PIRMDIENA.
23913. Pirmdiena arī rietumos
ir turēta par nelaimīgu dienu, kā-
dēļ pirmdienās neiesākti nekādi
darbi.
/P. Š., Rīga./
23914. Pirmdiena ir tāda nelai-
mīga diena, kad nevajaga nekur
iziet, jo citādi būs visu nedēļu jā-
staigā. Tad nevajaga arī nekādu
darbu sākt, jo citādi tas darbs
vilksies visu nedēļu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Pil-
tene. Marta Bīlenšteine, Dobele./
23915. Pirmdienā tāpat kā
piektdienā, nevajaga jaunu ēku
iegrozīt, nedz arī uz jaunu dzīves
vietu pāriet.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Val-
ka un Rīga./
23916. Kad pirmdienā pieņe-
mot vietu un sākot darbu, tad ilgi
dzīvojot uz vietas, bet naudas ne-
esot. Kad sestdienā pieņemot vie-
tu un sākot strādāt, tad naudas
esot daudz, bet uz vietas ilgi ne-
dzīvojot.
/D. Dama, Smiltene./
23917. Pirmdienu uzskata par
nelaimes dienu un pirmdienā dzi-
mušais nepaliekot vecs.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./
23918. Pirmdienā nevajaga ķer-
ties pie jauna darba, jo citādi tas
labi neveiksies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
23919. Nekādu darbu nevajaga
iesākt pirmdienā, jo tad tas ne-
veicas.
/K. Vieglais, Krape./
23920. Pirmdienā nevajaga ie-
sākt nekādu darbu, tad tie neiz-
dodas.
/P. Š., Preiļi./
23921. Pirmdien sākts darbs
neizdodas, tāpēc nevienu lielāku
darbu pirmdien sākt nedrīkst.
/J. A. Jansons, Bīriņi./
23922. Pirmdien nedrīkst uz-
sākt nevienu lielāku darbu, jo tas
neizdosies.
/A. Ernstsons, Vaiņode./
23923. Pirmdienā nedrīkstot
darbu iesākt, tad tas nešķiŗoties.
/T. Ziemele, Smiltene./
23924. Pirmdien neviena darba
nedrīkst sākt, jo tad nekas nevei-
cas.
/I. Kažoka, Lubāna./
23925. Nekādu darbu nevajaga
sākt pirmdienā un trešdienā, jo
tāds darbs neizdodas.
/E. Puriņš, Skujene./
23926. Pirmdiena un piektdie-
na ir nelaimīgas dienas, tādēļ ne-
vajaga sākt kādu lielāku darbu.
/V. Oinaskova, Ungurpils./
23927. Pirmdienā neko nedrīkst
iesākt, tad neizvedīs līdz galam.
/V. Rimpele, Rīga./
23928. Pirmdiena un piektdie-
nā nevajag nekāda darba sākt, jo
tāds darbs neveicas.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
23929. Ja jaunu darbu sāk
pirmdienā, tad tas neveicas, tur-
pretim piektdienā un sestdienā
sākt darbs jo ātri padarāms.
/V. Hāzena, Nītaure./
23930. Ja pirmdiena nelaimīga,
tad arī visa nedēļa nelaimīga.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
23931. Kam pirmdien neveicas,
tam visu nedēļu tāda neveiksme
sagaidāma.
/Lazdiņa, Sabile./
23932. Ja pirmdienā iet slikti,
visu nedēļu tāpat.
/J. A. Jansons, Rīga./
23933. Ko pirmdienā dara, to
visu nedēļu dara.
/M. Valtere, Jelgava./
23934. Ļaudis tic, ka tas, ko da-
ra pirmdienā, jādara visu nedēļu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
23935. Pirmdienā nekas nav
sākams, tad tas visu nedēļu jā-
dara.
/M. Vētra, Tirza./
23936. Kas pirmdien notiek,
mēdz atkārtoties visu nedēļu.
/R. Bērziņš, Džūkste./
23937. Ja pirmdien sāk kādu
darbu, tad viņu nepabeidz visu
nedēļu.
/A. Aizsils, Zilupe./
23938. Kad pirmdienā saplēš
kādu trauku, tad visu nedēļu kaut
ko plēš.
/M. Erdmane, Rīga./
23939. Pirmdienas rītā nedrīkst
ilgi gulēt, tad visu nedēļu nāks
miegs.
/V. Slaidiņa, Drusti./
23940. Pirmdienā nedrīkst uz-
sākt darbus, jo tad visu nedēļu
neveicoties.
/I. Šāberts, Jaunauce./
23941. Pirmdienā nevajaga
naudas maksāt, citādi visu nedēļu
būs izdevumi.
/P, Š., Rīga./
23942. Pirmdien naudu nedrīkst
izdot, tad nauda jāizdod cauru ne-
dēļu.
