PIEKTSVAKARS.

23654. Piektsvakars ir laiks ce-
turdienai izejot, nevis piektdienas
vakars. [Šos jēdzienus daži tautas
dzejas krājēji, laikam arī teicēji,
liekas būt samaisījuši.]
/P. Š., Rauna. K. Pētersons, Raņķi./

23655. Kas piektvakaru kur ko
nolicis zemē, tam vienādi kas bi-
jis jānes zemes dievam uz turieni.
/K. Jansons, Plāņi./

23656. Piektsvakars ir ceturdie-
nā, ko arī tai ziņā svētīja, ka saim-
niece kalponēm savu darbu nede-
va, bet tās pašas savu darbu strā-
dāja.
/R. Straudivskis, Lielplatone./

23657. Ceturtdienas vakarā ne-
drīkst strādāt, jo tanī vakarā tiek
velts bluķis un var notikt nelaime,
ja strādās.
/L. Ezīte, Alūksne./

23658. Pa vecam sievas piektos
vakaros nevērpušas, jo tas esot
tāds vakars. Kādreiz sievas esot
braukušas ar lubu pa ezeru, sasla-
pējušas rindakus, un piektsvaka-
ros tie viņām esot jāžāvē.
/I. Jansons, Ile./

23659. Ceturtdienas vakarus va-
jag svētīt, jo tad Māŗa piedzimusi.
/K. Corbiks, Vecsvirlauka./

23660. Ko var skauģis man da-
rīt,
Ko manam kumeļam ?
Pats es dzimu piektu
rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
/LD 29958./

23661. Ceturtdienas vakarā viņi
nevērpj no bailēm, ka aitas neiz-
dosies.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten, 1774, I. 148./

23662. Piektā vakarā nevērpj,
nelāpa pastalas, nevij valgus un
nestrādā ar zirgu lietām.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

23663. Ceturtdiena vakarā tā-
dēļ nevērpj, ka tad ir Māŗa pie-
dzimusi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Krust-
pils un Lubāna./

23664. Ceturtdienās zemnieki ne-
vērpj baidīdamies, ka tad aitas
neizdosies.
/A. W. Hupel, Top. Nach-
richten, 1774, I, 148./

23665. Četros Adventes un se-
šos gavēņa piektvakaros nevaja-
got vērpt.
/A. Bilenšteina rokraksts./

23666. Ja piektos vakaros vērp-
jot, tad aitas griežoties.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Rēvele./

23667. Piektos vakaros, sevišķi
vēl pēc saules noiešanas, nedrīkst
vērpt, spolēt, locīt un malt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

23668. Ja ceturtdienas vakaros
starp Trijkungu dienu un gavēņa
sākumu vērpj, tad darbs nesekmē-
jas un vilnas dzija saveļas.
/S. Spriņģe, Pociems./

23669. Gavēņa piecvakaros ne-
drīkst ne adīt, ne vērpt tad aitas
neiedodoties.
/V. Loze, Drusti./

23670. Ceturtdienas vakarā li-
nus nevērpj, jo tad Laime staigā.
/L. Bēķe, Madona./

23671. Vērpt nekad nedrīkst
piektvakaros, tad aitas vasarā grie-
žas riņķī.
/J. Cinovskis, Snēpele./

23672. Piektā vakarā nedrīkst
vērpt, jo tad aitas iet bojā.
/K. Deķis, Blīdiene./

23673. Kas piektā vakarā vērp-
jot, tam aitas griežoties.
/G. F. Stenders, Kurzeme./

23674. Piektvakarā nedrīkst
vērpt, lai jēri negrieztos.
/O. Mucniece, Ventspils./

23675. Kas piektā vakarā vērpj,
tam paliek aitas dullas.
/A. L.-Puškaitis./

23676. Ceturtdienas vakarā, blu-
ķa vakarā, nedrīkst vērpt.
/E. Skarnele, Kalncempji./

23677. Ja piektā vakarā vērpj,
tad aitas paliek dulnas, un tajā
gadā būs daudz pērkona un zi-
bens.
/J. A. Jansons./

23678. Piektā vakarā nedrīkst
vērpt, citādi rokās un kājās pum-
pas metas.
/A. Kundziņa, Talsi./

23679. Visu cauru gadu sievas
nav vērpušas ceturtdienas vakaros,
lai aitām augtu laba vilna un sī-
kiem lopiem nebūtu līkas kājas.
/P. Rīmanis, Krimulda. A. Bī-
lenšteina man./

23680. Ja vakarā no ceturtdie-
nas uz piektdienu ada vai vērpj,
tad būs ragaini jēri un nebūs lai-
mes pie aitām. [Sal. Pelnu diena.]
/K. Corbiks, Jalgava./

23681. Sievišķi nevienu piektu-
vakaru nevērpj un vīrišķi nevij,
jo tāds darbs cilvēkam un lopam
miesas grauž.
/A. Bīlenšteina man., Puze, 1862./

23682. Piektā vakarā nedrīkst
vērpt, spoles locīt, dzirnaviņās
malt; ja spoles loka aitas griežas
riņķī; ja maļ vai vērpj, tad dzird
istabā vērpjam vai maļam, kad ne-
viena nav iekšā.
/L. Kleinberga, Svēte./

23683. Pēc Lūdzamās dienas ce-
turtdienu vakaros nevērpj.
/K. Jansons, Plāņi./

23684. Piektsvakars (t. i., ce-
turdienas v.): citos vidos šo va-
karu nesvētī ik nedēļas, bet tik
vien atventes un gavēņa piektva-
karus.
/A. Bīlenšteina man., J. Kram-
pis, Skujene, 1865./

