas (25. m.) jāsabāž visi sieti mai-
sā, lai tie netiktu cilāti Māŗas dienā,
jo tad lopu kūtīs nebūs mušu.
/A. Ozoliņš, Barkava./
22385. Māŗas dienā vajag visus
sietus slepeni apgāzt, jo tad mušas
nenāk istabā.
/M. Driņķe, Ranka./
22386. Kad Mārijas dienā visus
mājas sietus slepenā vietā apgāž,
tad tur cauru vasaru nav nevienas
mušas.
/I. Punka, Bērzaune./
22387. Pēdējā dienā priekš
Mā-
ŗas jānoslauka kūst sienas un
griesti. Tad vasaru kūtī nav mušu.
/J. Avotiņš, Vestiena./
22388. Lai mājās nebūtu mušu,
tad Māŗas dienā priekš saules jā-
izslauka istaba un mēsli jāaiznes
uz kaimiņu daļu. Tas pats jādara
ar kūti, tad nav kūtī mušu.
/A. Aizsils, Kārķi./
22389. Māŗas dienas rītā priekš
saules lēkšanas jāieiet lopu kūtī
un jānoslauka griesti, grīda un sie-
nas, jāpaņem mēsli un jāaiznes uz
krustceļiem, tad vasarā nebūs kūtī
nevienas mušas - tās aizies uz
kaimiņiem.
/V. Priedīte, Rencēni./
22390. Māŗas dienā, priekš sau-
les, jāizslauka istaba un mēsli at-
muguriski pār slieksni jāpārmet,
tad vasaru nebūs istabā mušas.
/M. Viciņa, Pope./
22391. Ja gribējuši mušas izdzīt
no istabas, tad Māršu dienas rītā
priekš saules izslaucījuši istabu un
mēslus izsvieduši ārā.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
22392. Māres dienā, gaismai aus-
tot, visi istabas griesti, sienas un
grīdas jānoslauka, tad istabā ne-
būs daudz mušu.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
22393. Māŗas dienas rītā jāiz-
slauka griesti un sienas kūtīs un
staļļos, tad tur mušas pa vasaru
nedzīvo.
/K. Krastiņš, Līvbērze./
22394. Lai mušas nenāktu ista-
bā, tad Māŗas rītā agri jāizslauka
istabas un mēsli jāaiznes tālu no
mājas.
/J. A. Jansons, Piņķi./
22395. Māŗas dienas rītā kūtī
jānoslauka griesti, tad vasaru nav
kūtī mušu.
/K. Atgāzis, Nītaure./
22396. Māŗas dienā vajaga ista-
bas griestus slaucīt, tad vasarā
mušu nebūs.
/A. Bulēne, Rīga./
22397. Griesti Māras diena jā-
noslaukot ar bērza slotu, tad va-
sarā mušas neesot.
/E. Muzikante, Burtnieki./
22398. Māŗas rītā vajaga kūtij
griestus noslaucīt un trīs sekumu
mēslu izmēzt, tad vasaru kūtī nav
mušas.
/E. Zariņa, st. Cena./
22399. Māŗas dienas rītā jāslau-
ka visi griesti un paspārnes un
mēsli jāgrūž piestā, lai vasarā mu-
šas neaiztiktu lopus.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22400. Māres dienā jāslauka
griesti un paspārnes un mēsli
piestā jāgrūž. Tad pieiet kāds otrs
un jautā: "Ko tu tur grūd?" Grū-
dējam jāatteic: "Mušas", un pie-
nācējam atkal jāatbild: "Grūd,
grūd. kamēr sagrūd!" Tas jādara
tālab, lai vasarā mušas neaiztiek
lopus.
/A. Žeibe./
22401. Kad kāpostu Māŗas naktī
salstot, tad tai gadā mušu neesot.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./
22402. Lai utis un blusas ne-
augtu, tad Māŗas dienā priekš sau-
les jāslauka istaba un jāsaka: "Visi
kājenieki uz darbu!"
/K. Jansons, Vijciems./
22403. Māŗas dienu vajaga no
katra mājas iemītnieka salasīt pa
kukaiņam: uti, blakti, prusaku,
circeni; visi jāieliek vienā kastītē
un nemanot jānosviež kaimiņu
mājās. tad visi kukaiņi aizies uz
kaimiņiem.
/A. Zandere. Dole./
22404. Māŗas dienu priekš sau-
les jāizslauka istaba, tad blaktis
neieviešas.
/V. Saulīte, Mālpils./
22405. Māršu rītā priekš saules
jāizslauka istaba, tad to vasaru
nav blusu.
/A. Miglava, Rūjiena./
22406. Māras dienā istaba jāiz-
slauka un netīrumi jāiznes pāri
pār robežu uz kaimiņa zemes, tad
iznīkst visi prūši (tarakāni).
/K. Corbiks, Kroņa - Vircava./
22407. Lai peles izdzītu no ap-
cirkņiem, tad Māŗas diena vajaga
sataisīt no pīlādža koka puļķīšus
un salikt apcirknī.
/G. Pols, Bauska./
22408. Māŗas dienā nedrīkst ne-
kā no meža mājā nest, tad visādi
meža kukaiņi nāk mājā. [Sal. Bin-
dus d., Ģertrūdes d., Lielā piekt-
diena, gavenis.]
/P. Zeltiņa, Jaunpils./
22409. Māŗas dienā, Lielā piekt-
dienā un Zaļā ceturtdienā nedrīkst
no meža nekā mājās nest, citādi
vasaru nāk čūskas mājās.
/M. Vilciņa, Pope./
22410. Māŗas dienā nekā no
meža mājās nedrīkst nest, jo citādi
mājas apsēž visādi rāpuļi un mū-
dži.
/M. Ozola, Stopiņi./
22411. Māŗas dienā nevajaga ža-
garus un malku no meža vest mā-
jā, tad čūskas vasarā nenāks mā-
jas tuvumā.
/J. Šīrmanis, Vilzēni./
22412. Lai čūskas nenāktu mā-
jā, Māŗas dienā nedrīkst nevienu
žagaru nest mājā.
/A. Rudītis, Jaunpiebalga./
22413. Kāpostu Mārā nedrīkst
nest mājā nekādus kokus. Tajā
vietā, kur šinī diena atnestos ko-
kus noliek, vasaru katru rītu sa-
stopams kāds tārps (čūska).
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
22414. Kāpostu Māŗas dienā ne-
veduši māja ne malkas, ne žagaru,
ne tik lielu kā gana rīkste, lai va-
sarā čūskas nenāktu mājā.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
22415. Ja Mārijas dienā pārnes
no meža kādu priekšmetu, tad no
tās dienas mājā rodas ļoti daudz
peļu. Bet ja grib iznīcināt peles
no mājām, tad Mārijas dienā va-
jaga aiznest uz meža kādu priekš-
metu.
/K. Šuberts, Bramberģe./
22416. Zivis sāk iet nārstīties no
kāpostu Māŗas dienas.
/K. Jansons, Plāņi./
II. Sakars ar putniem.
22417. Māŗas rītā trīs reizes ap
māju jāapskrien, tad uzies daudz
ligzdu.
/K. Kristape, Olaine./
22418. Māršdienas rītā, pirms
saules, jāskrien trīs reizes ap mā-
ju, un cik skaidiņas salasa, tik
putnu perekļus atrod.
/A. Brože, Naukšēni./
22419. Māŗas dienā esot jānes
skaidas istabā, tad vasarā dabonot
putniņus redzēt.
/G. Pols, Bauska./
22420. Māŗas dienas rītā malka
jāienes istabā atmuguriski, tad va-
saru var uziet daudz putnu pe-
rekļu.
/J. A. Jansons./
22421. Mārijas pasludināšanas
dienā priekš saules jāskrien 3 rei-
zes ap māju un pie katra pakša
pakaļa jāpiesit, tad vasaru atradīs
daudz putnu olu.
/J. A. Jansons, Salaca./
22422. Ja Māŗas rītā skrien trīs
reizes ap māju ar sūdgabaliņu zo-
bos, tad togad atrod daudz putnu
ligzdu.
