PELES.

22865. Ja pavasarī stipri vai-
rojas peles un kukaiņi, tad būs
bada gads.
/J. Juškevičs, Br. Z. II. piel.
1933, 275./

22866. Ja pelēm gubas galā mi-
dzenis, tad nākošā ziema dziļa.
/L. Berkholce, Vaive./

22867. Ja rudeni daudz peļu un
žurku ierodas ēkās, tad gaidāma
barga ziema.
/Latvis, 1929, VII, 26./

22868. Ja peles midzeņus taisa
zāles galos, tad būs slapjš rudenis.
/A. Podniece, Ogre./

22869. Ja pelēm midzeņi zem
gubām, tad nākošā ziema sekla.
/L. Berkholce, Vaive./

22870. Ja peles nāk mājā, tad
sagaidāms auksts laiks.
/A. Podniece, Ikšķile./

22871. Ja peles midzeni taisa
labības gubas virsotnē, tad ziemā
būs dziļš sniegs.
/J. Brūnis, Dzērbene./

22872. Kad rudeņos rudzu ko-
piņās peļu midzeņi zem saites, tad
sekla ziema gaidāma, maz sniega.
Ja peļu midzeņi virs saites, tad
būs dziļa ziema.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22873. Ja peles graudus sakapā,
tad būs slikts gads.
/C. Ķelle, Janišķes pag., Lietuva./

22874. Ja negrib, ka peles dzīvo
labības gubās, tad nevajaga tām
spert ar kāju.
/A. Bērziņa, Aloja./

22875. Ja laukā apakš rudzu
gubām daudz peļu, tad būs dārgi
rudzi.
/E. Kampale, Piebalga./

22876. Ja rudenī daudz peļu,
tad tai gadā būs bads.
/J. Kasparovics, Skrunda./

22877. Ja pele dienā pārskrien
pār istabu, tad mājā kāds mirs.
/R. Gailīte, Liezere./

22878. Ja peles saēdušas kādam
cilvēkam valkājamās drēbes, tad
tam cilvēkam drīz vien būs jā-
mirst.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22879. Ja pelēm miga augošā
labībā, tad gaidāms slapjš rudens.
/E. Medene, Meirāni./

22880. Ja vasarā daudz peļu re-
dzams, tad gaidāms kaŗš.
/T. Rigerte, Brunava./

22881. Kad daudz peļu ierodas
mājās, tad bada gadi.
/R. Kalniņš, Lubāna./

22882. Kad peles nāk mājā, tad
auksti laiki gaidāmi.
/L. Reiteris, Lubāna./

22883. Ja peles midzeņus taisa
zāles galos, tad slapjš rudens.
/L. Reiteris, Lubāna./

22884. Ja rudenī ražu ievācot
atrod, ka peles daudz alās savilku-
šas, tad nākošais gads paredzams
neražigs.
/A. Oše, Lubāna./

22885. Peles mājā nozīmē ļaunu.
/L. Aizpurve, Lubāna./

22886. Kad peles vasarā midze-
ņus taisa zāles galā, tad slapjš ru-
dens.
/R. Kalniņš, Lubāna./

22887. Ja peles savus midzeņus
taisa augstu labības stiebros, tad
būs slapjš rudens.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

22888. Ja peles iet mājās, tad
tas uz sliktiem gadiem.
/E. Zirnītis, Lubāna./

22889. Ja peles graužas kādā
mājā, tad no tās ir jāiziet.
/A. Vimba, Alsviķi. E. Abuce, Priekuļi./

22890. Ja peles kādam drēbes
saēd, tad tam uznāks grūta slimī-
ba, no kuŗas viņš var arī mirt.
/E. Zommere, Rauna./

22891. Ja peles dienas laikā, cil-
vēkiem redzot, skraida pa istabu,
tad tās istabas iemītniekiem ir kā-
das bēdas gaidāmas.
/E. Zommere, Rauna./

22892. Ja lauku peles sadzen
rudenī daudz barības alās, tad nā-
koša gadu būs slikta raža.
/L. Bulīts, Krape./

22893. Kad rudenī peles labības
gubās sadzen augstu zemes, tad
barga ziema gaidāma.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

22894. Ja pļavā vai labības lau-
kā atrod daudz peļu tad ziemā
siens un labība būs dārgi.
/A. Mencis, Puikule./

22895. Ja rudenī labības gubām
daudz peļu, tad gaidāms silts ru-
dens.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

22896. Kaut vadājot, nevajag
visu novest, lai paliek kur pelītēm
uzgulties.
/L. Bičole, Zemgales Mežamuiža./

22897. Ja peles sagrauž uzvalku
jeb apavu, tad būs lielas nespatik-
šanas, varbūt pat nāve.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22898. Ja peles parādās ļoti lielā
daudzumā, tad būs neauglīgs gads.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22899. Ja peles atstāj kuģi, tad
tas kuģis slīks.
/P. Š., Rauna./

