PINEKĻA CIRŠANA UN GRIEŠANA.

23831. Nojemot bērnam pinek-
lus, māte tos aprok kapsētā, lai
bērnam nebūtu nekādu klizmu.
/Latv. konv. vārdnīca, 15451./

23832. Kad bērns neiet kājām,
pineklu ieliek tīruma vidū un ap-
sēj ar kaņepēm vai arī trīs rītus
uzmauc pineklus kājās un tad pār-
cērt. Viens laukā prasa: "Ko cērt?"
Cirtējs atbild: "Pineklus cērtu!"
"Cērt, cērt, kamēr pārcērt!" no-
saka tas, kas laukā.
/A. Elksnītis, Prauliena./

23833. Kad bērns sāk staigāt,
tam jāpārgriež "pentele" (jānovelk
3 krusti starp kājām), lai bērns
staigājot nekrīt.
/A. Kabuce, Bulduri./

23834. Ja bērns saslimis ar ļoti
lielu krusta pinekla slimību, tad jā-
apņem apkārt kājiņām nītiņas un
jāapgriež gali uz augšu vijā un jā-
pārgriež ar dzirklēm pušu, tad
bērns kājas nekrustojot.
/G. Pols, Vecgulbene./

23835. Ja bērns saslima ar krus-
ta pinekli, tad bija jādabon no lau-
ka zirga pinekls un ar to vienam
jāpin bērna kājas, otram jāprasa:
"Ko tu pin?" "Es pinu krusta pi-
nekli." "Pin, pin, kamēr izpin pa-
visam!"
/G. Pols, Vecgulbene./

23836. Ja nosviež zemē pie nī-
tīm piesietu audekla galu un mazs
bērns pār to pāriet pāri, tad tam
būs kājas kā pineklos.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku
mātes, Kraukļi./

23837. Teicēja redzējusi bērniņu,
kam kājās bijuši pineklīši, bijis
tāds jau piedzimis.
/Ķilevice, Saldus./

23838. [Kad bērnam ir pinekli,
tad viņš] nevar kājiņas labi iz-
stiept, viņas tā kā savilktas.
/Kuplā, Kuldīga./

23839. Ja bērns labi nesēdēja,
lika kājas krustiski, gāzās apkārt
jeb nemoļoja kājām iet, tad sprie-
da, ka tam esot pinekli, kuŗi jā-
pārgriež Vecā mēnesī saņēma bēr-
nu klēpī, tad ar zirklēm, šķērēm
jeb tuteniņu sāka griezt no ceļa
gala labās puses uz leju, un no le-
jas jeb pēdas atkal krustiski uz
augšu.
/J. Rubenis, Ērgli./

23840. kad bērnam ir pinekli,
tad jāuzmauc zeķe kājā jeb jāap-
liek ap kājām pinekls un jāgriež.
Griežot trīs reiz jāatkārto šāda sa-
runa: "Ko tur griez?" "Pineklu."
"Griez, griez, kamēr pārgriez!"
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku
mātes, Kraukļi./

23841. Kad bērns neiet kājām
jeb iedams kājas liek krustiski, tad
viņam ir pinekli. Lai dziedinātu
šo vājību, jāuzmeklē uz ganībām
vecs nokritis zirgu pinekls, ar to
trīsreiz jāsapin un jāaptin bērnam
kājas, tad ar pineklu pa kājām si-
tot jāsaka: "Ej kājām, ej kājām!"
Tad pinekls jāaiznes atpakaļ un
jānoliek tai paša vietā, kur bijis.
/J. Bajārs, Meņģele./

23842. Kad mazs bērns pirmo
reiz paceļas kājās, tad tam pinekls
jāpārgriež: mātei ar nazi rīs reiz
bērnam, kur viņš stāv, no muguras
puses uz zemes jāgriež zeme.
/K. Jansons, Latgale./

23843. Ja mazs bērns ilgi neiet
kājām, tad ar tādu valgu, kas at-
rasts, bērnam jāsien kājas un ar
cūku kaunamo tutenu jāpārgriež
uz krustcelēm.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

23844. Vēja pineklus noņem un
izžaudē, tad māte nones kapos pa-
rakt, lai bērnam dzīvē nekāda kliz-
me negadītos; citādi viņu saista.
/A. Rozenšteine, Saldus./

23845. Bērns, kam vēja pinekli,
iet tītaviskis (eideniskis). Jādabon
pineklis, kas palicis ganīklā no-
maucies. Ja nevar tādu dabūt, tad
jāsapin zirgs vaļiskis, lai tas iz-
kāpj. Pinekli sadedzina un iedod
bērnam no pelniem. Atlikušos pel-
nus, kopā ar sāli, Jāņu puceņu pel-
niem, pārkrustis izjemtiem krāsns
pelniem, pārkrustis pajemtiem pel-
niem no trim sliekšņiem, saliek
siltā ūdenī un mazgā bērnu. Vēja
pineklus dabūnot, kad māte uzejot
uz ļaunam pēdām. Tādeļ šīs zāles
jālieto arī tad, kad uziet uz ļaunām
pēdām.
/Kuplā, Kuldīga./