/K. Bērziņa, Limbaži./
22423. Māŗas dienā puikām jā-
lasa skaidas, lai vasarā varētu uz-
iet daudz putnu ligzdu.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
22424. Bērniem Māŗas rītā
jā-
lasa skaidas, lai atrastu daudz put-
nu ligzdu.
/J. A. Jansons, Piņķi./
22425. Māriņas dienā bērnam
jāskrien priekš saules lēkšanas ap
māju ar malku vai skaidām rokā,
un pie katra stūŗa (pakša) jāpasit
pakaļa; tas viss jādara, ja grib at-
rast vasaru daudz putniņu.
/Skolotāji, Rīga./
22426. Māŗas rītu priekš saules
bērniem jāskrien ap māju riņķī ar
cūku piburi zobos, tad atronot
daudz putnu perekļus.
/M. Eglīte, Pāle./
22427. Māŗas rītā jāuzsviež
zāģu
skaidas uz jumta; tad atrod va-
sarā putniņus.
/J. Rudītis, Rīga./
22428. Māŗas rītā agri jāceļas,
pirms saules, un basām kājām jā-
apskrien 3 reiz ap māju, tad tai
vasarā daudz putnu ligzdu uzies.
/L. Pilsētniece, Bebri./
22429. Māŗas dienas rītā no
skaidienas malka jānes atmugu-
riski, tad vasarā var uziet daudz
putnu ligzdu.
/K. Atgāzis, Nītaure./
22430. Kas Mārijas pasludināša-
nas dienas rītā ienesīs malku ista-
bā, tas vasarā atradīs daudz putnu
lizdu.
/St. Kokins, Eglūna./
22431. Māres dienā no rīta agri
jāpieceļas, jānomazgā mute un jā-
nes ķēķī skaidas, tad putni postos
ķeŗas un putnu pērkļus var uziet.
/A. Skrūze, Saikava./
22432. Ja bērni gribējuši atrast
putnu ligzdas, tad Māršu rītā
priekš saules salasījuši skaidas un
nobēruši krāsns priekšā.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
22433. Mārijas dienā puikām
jālasa skaidas, lai vasarā varētu
uziet daudz putnu ligzdu.
/M. Sikle, Nīca./
22434. Māŗas rītā priekš saules
jāiet bērniem uz mežu skaidiņas
lasīt; cik skaidiņas pārnes mājās,
tik putniņu togad dabūjot.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
22435. Māŗas diena rītā kailām
kājām trīs reiz jāapskrien ap ista-
bu un jāienes istabā lielas un ma-
zas skaidas, lai vasarā mežā da-
būtu lietus un mazus putnus. [Sal.
Zaļā ceturtdiena un Lieldiena.]
/K. Jansons, Plāņi./
22436. Māriņas dienā priekš
saules lēkšanas vajag trīs reizes
skriet ar skaidām apkārt mājai, jo
tad vasaru var viegli atrast putnu
perekļus.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
22437. Māres dienā priekš sau-
les vajaga mazgāties upes ūdenī,
tad atrod daudz putnu ligzdiņu.
/K. Corbiks, Jelgava./
22438. Lai uzietu putniņus, tad
Māŗas dienas rītā jāskrien 3 reizes
ap istabu un jāmet skaidas uz
krāsns.
/P. Lapiņš, Vecpiebalga./
22439. Māres dienā puikām jā-
lasa skaidas, lai vasarā varētu uz-
iet daudz putnu.
/A. Žeibe, arī Ērgļi./
22440. Mārijas pasludināšanas
dienā vajaga agri no rīta atnest malku,
ar ko krāsni izkurināt, tad
vasarā laimēsies atrast daudz put-
nu lizdas.
/K. Prikne, Asūne./
22441. Mārsdienas rītā jāienes,
jau iepriekš saskaldīta, sīka mal-
ka, lai vasarā atrastu daudz putnu
perekļus.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./
22442. Ja šai dienā no meža
atnes žagarus, tad vasarā var at-
rast putnu ligzdas.
/J. E., 1889, Valmieras apkārtne./
22443. Kāpostu Māŗas rītā
jā-
rauga, kas pirmais no lakta lec:
gailis vai vista.
/K. Jansons, Plāņi./
III. Sakars ar kāpostiem.
22444. Mārijas pasludināšanas
diena pieder pie ievērojamākām
dienām. Vācieši tad sēj kāpostus
cerēdami, ka tad tie vislabāki iz-
došoties. Ziemnieks sadzeŗas, lai
viņš visu gadu izskatītos spirgts un
sārts. Arī laiks esot no šās dienas
atkarīgs. Ja šai dienā salstot, tad
vēl salšot 40 dienas no vietas.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten I, 1774, 115./
22445. Citi viņu nosauc arī par
kāpostu Māri, varbūt tāpēc, ka
daža jautra saimniece ap šo laiku
mēģina sēt kāpostus.
/Latviešu draugs, Piel. 1840, 12./
22446. Naktī uz kāpostu Māŗu
pagrabā uz kāpostu galviņām ir
kāpostu sēklas.
/P. Š., Rauna. Z. Lancmanis,
Lejasciems./
22447. Māŗas dienas rītā uz kā-
postu galviņām esot sēklas.
/H. Skujiņš, Smiltene./
22448. Māŗas diena nedrīkst pie-
durties kāpostu sēklām. Ja to da-
rīs, nebūs lāga kāpostu.
/A. Zālīte, Bērzpils./
22449. Kāpostu Mārā nedrīkst
piedurties kāpostu sēklām, tad nā-
košā vasarā tie labi augs.
/L. Reiteris, Lubāna./
22450. Ja skābu kāpostu baļļa
stāv līdz Māŗas dienai neaiztikta,
tad Māŗas dienā uz baļļas atrodas
kāpostu sēklas.
/A. Kondrāte, Cēsis./
22451. Mārijas pasludināšanas
diena uz kāpostu baļļas esot kā-
postu sēklas.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
22452. Mārijas pasludināšanas
dienā jāpakaŗ pie griestiem kā-
postu galviņa ar kacēnu uz augšu,
tad no tās birs sēklas.
/V. Joāss, Lubāna./
22453. Māŗas dienas rītā priekš
saules vajaga iet pagrabā, tad uz
kāpostmucas var atrast kāpost-
sēklas.
/K. Atgāzis, Nītaure./
22454. Kāpostu Mārā jātīra
kā-
postu kubuls, kuŗu iesāk, jo tad
kubula virsa esot noaugusi un ņir-
bot ar kāpotu sēklām.
/E. Lācis, Tirza./
22455. Mārijas pasludināšanas
dienā Zane sargājās adīt jeb šūt,
lai kāpostiem tārpi nerastos, kas
tiem lapas nokož; turpretim lab-
prāt tai diena tina kamolu, jo tad
kāpostiem liela galvas būšot.
/C. Fuchss, Zane, 1852, 11./
22456. Kāpostnīcā karašas jā-
cepj, lai augot kāpostiem lielas la-
pas. Kamoli jātin, tad būšot kā-
postiem lielas galvas.
/J. Nīders, Alūksne./
22457. Lai nākamā vasarā kā-
posti labi augtu, tad kāpostu Mā-
ŗas dienā tin kamolus, vāra klim-
pas, neko nešuj, nelāpa, neduŗ un
pašu kāpostus ne vāra, ne ēd, ne
cilā.
/Latv. konv. vārdnīca, 15510./
22458. Kāpostu Mārā vaļeniece
tinusi dzijas, bez saimniece pama-
nījusi un sacījusi, lai metoties mie-
rā. Vaļeniece tomēr neklausījusi;
otrreiz sakot, atkal neklausījusi.
Trešo reizi saimniece ņēmusi un
sasitusi vaļiniecei tītavas.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi.
22459. Māŗas diena jātin dzijas
kamolā, tad augs cietas kāpostgal-
viņas.
