PELNU DIENA.

I. Rīkošanās ar pelniem.
II. Sakars ar kāpostiem.
III. Sakars ar kukaiņiem.
IV. Sakars ar lopiem un vistām.
V. Sakars ar labību un liniem.
VI. Sakars ar apiņiem.
VII. Sakars ar velēšanos.
VIII. Sakars ar vērpšanu.
IX. Sakars ar maizes cepšanu.
X. Sakars ar galvas sukāšanu.
XI. Laika zīlēšana.
XII. Precību zīlēšana.

I. Rīkošanās ar pelniem.

22951. Pēc aizgavēņa nākošā
diena ir Pelnu diena, kas jau ir
pirmā gavēņa diena. Pelnu dienā
baznīcā svētī pelnus un beŗ baznī-
cēniem uz galvas, sakot:" No ze-
mes tu esi ņemts, par zemi palik-
si." Šos svētītos pelnus dod arī uz
mājām nest un mājiniekiem bērt
uz galvas. Tad galva nesāpēšot,
nebūšot galvā blauznu un arī pēr-
kons nesperšot. Vakarā esot pa-
rasts pasakas stāstīt. Bērniem stās-
tot, ka zagļi nozaguši gaļu, to da-
būšot tikai atkal Lieldienā. Sakot
arī bērniem:" Iekod mēlē, tad būs
gaļa!"
/B. Eriņa, Latgale./

22952. Pelnu diena tiek svētīta
kaulu atpūtināšanai, lai tie nesā-
pētu, un par godu pīšļiem.
/A. Vaskis, Tukums./

22953. Pelnu dienā jāšūn pie
drēbēm pelnu kulītes, tādēļ ka
Ījābs kasījies pelnos sēdēdams.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

22954. Pelnu dienā jāsēj pelni
uz tīruma, tad laba raža nākamā
vasarā.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./

22955. Pelnu dienā vajaga sēt
pelnus sakņu dārzos, tad kukaiņi
nemetas.
/A. Zandere, Kandava./

22956. Pelnu dienā jākaisa pel-
ni uz dārza, tad tārpi neēdīs stā-
dus.
/A. Brože, Naukšēni./

22957. Palnu dienā vajaga kaiseit
uz duorza palnu, tav vosoru naād
spradzes stuodu.
/A. Ancāna, Eglūna./

22958. Pelnu dienā jākaisa pelni
uz dārza, tad vasarā spradži ne-
ēdīs saknes.
/F. Heidene, Talsi./

22959. Pelnu dienā vajaga iz-
grābt visus pelnus no plīts un iz-
kaisīt pa dobēm, tad smiči nenoēd
saknes.
/K. Corbiks, Līvbērze./

22960. Naudižniekos šinī vakarā
kaisījuši pelnus uz dārziem un tī-
rumiem, lai vasarā spradži un citi
kustoņi nemaitātu sējumu.
/Balss, 1886, 13, Naudīte./

22961. Pelnu dienā jākaisa pelni
uz dārza, tad vasaru spradži ne-
ēdīs stādus. Arī augļu kokiem zie-
dus nemaitās kukaiņi.
/Alksnis-Zundelis, Bērzaune./

22962. Pelnu dienā, priekš sau-
les, dārzā jākaisa pelni, lai aug la-
bas saknes, arī jāvelējas, lai drēbes
kļūst baltas.
/J. Nīders, Alūksne./

22963. Klausības laikos Pelnu
dienas vakarā zebeniekā iebēruši
pelnus un gājuši ar to uz pusēnie-
kiem, pušenieku ļaudis sukāt. Su-
kājot sacījuši:" Gaļas gribu, gaļas
gribu! Man gaŗš deguns!" Vai at-
kal šā:" Kas dos gaļu, tam augs
cūkas, kālu-kālu sivēniņi." Puše-
niekos tāds budulis ticis uzņemts
ar gaļu, un daža laba gaļas šķēle
vēl tapusi iedota līdz uz mājām.
Tagad gan tādi budēļi vairs neiet
apkārt, un ja kāds kaimiņš aiziet
pie otra kaimiņa patriekties, tad
ne kā budulis un bez pelnu zebe-
nīcas.
/Balss, 1886, 13, Naudīte./