/A. Aizsils, Zilupe./
23943. Pirmdienā nevajaga
naudu izmaksāt jeb arī kādu
rāties, jo tas tad jādara ar kādu
dēļu.
/J. Simbruks, Bauska./
23944. Pirmdienas rītā nedrīkst
bārties, jo tad visu nedēļu jābaŗas.
/A. Laksevice, Talsi./
23945. Ja pirmdienā ir ciemiņi
mājā, tad viņi nāks visu nedēļu.
/P. Š., Rauna./
23946. Ja pirmdienu atnāk vie-
sis un ja viesim ko iedod, tad jā-
dod visu nedēļu.
/J. Ķikuts, Nīca./
23947. Ja pirmdienas rītā kāds
atnāk kamēr istaba nav slaucīta,
tad ciemiņi būs visu nedēļu.
/J. Austrums, Krape./
23948. Kad pirmdien nāk sveši
cilvēki, tad visu nedēļu nāk sveši.
/R. Bērziņš, Džukste./
23949. Kad pirmdienā atnāk
kāds viesis, tad saka: "Nu tagad
jau katru dienu (jeb visu nedēļu)
būs viesi."
/O. Darbiņš, Birži./
23950. Ja pirmdienu putra vā-
rot kūsā, tad nāks ciemiņi.
/R. Eglentāle, Reņģe./
23951. Ja pirmdien pirmā at-
nāk sieviete, tad visu nedēļu nāks
mājā sievietes.
/J. Rupjais, asūne./
23952. Pirmdien nedrīkst vilkt
tīru veļu, jo tad būs dumpis.
/A. Ernstsons, Vaiņode./
23953. Ja pirmdien labi iet, tad
iet labi visu nedēļu.
/T. Rigerte, Brunava./
23954. Ja pirmdien labi klājās,
tad arī visu nedēļu būsi laimīgs,
bet ja slikti klājas, tad arī visu
nedēlu slikti.
/J. Rupjais, Asūne./
23955. Govis vajaga laist ganos
pirmdienā, tad esot visu gadu labi
paēdušas, jo pirmdienās strādnieki
izejot pie darba ar pilnām nastām,
bet sestdienās pārnākot tukšā.
/K. Lielozols, Nīca./
23956. Pyrmūdīn
nedēļis nikod
ceļī nasolos, par tū ka pyrmūdī-
na ir vacim ļaudim nalaimeiga pī-
zeista.
/V. Podis, Rēzekne./
23957. Nedēļi
pyrmūdin vacīji
ļauds skaista par nalobu dīnu. Kod
zemnīkam vajag braukt uz mīsteni
un kūnebejs nūpierkt, vai braukt
uz pogostu moksuot kaidus nūdūk-
ļus, vai dūt kaidu naudu kaidys
poruodus. Tod vacīji ļauds pīzyn
itū pyrmū dīnu nedēļis par nalai-
meigu dīnu. A par kū? Ka zem-
nīks pyrmū dīnu moksuos kaidus
poruodus, izlaiss nu sova karmy-
na naudu, tod jis vysu nedēļi
moksuos un golu golā paliks pats
bez naudys, vai bez tuo, kū jis dūs
pyrmūdin. Par tū ka myusu zem-
nīki pyrmū dīnu nedēļis labi zy-
na, jī nikod itymā dīnā namok-
suoj nikaidu poruodu, koč jim i
vajag moksuot, ji pizyn i tū dīnu
nu suokšonys deļ dzeivis na cīši
lobu.
/V. Podis, Makašāni./
23958. Ja pirmdien šķauda, tad
dabon dāvanas.
/M. Valtere, Jelgava./
23959. Kad pirmdienā šķauda,
tad dabūs kādu dāvanu.
/L. Bičole, Zemgales Mežmuiža./
23960. Ja pirmdienā šķaudās,
dabūs dāvanu.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
23961. Ja pirmdienas rītā šķau-
dās, tad to nedēļu dabūs dāvanu.
/O. Mucniece, Ventspils./
23962. Ja pirmdienas rītā agri
jāšķauda, tad saņems dāvanas.
/V. Holcmane, Vandzene./
23963. Ja pirmdien jāšķauda -
gaidāma slava.
/A. Gulbis, Nogale./
23964. Pirmdienā un piektdienā
bez itin lielas notes neesot labi lī-
ķi rakt.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./
23965. Kad pirmdien līst lietus,
tad līst visu nedēļu.
/A. Aizsils, Zilupe./
23966. Kāds laiks pirmdien,
tāds trešdien, kāds otrdien, tāds
- ceturtdien, kāds trešdien, tāds
piektdien, kāds ceturtdien, tāds
sestdien, kāds piektdien, tāds svēt-
dien.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./