/V. Saulīte, Ādaži./
22460. Kāpostmārē sievietēm
jā-
tin dzijas kamolā, tad kāpostiem
aug lielas galviņas.
/V. Amoliņa, Olaine./
22461. Kāpostu Māres dienā jā-
tin kamoli, lai aug cietas kāpostu
galviņas.
/M. Baltiņa, Meņģele./
22462. Māŗas dienā jātin lieli
baltas dzijas kamoli. tad iebriest
lielas kāpostu galviņas.
/K. Krastiņš, Koknese./
22463. Marejas dīnā
juotyn dze-
ja komūlā, lai nuokūšu godu byuti
lelas kuopūstu golveņis.
/A. Ancāna, Eglūna./
22464. Kāpostu Māres diena dzi-
jas jātin kamola, lai kāpostu gal-
viņas lielas aug.
/A. Žeibe./
22465. Mārijas dienā kamoli ti-
nami. Jo lielāki kamoli, jo lielā-
kas kāpostu galviņas.
/J. Pārups, Zante./
22466. Māŗas diena jātin cieti
dzijas vai diegu kamoli, tad kā-
postu galvas būs kā šie kamoli.
/A. Zālīte, Bērzpils./
22467. Kāpostu Mārā tina cietus
kamolus, lai augtu cietas kāpostu
galviņas.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./
22468. Kāpostu Mārā jātin dzi-
jas kamols, tad galviņas aug lielas
un cietas.
/E. Lācis, Tirza./
22469. Māŗas diena jātin lieli
kamoli, tad augs kāpostiem tādas
galvas, kā šie kamoli.
/L. Reiteris, Lubāna./
22470. Kas Mārijas pasludināša-
nas diena pirk kāpostu sēklu, tam
kāposti labi augot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
22471. Kāpostu Māŗas dienā jā-
sēj kāposti, tad viņi labi aug.
/P. Š., Rauna./
22472. Māŗas diena jāsēj kā-
posti, lai tārpi nemetas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22473. Kāpostu Māŗas diena sē-
juši lupatā kāpostu sēklas un li-
kuši uz galvas, lai kāpostiem augtu
tik lielas galviņas kā cilvēka galva.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
22474. Kāpostu Mārā nedrīkst
adatu cilāt, tad tārpi kāpostus ēd.
/E. Laime, Tirza./
22475. Kāpostu Mārā nav jāada
un jāšuj, kā arī nav jācilā adatas
un īleni, lai kāpostus neēstu tārpi
un kukaiņi.
/E. Lācis, Tirza./
22476. Kāpostu Māŗas rītā
saim-
niekam ar saimnieci jāiet dārzā
lauzties, tad kāpostiem lielas gal-
viņas augot.
/J. Bitaka, Litene./
22477. Kāpostu Māŗas dienā nav
istaba jāslauka, ne galva jāsukā,
lai vistas kāpostu neizkaš.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis, Ērgļi./
22478. Māŗas dienā pēc saules
noiešanas nedrīkstot istabu slaucīt.
/D. Dama, Smiltene./
22479. Ja Māŗas diena slauka
istabu, tad vistas izkaš kāpostus.
/P. Atspulgs, Rauna./
22480. Kāpostu Māŗas dienā
priekš saules jāizslauka ,istaba un
mēsli jāizbeŗ tādā vietā, kur vistas
netiek klāt, tad vasarā vistas ne-
kasīt kāpostu.
/E. Zommere, Rauna./
22481. Ja Mārijas pasludināša-
nas dienā istabu slauka, tad vistas
kož kāpostus uz lecekļiem.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
22482. Kāpostu Māŗas dienā nav
istaba jāslauka, lai vistas nekaš
kāpostu dārzus.
/M. Pelēce, Cirsti./
22483. Mārijas pasludināšanas
dienā nav jāslauka istaba, tad vis-
tas nekaš kāpostus.
/A. Zvejniece, Lubāna./
22484. Mārijas pasludināšanas
diena nav jāslauka istabas, lai vis-
tas nekaš kāpostus.
/V. Joāss, Lubāna./
22485. Ja Māŗas dienā paliek
vistas apakš pusmucas, tad viņas
nekārpa laukus.
/L. Berkholce, Vaive./
22486. Māŗas rītā jāizgrābj
pelni
no krāsnīm, tad tārpi vasarā ne-
ēdīs kāpostus. Šie pelni pavasarī
jākaisa uz kāpostiem.
/A. Bērziņa, Aloja./
22487. Māriņas rītā jāpagrābj
no pavarda pelni un vasaru jāuz-
purina kāpostiem, tad kukaiņi kā-
postu neēd.
/Fr. Vimba, Jaunpiebalga./
22488. Kad Māŗas diena slauka
istabu, tad kukaiņi izrok dārzu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
22489. Kāpostmāres rītā neesot
jāslauka istaba, lai vasarā vistas
neplēstu sējumus.
/M. Priedīte, Meirāni./
22490. Māŗas diena nesukā gal-
vu, lai uz kāpostiem neaugtu ku-
kaiņi.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./
22491. Galvu nedrīkst Māŗas
dienā sukāt, tad sukā utis uz kā-
postiem.
/K. Biša, Vijciems./
22492. Kas Mārijas pasludināša-
nas dienā galvu sukā, tam vistas
dārzus izkasot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
22493. Ja Māršdiena sukā gal-
vu, tad vistas kašājas.
/A. Brože, Naukšēni./
22494. Māŗas dienas rītā sievie-
tes nevar sukāt matus un slaucīt
istabu, jo tad vistas izkaš lecektis
un puķes.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./
22495. Ja kāpostu Māŗas dienā
galvu sukā, tad vistas kāpostus iz-
kasa.
/K. Jansons, Plāņi. A. Ģēģe-
ris, Vecpiebalga./
22496. Ja Māŗas diena sukā ma-
tus, tad vistas lec lecektī un iz-
kašņa stādus.
/E. Stīpniece, Vērene./
22497. Ja Māŗas diena galvu
sukā, vistas kāpostus kaš.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
22498. Mārijas pasludināšanas
dienā nedrīkst galvu sukāt, lai vis-
tas lecekņos kāpostus neizkasītu.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
22499. Lai vistas gadā nekārpī-
tos, tad Māŗas dienā nedrīkst gal-
vu sukāt.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
22500. Ja Māŗas dienā galvu su-
kā, tad aug utaini kāposti.
/V. Johansone, Liepa./
22501. Ja Mārijas (Māŗas) dienā
sukā galvu, tad vistas kārpās.
/M. Sikle, Nīca./
22502. Kad Mārijas diena sukā
galvu, tad vistas kārpās (Jaunjel-
gavas apkaimē: tad vistas kaš kā-
postus).
/A. L.- Puškaitis./
22503. Māŗas dienā nevar matus
sukāt, tad kāpostos tārpi metas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22504. Māŗas diena nedrīkst gal-
vu sukāt, tad tārpi ēd kāpostus.
/V. Spandegs, Pociems./
22505. Mārijas pasludināšanas
dienā nevajaga galvu sukāt, tad
aitas jēru neglabās un kāpostos
tārpi metas.
/St. Kokins, Eglūna./
22506. Kas Māŗas rītā sukā
ma-
tus, tam aug sprogaini mati un
kāposti.
/E. Bukava, Smārde./
22507. Māŗas dienā nedrīkst
galvu sukāt, citādi saveļas mati
un kāposti.
/ J. A. Jansons, Grenči./
22508. Māŗas dienā nedrīkst
galvas sukāt, tad mati un kāposti
neaug.
/P. Zeltiņa, Tome./
22509. Māras dienā nedrīkst
galvu sukāt, lai kāpostos utis ne-
aug un plauki galvā nemetas.
/A. Žeibe./
22510. Kāpostu Māŗas dienā ne-
vajaga kāpostu ēst, lai vasarā tos
spradži neēd. [Sal. ragavas.]
/K. Jansons, Plāņi./
22511. Pa Mārijas dienu jāēd
cūkas galva, lai kāposti padodas.