22964. Pelnu dienā jācep pelnu
plācenis: jāsagrūž kaņepes ar ga-
ļas circeņiem, ar to jāapsmērē mie-
žu mīkla, jāsatin apaļš un jāizcep.
/V. Alke, Jaungulbene./

II. Sakars ar kāpostiem.

22965. Pelnu dienā piekaŗ pelnu
kulītes, lai kāpostiem nemesto
tārpi.
/M. Koškina, Elēja./

22966. Pelnu dienā jāsijā pelni
lai neaugtu pelnaini kāposti.
/R. Gobzemis, Irlava./

22967. Pelnu dienā jāved pelni
kāpostu dārzā, lai uz kāpostiem
pelni nemetas.
/P. Š., Rauna./

22968. Pelnu dienā visi sakņu
dārzi jāapsēj ar pelniem, tad spra-
dži kāpostus neēd.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

22969. Pelnu dienā sēj uz lauka
pelnus, lai kukaiņi nenoēstu kā-
postus, kāļus, pupas, zirņus u. t. t.
/A. Zavicka, Sātiņi./

22970. Pelnu dienā no rīta jā-
grābj no krāsnīm pelni, tie jābeŗ
uz kāpostiem, lai tos kukaiņi ne-
aiztiktu, un jāberž govīm ar tiem
muguras, lai tās vasarā nebizotu.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

22971. No Pelnu dienas sākot
katrā ceturtdienas vakarā esot pel-
ni no krāsns jāizņem un jākaisa
uz kāpostiem, tad tiem pelni ne-
metoties virsū.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

22972. Pelnu dienā priekš sau-
les lēkšanas jāizņem pelni no
krāsns, jāpaglabā līdz pavasarim
un kāpostus stādot jāapkaisa ze-
me ar tiem pelniem, lai tārpi ne-
mestos uz kāpostiem.
/P. Š., Ropaži./

22973. Pelnu dienas rītā no plīts
ir jāizgrābj pelni un jāuzglabā va-
sarai. Kad dārzā uz kāpostiem at-
rodas kāpuri, tad vajaga uz kā-
postiem uzbērt Pelnu dienas pel-
nus, un visi kāpuri būs projām.
/V. Krieviņš, Daugmale./

22974. Pelnu dienā jāzog no
kaimiņiem pelni un jākaisa uz kā-
postdārza, lai uz kāpostiem tārpi
nemestos.
/A. Mencis, Puikule./

22975. Pelnu dienā nedrīkst kā-
postus vārīt - pelni uz kāpostiem
būs.
/B. Daņilovs, Kacēni./

22976. Pelnu dienā nedrīkstot
kāpostus vārīt, tad tiem metoties
kukaiņi.
/T. Ziemele, Smiltene./

22977. Pelnu dienā nedrīkst ēst
skābus kāpostus, ne arī iet pie kā-
postu baļļas, lai vasarā neaugtu
pelni uz kāpostiem.
/O. Līde, Rauna./

22978. Pelnu dienā nevar vārīt
kāpostus, tad kāposti vasarā pa-
liek kā ar pelniem.
/E. Zirnītis, Lubāna./

22979. Pelnu dienā kāpostu ne-
esot ne vārījuši ne ēduši, citādi tie
vasarā ar pelniem apmetušies.
/D.0zoliņš, Jaunroze./

22980. Pelnu dienā neesot kā-
posti jāvāra, tad kukaiņi kāpostus
nemaitāšot.
/J. Bitaks, Litene./

22981. Pelnu dienā nedrīkst kā-
postus vārīt, tad kāposti pelnaini
aug.
/E. Skarnele, Kalncempji./

22982. Pelnu dienā nedrīkst kā-
postus ēst, jo tad vasaru metas
pelni kāpostos.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

