PIEKTDIENA.

23554. Lielu nozīmi piešķiŗ
piektdienai, sevišķi Lielai piekt-
dienai.
/P. Einhorns, 1627./

23555. Veci ļaudis ap Palsmani
atmin, ka senāk priekš Ziemas
svētku svētīta kāda piektdiena, ko
vācieši aizlieguši, ieceldami tās
vietā pavasarī Lūdzamo dienu.
/K. Jansons, Plāņi./

23556. Piektdiena senāk laikam
turēta par laimīgu dienu, bet tā
ka piektdien Kristus krustā sists,
tad sākuši to pieskaitīt nelaimī-
gām dienām.
/P. Š., Rīga./

23557. Ja ko dara trīs piekt-
dienas no vietas, tad tas labi izdo-
das.
/P. Einhorns, 1627./

23558. Piektdiena esot nediena
(nelaimīga diena) tiem, kas grib
laulībā iedoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

23559. Viss darbs, ko piektdienā
iesāk, izdodas labi.
/L. Čapa, Rīga./

23560. Jauns darbs jāsāk piekt-
dienā, tad tas labi izdodas.
/E. Kampare, Skrunda./

23561. Piektdiena tā nelaimīgā-
kā diena.
/A. Irbe, Rūjiena./

23562. Piektdiena, tāpat kā
pirmdiena, ir tāda nelaimīga die-
na, kad nevar jaunu ēku iegrozīt,
nedz arī uz jaunu dzīves vietu
pāriet.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Valka un Rīga./

23563. Piektdiena pie daudziem
cilvēkiem nozīmē nelaimes dienu,
kuŗā nedrīkstot uzsākt nevienu
darbu vai ceļojumu.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./

23564. Piektdienā nevienu dar-
bu nedrīkst iesākt, jo tā ir nelai-
mīga diena.
/A. Zibens, Rugāji./

23565. Piektdiena ir nelaimes
diena; ko tad dara, tas nekad ne-
izdodas.
/P. Š., Limbaži./

23566. Piektdienā nevajagot ne-
kādu jaunu darbu iesākt; ja ko
iesākot, tad darbs esot nešķirnīgs
(neveicoties).
/H. Skujiņš, Smiltene./

23567. Piektdienā nedrīkst strā-
dāt, jo tad utis augot.
/I. Šāberts, Jaunauce./

23568. Svarīgus darbus nekad
nevajaga sākt piektdienā, jo tad
aizvien slikti izdodas.
/L. Ērģelniece, Praviņi./

23569. Piektdienā nekad neva-
jaga iesākt jaunu darbu, citādi ta-
nī darbā notiek kāda nelaime.
/K. Corbiks, Līvbērze./

23570. Piektdienas vakarā Lai-
ma nāk sērst, tāpēc nevar neko
lielu strādāt vai kur iet.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

23571. Piektdiena ir nelaimīga
diena, jo tad Māŗa vaļamiem ma-
tiem aizskrējusi pie sava dēla krus-
ta un nolādējusi to dienu. Sievas
tai dienā nesukā galvu.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

23572. Piektdienās nevaig pīt
matus, jo Sv. Mārijai arī piektdien
palikuši mati vaļa; viņai uznāca
bēdas un matus nepaspēja sapīt.
/M. Macpāne, Alsunga./

23573. Pēc tautas dziesmām
piektdien meitas nesukā galvu un
nemazgā galdu. Arī māte piektdien
nedod meitas.
/LD 14110./

23574. Piektdienā iesākts darbs
labi neizdodas. Piektdien' tautas
nenāciet i bez saules vakarā: pielt-
dieņ mati nesukāti i bez saules
vakarā.
/K. Bika, Gaujiena./

23575. Piektdien matus nesu-
kāju,
Ne bez saules vakarā:
Piektdien Māŗa sukājās,
Noiet saule, noiet mati.
[Sal. galvas sukāšana.]
/Dekšenieku Ansis. LD 34145./

