PELDĒŠANA.
22845. Lai vasarā būtu laba pel-
dēšanās, tad no sākuma vajaga iet
trīs dienas no vietas peldēt.
/K. Corbiks, Valgunde./
22846. Kad pavasarī pirmo rei-
zi iet peldēties, tad jāpeldas trīs
reizes no vietas, jo citādi piemetas
dažādas slimības.
/I. Paegle, Vidriži./
22847. Peldēties nedrīkst iet
ātrāk, iekams pērkons nav ūdeni
iesvētījis, jo citādi dabū slimības.
/J. Pampils, Garoza./
22848. Kad trīs reizes pērkons
bijis, tad var iet peldēt.
/K. Lielozols, Nīca./
22849. Nedrīkst iet peldēties,
kamēr ūdens nav "noziedējis", ci-
tādi apkrīt ar vātīm.
/A. Aizsils, Veckalsnava./
22850. Ja peldēties ejot, vis-
pirms apslapinot padusi un deni-
ņus, tad galva nesāpot.
/O. Jaunozols, Jaungulbene./
22851. Ja pēc peldēšanās mati
ātri izžūst, tad būs viegla dzīvo-
šana.
/A. Aizsils, Lubāna./
22852. Peldēties nedrīkst iet pa
pusdienas laiku, jo tad Svētās mei-
tas viļina dibenā.
/J. Pamplis, Garoza./
22853. Kad pēc saules norietē-
šanas iet peldēt, tad Ūdens māte
ierauj dziļumā.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
22854. Pusdienā nedrīkst iet
peldēt, tad ļauni gari rauj dibenā.
/A. Šķere, Skaistkalne./
22855. Peldēties nedrīkst iet pa
pusdienas laiku, jo citādi Svētās
meitas viļina dzelmē.
/J. Pampils, Garoza./
22856. Nedrīkst iet peldēties,
kamēr liepām nav izplaukušas la-
pas, citādi var noslīkt.
/E. Everts, Oļi./
22857. Vakarā mēneša laikā ne-
drīkstot upē mazgāties, tad slīk-
stot.
/J. Ikreviča, Virbi./
22858. Peldēties navajagot iet
priekš Jāņiem, jo tad ūdens ne-
esot noziedējis.
/A. Raņķis, Garoza./
22859. Pēc Jāņa dienas vairs
nav laba peldēšana, jo Jānis iemet
ūdenī pirmo akminu, Pēteris otru
un Jēkaups trešo.
/K. Jansons, Plāņi./
22860. No Pēteŗa dienas upē ir
Pēteŗa akmins, kādēļ peldēšana
vairs nav tik laba kā priekš Pē-
teŗu dienas.
/K. Jansons, Plāņi./