/M. Koškina, Elēja./
22512. Ja Māŗas dienā kāpostus
ēd, tad vasaru kāpostiem daudz
tārpu.
/V. Johansone, Liepa./
22513. Mārijas pasludināšanas
diena nedrīkst ēst kāpostus, lai
tārpi gadā neuzbruktu kāpostiem.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
22514. Māŗas dienā visi runkuļi,
kāļi, kāposti jānoliek. Viņus ne-
drīkst šinī dienā ne ēst ne kapāt,
lai vasaru vistas dārzā neēd kāļus,
kāpostus un runkuļus.
/E. Stīpniece, Vērene./
22515. Māras dienā nedrīkst su-
kāt galvu, jo tad vistas izkasa
dārzus.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
22516. Kad kāpostu Māŗas die-
nā sietu cilā, tad vistas kaš kā-
postus.
/J. Rubenis, Ērgļi./
22517. Māras dienā arī nedrīkst
sietu rokā ņemt, lai vistas kāpos-
tus nekasa.
/A. Žeibe./
22518. Māres dienā vāra lielas
klučkas (ķiļķenus), lai aug lieli kā-
posti.
/A. Žeibe, arī Bērzaune./
22519. Gavēņu - Māŗas dienā
jāvāra kāposti, lai nākošā gadā
la-
ba raža.
/A. Gulbe, Nogale./
22520. Kāpostu Mārā nedrīkst
kāpostus vārīt, tad tie izgaist.
/E. Laime, Tirza./
22521. Ja Māŗas dienā kāpostus
vāra, tad vasarā vistas kāpostus
ēd.
/L. Berkholce, Vaive./
22522. Māŗas dienās nav jāvāra
kāposti, tad vistas kaš viņus laukā.
/R. Kalniņš, Lubāna./
22523. Divdesmitpiektajā martā
kādā traukā ieņem sniegu un va-
saru ar to ūdeni slaka kāpostus.
/K. Jansons, Plāņi./
22524. Kad ap kāpostu Māres
dienu sniegs no celmiem nav no-
kusis, tad nākošā vasarā būs labi
kāposti.
/J. Rudenis, Ērgli./
22525. Ja Mārijas pasludināša-
nas dienā slikts laiks, tad kāposti
neizdodas.
/H. Bika, Gaujiena./
IV. Mazgāšanās.
22526. Māŗas dienā sievas un
bērni, bet it īpaši jaunavas, iet
priekš saules uz avotu vai upi maz-
gāties, lai ģīmis cauru gadu būtu
sārts un skaists un lai miegs ne-
nāktu.
/J. E., 1889, Valmieras apkārtne./
22527. Ja Māŗas rītā upē
muti
mazgā, tad sārti vaigi.
/K. Kristape, Olaine./
22528. Ja grib dabūt sarkanus
vaigus, tad Māŗas dienā mute jā-
mazgā ar aukstu ūdeni.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22529. Mārijas dienā priekš sau-
les lēkta jāmazgā mute ar brand-
vīnu, ja grib dabūt sarkanus vai-
gus.
/M. Sikle, Nīca./
22530. Māršdienā jāmazgā mute
pret sauli tekošā ūdenī, priekš
saules, tad seja nekārto.
/A. Brože, Naukšēni./
22531. Māŗas rītā jātek uz
upi
vai urdziņu muti mazgāt, tad visu
gadu būs vesels.
/J. A. Jansons./
22532. Māŗas rītā mute jāmazgā
tādā strautā, kas pret sauli tek, lai
vasaru nebūtu miegains un neno-
degtu.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
22533. Māŗas dienā priekš sau-
les lēkta jāmazgā mute ar brand-
vīnu, lai būtu sarkani vaigi.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
22534. Māŗas rītā, saulei lecot,
jāmazgājas tādā strautā, kas tek
pret sauli , jo tad visu vasaru seja
būs balta.
/J. A. Jansons, Piņķi./
22535. Māŗas dienā jāmazgājas
tekošā ūdenī, lai nenodegtu.
/M. Ābele, Valka./
22536. Ja Māŗas rītā priekš
sau-
les nomazgā seju, tad nemetas te-
teŗa raibumi.
/P. Lācis, Skujene./
22537. Māŗas dienā, priekš sau-
les, jānomazgā mute upē vai strau-
tiņā, kas pret rītiem tek, tad visu
gadu būs modrīgs.
/M. Vilciņa, Pope./
22538. Ja Māŗas dienas rītā
pirms saules mazgājas strautā, tad
vasaru nenodeg.
/V. Johansone, Liepa./
22539. Māŗas dienā priekš sau-
les lēkta mute jāmazgā tādā upes
ūdenī, kas tek pret sauli, tad maz-
gātājs augs balts.
/A. Bulēne, Rīga./
22540. Māŗas rītā priekš saules
lēkta jāiet uz avotiņu nomazgā-
ties, tad vasarā nenodegs.
/E. Kampare, Skrunda, arī Valmiera./
22541. Māŗas dienas rītā vaja-
got mazgāties upes gļotās, tad va-
sarā nenodegot.
/K. Skujiņš, Smiltene./
22542. Māŗas dienas rītā priekš
saules lēkšanas jāuzceļas un jāaiz-
iet pie avotiņa nomazgāties, tad
visu gadu būs jautrs miegs. Arī
mati jāapgriež, tad gaŗi augot.
/V. Priedīte, Mālpils./
22543. Māŗas dienas rītā priekš
saules upē jāmazgājas, lai vasaru
no rītiem miegs nenāk.
/M. A. Biša, Vijciems./
22544. Māŗas rītu ganiem pirms
saules lēkta jāiet upē mazgāties,
tad labi var no rīta uzcelties.
/R. Vītiņa, Tukums./
22545. Māŗas dienā jāmazgā
ar
brandvīnu mute, lai būtu sārti
vaigi.
/Bērziņš, Ropaži./
22546. Mārijas pasludināšanas
dienā vajaga priekš saules lēkša-
nas upē muti nomazgāt, tad būs
jautrs miegs.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
22547. Māŗas rītā tekošā
ūdenī
jāmazgā mute, tad nāks labs
miegs.
/J. Smalkais, Rūjiena./
22548. Kas Māŗas rītā mazgājas
upē, kuŗa tek pret sauli, tam būs
sārti vaigi.
/V. Spandegs, Pociems./
22549. Māŗas dienā jāiet uz upi
priekš saules mazgāties, tad izaug
stiprs un dzirdrs kā upes ūdens.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
22550. Māŗas dienā, pirms sau-
les lēkšanas, jānomazgā upē mutē,
tad būs sarkani vaigi.
/K. Corbiks, Kroņa- Vircava./
22551. Māršu rītā priekš saules
mute jānomazgā pienā, tad paliek
balta seja.
/A. Miglava, Rūjiena./
22552. Māŗas diena rītā priekš
saule jāmazgājas tekošā ūdenī,
tad vasarā pie darbiem būs mod-
rīgs.
/I. Mennika, Ainaži./
22553. Māres dienā priekš sau-
les lēkšanas vajaga mazgāt muti
ar brandvīnu, ja grib dabūt sarka-
nus vainagus, - un govīm muguru
mazgāt, lai viņam vasarā nebizo.
/A. Žeibe, arī Rūjiena./
22554. Māŗas rītā jāmazgājas
zirgu silē, tad jautrs miegs.
/V. Spandegs, Pociems./
V. Sakars ar lāci.
22555. Kāpostu Māŗas rītā lācis
ceļas augšā no sava ilgā ziemas
miega. Ja šīs dienas rītā kāds ir
ilgi nogulējis, tad tam lācis uzkrauj
visu savu miegu, un tam visu gadu
nāk miegs.
/E. Puriņš, Skujene./
22556. Ar Māŗas dienu skaita vi-
sas dabas atmošanos, tāpat arī lā-
cis atmostoties no sava miega. Tā-
pēc Māŗas dienā vajaga celties agri
no rīta, lai lācis neuzceltos pirmais
un miegu nenodotu gulētājam.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22557. Māres rītā agri jāceļas,
citādi lācis atdodot gulētājam savu
miegu, un tad visu gadu esot mie-
gains.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
22558. Ja Mārijas pasludināša-
nas dienā lācis pa priekšu pieceļas,
tad lācis miegu tam atdod, kas pa-
licis guļot, un otrādi.
