PIRKSTI.
I. Pirkstu īpašības.
II. Pirkstu kaites.
III. Nocirsts pirksts.
IV. Zīlēšana pēc pirkstiem.
I. Pirkstu īpašības.
23847. Pirkstu nosaukumi: utu-
bunga, podalaiža, gaŗais Ansis,
zeltnesis, pintiķis.
/A. Mednis, Garoza./
23848. Pirkstus mēdz saukt:
utubunga, podalaiža, gaŗā Mādža,
zelta riņķis, mazais pirkstiņš.
/P. Š., Rauna./
23849. Kam piedzemot rokām
balti pirkstu gali, tam gaŗš mūžs.
/K. Jansons, Plāņi./
23850. Kam gaŗi pirksti, tas de-
vīgs, kam īsi, tas sīksts.
/K. Jansons, Plāņi./
23851. Kam gaŗi pirksti, tie ir
zaglīgi.
/P. Š., Rauna./
23852. Kam gaŗi pirksti, tie esot
zagļi.
/K. Corbiks, Jelgava./
23853. Tas cilvēks, kam gaŗi un
tievi pirksti, esot zaglīgs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
23854. Ja gaŗi pirksti, tad mu-
zikas cilvēks.
/M. Driņke, Ranka./
23855. Ja cilvēkam ir gaŗi pirk-
sti, tad tas ir zaglis.
/A. Salmāns, Balvi./
23856. Ja niez pirksta gali, tad
ko nozagsi.
/K. Freimane, Talsi./
23857. Kam gaŗi pirksti, tas būs
zaglis.
/Šķila, Nīca./
23858. Kam īsi pirksti, tie cil-
vēki lieli zīmētāji.
/M. Driņķe, Ranka./
23859. Kam īsi dopi pirksti, tie
ir rupji un bezkaunīgi cilvēki.
/P. Š., Rīga./
23860. Kam strupi pirksti, tas
devīgs, kam gaŗi, tas skops.
/I. Anševica, Piebalga./
23861. Kuŗam bērnam pirkstu
gali strupi, plati, tas būs devīgs,
mīkstu sirdi; kam pirkstu gali spi-
ci, tievi, tas būs sīksts.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./
23862. Ja cilvēkam ir tievi un
gaŗi pirksti, tad tas ir vieglas dzī-
ves dzīvotājs; ja pirksti ir īsi un
resni, tad ir zemes rūķis.
/A. Salmāns, Bāvi./
23863. Kam pirkstu gali ļoti tie-
vi, tas ir skops un ļauns cilvēks.
/L. Rone, Ikšķile./
23864. Ja tievi pirkstu gali ro-
kām, tad saka, ka būšot viegla
dzīve.
/L. Aizpurve, Lubāna./
23865. Kam pirksti ar tieviem
galiem, tas ir skops, bet kam vie-
nādi pirksti, tas ir devīgs.
/P. Š., Ropaži./
23866. Kam rādītāju pirksti
daudz īsāki per citiem, tas ir liels
sapņotājs un dzejnieks.
/L. Ropane, Iecava./
23867. Katram pirkstam, kas
zied, ir sava nozīme: īkšķis ir dā-
vinātājs, rādītājs sāpinātājs,
gaŗais
pirkst teicējs, zelta riņķis mīlē-
tājs, mazais pirkstiņš nīdētājs.
/E. Zommere, Rauna./
23868. Ka cylvākam
īsarūnas uz
rūku pierstu nogim bolti plankumi,
tad byus laime.
/H. Z. Valainis, Eglūna./
23869. Ja gredzenu pirkstiem
nagi zied, tad ir iemīlējies.
/J. Astrums, Krape./
23870. Ja pirkstu nagi zied, tad
aitām būs daudz jēru.
/Ā. Jugane, Beļava./
23871. Ja pirkstu gali rūsē, tad
ir laime.
/E. Abuce, Ķoņi./
23872. Cik poda laižam galā riņ-
ķu, tik tam cilvēkam ir bērnu.
/K. Jansons, Plāņi./
23873. Kam labās rokas poda
laižam galā ir apaļi riņķi, tam pir-
mais dzims dēls.
/K. Jansons, Plāņi./
23874. Tiem cilvēkiem ir bišu
laime, kam skrituļaini pirksti, t. i.
kam ādas rieviņas saiet gredzenā.
Kam vairāk skrituļu pirkstos, tam
būs vairāk bišu.
/A. Lejiņa, Vandzene./
23875. Ja pirkstu galos ādas
audu izvergojuši apaļus riņķīšus,
skritulīšus, tad tam cilvēkam ir
bišu laime.
/M. Macpāne, Alsunga./
23876. Jo uz pierstim rūkuos
ir
opaļi riņķi, tad bites īs pa rūkai.
/M. Apeļs, Stoļerova./
23877. Kad sieviete nejauši sa-
liek rokas pirkstus kopā un labās
rokas īkšķis iznāk virspusē, tad
vīrs par viņu valdīs; bet ja kreisās
rokas īkšķis iznāk virsū, tad viņa
valdīs par vīru.
/E. Zommere, Rauna./
23878. Lai kādam cilvēkam kāds
darbs labi izdotos, tad vajaga turēt
viņa kreisās rokas īkšķi un to ne-
laist vaļā, kamēr tas savu darbu
padarījis.