22983. Pelnu dienā nedrīkst kā-
postus vārīt, tad kāposti neizdo-
sies.
/A. Bulēne, Rīga./

22984. Pelnu dienā uz dārziem
jāsēj pelni, tad kāposti labi izdo-
sies.
/A. Bulēne, Rīga./

22985. Kad Pelnu dienā strādā,
tad metas tārpi uz kāpostiem.
/J. Steglavs, Jelgava./

22986. Pelnu dienā vajagot ve-
lēties, tad vasarā uz kāpostiem
pelni (mazi kukainīši) nemetoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./

22987. Pelnu dienā jātinot lieli
un cieti dzijas kamoli, tad vasarā
augot lielas un cietas kāpostu gal-
viņas un arī lieli kartupeļi.
/E. Aizpurve, Lubāna./

22988. Pelnu dienā jāsaslapē un
jāvelē dziju šķetere, lai vasarā uz
kāpostiem nebūtu pelnu.
/R. Jansons, Vijciems./

22989. Ja Pelnu dienā būs vēj-
pūtenis, tad vasaru nebūs kāpostu.
/J. Rupjais, Asūne./

III. Sakars ar kukaiņiem.

22990. Pelnu dienā kaisa pel-
nus dārzā uz dobēm, lai vasarā ku-
kaiņi nemaitā saknes un augļu ko-
kus.
/E. Aizpurve, Lubāna./

22991. Kad Budēļu nedēļā sēja,
tad to vasaru daudz mušu.
/A. L.-Puškaitis./

22992. Pelnu dienā nevar ista-
bu sIaucīt, jo tad blusas aug.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./

22993. Ja Pelnu dienā kaut ko
no lauka mājā ved, tad pieved pe-
les.
/Zemes Spēks, 1932, 28, 477./

22994. Budēļu vakaru jācep ga-
ļa uz iesma. Iesms jāpaglabā un ar
to Ziemas svētku un Jauna gada
vakaros viet- vietās jāizbada dār-
zi, tad vasarā tos kurmji neizrak-
ņās.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

22995. Pelnu dienā mēdza, ne-
vienam neredzot, cept iesma galā
gaļu. Ar to iesmu pavasarā izbak-
stījuši dārzus, lai kurmji tur ne-
tiktu iekšā un neizrakņātu zemes.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

IV. Sakars ar lopiem un vistām.

22996. Šai dienā lopiem spalvā
kaisījuši pelnus, lai tos dunduri
un mūsas nekostu.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

22997. Pelnu dienā jāizgrābj
pelni un jāglabā līdz lopu ganos
laižamam laikam. Tad lopiem uz-
kaisa katram uz muguras, un ar
citiem pelniem jāiet lopu pulkam
3 reiz apkārt un pēc jāizkaisa ze-
mē, tad lopi nebizos.
/Fr. Vāvere, Rembate./

22998. Pelnu dienā ganiem jā-
apskrien trīs reizes ap māju, tad
govis vasarā nebizo.
/L. Grīnberga, Mazsalaca./

22999. Kad govīm pupi sprēgā
u. t. p., tad var tā līdzēt: Pelnu
dienu jāiet kaimiņu robežās, jā-
nocērt pīlādzis un jāpārvelk ač-
gārni mājās. Ar pīlādzi tad jācep
gaļa. Kad ar šo gaļu govīm ap-
smērē pupus, tad sadzist.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23000. Budēļu rīkstes jāuzglabā
aitām, kas nemīl jērus.
/A. L.- Puškaitis./