22900. Ja pele nokļūst azotē,
tad būs liela nelaime.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22901. Ja peles apēd nenojem-
tas ēdiena atliekas, tad saimnie-
kam sāpēs zobi.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22902. Ja peles iet laukā no
mājas, tad tur izcelsies uguns-
grēks.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22903. Ja peles ēd sienu, tad
nākošā gadā būs maz siena.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22904. Ja peles pīkst, tad būs
bads.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

22905. Ja vasaru sausā laikā
peles savas migas taisa augstu no
zemes, tad būs slapja vasara.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

22906. Lai lopbarības ziemā ne-
kapātu peles, tad vedējam, kas ved
pirmo vezumu, jādabū 3 akmen-
tiņi, jāapmiezn un jānoliek tai vie-
tā, kur liks pirmo klēpi.
/V. Miķelāns, Kaldabruņa./

22907. Ja paņēmis maizi vai
citu ko rokā aizej ēzdams uz ci-
tām mājām, tad visas peles no sa-
vām mājām aiznes līdz.
/V. Miķelāns, Asare./

22908. Ja peles kapā labību vai
sienu, - būs bada gadi.
/J. Jakāns, Bebrene./

22909. Ja peles linus kapā, tad
būs dārgi lini.
/K. Bika, Gaujiena./

22910. Ja peles istabā grauž, tad
no tā dzīvokļa jāiziet'
/H. Augstkalne, Rīga./

22911. Kad mājās sarodas daudz
peļu, tad gaidāma iziešana.
/R. Šmits, Birži./

22912. Ja pele grauž kādā ista-
bas stūrī, tad sagaidāms kaut kas
jauns.
/E. Bole, Rīga./

22913. Ja pele kremt zem grī-
das, tas notiks kāda nelaime.
/L. Kleinberga, Svēte./

22914. Tec, pelīte, caur zemīti,
meklē manu mūža namu; Ja rū-
sēja, ja pelēja, paliec pati tai vietā.
/LD 17409./

22915. Ja kož turpat, kur pele
kodusi, tad zobi nesāp.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

22916. Peles zobu kodums vese-
līgs, tas jāēd. Tad būs stipri zobi
un arī augoņi nemetīsies.
/L. Kleinberga, Svēte./

22917. Tādu maizi, kuŗu pele
apkrimtusi, vajagot ēst, tad būšot
stipri zobi.
/J. Niedre, Džūkste./

22918. Ja peles midzeni taisa
statiņu galā, tad būs ziemā dziļš
sniegs.
/A. Šeitiņš, Taurene./

22919. Kad peles rudenī labības
gubās taisa midzeņus uz zemes,
tad ziemas sākumā būs maz snie-
ga. Bet ja midzeņi ir augstu , tad
sniega būs daudz.
/S. Gūberts 1688./

22920. Ja pele bērnus taisot do-
bītē, tad būšot sauss laiks, kamēr
tai bērni uzaugot; ja uz cinīša, tad
- slapjš.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./

22921. Maziem bērniem pelītes
esot vilkušas miegu, par to tām
esot bijis atļauts gulēt bērna šū-
pulī, ko pierāda arī tautas dziesma:
Velc pelīte saldu miegu
Mazajami bērniņam,
Savilkusi, sanesusi
Guli pati pagalvī.
/G. Pols, Baldone./

22922. Ja peles ietaisa migu gil-
tā, nevajaga iznīcināt, tad viņas ēd
drēbes.
/E. Miglava, Rīga./

22923. Ja peles mājā ieviešas,
tad sagaidāma dzīves vietas maiņa.
/M. Iniņberģe, Rīga./

22924. Ja mājās ieviešas peles,
tad drīz būs jāiziet no tā dzīvokļa.
/L. Bērziņa, Rīga./

22925. Ja peles grauž istabā, kur
kāds dzīvo, tad tam drīzumā būs
jāaiziet.
/A. Užāne, Skujene./

22926. Ja istabā pamanīta pele,
tad drīzumā jāatstāj dzīvoklis.
/A. Ozole, Dailbe./

22927. Kad kādā mājā sarodas
daudz peļu, tad tās iedzīvotājiem
tā māja būs jāatstāj.
/ P. Š., Rīga./

22928. Kad mājās ir daudz peļu,
tad tur būs bads.
/E. Bukava, Rīga./

22929. Kod peleite skrīdama
īkriss spannī ar yudini un nū-
sleiks, itei pēzīmēj, ka tymā sātā
byus slimeiba.
/V. Podis, Rēzekne./

22930. Kod peļis pīskrīn uz tei-
ruma pi nūpļoutu rudzu, itei pīzī-
mēj, ka tū gods byus moz maizis
ļauds ģeibs bodā.
/V. Podis, Rēzekne./