/E. Zirnītis, Lubāna./
22559. Kas Muoras reitā
nasa-
ceļās agri, tam luočs atdūd savu
mīgu un tys palīk par mīga pyuzni
uz vysa goda.
/A. Ancāna, Eglūna./
22560. Māres dienā priekš sau-
les lēkta trīs reizes jāskrien ap mā-
ju ar kailām kājām un skaidām ro-
kā, jo tad miegu atdod lācim.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
22561. Māŗas dienas rītā agri jā-
ceļas, citādi lācis tam atstāj savu
miegu.
/J. Avotiņš, Vestiena./
22562. Māŗas dienā mostas no
ziemas miega zvēri un kukaini: tad
jāceļas agri, lai ziemas miegs ne-
pielīp.
/J. Apsalons, Sēļpils./
22563. Māŗas dienā lāči
pamos-
tas no sava ziemas miega. Lai arī
cilbēkam nebūtu jāguļ visu gadu
lāča miegs, tad Māŗas rītā katram
priekš saules jāskrien uz āliņģi
muti mazgāt.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./
22564. Māŗas rītā priekš saules
lēkta mute mazgājama, citādi lācis
atdos savu miegu.
/A. Bērziņa, Aloja./
22565. Ja Māriņas dienā pirms
saules nomazgā muti, tad lācis ne-
atdod savu miegu.
/M. Klause, Jaunpiebalga./
22566. Māŗas dienā priekš sau-
les lēkta jāmazgājas, lai aizdzītu
miega lāci.
/A. Mencis, Puikule./
22567. Kāpostu Māres rītā priekš
saules jāpieceļas un jāiet uz aku
mazgāties, lai lācis papriekšu ne-
uzceļas uz galētājam neatdod mie-
gu, jo šī diena ir Nagu veča atmo-
šanās diena.
/A. Žeibe./
22568. Kāpustnīcā nevajaga gu-
lēt, tad lācis griežas uz otriem sā-
niem un atdod miegu tam, kuŗš
tai dienā guļot.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
22569. Māŗas dienā vajag bēr-
niem agri celties, jau priekš sau-
les, lai lācis neatdotu tiem savu
miegu, jo tad viņš griežoties uz
otriem sāniem.
/O. Līde, Rauna./
22570. Māres dienā jāceļas agri
augšā, jo tad lācis griežas uz ot-
riem sāniem gulēt; kuŗš tai rītā
ildi guļ, tas ir visu gadu miegots.
/J. Rubenis, Ērgļi./
22571. Māres dienā agri no rīta
jāceļas, lai lācis savu miegu neat-
dotu. Kas agri piecelsies, tas visu
gadu varēs agri piecelties, bet kas
ilgi gulēs, tam lācis būs atdevis sa-
vu miegu un tas visu gadu ilgi no
rītiem gulēs.
/A. Skrūze, Saikava./
22572. Kāpostu Māŗas dienā lie-
li un mazi agri cēlušies, lai lācis
pamozdamies sava miega neat-
dodot.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
22573. Kas Mārijas rītu agri ne-
izceļas, tam lācis atdod savu mie-
gu un padara ilggulētāju par mie-
ga pūzni uz visu gadu.
/A. L. - Puškaitis./
22574. Māŗas rītā priekš saules
jāmazgājas, lai lācis savu miegu
neatdod.
/L. Lupiķis, Dzelzava./
22575. Kuŗš Mārijas dienas rītā
pēdējais paliek guļot, tam lācis at-
dod miegu un tam tad visu gadu
ļoti nāk miegs.
/K. Corbiks, Valgunde./
22576. Pavasaŗa pirmā dienā
bērniem jāceļas pirms saules aug-
šā, jo citādi lācis miegu atdod.
/A. Užāne, Skujene./
22577. Māŗas dienas rītā agri
jāceļas; kas to nedara, tam lācis
atstāj savu miegu.
/K. Atgāzis, Nītaure./
22578. Kas Māŗas rītu aizguļas,
tam visu gadu būs lāča miegs.
/E. Bukava, Smārde./
22579. Māŗas dienā nevajaga
ilgi gulēt; šinī dienā lācis ceļas
augša no ziemas miega, un kuŗš
tad nu pēdējais pieceļas, tam lācis
atdod savu miegu, un tas visu
gadu ir miegains.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./
22580. Kas Māŗas rītā ilgi guļ,
tam lācis atstāj miegu un tam cil-
vēkam visu gadu ilgi jāguļ.
/Lagzdiņa. Sabile./
22581. Māŗas dienā jāceļas
agri,
citādi visu gadu būs miegains.
/A. Aizsils, Kārķi./
22582. Māŗas dienā uz žagaru
blāķa jāguļ, lai vasaru miegs ne-
nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
22583. Ja Māŗas dienā apskrien
ap istabu trīs reizes, tad vasarā
miegs nenāk.
/M. Zaķe, Drusti./
VI. Sakars ar bitēm.
22584. Dravnieki gāja Māŗas
naktī aitām vilnu cirpt, visbiežāki
no galvas. Ja vilnu iedodot līdz
medus jeb vasku pircējam, tad
bites labi izdodoties.
/E. Aleiņikovs, Pociems./
22585. Dravnieki Māŗas naktī
ejot uz citu mājām, ka neviens ne-
redz, aitas cirpt. Ar nocirptu vilnu
aizbakstot bišu; tad bites labi
izdodoties.
/M. Eglīte, Pāle./
22586. Kad Māŗas naktī aitām
pieres apcērt, tad cirpējam izdo-
das bites, bet tam, kam aitas ap-
cēpt, būs slikti.
/V. Spandegs, Pociems./
22587. Dravniekiem Māŗas die-
nas rītā vajag nozagt cita mežā
bērzu tāsis un uzlikt uz saviem
stropiem, tad padodas labi bites.
/A. Kondrāte, Cēsis./
22588. Māres dienā jāizslauka
bišu stropi, tad ar bitēm labi klā-
jas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
22589. Māŗas dienā priekš sau-
les jāapsien katram augļu kokam,
bišu kokam u. c. saitītes (veltas),
tad nes augļus.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
VII. Sakars ar uguni (rudzi, aitas).
22590. No Māŗas dienas sākot
nedrīkst istabā uguni dedzināt,
vismaz ne tā, ka rudzi redz, lai
rudzi neizzustu.
/V. Spandegs, Pociems. Z. Lanc-
manis, Lepajasciems./
22591. Vakarā nedrīkst uguni
dedzināt, jāiet krēslā gulēt; ja ie-
dedzina uguni, tad rudzi pūst.
/J. E., 1889. Valmieras apkārtne./
22592. Māŗas vakarā nedrīkst
uguni dedzināt, tad padodas plāni
rudzi.
/V. Saulīte, Ādaži./
22593. Māŗas vakarā nedrīkst
dedzināt uguni, jo tad rudziem
saknes nopūst.
/R. Vītiņa, Tukums./
22594. Māŗas vakarā nedrīkst
uguni dedzināt, tad izrūgs rudzi.
/J. A. Jansons./
22595. Pēc Māŗas dienas ne-
drīkst vairs uguni istabā nest jeb
iededzināt, citādi rudzi to redzēs
un pļaujot birs.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
22596. Māŗas dienā nedrīkst
istabā uguni dedzināt, tad rudenī
rudzi tīrumā izbirst.
/Zemes Spēks, 1932, 28, 477./
22597. Pēc Māŗas dienas ne-
drīkstot rudziem uguni rādīt, ja
gribot maizi ēst.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./
22598. Pēc Māres dienas ne-
drīkst vairs uguni dedzināt, tad
rudzi birst pļaujot.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22599. Pēc Māŗas dienas ne-
drīkst lampā uguni taisīt tā, ka
rudzi redz, jo tad rudenī pļaujot
viņu birst.