23001. Pelnu dienā nedrīkst
vērpt, lai jēri neklīstu.
/O. Muceniece, Ventspils./

23002. Kas Budēļu vakarā vērpj,
tai aitas paliek aklas.
/A. L.-Puškaitis./

23003. Kas Budēļu vakarā dara
darāmo (ada), tai būs ragaini jēri.
/A. L.- Puškaitis./

23004. Pelnu dienā nedrīkst
adīt, tad jēriem acis bada laukā.
/O. Muceniece, Ventspils./

23005. Budēļu vakarā nevar
adīt, jo tad budēļiem izduŗ acis.
/A. L.-Puškaitis./

23006. Pelnu dienas ritā vaja-
ga izvārīt biezputru, ielikt tur
mērci, pienu un kaŗoti un tad
vest pie mājām uz kādu kalniņu,
lai ganiem vasarā ir ko ēst.
/J. Atteka, Nīca./

23007. Pelnu dienā jāvāra gaļa,
lai cūkas labi aug.
/A. Zavicka, Sātiņi./

23008. Ja Pelnu dienā cūkas
pusgalvu vāra, tad tai gadā labi
cūkas nobaŗojas.
/L. Berkholce, Vaive./

23009. Pelnu dienas pusdienās
jāvāra biezputra ar cūkas kāji-
ņām, tad tai saimniecei sivēni labi
padodoties tanī gadā.
/E. Aizpurve, Lubāna./

23010. Pelnu dienā jāvāra cū-
kas kājas.
/M. Sils, Nīca./

23011. Pelnu dienas vakarā iet
visi pa mājām apkārt budēļos jeb
"cūku kāzās". Ja kādās mājās šai
vakarā ieiet labi daudz budēļu, tad
saimniecei liela cūku laime.
/K. Strūkle, Skrunda./

23012. Pelnu dienā jāskrien ap
cūku kūtiņu, tad sivēni labi izdo-
doties.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23013. Ja Pelnu dienā vistas
ēdina mucas stīpā, tad tās dēj vi-
sas vienkopus.
/V. Johansone, Liepa./

23014. Ja Pelnu dienā slauka
istabu, tad vistas izkašā dārzus.
/E. Tokele. Sesava./

V. Sakars ar labību un liniem.

23015. Zemkopji sevišķi ievē-
roja, kuŗā nedēļas dienā iekrita
Pelnu diena, jo pavasarā tad neko
nedrīkstēja sēt, citādi utis sējai
virsū metušās.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

23016. Pelnu dienā mātītes ve-
lējās, lai linos brants nemestos.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

23017. Pelnu dienā jāvelējas,
lai lini labi paaug.
/Aizkrācnieks, Tirza./

23018. Pelnu dienā vajagot ve-
lēties, tad balti lini augot.
/R. Skujiņš, Smiltene./

23019. Pelnu dienā vajagot ve-
lēties, tad augot balti lini.
/E. Kampare, Vecpiebalga./

23020. Pelnu dienā jāvelējas, lai
balti lini augtu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23021. Pelnu dienā jeb Metenī
izvelējuši sējskoteli (priekšdrēbi)
un kreklu, kuŗus noglabājuši līdz
sējas laikam, lai augtu balti lini
un laba labība.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

23022. Pelnu dienā jāmazgā li-
nu sējējam krekli, tad kukaiņi li-
nus neēd.
/A. Luste, Ozoli./

23023. Pelnu dienā izmazgātu
kreklu vajag vilkt mugurā pirmos
linus sējot, jo tad tie aug svarīgi.
/E. Laķis, Ozoli./

23024. Ja Pelnu dienā kalpu sie-
vas apciemo saimnieci, tad tanīs
mājās gaidāmi gaŗi lini.
/A. L.-Puškaitis./

23025. Pelnu dienā jābrauc ap-
kārt tīrumam, tad aug gaŗi lini.
/R. Kalniņš, Lubāna./

23026. Pelnu dienā braukā iz-
priecas nolūkā, lai aug gari lini.
/V. Joāss, Lubāna./

23027. Pelnu dienā jāiet tālu
ciemā, jo tad augot gaŗi lini.
/R. Corbiks, Annenieki./

23028. Pelnu dienā tāli jābrauc,
tad augšot gaŗi lini. Parasti brauc
uz Biržu krogu apslacināt linus.
/O. Darbiņš, Birži./