22931. Rudeni, ražu novācot, ne-
drīkst visu mājā vest, drusku jā-
atstāj uz laika pelēm, jo pretējā
gadījumā peles nāk uz mājām.
/K. Corbiks, Bēne./

22932. Kad rudenī labību ved
klētī, tad nosviež sauju graudu ze-
mē zināmā kārtībā un sakot zi-
nāmus vārdus pelēm, lai viņas ne-
ēd labību maisos un nesagrauž
maisus.
/K. Corbiks, Burtnieki./

22933. Lai peles labību neēstu,
tad pirmais labības maiss apcirknī
jābeŗ uz ziemeļiem. Tad peles ne
graudiņa neaiztiks.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

22934. Lai ziemu peles labību
neēstu, tad no ikkatras labības pa
saujai jāmet apcirknī pret zieme-
ļiem, tad peles būs par ziemu kā
sastingušas un knapi sauju noēdīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

22935. Kartupeļus pagrabā jeb
labību klētī beŗot, jākliedz 3 reizes:
"Kic, kic, kic!" tad peles un žur-
kas neēd.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./

22936. Lai peles naād kartu-
peļu, vajaga suokt bērt pogrobā
tod, kad lūpus dzan gonūs. Tai
pat ari suokt likt sīnu škyunī.
/T. Beča, Preiļi./

22937. Kad šķūņos un bēniņos
ir daudz peļu un žurku, tad tur
labību beŗot jāņem kādi graudi
rokā un jāsaka: "Tur es lieku cil-
vēkam maizi, bet pelēm, žurkām
un kukaiņiem rūgtu nāvi."
/A. Bīlenšteina manuskripti./

22938. Ja rudenī ķirpās daudz
peļu, tad nākošā vasarā būs maz
graudu.
/J. Jansons, Rīga./

22939. Kad rudenī gubās daudz
peļu, tad nākošais gads būs bada
gads.
/K. Kalniņa, Katvari./

22940. Ja rudenī peļu daudz,
pavasarī būs bads.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

22941. Kad rudinī daudzi peļu,
tad sagaidāms bods.
/M. Apeļs, Stoļerova./

22942. Lai peles mājā iznīcinā-
tu , tad Miķeļa dienas rītā jāvij pā-
taga, jāpiesien pie kāta un jāsit
pa visiem mājas stūŗiem, runājot:
"Tiš uz tirgu, tiš uz tirgu!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./

22943. Lai peles iznīdētu, tad
Miķēļa dienas rītā jānovij aukla,
jāpiesien pie kūjas un, pa visiem
stūŗiem sitot, jāsauc: "Tiš uz tir-
gu, tiš uz tirgu!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 197./

22944. Lai iznīcinātu peles no
mājām, tad jārīkojas sekoši: Mi-
ķeļu vakarā no plkst. 11 - 12-tiem
jāatveŗ visas durvis, logi, skapji,
kastes un ne ar vienu nesarunā-
joties ir jāpaņem no katras telpas
(skapja u. t. t.) kāds mazs priekš-
mets vai ēdiena viela un jāiet ar
tiem uz 3 ceļu krustošanās vietu,
sakot: "Visi, it visi nākat man
līdz." Tur viss jāizbeŗ, sakot: "Šeit
esiet jūs brīvi." Tad iet atpakaļ,
aizveŗ visu ciet, un māja atbrīvota
no pelēm uz visu gadu.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./

22945. Lai peles un žurkas iz-
dzītu no mājām, jānovij pātaga no
deviņām šņorītēm, Mīkāļa vakarā
jāizper mājā visi kakti un pātaga
jāaiznes uz mežu.
/Z. Sēle, Sloka./

22946. Kad peles grib izdzīt no
mājas, tad Mīkāļa vakarā pēc sau-
les noiešanas katrā istabas kaktā
vajaga ienest vienu aša dadža
bumbiņu.
/K. Jansons, Plāņi./

22947. Ja gribi peles izdzīt no
mājām, tad Miķeļa dienas rītā
priekš saules jānovij pātaga, ar to
jāizpeŗ visi mājas kakti un sienas;
tad pātaga jāliek paduse un ejot
uz tirgu nezinot jāizgaisina (jāno-
met); kas viņu paņems, tur peles
arī ieradīsies.
/J. Apsalons, Sēlpils./

22948. Lai iznīcinātu peles un
žurkas, tad vajagot iesākt vīt pā-
tagu, no pirmās gavēņu piektdie-
nas vakara iesākot un Lielās piekt-
dienas vakarā beidzot. Tad ar to
pātadziņu vajaga izpērt visus kak-
tus, kur vien būtu peles un žurkas,
tad pātadziņu nomest uz ceļa. Kas
to uzņems, pie tā aizskries visas
peles un žurkas.
/G. Pols, Skaistkalne./

22949. Ja peles no vecas mājas
bēg prom, tad tā māja drīz sa-
bruks.
/A. Dragone, Palsmane./