PIENS.

23712. Lai būtu daudz piena,
tad saka šādus vārdus: "Nāk man
pieniņš no Liepājas, nāk man pie-
niņš no Jelgavas, nāk man pie-
niņš no Rīgas, nāk man pieniņš no
visiem ezeriem, nāk man pieniņš
no visām upēm, nāk man pieniņš
no visiem avotiem, nāk man pie-
niņš no visām malu malām. Dēkla,
Laima, sēd kaktā! kupa! kupa!
kupa!"
/E. Markovska, Laubere./

23713. Raibas govs piens negar-
dāks par vienam krāsas govs pienu.
/A. Cirsis, Kalupe./

23714. Cauru vasaru ķipis ar
pienu jāapsedz, jāuzmet virsū
brunči, lai neredz citi, Kad slauc,
jāklausās, vai kāds neiet gaŗām,
ja iet, tad jāpārstāj slaukt.
/A. Elksnītis, Prauliena./

23715. Otram nevar rādīt iz-
slauktu pienu, lai neapskauž jeb
nenobuŗ.
/P. Š., Rauna./

23716. Izslauktais piens nav jā-
rāda pretimnācējiem, bet jāslēpj,
lai tie to nenoburtu.
/J. A. Jansons, Bīriņi./

23717. Izslaucot pirmo reiz go-
vi, jāapsedz ar priekšautu,
tad vēlāk piens būs trekns.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./

23718. Piens no kūts uz istabu
jānes nevienam neredzot. Kad redz
mājinieki, tad vēl nav tik slikti, kā
kad svešs redz; tad lopiem piens
pagalam.
/M. Zeltiņa, Vējava./

23719. Pienu nesa no kūts ap-
segtā traukā, lai lieka acs neredzē-
tu un nenoskaistu.
/Zemes spēks, 1928, 158./

23720. Piens no kūts jānes ap-
segts, lai kāds skaudīgs cilvēks ne-
redz, jo tad govis noraujot pienu.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

23721. No kūts pienu nevajagot
nest vaļējā traukā, tad govs no-
raujot pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

23722. Kad no kūts nāk, tad
piena slaucene jāapsedz, lai sveša
acs nedabū redzēt, jo tad piens
stiepsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

23723. Ja izslauc no govs pienu,
tad apsedz, lai citi neredz, jo
kad pienu apbrīno, tad govs vairs
tik daudz piena nedod.
/I. Johansone, Alūksne./

23724. Ja pienu rāda svešiem
cilvēkiem, tad govis norauj pienu.
/M. Eglīte, Vijciems./

23725. Gavēnī nedrīkst nest va-
ļēju saldu pienu, tad vajaga klāt
kaut ko pāri, citādi govis dod maz
piena.
/A. Vikmane, Liepupe./

23726. Piens, no kūts pār pa-
galmu nesot jāapsedz, lai ragana
nepiepūš.
/L. Lupiķis, Dzelzava./

23727. Ja piens ir ļaunas acs sa-
maitāts, jākāš caur vīriešu bikšu
priekšu.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

23728. Pienu sildījuši aitu mēs-
los, lai ļaunas acis tam nevarētu
kaitēt.
/K. Jansons, Plāņi./

23729. Pirms pienu kāš spainītī,
spainīša dibinā jāpārmet krusts,
lai raganas nespēj krējumu no-
kriet un lai piens sātīgs.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

23730. Lai raganas vakarā neie-
tu klāt pie piena, tad piena spai-
nim vajaga pārmest pāri krustu.
/V. Līce, Līgatne./

23731. Pirms pienu kāš spainītī,
spainīša dibinā jāpārmet krusts,
lai raganas nespēj krējumu no-
kriet, un lai piens būtu sātīgs.
/B. Daņilovs, Kacēni./

23732. Kad saimniece pienu pār-
dod, tad uzbeŗ drusku sāls, lai ra-
ganas uz ceļa neapbuŗ un lai go-
vīm piens nezūd.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

23733. Kad saldu pienu otram
dod, jāpiemet sāls visu neaiz-
dotu.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

23734. Pie piena, ko otram dod,
nezinot jādamet drusku sāls, lai
govis vienādi pienu dod.
/K. Jansons, Plāņi./

23735. Pārdodot otram govs pie-
nu, tas jābauda trīs reizes no sve-
šinieka trauka.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./

23736. Ja dod otram cilvēkam
saldu pienu, tad vajaga iemest pie-
nā trīs sāls graudiņus, lai govi
nevar noskaust.
/A. Vikmane, Liepupe./

