23482. Ķiku kaza ir vecas mei-
tas dvēsele. Kad tā laižas uz aug-
šu, tad tā priecājas, ka tikšot de-
besīs, un saka: "Ķiku, ķiku!" Pa-
laidusies kādu gabaliņu uz augšu,
tā krīt atpakaļ un kliedz: "Mē-
ē-ē!" Tādēļ arī saka, ka vecas mei-
tas dvēsele netiekot debesīs.
/V. Vecvanags, Sesava./

23483. Ķiku kaza, pērkonkaza
jeb debesāzītis, dziedot uz lietu
un taisot to troksni ar spārniem.
/V. Vecvanags, Elēja./

23484. Ja tukšā dūšā dzird
pirmo reiz ķiku kazu brēcam, tad
uzbrūk kāda slimība.
/V. Vecvanags, Elēja.

23485. Kad mēkaza (ķikkaza,
pērkona kaza) aizbrēc, tad to ga-
du dabūs kūlienu.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./