23576. Ne piektdien sukā galvu,
Ne bez saules vakarā,
Ne piektdien tautas jāja,
Ne bez saules vakarā.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

23577. Piektdienas vakarā ne-
drīkst galvu sukāt, jo tad utis au-
got.
/I. Šāberts, Jaunauce./

23578. Piektdienas vakaros nav
brīv meitām matus sukāt, citādi
pa nakti nelabais neļauj gulēt.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

23579. Piektdien nedrīkst galvu
sukāt, jo citādi nelaime uzkrīt.
/O. Mucniece, Ventspils./

23580. Piektdienas vakarā sukā
matus un saka: "Pirmdiena, otar-
diena, trešdiena, ceturtdiena un
piektdiena viena pati, un es arī
viena pati!" Pēc tam nedrīkst ne
vārda runāt, tad naktī redzot nā-
košo vīru.
/M. Zaķe, Rauna./

23581. Galvu nedrīkst sukāt
piektdienā, jo tad aitām izkrīt
vilna.
/K. Corbiks, Svēte./

23582. Piektdienā nedrīkst nekā
no apģērba jeb apava gatavu tai-
sīt, jo tad tie spiež un grauž.
/J. Simbruks, Bauska./

23583. Piektdien nedrīkst au-
dekla vilkt uz šķēriem, tad aužot
kāda nelaime notiek.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

23584. Piektdiena un trešdiena
ir nelaimīgas dienas. Piektdienā
audekli nav jāvelk, tad zagļi nes.
/L. Bēķe, Madona./

23585. Ja piektdienas vakarā
taisa pastalas, tad ķīvējas.
/A. Broža, Naukšēni./

23586. Ja piektdienas vakarā
taisa pastalas, tad jārājas.
/Bērziņš, Ropaži./

23587. Piektdienas vakarā nevij
auklas, tad viņas nav stipras. [Sal.
piektsvakars.]
/M. Auziņa, Rīga./

23588. Kad piektdienas vakarā
auklas vij, tad nograuž kājas.
/R. Bērziņš, Džukste./

23589. Ja piektdienas vakarā
vij auklas, tad tās berž kājas.
/A. Broža, Naukšēni./

23590. Piektdienas vakarā ne-
drīkst malt, tad zog zirgus.
/A. Broža, Naukšēni./

23591. Piektdienas vakarā ne-
var malt, tad zog zirgus.
/Bērziņš, Ropaži./

23592. Piektdienas vakaros ne-
drīkst lopiem vīt pineklus, jo tie
tad ir nestipri, ātri trūkst, zirgiem
nograuž jēlas kājas un govis pat
nožņaudzas.
/M. Auziņa, Rīga./

23593. Jaunā mēnesī piektdienā
taisītas zirga lietas noberž zirgam
spalvas.
/K. Kaufmanis, Linde./

23594. Sieviņas piektdienas va-
karos [piektvakaros?] nevērpj, lai
gariņus netraucētu un lai aitām
būtu daudz vilnas.
/K. Corbiks, Jelgava./

23595. Piektdienas vakaros ne-
vajag vērpt, lai gariņus netraucē.
/K. Corbiks, Vecvirlauka./

23596. Piektdienas vakarā ne-
var vērpt, jo tad peles izkapā dzi-
jas.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

23597. Piektdienās nedrīkst vil-
nu vērpt, citādi aitas sirgst.
/A. Vikmane, Liepupe./

23598. Piektdienas vakarā ne-
var vilnu vērpt, tad aitas griežas.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23599. Ja piektdienas vakarā
vērpj vilnu, tad aitas griežas riņķī.
/A. Būmanis, Pampāļi./