/K. Corbiks, Jelgava, arī Valgunde./
23879. Nevajaga rādīt ar pirk-
stu, lai zobi neizkrīt.
/J. A. Jansons, Rīga./
23880. Kas ar pirkstu pa gaisu
rakstot, tas vellam līgumu parak-
stot.
/H. Skujiņš, Smltene./
23881. Kam kājas otrs pirksts
gaŗāks, tam sieva būs gaŗāka par
vīru pašu.
/K. Jansons, Plāņi./
23882. Ja sievietei kājas īkstis
ir gaŗāks par otru pirkstu, tad
viņai vīrs mirs agrāki par pašu.
/P. Š., Ropaži./
23883. Ja sievietei kājas otrs
pirksts ir gaŗāks par īksti, tad viņa
valdīs par savu vīru.
/P. Š., Rīga./
23884. Cik pirksti knakš, tik
mīl.
/A. Miglava, Rīga./
23886. Kad pirksts aug, vajaga
aiziet uz baznīcu, un kad mācītājs
pirmo vārdu saka, parīvēt to pirk-
stu pie sola malas - tad pirksts
būs vesels.
/K. Corbiks, Jelgava./
23887. Pie apauguša pirksta
liek ziepes ar sukuru, arī ceptus
sīpolus.
/L. Ozole, Sērpils./
23888. Ka pirksts taisoties ap-
augt, ta viņu vajagot trīs reizes
iegrūst vārītā ūdenī, tad audzējs
izbeidzoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./
23889. Kad pirksts aug, jāgrūž
vārošā ūdenī.
/A. Mednis, Krimulda./
23890. Ja pirksts apmilzis (ap-
pūžņojis), tad liek virsū ceptu sī-
polu, arī tabaka lapu ar medu un
bieži potvasku.
/E. Vēvere, Ļaudona./
23891. Uz apauguša pirksta va-
jag uzlikt sakostu rupju maizi ar
sāli.
/L. Ozole, Sērpils./
23892. Pie apauguša pirksta
liek sālītu speķi.
/L. Ozole, Sērpils./
23893. Ja pirksts aug, tad uz-
liek svaigu cūku speķi vai saldu
sviestu.
/I. Johansone, Limbaži./
23894. Kad pirkstiem āda sā-
kot plaisot, t. i. ja atskabargo, tad
līdzeklis pret to esot: rītā, tikko
no gultas pieceļoties un ja vēl ne
ar vienu neesot runāts, jānolaiza
ar mēli deviņas reizes vainīgā vie-
ta, t. i. visi pieci pirksti, saliektā
dūrē. Pēc kāda laika vaina būšot
vesela.
/A. Skuja, Mālupe./
23895. Ja pirksti izsūt, tad vi-
ņu starpā jāliek vilnas drāna.
/A. Salmāns, Balvi./
23896. Ja sadedzina pirkstus,
tad ar sadegušiem pirkstiem jāsa-
spriež labi cieti tās puses auss, ku-
ŗas puses roka apdegusi.
/J. Tupesis, Nīca./
23897. Ja rokas pirkstu sasitot
durvīs, tad no dzimtas kāds no-
mirstot.
/E. Līdeka, Lubāna ./
23898. Ja pirkstiem paliek zili
nagi, tad tas mirs.
/A. Plaudis, Kosa./
IV. Zīlēšana
pēc pirkstiem.
23900. Ja pirkstu gali rūsot vai
nagi ziedot, tad nākotnē dāvanas
saņemšot.
/A. Krūmiņa, Rīga./
23901. Ja uz lielā rokas pirksta
(īkšķa) redz dzeltānumus, tad sa-
gaidāma rāšanās.
/T. Ķenga, Jelgava./
23902. Kad pirkstu gals paliek
kā ar dzelzs rūsu, tad rados būs
bēres.
/J. Lazdāns, Kalupe./
23903. Ja uz pirkstiem uzme-
tas rūsa, tad dabū dzirdēt par kā-
du nomirušu.
/A. Pidriks, Sauka./
23904. Ja uz pirkstiem uzmetas
rūsa, tad rados būs bēres.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
23905. Kad pirksta galā ieme-
tas dzeltāna rūsa, tad rados kāds
mirst.
/P. Š., Rīga./
23906. Kad norūsē pirksti, tad
mirst rados.
/I. Š., Rīga. L. Strute, Šķibe./
23907. Ja uz pirkstu galiem ir
rūsas plankumi, tad rados kāds
mirs.
/L. Prūse, Vecpiebalga./
23908. Ja uz pirksta uzmetoties
rūsa, tad drīzumā būšot jācilā
mi-
roņa drēbes.
/P. Čakars, Ranka./
23909. Ja pirksti rūsē, būs mi-
roņu drēbes jāmazgā.
/A. Rudīte, Jaunpiebalga./
23910. Ja pirkstos iemetas rū-
sa, tad rados kas mirs.
/L. Reiteris, Lubāna./
23911. Ja uz pirkstiem rūsas
plankumi (rūsē), tad rados kāds
miris.
/A. Pliens, Meirāni./
23912. Ja ieveŗ pirkstu durvīs,
tad kāds mirst.
/K. Corbiks, Jelgava./