/M. Driņķe, Ranka./
22600. Māŗas dienas vakarā ne-
drīkst dedzināt ugunī, jo tad ru-
dzi bēg no tīruma ārā.
/E. Laķis, Ozoli./
22601. Ja priekš Māŗas dienas
dedzina lampās uguni, tad saka,
ka nosvils rudzu gali.
/A. Bērziņa, Aloja./
22602. Pēc kāpostu Māŗas vairs
nevarot uguns vakaros dedzināt,
jo tad izpūstot rudzi.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./
22603. Ja Māŗas dienā un vēl
pēc tam uguni dedzina lampās,
tad rudzi izpūst.
/L. Berkholce, Vaive./
22604. Māŗas vakarā neesot
uguns jāiededzina, lai kāposti labi
izdotos.
/A. Vaskis, Tukums./
22605. Kad Māŗas vakarā dedzi-
na uguni, neaug kāposti.
/R. Vītiņa, Tukums./
22606. Kad pēc Mārijas dienas
vakaros vai rītos dedzina uguni,
tad kāposti neaug.
/R. Bērziņš, Džukste./
22607. Mārijas vakarā nedrīkst uguni
dedzināt, tad augot labi kāposti.
/J. Niedre, Džūkste./
22608. Kad pēc Mārijas dienas
vakaros vai rītos dedzina uguni,
tad kāpostiem tārpi metas.
/R. Bērziņš, Džūkste./
22609. Ja Māŗas dienā uguni nes
istaba, tad kāposti nevārās mīksti.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22610. Mārijas dienā jānes
uguns istabā, citādi kāposti mīksti
nevārās.
/A. L - Puškaitis./
22611. Ja Māŗas diena ugu-
ni istabā, tad kāposti nevārās
mīksti.
/Bērziņš, Ropaži./
22612. Mārijas dienā nedrīkst
nest uguni istabā, citādi kāposti
mīksti nevārās.
/M. Sikle, Nīca./
22613. Māršdienā nedrīkst nest
ugni istabā, tad kāposti nevārās
mīksti.
/A. Brože, Naukšēni./
22614. Māŗas dienā nedrīkst
nest uguni istabā, tad kāposti ne-
vārās mīksti.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
22615. Māŗas dienā nedrīkst de-
dzināt uguni istabā, tad aitas lec
pār sētu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22616. Gavēņa Māŗas vakarā
nevar lampu dedzināt, tad vasarā
nebūs daudz mušu.
/O. Mucniece, Ventspils./
22617. Mārijas dienā nedrīkst
degt uguni, lai nebūtu mušu.
/L. Strute, Šķibe./
22618. Pēc kāpostu Māŗas visas
upītes esot satecējušas kopā un
tad vairs vakarā nedrīkstot uguni
dedzināt.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./
22619. Māŗas dienā, kad starki
nāk mājās, nedrīkst dedzināt
uguni, citādi to gadu ir daudz
mušu.
/A. Gulbene, Nogale./
22620. Ja Gaveņ-Māŗas vakarā
dedzina uguni, tad vasarā ir daudz
mušu.
/V. Holcmane, Vandzene./
22621. Mārijas dienas vakarā
jāiztiek bez apgaismošanas,
ja to neievēro, tad tanī gadā šī ēka
nodegot.
/K. Šuberts, Bramberģe./
22622. Ja Māŗas dienas priekš-
vakarā dedzina uguni, tad izceļas
ugunsgrēks.
/R. Kroģers, Vāne./
VIII. Sakars ar lopiem.
22623. Māŗas pirmās Lieldie-
nas jeb Lielās piektās rītā priekš
saules jāiet ārā, jāpaņem ledus ga-
bals, ar ko govīm trīs reizes jāno-
mazgā muguras. Ledus jāaiznes at-
pakaļ, kur bijis. Tad govis dos labi
pienu.
/P. Atspulgs, Rauna./
22624. Lai govis nebizotu, tām
ar ledu berzē muguru un to ledus
gabalu pēc tam iesien astē
/Latv. konv. vārdnīca, 15511./
22625. Māŗas rītā priekš saules
vajaga aiziet un paņem kaimiņu
daļā sniegu un noberzt savām go-
vīm muguras, tad vasaru nebizo.
/A. Vikmane, Liepupe./
22626. Ja gani gribējuši, lai
govs nebizo, tad Māršu rītā priekš
saules ņēmuši no akas ledu un no-
smērējuši govīm muguras.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
22627. Māŗas dienas rītā jāpār-
veļ ar ledus gabalu govij pār mu-
guru, lai tā vasarā nebizotu.
/E. Puķe, Ainaži./
22628. Māŗas dienā jāberž
ar
sniegu govīm muguras, lai nebizo.
[Sal. Lūcijas diena, Lielā piekt-
diena, Zaļā ceturtdiena.]
/V. Spandegs, Pociems./
22629. Kāpostmāres rītā govis
jārumulējot, tad vasarā nebizojot.
/M. Priedīte, Meirāni./
22630. Mārijas dienā priekš sau-
les lēkta jāmazgā govīm mugura
ar brandvīnu, lai viņas vasarā ne-
bizo.
/M. Sikle, Nīca./
22631. Lai govis vasaru nebizo-
tu, tad tās Māršdienas rītā jāno-
kuļ ar Mārtiņdienas žagariem, un
žagari jāaizliek aiz vārdas.
/A. Brože, Naukšēni./
22632. Māŗas dienā govīm mu-
gura jāmazgā, lai vasaru nebizo.
/Bērziņš, Ropaži./
22633. Māŗas dienā govīm jā-
mazgā muguras ar brandvīnu, lai
tās labi pienu dotu.
/J. A. Jansons, Gaujiena./
22634. Māŗas dienā no 3 pūž-
ņiem vajag sagrābt skudras un sa-
bērt ūdenī. Ja ar šo ūdeni Lielā
piektdienā dzirda govis, tad tās
dod daudz piena.
/L. Rone, Ikšķile./
22635. Māŗas dienā ap saules
lēšanas laiku vajaga visas raibas
govis izslaukt un izslaukto pienu
saliet paslieksnē. Tad visu vasaru
govis dos labi pienu.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./
22636. Māŗas rītā priekš saules
jānogriež mieturis ar deviņiem
zariem, lai sviests ātri saiet. Saim-
niecei jādod mieturis puišiem
un meitām.
/Latv. konv. vārdnīca, 15512./
22637. Māŗas dienā priekš sau-
les lēkšanas saimniecei jānogriež
deviņzaru mieturis un jāsakuļ
sviests, tad to vasaru saimniecei
daudz sviesta.
/K. Biša, Rencēni./
22638. Ja grib dabūt daudz
sviesta, tad Māres rītā deviņzaru
mieturis priekš saules jāpārnes
pār deviņām robežām.
/A. Žeibe, arī Rūjiena./
22639. Māŗas dienā nevajaga
adīt, lai aitas labi izdodas.
/K. Jansons, Plāņi./
22640. Mārijas pasludināšanas
jeb gavēņu Māres dienas rītā
priekš saules lēkšanas mēs ar lielu
steigšanos visas cūkas dzenam uz
mažu, uzslēdzam tur priekškaŗa-
mu atslēgu tām uz astēm un no-
beŗam labību priekšā, lai ēd. Uz
mājām atgriezdamies nogriežam
no jaunu egļu galiem mietiņus, ar
ko nākoša gadā tanī rītā bieza
putra jāmaisa; arī tad priekš sau-
les lēkšanas jāsteidz skujas atnest
un skursteni izslaucīt.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas
un stāsti par Dieva valstības
lietām." 1852. IV. Aizliegts izd./
22641. Mārītes vakarā vajag rā-
mi izturēties, sevišķi cūkganam,
lai cūkas rāmi ganās.
/A. Pilskalns, Skrunda./
22642. Ja divas nedēļas pirms
kāpostnīcas (Mārijas pasl. d.) ne-
apgāž cūkām sili, tad tās divas
nedēļas pēc kāpostnīcas vēl jā-
baŗo.