23600. Ja piektdienas vakarā
vērpj, aitas neizdodas.
/Morgenšterne, Penkule./

23601. Ja piektdienas vakarā
vērpj, tad aitas paliek dulnas; tanī
gadā arī daudz pērkona.
/Bērziņš, Ropaži./

23602. Kad piektdienas vakarā
vērpj, tad aitas griežas riņķī.
/L. Strute, Šķibe./

23603. Piektdienās vilnu nevērpj,
lai avis nenīkst.
/Latv. Avīzes, 1857, 102./

23604. Arī gavēņa piektdienu
vakara krēslās nevērpa, lai nenīk-
tu aitas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23605. Kad sievas piektdienas
vakaru vērpj, tad vīri maldās.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23606. Ja piektdienas vakaros
vērpj, tad linos aug apiņi (nezā-
les).
/A. Šķēre, Bauska./

23607. Piektdienas vakaros mei-
tas nedrīkst vērpt, spoles tīt un
četras nītēs austus palagus klāt uz
gultas, jo tad meitai nomirstot
skrej velns pa priekšu dziedā-
dams: "Meitu ved, meitu ved, tri-
nītiem palagiem, kas dedz skaliem
abus galus, kas tin spoles vakarā!"
/E. Elksnītis, Ikšķile./

23608. Piektdienā nevajagot ne
ko sēt, ne arī citu kādu darbu
sākt, jo tad Ādams apgrēkojies un
nekas nelaimējoties.
/F. Pārups, Zante./

23609. Piektdienā nevajaga sēt,
ne kādu citu darbu sākt, jo piekt-
dienā Ādams apgrēkojies.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

23610. Ar sēklu nedrīkst iet uz
lauka piektdienā, tādēļ ka šai die-
nā viena minūte ir nelaimīga.
/K. Corbiks, Svēte./

23611. Piektdienā nav tupeņi jā-
stāda, lai viņi sūri neizaug.
/A. Ozoliņš, Barkava./

23612. Vecsaulē piektdienas va-
karā nelauza skalu, citādi jēriem
kājas lūzušas. [Sal. Piektsvakars.]
/Z. Lancmanis, Vecsaule./

23613. Ja piektdienas vakarā
plēš skalus, tad aitas klibo.
/A. Broža, Naukšēni./

23614. Ja piektdienas vakarā
lauž šķērsām skalus, tad aitas
klibo.
/Bērziņš, Ropaži./

23615. [Māņticīgais Balcers tei-
ca]: "Ak, es to biju aizmirsis, ka
šodien ir piektdiena un jauns mē-
nesis. Tas nav labi, ka tad ceļā
dodas."
/A. J. Stenders, Sērpils./

23616. Kad piektdien pulksten
11 dienā uzsāk kādu ceļojumu, tad
ceļā notiks nelaime.
/K. Pavasare, Mujāni./

23617. Kad piektdien nazi trin,
tad velnam ķēdes deldē.
/K. Pavasare, Drabeši./

23618. Piektdien nevar nazi trīt,
tad velnam ķēdes deld.
/K. Bērziņš, Drabeši./

23619. Piektdienā nedrīkst nazi
trīt, jo tad velnam ķēde dilst.
/M. Drinķe, Ranka./

23620. Piektdienās nedrīkst na-
zi trīt, jo tad velnam ķēde dilst.
/M. Koškina, Elēja./

23621. Piektdienā nedrīkst nazi
trīt, tad velnam ķēdes dilst.
/M. Valtere, Jelgava./

23622. Kad piektdienas vakarā
svilpo, tad nakti velns nāk un rā-
dās svilpotājam.
/F. Maķevics, Nogale./

23623. Ja piektdienās velējoties,
tad Māŗai aizšļakstinot acis.
/E. Zirnītis, Lubāna./

23624. Es tev saku, tautu meita,
Piektdien drānas nevelē;
Piektdien drānas velē-
dama,
Velē zuti vēderā.
/K. Dunsbergs, Ventspils. LD 7511./