23685. Ja piektā vakarā vērpj,
tad tai gadā būs daudz zibeņu un
pērkonu.
/A. L.-Puškaitis./

23686. Ja piektā vakarā loka
spoles, tad aitas paliek dullas.
/A. L.-Puškaitis./

23687. Kad piektā vakarā tin
spoli, tad aitas griežas.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23688. Piektos vakaros divi ne-
drīkst locīt dziju, tad aitas badī-
sies, paliks vājas.
/A. Kundziņa, Talsi./

23689. Piektvakaros meitas ne-
drīkst vērpt, lai jods nenogriež ai-
tām kaklu.
/N. Rudzīte, Nogale./

23690. Kad piektvakaros nagus
griež, tad aitām aug nagi uz acīm.
/I. Stirna, Skrunda./

23691. Kad piektvakaros tin dzi-
jas, tad aitām vilna novēlusies.
/I. Stirna, Skrunda./

23692. Ja piektā vakarā vij auk-
las, tad tās grauž kājas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A.
L.-Puškaitis. J. A. Jansons./

23693. Piektā vakarā nevar tai-
sīt pastalas, tad paliek cauras kā-
jas.
/J. Steglavs, Jelgava./

23684. Piektsvakars (t. i., ce-
turdienas v.):citos vidos šo va-
karu nesvētī ik nedēļas, bet tik
vien atventes un gavēņa piektva-
karus.
/A. Bīlenšteina man., J. Kram-
pis, Skujene, 1865./

23685. Ja piektā vakarā vērpj,
tad tai gadā būs daudz zibeņu un
pērkonu.
/A. L.-Puškaitis./

23686. Ja piektā vakarā loka
spoles, tad aitas paliek dullas.
/A. L.-Puškaitis./

23687. Kad piektā vakarā tin
spoli, tad aitas griežas.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23688. Piektos vakaros divi ne-
drīkst locīt dziju, tad aitas badī-
sies, paliks vājas.
/A. Kundziņa, Talsi./

23689. Piektvakaros meitas ne-
drīkst vērpt, lai jods nenogriež ai-
tām kaklus.
/N. Rudzīte, Nogale./

23690. Kad piektvakaros naguš
griež, tad aitām aug nagi uz acīm.
/I. Stirna, Skrunda./

23691. Kad piektvakaros tin dzi-
jas, tad aitām vilna novēlusies.
/I. Stirna, Skrunda./

23692. Ja piektā vakarā vij auk-
las, tad tās grauž kājas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A.
L.-Puškaitis. J. A. Jansons./

23693. Piektā vakarā nevar tai-
sīt pastalas, tad paliek cauras kā-
jas.
/J. Steglavs, Jelgava./

23694. Piektvakarā nevajaga
pastalas taisīt, jo tad būs jārājas.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

23695. Ja piektā vakarā taisa
pastalas, tad jārājas.
/A. L.-Puškaitis. J. A. Jansons./

23696. Piektā vakarā nevajaga
pastalām auklas vīt, jo tad tās berž
kājas.
/K. Jansons, Plāņi./

23697. Piektā vakarā vītas auk-
las plēš zeķes.
/R. Bērziņš, Džūkste./

23698. Piektā vakarā nedrīkst
auklas vīt, citādi tās ātri satrūd.
/A. Kundziņa, Talsi./

23699. Piektā vakarā nevar malt,
citādi zog zirgus.
/A. L.-Puškaitis. J. A. Jansons./

23700. Ja piektā vakarā lauž
šķērsām skalu, tad aitas klibo.
/A. L.-Puškaitis. J. A. Jansons./

23701. Ja trijos piektos vakaros
sakrāj no galda saslaucītas dru-
pačas un tās aizkrāsnē metot saka:
"Ciemiņi, ēdat un aizejat!" tad ar
to aizdzen visus circeņus.
/A. L.-Puškaitis./

23702. Circeņus var aizdzīt, ja
piektā vakarā saslauka no galda
druskas, met aizkrāsnī un saka:
"Ciemiņi, ēdat un aizejat!"
/J. A. Jansons./

23703. Ceturtdienas vakarā mei-
tai ēdot jāizņem no mutes kumoss,
lai neviens to neredzētu, jāpagla-
bā, nemaz nerunājot jāaiziet gu-
lēt, kumoss jāpaliek zem spilvena.
Nakti pamostoties jānoskaita pie-
cas reizes kādi vārdi un tas ku-
moss jāapēd. Tad meita dabūs to
puisi par vīru, uz kuŗu viņa cerē.
/P. Zeltiņa, Rīga./

23704. Ceturtdienas vakarā jā-
atstāj pirmais kumoss nokosts, bet
neapēsts. Tai laikā nav brīvu ne-
kā runāt. Gulēt ejot kumoss jāap-
ēd un jāsaka šādi vārdi: "Pirm-
dien un otardien brālis un māsa,
trešdien un ceturtdien tēvs un mā-
te, piektdien un sestdien es viena
pati." Tad sapnī parādīsies meitas
brūtgāns.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

23705. Ceturtdienas vakaros va-
jag skaitīties laulības gredzenā, tad
ko iedomājas, jo var dabūt redzēt.
/N. Stepanovs, Nīca./

23706. Piektvakara jaunā mē-
nesī, gulēt iedams, piesit trīs reizes
ar kāju uz grīdu un pie katra spē-
riena atkārto teicienu: "Ābrāma,
Īzāka, Jēkaba Dievs, rādi man ma-
nu mīļāko." Sapnī redz brūtgānu.
/M. Kalniņa, Vandzene./