/S. Dunkule, Ilzene./
22643. Cūkām sile jāapgāž
jau
kāpostu Mārā, citādi cūkas jābaŗo
vēl 2 nedēļas pēc kāpostu Māŗas.
/E. Laime, Tirza./
22644. Ja divas nedēļas priekš
kāpostu Māŗas cūkām sili neap-
gāž, tad vēl divas nedēļas pēc Mā-
ŗas cūkas jābaŗo.
/E. Laime, Tirza./
22645. Priekš kāposta Māŗas
par divām nedēļām jāapgāž cū-
kām siles. Ja tad nevar, tad divas
nedēļas pēc tam.
/E. Lācis, Tirza./
IX. Sakars ar vistām.
22646. Vistas vasarā nekašājas
dārzā, ja Māŗas rītā vistas aiznes
prom no mājām un galvas pagriež
uz meža pusi.
/J. A. Jansons, Piņķi./
22647. Māŗas dienā jāizslauka
istaba pirms saules un mēsli jāuz-
beŗ uz krustceļu, bet uz māju skre-
jot nedrīkst skatīties atpakaļ; tad
vistas neizkašās sējumus
/M. Ābele, Jaunjelgava./
22648. Māŗas dienā nedrīkst pa-
galmu slaucīt, jo tad vistas laukus
izkašņā.
/R. Vītiņa, Tukums./
22649. Mārijas pasludināšanas
dienā visā mājā rūpīgi paglabāja
visus sietus, lai cāļi vasarā dār-
zus nekasītu.
/C. Fuchss, Zane, 1852, 12./
22650. Māŗas dienā skaidas jā-
nes uz kūtsaugšas, tad vistas
daudz olu dēs.
/A. Bulēne, Rīga./
22651. Lai vistas nekašņātu sē-
jumus, Māŗas dienas rītā tās agri
jāaiznes uz pļavu.
/A. Ruciņa, Rīga./
22652. Māŗas rītā priekš saules
lēkta jāsalasa skaidiņas un jānes
istabā, tad vistas dēj daudz olu.
/E. Kampare, Valmiera./
22653. Mārijas dienā dētās olas
nederot perēšanai, esot vanckari.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
22654. Mārijas pasludināšanas
dienā dētās olas nevarot likt perēt,
jo tad visi cālīši esot kroplīši.
/P. Iklavs, Grienvalde./
22655. Ja Māŗas naktī trīsrei-
zes ap māju apskrien, tad mājput-
ni dzīvo pie mājas.
/R. Vītiņa, Tukums./
22656. Māŗas naktī meitām va-
jaga iet žagaru kaudzē gulēt. Pui-
šiem jāiet viņas griezt uz otriem
sāniem (jāiet bradāt). Tad puisis
no tās meitas, kuŗu viņš minētā
naktī būs griezis uz otriem sā-
niem, varēs Lieldienās dabūt olas.
/J. Širmanis, Vilzēni./
22657. Māŗas dienas rītā, pirms
saules lēkta, vajaga salasīt pagal-
mā skaidas un nest istabā, tad
Lieldienās būs daudz olu.
/J. Širmanis, Vilzēni./
X. Sakars ar dažādiem
augļiem.
22658. Māŗas dienā zemkopjiem
jāuzskata, kas no laktas pirmais
zemē lec: gailis vai vista.
/K. Jansons, Plāņi./
22659. Māŗas rītā labību
jāpa-
cilā, lai labi aug un lai to neēd ku-
kaiņi.
/Latv. konv. vārdnīca, 15511./
22660. Lai labība labi augtu un
kukaiņi neēstu, tad Māŗas dienā
esot labība jāpacilā, jāpārbārsta.
/G. Pols, Bauska./
22661. Māŗas dienā uz tā lauka,
kur domā linus sēt, jāklāj krekli,
lai augtu labi kreklu lini.
/Latv. konv. vārdnīca, 15511./
22662. Māŗas dienas rītā ābeles
jāpušķo prievītēm, lai āboli labi
augtu.
/Latv. konv. vārdnīca, 15511./
22663. Māŗas dienā, priekš sau-
les lēkšanas, dārzā ābeles jāpuri-
na, tad būšot daudz augļu.
/K. Cobirks, Kroņa - Vircava./
22664. Māŗas dienā ar pūpoliem
jāpeŗ visi ogu krūmi, tad būšot
daudz ogu.
/K. Corbiks, Kroņa - Vircava./
XI. Laika zīlēšana.
22665. Ja 25. martā nakts un
diena skaidra un ja dienā spīd
saule, tad būs auglīgs gads un la-
ba pļauja.
/Latvis, 1930, III, 19./
22666. Ja Māŗas dienā iepūs
aukstie vēji, tad tie pūtīs vēl sešas
nedēļas.
/M. Iniņberģe, Rīga./
22667. Ja Māŗas dienas naktī
nav salnas, tad arī visu vasaru ne-
būs salnas.
/V. Rozīte, Umurga./
22668. Kad tā nakts priekš kā-
postu Māres ir auksta, tad viss
pavasaris būs auksts, un kad tā
nakts pēc kāpostu Māres ir auk-
sta, tad viss rudens būs auksts.
/E. Lapiņa, Vestiena./
22669. Ja Māŗas nakti salst, tad
salst vēl 40 naktis pēc tam.
/P. Biša, Vijciems./
22670. Ja Māŗas nakti salst, tad
14 dienas salst.
/A. Zandere, Kandava./
22671. Kāds laiks ir Māŗas die-
nā, tāds ir arī četradesmit dienu
pēc tās.
/K. Jansons, Plāņi./
22672. Ja Māŗas naktī salst, tad
vēl salst pēc tam četradesmit nak-
tis.
/P. Š., Rauna./
22673. Ja Māŗas dienai nākot to
nakti salst, tad sals vēl trīs devi-
ņas naktis.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš,
Sērpils./
22674. Ja Māŗas dienas naktī
zeme sasalst, tad rudenī agri salst
labība.
/E. Laķis, Ozoli./
22675. Ja Māŗas dienas rītā ze-
me sasalusi, tad vēl četrdesmit rī-
tus no vietas sals.
/F. Gruzīte, Lubāna./
22676. Ja kāpostu Mārā salst,
tad četradesmit naktīs no vietas
salst.
/M. Āboliņa, Aumeisteŗi./
22677. Ja naktis priekš un pēc
Māŗas dienas ir aukstas, tad sals
vēl četrdesmit naktis.
/E. Laime, Tirza./
22678. Ja Mārijas pasludināša-
nas dienā salst, tad sals vēl četra-
desmit dienas no vietas.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten 1774, I, 115./
22679. Ja kāpostu Māŗas naktī
ir salts vējains laiks, tad vēl sals
40 (jeb trīs deviņas) naktis vēlāk.
/J. Rubenis, Ērgli./
22680. Ja Māŗas dienas rītā ze-
me sasalusi, tad būs sasalusi vēl
četrdesmit dienas un naktis pēc
tam.
/V. Oinaskova, Ungurpils./
22681. Ja Māŗas dienas rītā ze-
me un ūdeņi nav sasaluši, tad ru-
denī auzas cietīs no rudens sal-
nām.
/V. Oinaskova, Ungurpils./
22682. Kāpostu Māŗas naktī jā-
liek ola uz staba gala: ja čaula
napārsalst, tad būs silts pavasaris.
/E. Laime, Tirza./
22683. Ja Māres nakti nesalst,
tad nesalst vairs visu pavasari.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22684. Ja Māŗas dienas naktīir
silts, tad gaidāms auglīgs gads.
/I. Mennika, Ainaži./
22685. kad Māŗas dienā saulīte
spīd tikdaudz, ka zirgu var sajūgt,
tad ir labs siena laiks.
/M. Druģe, Baižkalns./
22686. Slapja Māŗas diena pa-
reģo slapjas jūlija dienas.