23029. Pelnu dienā jāiebeŗ pelni
maisiņā, jāieliek ragaviņās ar ne-
aizsietu galu uz zemi un tad jā-
laižas no kalna. Cik gaŗa stiepu-
sies pelnu strīpa, tik gaŗi augs va-
sarā lini.
/J. Apsalons, Sēļpils./

23030. Pelnu dienā vizinās no
kalna un skaita: "Svina smagu-
mā, gulbja baltumā, mieta gaŗu-
mā!" Tad aug smagi balti un gaŗi
lini.
/H. Skujiņš, Aumeisteŗi./

23031. Lai gaŗi lini augtu, Pel-
nu dienā jāvizinās.
/M. Poriete, Lubāna./

23032. Pelnu dienā vajag lais-
ties no kalna ar ragaviņām, tad
gaŗi lini augs.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

VI. Sakars ar apiņiem.

23033. Pelnu dienā jāved apiņu
maikstes, tad apiņiem nepiemetas
nekāda liga.
/Mucukalns, Stende./

VII. Sakars ar velēšanos.

23034. Pelnu dienā jāmazgā
krekli, tad tie būs balti.
/Alksnis-Zundulis, Naud'te./

23035. Pelnu dienā vajag velē-
ties, lai būtu balti krekli.
/O. Līde, Rauna./

23036. Pelnu dienā jāmazgā
krekli, lai visu gadu būtu balti.
/K. Lielozols, Nīca./

23037. Pelnu dienā vajagot maz-
gāt kreklu un nolikt; kad linus sēj,
tad dot to sējējam mugurā, lai
otru gadu lini balti balojoties.
/A. Zebuliņš, Vidriži./

23038. Pelnu dienā vajaga ve-
lēties, tad vienmēr būs baltas drē-
bes.
/V. Rozīte, Salaspils./

23039. Ja Pelnu dienā velējas,
tad visu gadu ir baltas drēbes.
?H. Aug.stkalne, Ropaži./

23040. Pelnu dienā jāvelējas,
lai visu gadu būtu baltas drēbes.
/J. Tupesis, Nīca./

23041. Pelnu dienā jāvelējas,
tad visu gadu velēsies baltas drē-
bes.
/A. Kondrāte, Lenči./

23042. Pelnu dienā jāmazgā
krekli, tad tie būs balti.
/F. Heidene, Talsi./

23043. Pelnu dienā vajaga ve-
lēties, tad drēbes visu gadu maz-
gājas baltas.
/K. Corbiks, Līvbērze./

23044. Pelnu dienā jāmazgā
jaunšūtie krekli, tad tie būs balti.
/A. Brože, Naukšēni./

23045. Pelnu dienā vajaga ve-
lēties, jo, tad visu gadu būs baltas
drēbes.
/J. A. Jansons, Piņķi./

23046. Pelnu dienā nevajaga
strādāt parastos dienas darbus, to-
mēr ieteicams velēties, tad drēbes
būs baltas; cept maizi, tad visu
gadu padosies laba maize, un vest
žuburiņus apiņiem, tad apiņi labi
izdosies.
/E. Aizpurve, Lubāna./

23047. Pelnu dienā jāvelējas, ja
vairāk ne, tad kājas auti ,jāizmaz-
gā, lai būtu balti lini.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

23048. Pelnu dienā jāvelējas, lai
balti lini augtu.
/J. A. Jansons./

23049. Ja Pelnu dienā velējas
tad mirkst balti lini.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

23050. Kad Pelnu dienā velējas
un kāds saka Dieva palīgu, tad ne-
vajaga to saņemt, jo tad drēbes
plīst.
/K. Kristape, Olaine./

23051. Pelnu dienā ja velējas,
tad drēbes ātri plīst.
/K. Kristape, Olaine./

VIII. Sakars ar vērpšanu.

23052. Līdz Pelnu dienai mei-
tām lini jānovērpj. Ja kāda ko-
deļa vēl atlikusies, puiši to pakaŗ
uz skursteņa. Meitām tas ir ļoti
liels kauns. [Sal. Metenis:]
/M. Zeltiņa, Vējava./