23625. Ja piektdien vakaru
liekas slimības gultā, tad esot jā-
mirst.
/Z. Sēle, Sloka./

23626. Ja piektdien slims pa-
liek, tas vairs maz ceļas.
/E. Līdeka, Lubāna./

23627. Ja piektdien jāšķauda -
saņemsi dāvanu.
/S. Gulbis, Nogale./

23628. Ja piektdienas vakarā
kreisā acs niez, tad to nevar ber-
zēt, jo tad dabū daudz raudāt.
[Sal. acis.]
/A. Laksevice, Talsi./

23629. Piektdienā vajaga nagus
pucēt, tad zobi nesāp.
/V. Eglīte, Trikāta./

23630. Piektdienā jāgriež nagi,
tad nesāp zobi un ir daudz nau-
das.
/E. Rotmane, Jaunauce./

23631. Piektdienas rītā jāmaz-
gājas strautā, tad būs sārta
un balta.
/L. Vīksne, Talsi./

23632. Kas piektdienas rītā maz-
gā muti, tas pieder velnam.
/M. Macpāne, Alsunga./

23633. Piektdienas rītā jākāpj
kalnā skatīties, kā saule lēc, un
no tā iztulko savu nākotni.
/L. Vīksne, Talsi./

23634. Otardienas vakaros notika
ierunāšana, bet precības dzēra
piektdienas vakaros.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23635. Piektdien gāju pie kun-
dziņa,
Piektdien laba runāšana:
Es piesēju kunga dus-
mas
Pie piektāja žoga posma.
/LD 31395./

23636. Kas piektdienu dzimstot,
tas esot muļķis.
/V. Līce, Līgatne./

23637. Kas piektdienā piedzimis,
tam ķēmi nerādoties.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

23638. Kas piektdienā dzimis,
tam spoki nerādās.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

23639. Piektdienas vakaros ne-
vajag uz krustceļiem dot labvaka-
ru, jo tad žīdi mirst.
/N. Rudzīte, Nogale./

23640. Trijos piektdienas vaka-
ros sakrāj no galda saslaucītas
druskas un tās met aizkrāsnī, sa-
kot: "Ciemiņi, ēdat un aizejat", tad
aizdzen visus ciemiņus.
/Bērziņš, Ropaži./

23641. Piektdienas vakarā var
izdzīt circeņus, ja tiem uzsauc:
"Ej pie citiem muzikantiem."
/R. Bērziņš, Džūkste./

23642. Kāds laiks piektdien,
tāds svētdien.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

23643. Kāds laiks ir piektdienā,
tāds ir arī svētdienā.
/J. Simbuks, Bauska. P. Š.,
Rīga. L. Neimane, Katlakalns.
P. Lācis, Skujene./

23644. Kāds laiks ir piektdienās
tāds arī svētdienās.
/K. Corbik, Jelgava./

23645. Kāda piektdiena, tāda
svētdiena.
/M. Kalniņa, Vandzene./

23646. Kāds laiks ir piektdien,
tāds būs svētdien.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

23647. Kāds piektdien laiks, tāds
arī svētdien.
/I. Dzilna, Lubāna./

23648. Kad piektdien līst lietus,
tad svētdienā arī līst.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23649. Kad piektdien lietus līst,
tad līs arī svētdienā.
/I. Mennika, Ainaži./

23650. Ja piektdienā lietus līst,
tad arī svētdienā līs. [Sal. lietus.]
/J. A. Jansons, Rīga./

23651. Kad piektdienā šķauda,
tad svētdienā ir labs laiks.
/R. Eglentāle, Reņģe./

23652. Ja piektdienā melna govs
papriekšu no ganiem iet mājās,
tad svētdienā gaidāms lietus.
/K. Bebrovska, Skaitkalne./

23653. Piektdienas vakarā, gu-
lēt ejot, jāpaņem slota, jāiekāpj
gultā un trīs reizes ar slotu krus-
tiski pār gultu jāpārvelk. Slota jā-
pārmet pār istabu. Pēc tam jāap-
gulstas un jāguļ ne ar vienu neru-
nājot, tad redzot sapnī, kas jeb ko
apprecēs.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./