/A. Bērziņa, Aloja./
22687. Raganas jāapgāž 9 die-
nas priekš Māres dienas, bet ja
tad vēl nekūst, tad vēl 9 dienas
pēc Māres būs raganu ceļš.
/J. Rubenis, Ēsgli./
22688. Ja priekš Kāpostmāŗas
neapgāž ragavas deviņas dienas
iepriekš, tad pēc Kāpostmāŗas vēl
nobrauc deviņas ar raga-
vām.
/V. Joāss, Lubāna./
22689. Ja par divām nedēļām
priekš kāpostu Māŗas raganu ne-
apgāž, tad vēl divas nedēļas pēc
Māŗas jābrauc ar ragavām.
/E. Laime, Tirza./
22690. Ja 2 nedēļas priekš Kā-
postmēras ragavas neapgāž, tad
brauc ar ragavām vēl 2 nedēļas pēc
Kāpostmēras.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
22691. Ja ragavas neapgāž divi
nedēļas priekš kāpostu Māŗas die-
nas, tad viņas jāapgāž divi nedē-
ļas pēc Māŗas dienas.
/K. Jansons, Plāņi./
22692. Ja Māŗas rītā uz zedi-
ņiem uzlikt ķipis pārvelkas ar le-
du, tad nākošais rudens būs silts;
bet ja ūdens ķipī nepārsalst, tad
nākošā rudenī jau priekš Miķēļa
būs auksts laiks.
/J. Rubenis, Ērgļi./
22693. Kāds laiks Mārijas die-
nā, tāds pa daļai būs arī rudenis.
/K. Corbiks, Tukums./
XII. Nākamības zīlēšana.
22694. Mārijas pasludināšanas
dienā zemnieks sadzeŗas, lai visu
gadu būtu vesels un sārts.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten 1774, I, 115./
22695. Šai dienā zemnieki ne-
šuj, lai čūskas lopus nekostu.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten 1777, II, 144./
22696. Šai dienā zemnieki ne-
ņem nekādu sietu rokā, lai vēlāku
būtu droši no kukaiņiem.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten 1777, II, 144./
22697. Māŗas dienā jāaizskrien
līdz krustceļam un jāatnes ēveļu
skaidas, tad visu gadu nav jāstrī-
das.
/H. Krastiņa, Unguri./
22698. Māŗas rītā vajag basām
kājām apskriet mājai apkārt un
skrienot apēsta ābeces lapu, tad var
viegli iemācīties.
/E. Kampare, Skrunda./
22699. Māŗas dienas rītā vajaga
piecelties priekš saules lēkta un
neapģērbušamies apskriet 3 reizes
ap dzīvojamo ēku. Skrienot vaja-
ga apēst kādas grāmatas lapu, tad
viegli būs iemācīties grāmatu lasīt.
/J. Širmanis, Vilzēni./
22700. Kad Māŗas diena rītā
aiziet uz upi, piemērī spaini ar
ūdeni un mājā pārnākot ar to pa-
šu mēru izlej, cik trūkst, par
tik gadiem jāmirst.
/A. Smilga, Gaiķi./
22701. Lai bērns daudz neklieg-
tu un liels izaudzis daudz nerunā-
tu, tad Māŗas rītā pirms saules
tam jādod dzert no bērza tāss, un
tāss aiznesama kādā krustceļā.
/A. Bērziņa, Aloja./
22702. Māŗas diena krāsns
priekšā jārušina un otram jāprasa:
"Ko tu tur cep?" Tam rušinātājs lai
atbild: "Zušus cepu." Tad vasarā
čūskas nerādīsies.
/A. Zālīte, Bērzpils./
22703. Māŗas dienā ļaudis ne-
strādāja, jo citādi mūdži vasaru
kaitē druvām.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22704. Māŗas diena jāvāra lie-
las klimpas, lai, kāpostu galviņas
aug lielas.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22705. Kas Māŗas dienā pērk
kāpostus, tam labi padodas.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22706. Māŗas dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, tad vistas dārzus izkasa;
tāpat galvā aug blaugznas.
/E. Aizpurve, Lubāna./
22707. Māŗas dienas rītā pirms
saules lēkta vajaga sukāt matus
zem bērza, kam zari ļoti gaŗi un
nokarājušies uz zemi, tad augot
ļoti gari un kupli mati.
/B. Indriksone, Burtnieki./
22708. Kokus Māŗas dienā ne-
drīkst ne cirst, ne griezt, jo tie šai
dienā jūtot sāpes, alkšņiem tekot'
pat asinis. Ja kādam tai dienā pie-
sit, tas šai vasarā nokalst. Kokus
var cirst tikai tad, ja tie jau sākti
cirst pirmā gavēņa piektdienā.
/Latv. konv. vārdnīca, 15511./
22709. Māŗas dienā nedrīkstot
noraud nevienu zaru kokam, jo
tanī dienā tekot kokiem asinis.
[Sal. Krustdiena.]
/E. Aizpurve, Lubāna./
22710. Māŗas dienas naktī va-
jag gulēt uz istabas augšas, jo tad
nav ciets miegs.
/E. Laķis, Ozoli./
22711. Māŗas dienas naktī jā-
guļ tādā vietā, kur virs galvas nav
smiltis (piem. uz kūtsaugšas, kur
salmu jumts), tad visu gadu ir
dzedrs miegs.
/A. Leimane, Mārsnēni./
22712. Māŗas rīta jānodzeŗas
no
balta zirga siles, tad būs jautrs
miegs.
/I. Paegle, Vidriži./
22713. Māŗas dienas rītā priekš
saules jānogriež mieturis 9 zariem
un jākuļ, sviests, tad tanī gadā būs
biezs krējums.
/K. Biša, Vijciems./
22714. 25. martā (Bloviščinē)
dētās olas ir nelabas, jo pie izpe-
rēšanas iznāk kropli cāļi: ar di-
vām galvām, vēderu uz muguras
u. t. t.
/V. Miķelāns, Slate./
22715. Māŗas dienas rītā vaja-
got izslaucīt istabu un mēslus aiz-
nest uz krustceļu, tad aiznesot
naidu.
/A. Zebuliņš, Vidriži./
22716. Ja Māŗas dienas rītā uz-
sviež vistas olu uz kaimiņa pļavas,
tad tā nākošā būs kaila kā
vistas ola.
/Latv. konv. vādnīca, 15512./
22717. Māŗas dienā nedrīkst
nest slotu žagarus, jo tad čūskas
nāk vasarā mājās.
/I. Kazaka, Lubāna./
XIII. Precību zīlēšana.
22718. Māŗas rītā priekš saules
lēkta mēslus vajaga uz krustceļa
uzbērts un klausīties, kuŗā pusē
gailis dzied, tad uz to pusi tikš
aizprecēts.
/K. Kristape, Olaine./
22719. Māŗas dienas rītā meitas
zīlē preciniekus ar mēslu čupi-
ņām. Ja pieiet gailis, tad precēs
saimnieks, ja žagata, tad skrode-
ris, ja zvirbulis, tad kalps, ja krē-
ķis, tad krodzinieks, ja vista, tad
paliks veca meita.
/K. Pavasare, Valmiera./
22720. Māŗas rītā priekš saules
meitas slauka istabas. Mēslus tās
nes uz krustceļiem un klausās,
kuŗās mājās ries suns, tur to gadu
meitu aizprecēs.
/J. A. Jansons./
22721. Pavasaŗa Māŗas dienas
vakarā meitām žagaros jāguļ, lai
tām vasaru puiši nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
22722. Māŗas dienas vakarā jau-
nām meitām jāguļ žagaru čupā,
lai drīzumā tiktu izprecētas.
/E. Laķis, Ozoli./
22723. Māŗas dienā jāiet pli-
kam uz upi un jānomazgā mute,
un, paliekot dvieli zem galvas, ar
neslaucītu seju jāiet gulēt; kuŗa
pa sapnīm muti noslauka, tā -
līgava. Ja neviena muti nenoslau-
ka, tad līgava nav.
/A. Mencis, Puikule./