23053. Pelnu dienā sievietes ne-
drīkst vērpt, jo tas ir liels grēks.
/K. Corbiks, Dobele./

23054. Pelnu dienā nedrīkst li-
nus vērpt, tad lini viegli kā pelni.
/A. Oše, Lubāna./

23055. Palnu dīnā navaiga linu
sprēst, to nabius lobi lini.
/Bez paraksta./

23056. Kad Pelnu dienā vērpj,
tad lini put.
/M. Sils, Nīca./

23057. Ja Pelnu dienā vērpj,
tad lini put.
/K. Lielozols, Nīca./

23058. Pelnu dienā nebija brī-
vu vērpt, tad lini izputot.
/J. Cinovskis. Snēpele./

23059. Pelnu dienā nedrīkst dzi-
ju vērpt, tad tās put kā pelni.
/E. Laime, Tirza./

23060. Pelnu dienā nedrīkst vil-
nu vērpt. Kas vērpj Pelnu dienā,
tā aitām uzaug pelnaina vilna.
/K. Jansone, Olaine./

IX. Sakars ar maizes cepšanu.

23061. Pelnu dienā jācep mai-
ze, tad tā nepel.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

23062. Pelnu dienā jācep maize,
lai tās netrūktu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

23063. Pelnu dienā jācep maize,
tad tai citās reizēs nebūs garoza
vaļā.
/A. Brože, Naukšēni./

23064. Pelnu dienā jācep maize,
lai visu gadu neatlec.
/R. Lielozols, Nīca./

23065. Pelnu dienā maize jācep,
tad visu gadu tā neatleks un nā-
košā vasarā būs labi rudzi.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

23066. Ja Pelnu dienā cepuši
maizi, tad tā visu gadu ātri pelē-
jusi.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

23067. Ja Pelnu dienā maizi
cep, tad tajā gadā maize dikti
pelē.
/J. A. Jansons./

23068. Ja Pelnu dienā cep mai-
zi, tad tā cauru gadu pel.
/R. Vītiņa, Tukums./

23069. Ja Pelnu dienā maizi
cep, tad tajā gadā dikti maize pel.
/H. Siliņa, Dobele./

23070. Pelnu dienā nevajaga
maizi cept, tad tā viegli birst kā
pelni.
/A. Vaskis, Tukums./

X. Sakars ar galvas sukāšanu.

23071. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vas sukāt, tad kāpostos utis metas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

23072. Pelnu dienā cilvēki ne-
drikstējuši galvu sukāt, jo tad gal-
vā utis augušas un tā apmetusies
ar drauzām.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

23073. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, tad augs tik daudz utu
kā pelnu.
/Z. Kozenkrāniuse, Ainaži./

23074. Pelnu dienā nevajaga
galvu sukāt, tad utis aug.
/K. Kristape, Olaine./

23075. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, jo tad galvā daudz utu
augot.
/M. Smeilis, Galgauska./

23076. Pelnu dienā nedrīkst ma-
tus sukāt, lai blauzgas galvā ne-
mestos.
/J. A. Jansons, Salaca./

23077. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, tad augot galvā blauz-
nas.
/G. Pols, Vecgulbene./

23078. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, jo tad zvīna aug galvā.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

23079. Pelnu dienā nedrīkst su-
kāt matus, tad galvā metas blauz-
gas un mati neaug.
/I. Mennika, Ainaži./

23080. Pelnu dienā nedrīkst ma-
tus sukāt, tad galvā blauzgas aug.
/T. Rigerte, Brunava./

23081. Pelnu dienu nav jāsukā
galva, jo tad mati neaug.
/R. Kalniņš, Lubāna./

23082. Pelnu dienā nedrīkst su-
kāt matus, tad tie neaug.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

23083. Kad Pelnu dienā galvu
sukā, tad mati izput kā pelni.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

23084. Pelnu dienā galva nav
jāsukā, tad galvā nav plauku.
/A. Zvejniece, Lubāna./

23085. Pelnu dienā nedrīkst ma-
tus sukāt. Ja to dara, tad plauki
piemetas galvā.
/A. Zālīte, Bērzpils./

23086. Pelnu dienas ritā neesot
mati jāsukā, citādi visu gadu gal-
va esot pilna ar pelniem.
/M. Priedīte, Meirāni./

23087. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu sukāt, jo tad mati top pelnaini.
/A. Vaskis, Tukums./