23737. Pienu un citus šķidru-
mus otram pārdodot, nedrīkst liet
pāri rokai, velns piekaŗoties.
/M. Poriete, Lubāna./

23738. Kad pienu nes pār tīru-
mu, tad tur jāiemet sāls, lai piens
no vēja nesamaitājas.
/J. Lazdāns, Kalupe./

23739. Kad maizi ar nazi griež
iekš pina, tad govīm nogriež krē-
jumu.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

23740. No kaimiņa kūts jumta
jānozog salmi, ar kuŗiem jāizsuti-
na slaucene, tad govis labi pienu
dos.
/P. Zeltiņa, Ikškile./

23741. Kad liepas zied, tad ar
kaŗoti drīst pienu ēst.
/K. Jansons, Plāņi./

23742. Kad piens izlīst zemē,
nevajaga to ar kāju berzēt, tad
govs nedodot pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

23743. Zemē palijuši pienu ar
slotu neslauka.
/K. Jansons, Plāņi./

23744. Kad piens vārot ieskrien
ugunī, tad govs norauj pienu.
/E. Bukava, Rīga./

23745. No trauka piens, jeb tā
lāses, nav lejamas uz uguns, citā-
di kaitēs govīm.
/J. Jansons, Rīga./

23746. Ja piens vārot ielīst ugu-
nī, tad govīm pupi sasprēgā.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

23747. Ja pienam ļauj sadegt,
tad govīm ciči čūlā.
/E. Puriņš, Skujene./

23748. Pienu nedrīkst uz plīts
liet, tad govīm pupi čūlā.
/V. Hāzena, Nītaure./

23749. Ja vārot piens ieskrien
ugunī, tad govij pupi plaisā.
/E. Bukava, Rīga./

23750. Nedrīkst laist ielīt pie-
nam ugunī, jo tad govij pupi tiek
aizrauti un tā nedod vairs piena.
[Sal. pirmpiens.]
/K. Bika, Gaujena./

23751. Ja iziet piens vai piena
zupa ugunī, tad jāiemet ugunī sāls,
lai govīm pupi nenosprēgā.
/M. Macpane, Alsunga./

23752. Kad vārot pienu, tad ne-
vajagot ļaut viņam līt uz karstas
plīts, ja tas notiekot, tad govīm
sasprēgājot pupi.
/A. Skuja, Mālupe./

23753. Kad piens ielīst ugunī,
tad ugunī vajag iemest sāli, jo ci-
tādi govīm sasprēgā pupi.
/J. Šteinbergs, Bauska, Skaistkalne./

23754. Kad piens vārot izejot
ugunī, tad vajagot iemest trīs rei-
zes sāli pienā, lai govīm pupi ne-
sprēgātu.
/J. Daizis, Nīca./

23755. Ja vārot piens uziet uz
riņķiem, tad vajag uzbērt sāli, lai
govij nenosprēgā pupi.
/A. Ernstsons, Vaiņode./

23756. Pienu nedrīkst liet uz
plīst, jo tad govīm pupi sprēgā. Ja
piens uzlijis uz karstas plīts, tad
tam jāuzkaisa trīs reiz sāls, tad
govīm pupi nesprēgā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

23757. Ja piens uzlīst uz riņ-
ķiem, tad vajaga uzbērt sāli, lai
nesasprāgst govīm pupi.
/I. Upenieks, Skrunda./

23758. Kad vārot piens ielīst
ugunī, tad govīm ciči sprēgā.
/E. Laime, Tirza./

23759. Kad ugunī ielejas piens,
tad govīm uz pupiem ir vātis, bet
kad iemet ugunī sāli, tad vātis
vairs nav.
/K. Lielozols, Nīca./

23760. Pienu nedrīkst uzpilināt
uz oglēm, jo govīm tad metas uz
pupiem kārpas.
/K. Corbiks, Svēte./

23761. Ja piens, ēdienu vārot,
ugunī pil, tad govīm pie pupiem
kārpas metas.
/K. Jansons, Plāņi./

23762. Nedrīkst vārot pārlaist
pienu, tad govīm tesmenim sprēgā.
/A. Neimers, Brukna./

23763. Lai govīm tesmenis ne-
apsprēgātu, tad vajag skatīties, lai
piens neuzlītu uz plīts; bet ja to-
mēr tas notiek, tad vajag iebērt
ugunī sāli pārmest krustu.
/J. Pamplis, Garoza./

23764. Kad salds piens velkas,
tad govs esot apodusi; tad lai lie-
kot spanni vēršam priekšā, lai ap-
osta.
/K. Šilings, 1832. g. Tirza./

