PIEGUĻA.

23532. Kad iejājuši pieguļā, tad
olas vārījuši, lai zirgi būtu gludi.
Arī katlu ņēmuši līdz uz pieguļu
un vārījuši biezputru.
/J. Rubenis, Ērgli./

23533. Kad jāja pieguļā, tad uz
katras zirga kājas ņēma pa vienai
olai līdz.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

23534. Pirmo reizi pieguļā jājot
ņem ik uz zirga četras olas. Tās
izvāra un apēd , tad zirgam veselas
kājas.
/M. Poriete, Lubāna./

23535. Kad zirgus pirmo reizi
laiž ganos, tad pieguļniekiem jā-
dod līdz gaļa un pauti. Tas viss
viņiem jāizvāra un jāapēd, bet
viens pauts jāierok ugunskurā. Pie-
guļniekiem, no rīta mājā pārnāku-
šiem, jāaplej mājas ļaudis ar ūdeni.
/Mucukalns, Stende./

23536. Kad pavasarī pirmo reiz
jāi pieguļā, jāņem līdz olas un ga-
ļa. Katram zirgam jāapzīmē īpaša
ola. Olas un gaļa jāvāra turpat
pieguļā, katra savā katlā. Ja kāda
no apzīmētām olām vārot saplīsa,
tad tā ir zīme, ka tas zirgs, kuŗam
ši ola piešķirta, vai nu būs neve-
sels, vai tam gadīsies kāda nelai-
me. Kad vakariņas bija noturētas,
mājas tēvs trīs reizes izšāva plinti,
lai vilki nenāktu pie zirgiem. Kat-
ram pieguļniekam arī jāņem līdzi
kāda lupata un tā jāaizdedzina un
jāuzkaŗ uz krūma, ar šiem vār-
diem: "Še, lakstīgala, tava tiesa,
Neņem pati savu roku." Tas jā-
dara tādēļ, lai uguns neaiztiktu
pieguļnieka drēbes.
/V. S., Zelgauska./

23537. Kad pirmo reiz jāja pie-
guļā, tad ņēma olas līdz un tur
vārīja.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23538. Zirgus pirmo nakti pie-
guļā laižot, jāvāra olas, tad zirgi
apaļi stāv kā olas.
/A. Mencis, Puikule./

23539. Pieguļniekiem olas jāvā-
ra, lai zirgi brangi noēdas.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

23540. Kad pirmo reiz zirgus iz-
jāj pieguļā, sevišķi Jurģa dienā, tad
pieguļnieki nedod nevienam viesam
nekā ēst, lai tas būtu vai radinieks
un lai vai tas mirtu.
/E. Volters, Rēzekne.1890, 5./

23541. Dienā priekš Jurģa die-
nas pirmo reiz jāj vīrieši pieguļā
un jem līdz olas, cūkas gaļu un
brandvīnu. Tur uzkuŗ uguni, vāra
vakariņas un tad ēd dzeŗ. Rīta
gaismā nāk precētas sievas uz pie-
guļniekiem viesos, bet godīgām mei-
tām neklājas nākt. Uz katra zirga
tiek dotas četras olas, un svarīgā-
kais ēdiens ir olokne.
/E. Volters, Daugavpils.
1890, 6./

23542. Lai pieguļā vilki ne-
plēstu zirgus, tad zirgus iepriekš
nokvēpinājuši ar grauzdēties vil-
ka kauliem.
/H.Skujiņš, Smiltene./

23543. Ja pyrmū reizi joj pī-
guļā, tad jāād beja ūlas un gol-
da nadreikstēja ēst, vajadzēja uz
zemes; cyta navarēja ēst, cytod
vilki plēse zyrgus.
/A. Ancāns, Eglūna./

23544. Pirmo reiz pieguļa jājot
jāvāra olas, lai zirgi būtu apaļi kā
olas.
/E. Laime, Kalsnava./

23545. Pirmo reizi pieguļnieki
veda zirgus ap kādu kārklu ceru,
pēc tam cerā sviež olas un saka:
"Lai pa nakti kur, bet rītā pie
kārklu cera!" tad zirgi rītā arvienu
tur atrodami.
/A. Aizsils, Vietalva./

23546. Lai pieguļa vilki neuz-
bruktu zirgiem, tad ar degošu pa-
gali jāapvelk zirgiem apkārt.
/E. Laime, Tirza./

23547. Kad pirmo reizi zirgus
pavasarī jāj pieguļā, uz zirgu siles
jānokauj gailis, lai pa vasaru sa-
ganītos stalti zirgi kā gaiļi.
/V. Miķelāns, Asare./

23548. Pavasarā, pyrmū reizi
juojūt pīgulē, zam zyrgu klāva
slīkšņa juopalīk izkapti tamdēļ, lai
vylks naītu da zyrgim.
/B. Spūlis, Vārkava./

23549. Senāk, kad latvieši jā-
juši pirmo reizi pieguļā, tad sade-
dzinājuši kādu gabalu no savām
drēbēm, jo ticējuši, ka tad tanī
gadā drēbes nekad nedegot.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23550. Kad pirmo reiz noiet uz
pieguļu, tad uzkuŗ uguni un tad
met kādu autiņu ugunī, sakot:
"Tas Lauram!"
/E. Volters, Kaunata.
1890, 6./

23551. Kad pirmo reiz jāj pie-
guļā, tad pieguļnieki paņem vecas
lupatas un, uguni sasakūruši, sa-
dedzina Labrenča daļu, lai pašiem
pieguļā guļot drēbes nedegtu.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

23552. Pirmo rezi pieguļā, ugu-
ni kurinot, jāmet ugunī drēbju lu-
patas un jāsaka: "Še, lakstīgal',
tava tiesa, tiķ ar savu roku ne-
ņemi." Tad jāsauc vārdā visi put-
ni. Tad pieguļniekiem pie uguns
drēbes nedegot.
/A. Aizsils, Vietalva./

23553. Kad pirmo reiz pieguļā
jāj, tad ugunskurā jāmet lupata,
lakstīgalas tiesa, lai pieguļniekiem
drēbes nedeg.
/E. Laime, Kalsnava./