23088. Pelnu dienā mati nav jā-
sukā, jo tad mati put kā pelni.
/E. Lācis, Tirza./

23089. Pelnu dienā nav galva
jāsukā, citādi mati put kā pelni.
/M. Pelēce, Cirsti./

23090. Pelnu dienā nedrīkst ma-
tus sukāt, citādi mati sabirst kā
pelni.
/V. Valdmanis, Vecpiebalga./

23091. Ja pelnu dienā galvu su-
kā, tad mati pelnu pilni.
/A. Užāne, Skujene./

23092. Pelnu dienā nedrīkstot
matus sukāt, jo tad tie paliekot kā
ar pelniem piebērti, vistas kasot
dārzus ārā un kāpostus noēdot
spradži.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23093. Nedrīkst Pelnu dienā ma-
tus sukāt, lai vistas vasarā nekār-
pītu dobes.
/A. Ģēģere, Rīga./

23094. Ja Pelnu dienā sukā gal-
vu, tad mati zaudē savu spožumu.
/V. Greble, Valka./

23095. Pa Pelnu dienu nevar
galvu sukāt, tad mati trusot.
/K. Bachmans, Lielnīkrāce./

23096. Kad Pelnu dienā matus
sukā, tad mati trus.
/M. Valtere, Jelgava./

23097. Ja Pelnu dienā galvu su-
kā, tad galvā metas blauznas.
/K. Jansons, Plāņi./

23098. Pelnu dienā nedrīkst ma-
tus sukāt, tad aug blaugznas.
/H. Siliņa, Dobele./

23099. Ja Pelnu dienā griež ma-
tus, tad galvā ir blaugznas.
/V. Oinaskova, Ungurpils./

23100. Pelnu dienā sievietes ne-
drīkst matus sukāt, tad mati cel-
sies stāvus.
/V. Grūnbergs, Jaunpiebalga./

23101. Pa Pelnu dienu nevar
galvu sukāt, tad ātri piekūstot.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23102. Pelnu dienā nedrīkst gal-
vu mazgāt, jo tad kukaiņi noēd
kāļus, rāceņus, rutkus (rukus) un
kāpostus.
/M. Driņķe, Ranka./

XI. Laika zīlēšana.

23103. Kad Pelnu dienā vējots
laiks, tad būs auksts pavasaris un
trūks lopu barības.
/J. Rubenis, Ērgļi./

23104. Pelnu dienā velns iemet
ūdenī akmeni, kuŗu atkal izvelk
Krustdienā (Debesbraukšanas die-
nā), tāpēc arī līdz Pelnu dienai
var peldēt un mazgāties tekošā
ūdeni. [Sal. Krustdiena, Jēkabs.)
/K. Jansons, Plāņi./

XII. Precību zīlēšana.

23105. Ka meita da gavēņa lai-
ka naizguoja pi veira vai puisis
naaprecējās, tod jīm vajag pyrmā
gavēņu dīnā, Palnu dinā, pakuort
uz mugorys, kab jei vai jis nare-
dzeitu, plyku nu goļis kaulu, tod
ji uz ūtra goda ar taipat paliks
sēdēt.
/V. Podis, Rēzekne./

23106. Pelnu dienā meitām
slaumi jāaiznes un jāizkaisa uz
krustceļa, tad jāklausās kuŗā pu-
sē suņi rej, jo no tās puses tautas
jūs.
/A. Užāne, Skujene./