23765. Ja piens stiepjas, tad uz
slauktuves dibena jāuzvelk letu-
vēna krusts.
/E. Laime, Tirza./

23766. Ja govij sāk aptrūkt vai
stiepties piens, tad pudelē ar auk-
stu akas ūdeni jāiemet degošas og-
les; ar ūdeni jāapmazgā un jāpa-
dzirda slimā govs, tad tā kļūs ve-
sela.
/A. Šķere, Skaistkalne./

23767. Kad pienu ielāsina akā,
tad paliek slikts piens.
/M. Sikle, Nīca./

23768. Kad ved mēslus, tad jā-
noņem pirmās trīs dakšas mēslu
un jānoliek atsevišķi; kad mēsli iz-
vesti, tad tās dakšas atliek atpakaļ,
lai govis neierauj pienu ragos.
/J. Tupesis, Nīca./

23769. Ja saldā pienā vardi ie-
metot, tad piens neskābstot.
/J. Bitaks, Litene./

23770. Ja piens nerūgst, tad jā-
dod piena trauku cūkai apostīt,
tad rūgs.
/J. A. Jansons./

23771. Piens ātri sarūgst, ja vī-
rietis pār sievietes plecu no pavar-
da ņem uguni ko aizpīpēt pīpi.
/J. Jansons, Smiltene./

23772. Kad gūvim pīns maito-
jas, vajaga nu treju teirumu sala-
sīt pa treis akmeni un ar tim izsu-
tynuos pūdus, tad pīns nasamai-
tuos.
/T. Beča, Preiļi./

23773. Ja svaigs piens ātri sa-
skābst, drīzumā sagaidāms pērko-
na negaiss.
/Vieglais, Vecpiebalga./

23774. Siltu pienu nevajaga
pūst, lai vēders nepiepūšas.
/K. Jansons, Plāņi./

23775. Kad biezpienu grib sil-
dīt, tad katls jāmazgā no apak-
šas uz augšu; tad piens ceļas labi
virsū. [Sal. pods.]
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23776. Kad biezpiens sildot ne-
ceļas virsū, un ja domā, ka kāds
burvis govis nobūris, tad tā kāsta-
viņa, caur kuŗu burvis kāsis pie-
nu, jāizmazgā un samazgas dod
govīm dzert; tad arī piens celsies.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23777. Kad biezpiens sildot ne-
ceļas virsū, un ja domā, ka kāds
burvis pienu nobūris, tad no tā-
dām trijām, vietām kur tas cilvēks
gājis pāri, jāgrābj pa trīs reizes ze-
mi, kuŗa jāiemet ūdenī un jādod
govīm dzert.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23778. Pienu sildot nedrīkst ap-
liet plīti, citādi govis slaucot spers.
/L. Reiteris, Lubāna./

23779. Ja pienu sildot piens ne-
ceļas virsū, tad ugunī jāiemet ve-
ca vīze.
/L. Reiteris, Lubāna./

23780. Pienu sildot nedrīkst
ļaut veciem pie plīts dedzināt pīpi,
jo tad piens grimst dibenā.
/V. Joāss, Lubāna./

23781. Ja ziemai grib uzglabāt
biezu pienu, tad tā nevar likt trau-
kā tai laikā, kad govis mājā, citādi
piens pel un viņam ir nelaba garša.
/J. Rubenis, Ērgļi./

23782. Kad pavasarī piens sildot
grimst dibenā, tad ir sējas laiks.
/J. Rubenis, Ērgļi./

23783. Pirmais slaukums jādod
pašai govij, lai labi pienu dod.
/E. Laime, Tirza./

23784. Kad govs ir cieti (nedod
pienu), tad viņai piens ragā.
/K. Jansons, Plāņi./

23785. Lai būtu balta un skaista
seja, tad pienā jāmazgājas.
/H. Siliņa, Dobele./

23786. Lai smuks paliktu, tad
jāmazgājas pienā.
/H. Augstkalne, Ikšķile./

23787. Kas pīna suluos mozguo-
juos, tam vaigs naplaisoj.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

23788. Ja slaucot piens stipri
puto, tad būs karsts laiks.
/E. Bērziņa, Sidgunda./

23789. Ja piena spainīti pataisa
pilnā mēnesī, tad ir biezs krējums.
/M. Zaķe, Dzērbene./

23790. Piena spainīšiem koki jā-
cērt jaunā mēnesī, lapām birstot;
spainīši jātaisa gavēnī jaunā mē-
nesī, - tādos spainīšos pienam no-
stājas bieza virsa.
/E. Laime, Tirza./

23791. Tekošā ūdenī nevajagot
mazgāt govs slaucamos traukus,
tad govs noraujot pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

23792. Ja piens noburts, tad is-
tabas mēsli iesienami kreklā un
kuļami uz sliekšņa, tad būrējam
jānāk lūgties.
/V. Līce, Smiltene./